Lingvocīdam STOP

2022. gada 21. martā Eiropas Nacionālo valodas institūciju federācijas (EFNIL) Ģenerālās asamblejas ārkārtas sēdē Ukrainas Valsts valodas tiesībsargs tika apstiprināts par federācijas dalībinstitūciju.

Ņemot vērā Krievijas centienus okupētajās Ukrainas teritorijās uzspiest iedzīvotājiem krievu valodu un izskaust ukraiņu valodas lietojumu, Ukrainas Valsts valodas tiesībsargs ir izdevis informatīvo lapu „Lingvocīdam STOP”.

Lingvocīdam STOP 1. laidiens.

Lingvocīdam STOP 2. laidiens.

Lingvocīdam STOP 3. laidiens.

Lingvocīdam STOP 4. laidiens.

Lingvocīdam STOP 5. laidiens.

Lingvocīdam STOP 6. laidiens.

Lingvocīdam STOP 7. laidiens.

Lingvocīdam STOP 8. laidiens.

Lingvocīdam STOP 9. laidiens.

Lingvocīdam STOP 10. laidiens.

Lingvocīdam STOP 11. laidiens.

Lingvocīdam STOP 12. laidiens.

Lingvocīdam STOP 13. laidiens.

Krievijas īstenotā lingvocīda stratēģija Ukrainas okupētajās teritorijās.

Notikumi Ukrainā vēlreiz apliecina, ka centieni panākt krievu valodas dominanci izglītībā un saziņā okupētajās teritorijās ir klaji politiski. Valoda kārtējo reizi Krievijas ārpolitikā tiek izmantota kā ideoloģisks ierocis, šoreiz – lai mazinātu ukraiņu valodas lomu un vietu nacionālās identitātes un valstiskuma apziņā.

Līdzīgā situācijā atradās Latvija, kad pēc 1940. gada un 1944. gada okupācijas krievu valoda pakāpeniski sāka izspiest latviešu valodu no visām dzīves sfērām. Krievu valodas invāzijas politiskās sekas joprojām redzam Latvijas ikdienā un Krievijas ārpolitikas centienos.

Nosargāt valodu – tas lielā mērā nozīmē arī nosargāt valsti.