Latvijas Republikas valsts valoda ir latviešu valoda. To nosaka LR Satversmes 4. pants un Valsts valodas likuma 3. pants.

Latviešu valodas valsts valodas statuss nozīmē, ka tā ir Latvijas Republikas sabiedrības kopējā valoda. Valsts valoda ir sabiedrības saziņas valoda, mācībvaloda, publisko nosaukumu, zīmju un rakstu valoda, iestāžu valoda un darba, darījumu un apkalpošanas valoda. Valsts varas institūciju pienākums ir nodrošināt, lai šāds valsts valodas statuss tiktu īstenots arī dzīvē.

Valsts valodas funkcijas pilnvērtīgi spēj veikt tikai mērķtiecīgi attīstīta, kopta un bagātināta valoda. Tāpēc latviešu valodas kvalitātes mērķtiecīga uzturēšana ir svarīgs mūsu valsts uzdevums, bet valsts valodas politika nepieciešama iekšpolitikas stratēģijas sastāvdaļa.

Valodas politikas mērķis ir nodrošināt latviešu valodas – Latvijas Republikas valsts valodas un Eiropas Savienības oficiālās valodas – ilgtspēju, lingvistisko kvalitāti un konkurētspēju Latvijas un pasaules valodu tirgū, kā arī ietekmi Latvijas kultūrvidē.

Saskaņā ar Valsts valodas likuma 24. pantu „Valsts nodrošina valsts valodas politikas izstrādi, ietverot tajā latviešu valodas zinātnisku izpēti, aizsardzību un mācīšanu, sekmējot latviešu valodas lomas palielināšanu tautsaimniecībā, kā arī veicinot indivīda un sabiedrības izpratni par valodu kā nacionālu vērtību”.

Pašreizējā valsts valodas politika Latvijā ir formulēta „Par Valsts valodas politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam”.

Iepriekšējo gadu valsts valodas politikas dokumenti:

„Valsts valodas politikas pamatnostādnēs 2015.–2020. gadam”.

„Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2005.–2014. gadam”.

Latviešu valodas ceļš uz valsts valodas statusa iegūšanu

Bagāts materiālu klāsts, kas parāda, kāds bijis latviešu valodas ceļš uz valsts valodas statusa iegūšanu, atrodams latviešu žurnālista un sabiedriskā darbinieka Andreja Cīruļa un viņa domubiedru izveidotajā Trešās atmodas notikumu vēstures mājaslapā www.barikadopedija.lv. Šeit atrodama informācija arī par to, kas, kad un kā sāka šo ceļu uz latviešu valodas statusa atzīšanu un nostiprināšanu: rakstu presē hronoloģisks apkopojums rodams šeit –http://www.barikadopedija.lv/raksti/Latvie%C5%A1u_valoda,_Likums_par_valsts_valodu

Eiropas Nacionālo valodas institūciju federācija
(European Federation of National Institutions for Language) EFNIL

Latviešu valodas aģentūra kopš 2004. gada ir Eiropas Nacionālo valodas institūciju federācijas (EFNIL) dalībiestāde. Šajā organizācijā Latviju pārstāv arī Latvijas Universitātes aģentūra „LU Latviešu valodas institūts”.

Eiropas Nacionālo valodas institūciju federācija (European Federation of National Institutions for Language, EFNIL) ir neatkarīga starpvalstu institūcija, kas apvieno Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu valodas politikas organizācijas, kas nodarbojas ar valsts jeb oficiālās valodas aizsardzību, valodas kopšanu un valodas politikas izstrādi un/vai īstenošanu. EFNIL nodrošina informācijas apmaiņu starp dalībvalstu institūcijām, kā arī veicina Eiropas Savienības oficiālo valodu izpēti un izstrādā vienotu pieeju dzimtās valodas un svešvalodu apguvei, lai nodrošinātu valodu un kultūru dažādības saglabāšanu.

Eiropas Nacionālo valodas institūciju federāciju izveidoja dalībinstitūcijas Ģenerālajā asamblejā 2003. gada 14. oktobrī Stokholmā.

Katru gadu rudenī EFNIL organizē konferenci un ikgadējo Ģenerālo asambleju, kas notiek kādā no dalībinstitūciju valstīm. Konferences ir tematiskas, veltītas valodas politikas plānošanai un īstenošanai Eiropas Savienības u.c. valstīs. Ģenerālā asambleja savukārt izskata organizatoriskus jautājumus, apstiprina EFNIL budžetu un darba programmu nākamajam gadam, kā arī ievēl Rīcības komiteju.

Budapešta, 2024

2024. gada septembrī Budapeštā Ungārijas Lingvistikas pētniecības centrā (Hungarian Research Centre for Linguistics) notika Eiropas Nacionālo valodas institūciju federācijas gadskārtējā konference, kā arī Rīcības komitejas un Sekretariāta vēlēšanas. Konference šoreiz bija veltīta valodu daudzveidības un valodas politikas plānošanas jautājumiem (Linguistic Diversity and Language Planning). Par daudzvalodību un valsts valodas(-u) lomu dažādu valstu valodu politikās ar priekšlasījumiem uzstājās Britu Padomes pārstāve, referenti no Austrijas, Francijas, Gruzijas, Igaunijas, Itālijas, Latvijas (LU profesore Ina Druviete, referāts “Valsts valodas politikas attīstība Latvijā”=The latest developments in all segments of language policy in Latvia), Luksemburgas, Nīderlandes, Norvēģijas, Slovākijas, Spānijas, Vācijas un Zviedrijas (nolasīto referātu slaidrādes atrodamas: https://efnil.org/conferences/2024-budapest/). Konferencē piedalījās arī Eiropas Komisijas pārstāvji, kas informēja par Eiropas Valodu dienas pasākumiem un to saistību ar Eiropas Savienības paplašināšanos pirms 20 gadiem.

Būtiskākais risināmo jautājumu loks Eiropas valstu valodu politikās nākotnē visticamāk būs saistīts ar pieaugošu lingvistisko daudzveidību. Lielāka nozīme būs sistēmiskam un sistemātiskam valodas situācijas, t. sk. valodu lietojuma, monitoringam. Nozīmīgs būs jautājums: kā nosargāt valsts valodas lomu, pieaugot citu valodu klātesamībai, līdzdalībai un pat lingvistiskajai sāncensībai noteiktās jomās.

Vairāk informācijas sk.: https://efnil.org/conferences/2024-budapest/

Tallina, 201917. ikgadējā EFNIL konference „Valoda un ekonomika: valodas nozares multilingvālā Eiropā” (Language and Economy: Language Industries in a Multilingual Europe) notika Tallinā 2019. gada 9.–11. oktobrī.

Konferenci rīkoja Igaunijas valodas institūts (Eesti Keele Instituut), Igauņu valodas padome (Eesti Keelenõukogu), Izglītības un zinātnes ministrija (Haridus- ja Teadusministeerium), Tallinas dome (Tallinna Linnavalitsus), Dzimtās valodas biedrība (Emakeele Selts) un Eiropas komisijas tulkošanas ģenerāldirektorāts. Konferences programma un nolasītie referāti pieejami: http://efnil.org/conferences/tallinn-2019

Amsterdama, 2018

16. ikgadējā EFNIL konference „Valodas variēšanās: valodas sarežģītības palielināšanās un izaicinājums valodas politikai Eiropā” (Language variation: a factor of increasing language complexity and a challenge for language policy within Europe) notika Amsterdamā 2018. gada 10.–12. oktobrī.

Konferenci rīkoja Nīderlandiešu valodas savienība (NederlandseTaalunie) un Nīderlandiešu valodas institūts (Instituut voor de Nedelandse Taal). Konferences programma, nolasītie referāti un fotogrāfijas pieejami: http://efnil.org/conferences/amsterdam-2018

Mannheima, 2017

Varšava, 2016

14. ikgadējā EFNIL konference „Stereotipi un lingvistiskie aizspriedumi Eiropā” (Stereotypes and linguistic prejudices in Europe) notika Varšavā 2016. gada 20.–21. septembrī.

Konferenci rīkoja Polijas Akadēmija. Konferences programma un fotogrāfijas pieejamas: http://www.efnil.org/conferences/warsaw-2016

Konferencē nolasītie referāti publicēti rakstu krājumā, tas pieejams šeit: http://www.efnil.org/documents/conference-publications/warsaw-2016/EFNIL%202016%20Warsaw.pdf

Helsinki, 2015

13. ikgadējā EFNIL konference „Valodas lietojums valsts pārvaldē – teorija un prakse Eiropas valstīs” (Language use in public administration – theory and practice in the European states) notika Helsinkos 2015. gada 7.–9. oktobrī.

Konferenci rīkoja Somijas valodu institūts. Konferences programma un fotogrāfijas pieejamas: http://www.efnil.org/conferences/13th-annual-conference-helsinki

Konferencē nolasītie referāti publicēti elektroniski: http://www.efnil.org/conferences/13th-annual-conference-helsinki/proceedings

Florence, 2014

12. ikgadējā EFNIL konference „Valodu lietojums universitātē studiju procesā un pētniecībā: pagātne, tagadne, nākotne” (Language use in University Teaching and Research – Past, Present and Future) notika Florencē 2014. gada 27.–28. septembrī.

Florences rezolūcija Par valodu lietojumu studiju procesā un pētniecībā universitātēs

Viļņa, 2013

Konference, veltīta tulkošanas un tekstu interpretācijas jautājumiem Eiropā (11. ikgadējā konference Translation and Interpretation in Europe) 2013. gada 27.–28. septembrī notika Viļņā, jo 2013. gadā otrajā pusē Lietuvas Republika īstenoja Eiropas Savienības prezidējošās valsts funkcijas.

Vienlaikus ar EFNIL dalībinstitūciju tikšanos Lietuviešu valodas institūts Eiropas Valodu dienas kontekstā organizēja arī konferenci „Vienoti daudzveidībā – valodas mobilitātei, darba vajadzībām un pilsonībai” (25.−26.09.2013.).

Budapešta, 2012

2012. gada 24.–25. oktobrī Budapeštā (Ungārijā) notika Eiropas Nacionālo valodas institūciju federācijas gadskārtējā 10. konference „Problēmjautājumi leksikas attīstībā multilingvālajā Eiropā” (Lexical Challenges in Multilingual Europe). Konferences diskusijās tika pieņemta Budapeštas rezolūcija par leksikas resursu un tehnoloģiju izaicinājumiem daudzvalodu Eiropā, lai sekmētu bilingvālo digitālo vārdnīcu attīstību un pieejamību, veicinātu inovatīvu leksikas apstrādes tehnoloģiju attīstību.

Budapeštas rezolūcija Par leksikas resursu un tehnoloģiju izaicinājumiem daudzvalodu Eiropā.

Londona, 2011

9. ikgadējā EFNIL conference „Valodu apguve izglītībā un tās loma multilingvālas Eiropas izveidē” (The Role of Language Education in Creating a Multilingual Europe) notika Londonā (Lielbritānijā) 2011. gada 25.–26. oktobrī.

Saloniki, 2010

2010. gada 2.–4. novembrī Salonikos (Grieķijā) notika 8. gadskārtējā EFNIL konference „Valoda, valodas un jaunās tehnoloģijas: informācijas komunikācijas tehnoloģijas valodu pakalpojumos (valodas tehnoloģijas, valodas un internets, digitālie plašsaziņas līdzekļi un valodu apguve)” (Language, Languages and New Tehnologies: ICT in the Service of Languages).

Pasaulē apmēram divas trešdaļas interneta lietotāju ikdienā angļu valodu neizmanto, tomēr lielākā daļa interneta avotu un informācijas elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos ir tikai angļu valodā. Tāpēc valodu daudzveidības jautājums arvien aktuālāks kļūst ne tikai ikdienas saziņā, bet arī elektroniskajā vidē.

Dublina, 2009

2009. gada 4.–6. aprīlī Dublinā (Īrijā) notika 7. gadskārtējā EFNIL konference „Oficiālās (valsts) valodas attieksmes ar minoritāšu un reģionālajām valodām Eiropā” (The Relationship between Official Languages and Regional and Minority Languages in Europe).

Konferences darba sesiju laikā tika aplūkoti arī tādi Latvijas valodas politikā nozīmīgi jautājumi kā:

• valodu koeksistences teorija juridiskajā un sociolingvistiskajā aspektā,
• valodas politikas prakse un problēmas Eiropas valstīs,
• aktualitātes valsts valodas attieksmēs ar minoritāšu un reģionālajām valodām dažādās valstīs,
• Eiropas valodu monitoringa nepieciešamība un īstenošanas iespējas,
• jautājums par efektīvas sadarbības iespējām starp Eiropas Savienības institūcijām valodas politikas jomā.

Dublinas deklarācija Par oficiālo valodu un reģionālo un minoritāšu valodu attiecībām Eiropā.

Lisabona, 2008

Eiropas Nacionālo valodas institūciju federācijas (EFNIL) 6. gadskārtējā konference „Valodas lietojums uzņēmējdarbībā Eiropā” (Language Use in Business and Commerce in Europe) notika 2008. gada 12.—14.  novembrī Lisabonā (Portugālē).

Lisabonas rezolūcija Par valodu lietošanu uzņēmējdarbībā un komercdarbībā Eiropā.

Rīga, 2007

2007. gadā 12.—13. novembrī Eiropas Nacionālo valodu institūciju federācijas (EFNIL) Ģenerālā asambleja un gadskārtējā konference (5.) notika Rīgā. To organizēja Latviešu valodas aģentūra sadarbībā ar Valsts prezidenta Valsts valodas komisiju. Šīs konferences temats bija „Eiropas Savienības un tās dalībvalstu valodas politika” (European and natioanl Language Policies).

Viena no problēmām, kas tika aktualizēta konferences laikā, bija valodu konkurence, kuras spilgtākais piemērs ir angļu valodas arvien pieaugošā loma uzņēmējdarbības vidē, izglītībā un zinātnē, kas neapšaubāmi vājina un apdraud pārējo valstu valodu pozīcijas. Šī problēma ir aktuāla visā Eiropā, īpaši ES dalībvalstīs ar salīdzinoši nelielu runātāju skaitu (zviedru, somu, dāņu, latviešu, lietuviešu, igauņu, slovāku, slovēņu, maltiešu u.c. valoda).

Otra problēma, kas tika aktualizēta konferences laikā, ir arvien pieaugošā iedzīvotāju migrācija un mobilitāte Eiropas Savienībā, kas rada jaunus izaicinājumus valodas politikā – kā nodrošināt ieceļojušo iedzīvotāju integrāciju un iespēju sazināties valsts oficiālajā valodā. Tāpēc ir būtiski izveidot tādu valodas politiku, kas veicinātu ne tikai plašāk lietoto valodu apguvi, bet saglabātu un attīstītu arī t.s. „mazo” valodu lietošanu, jo apdraudējums vienai no nelielajām Eiropas valodām nozīmē apdraudējumu arī citām, un, tikai izveidojot vienotu valodas politiku, ir iespējams cīnīties pret ekonomiski spēcīgāko valodu dominēšanu. Tomēr, tā kā valodas situācija dalībvalstīs ir atšķirīga, ir grūti izstrādāt universālus ieteikumus valodu aizsardzībai, tāpēc valsts politika tomēr vislabāk var tikt izprasta un plānota katras atsevišķās valsts līmenī.

Rīgas rezolūcija Par nacionālo un Eiropas valodu politiku.

Madride, 2006

4. gadskārtējā konference notika 2006. gadā 19.—21. novembrī Madridē (Spānijā). Tās tēma „Pluricentriskas valodas multilingvālā Eiropā” (Pluricentric Languages in Multilingual Europe).

Brisele, 2005

2005. gada 24.—25. novembrī uz ikgadējo konferenci „Daudzvalodīgi eiropieši – svešvalodu apguve un valodas politikas” (Plurilingual Europeans – Foreign Language Learning and Language Politics) Briselē (Beļģijā) bija ieradušies 40 pārstāvji no 26 valstīm (no katras valsts ļauts piedalīties ne vairāk par diviem oficiālajiem pārstāvjiem).

Uzskatot par būtisku Eiropas lingvistiskās un kultūras diversitātes saglabāšanu un atbalstot svešvalodu apguvi, EFNIL 2005. gada 25. novembrī apsprieda Briseles deklarāciju par valodu apguvi. Deklarācijas pamatā ir princips, ka Eiropas Savienība ir strauji augoša informācijas sabiedrība un tai ir nepieciešama drošība un garantijas lingvistiskajai diversitātei, kas ir Eiropas kultūras daudzveidības pamats. EFNIL dalībnieki atbalstīja ne tikai katrs savas valsts (oficiālās) valodas apguvi un lietošanu, bet arī vēl citu Eiropas valodu apguvi. Mērķis ir vairākvalodīgi pilsoņi multilingvālā Eiropā. Lai šo mērķi sasniegtu, tika izstrādāti konkrēti ieteikumi.

Briseles deklarācija Par valodu apguvi.

Parīze, 2004

2. EFNIL konference tika organizēta Parīzē (Francijā) 2004. gada 8.–9. novembrī.

Stokholma, 2003

Eiropas Nacionālo valodas institūciju federācija (EFNIL) dibināta 2003. gadā Stokholmā (Zviedrijā). Tā ir Eiropā lielākā organizācija, kas apvieno institūcijas, kuras atbildīgas par valsts (oficiālo) valodu attīstību Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Pirmā Ģenerālā asambleja un konference notika 2003. gada 13.—14. oktobrī Stokholmā. Konferencē aplūkoti divi pamatjautājumi: „Valodas lietojuma jomas, valodas plānošana un nacionālās valodas” (Linguistic Functional Domains, Language Planning and National Languages) un „Valodas likumdošana un nacionālās valodas” (Language Legislation and National Language).