Sociolingvistika
„Valodas situācija Latvijā. Sabiedrības aptaujas (2023) rezultāti”
Izdevumā „Valodas situācija Latvijā. Sabiedrības aptaujas (2023) rezultāti” apkopoti pēc Latviešu valodas aģentūras pasūtījuma sabiedriskās domas pētījumu centra „SKDS” 2023. gadā veiktās sabiedrības aptaujas rezultāti (par latviešu valodas un citu valodu prasmi, lietojumu un lingvistisko attieksmi). Pētījums veikts, lai identificētu sasniegtos rezultātus valsts valodas stiprināšanai sabiedrībā, īstenojot Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam.
Izdevums pieejams šeit.
Pētījums „Latviešu valoda diasporā: situācijas izpēte”
Pētījums pieejams šeit.
Pētījums „Valodas situācija Latvijā: 2016–2020”
Pētījums pieejams šeit.
Pētījums „Attieksme pret latviešu valodu un tās mācību procesu”
Pētījuma mērķis bija izzināt skolotāju un skolēnu attieksmi pret latviešu valodas mācību procesu: kā tas norit un kā tam vajadzētu noritēt, kas kavē un kas veicina latviešu valodas apguvi. Lai atbildētu uz šiem un citiem jautājumiem, svarīgi bija noskaidrot cēloņus, kuri nosaka pozitīvas vai negatīvas attieksmes veidošanos. Pētījuma dati tika iegūti trijos veidos:
- anketējot 333 skolēnus no 8. līdz 12.klasei un 65 latviešu valodas skolotājus,
- piedaloties astoņās fokusgrupu intervijās Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā,
- vērojot 46 mācību stundu Rīgā, Salaspilī, Daugavpilī, Rēzeknē, Liepājā, Valmierā un Jelgavā.
Pētījums „Valodas situācija Latvijā: 2016–2020”
Pētījums „Valodas situācija Latvijā: 2016–2020” ir Latviešu valodas aģentūras regulāri veiktās valodas situācijas izpētes nākamais posms. Pētījums tiek veikts valsts pētījumu programmas „Latviešu valoda” (Nr. VPP-IZM-2018/2-0002) 2. apakšprojektā „Sociolingvistika” (2. aktivitāte „Valodas situācijas monitoringa (2016–2020) izstrāde).
Pētījums „Latviešu valodas prasmes kvalitāte: valsts valodas prasmes pārbaudes kārtotāju rezultāti”
Sociolingvistisks pētījums „Valodas situācija Latvijā: 2010–2015”
Elektroniski pieejams Latviešu valodas aģentūras sociolingvistisks pētījums par valsts valodas ideoloģijas izpausmi televīzijā
Pētījums „Etniski heterogēnās pirmsskolas izglītības iestādes: lingvistiskā situācija un sagatavotība bilingvālās izglītības īstenošanai”
Pētījums „Valsts valodas prasmes pārbaude Latvijā: rezultāti un to analīze (2009–2012)”
Pētījuma „Migrācijas ietekme uz valodas vidi Latvijā” pārstrādāts un papildināts kopsavilkums
Izdevums „Par latviešu valodu. Pret rusifikāciju. 1944.–1989. Dokumenti”
Izdevums „In Defence of the Latvian Language Against Russification. Documents from 1944–1989”
Pētījums „Valodas situācija Latvijā: 2004–2010”
„Language situation in Latvia: 2004–2010”
Aptauja „Mediju lietošanas kompetence skolēnu un skolotāju mērķa grupā”: rezultātu ziņojums
2011. gadā tika veikta izpēte par mediju lietošanas kompetenci. Aptaujas „Mediju lietošanas kompetence skolēnu un skolotāju mērķa grupā” mērķis bija noskaidrot, izvērtēt un salīdzināt vispārizglītojošo skolu skolotāju un skolēnu mediju lietošanas kompetenci gan ikdienā, gan mācību procesā.
„Latviešu valodas apguvi ietekmējošie faktori un lietojuma vide”
2010. gadā tika veikta plaša aptauja par faktoriem, kas veicina latviešu valodas apguvi, un latviešu valodas lietojuma vidi. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, izvērtēt un salīdzināt skolu, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas, skolēnu un skolu ar latviešu mācībvalodu skolēnu latviešu valodas apguvi ietekmējošos faktorus un lingvistiskās vides veidošanās nosacījumus.
Pētījums pieejams šeit.
Pētījums „Latviešu valodas prasme un lietojums augstākās izglītības iestādēs: mazākumtautību izglītības satura reformas rezultāti”
Pētījums „Latviešu valodas lietojums profesionālajā izglītībā ‒ situācijas izpēte un ieteikumi”
Pētījums „Migrācijas ietekme uz valodas vidi Latvijā”
Pētījums „Valodas lietojums diasporā: citu valstu prakse un Latvijas rīcībpolitikas izvērtējums” (2009)
Pētījums „Valoda”
(2007.‒2008. gads)
Ilggadīgo pētījumu „Valoda” īstenoja Baltijas Sociālo zinātņu institūts (Baltic Institute of Social Sciences). Projekta „Valoda” aptaujas tika veiktas divos posmos no 2007. gada 6.augusta līdz 2007. gada 10.septembrim un no 2008. gada 7.marta līdz 11.aprīlim. Šajās divās aptaujās piedalījās 2002 respondenti visā Latvijā. Tika izmantota tiešās intervijas metode respondentu dzīvesvietās. Respondentu izlase tika veidota pēc vairākpakāpju stratificētās nejaušās metodes, kas nodrošina izlases reprezentativitāti starp Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Pētījuma rezultāti ir salīdzināti ar iepriekšējos gados veikto aptauju datiem, kas iegūti kopš 1996. gada jūnija un kuru izlasē katrā posmā iekļauti aptuveni 2000 respondentu.
Pārskatos iekļautas analītiskā daļa, grafiki un tabulu atskaites.
Pētījumu iespējams izlasīt šeit ‒ 2007. gadā un 2008. gadā
Pētījums „Latviešu valodas kā svešvalodas apguve Eiropas valstīs”
Latviešu valodas aģentūra veica pētījumu „Latviešu valodas kā svešvalodas apguve Eiropas valstīs”. Tā laikā tika apzināta situācija latviešu valodas kā svešvalodas apguvē Eiropā un arī Latvijā; izveidota sadarbība ar dažādu Eiropas valstu akadēmiskajām un zinātniskajām institūcijām, kurās iespējams apgūt latviešu valodu kā svešvalodu; apzināta un reģistrēta latviešu valodas kā svešvalodas apguves vēsture attiecīgajā mācību iestādē, apkopotas un analizētas studiju programmas un privāto kursu apraksti (paredzamie mācību rezultāti, resp., apgūtais valodas prasmes līmenis, studentu skaits programmā/kursos, docētāju sastāvs, mācību materiāli, kas tiek izmantoti). Noskaidrotas ārvalstu augstskolu vajadzības latviešu valodas kā svešvalodas apguves procesa sekmēšanā un augstskolu, kas varētu iesaistīties augstāko profesionālo programmu izstrādē un speciālistu sagatavošanā, apzināšana.
Pētījums „Situācijas apzināšana vārdnīcu izstrādes un publicēšanas jomā Latvijā”
Latviešu valodas aģentūrā sadarbībā ar Ventspils Augstskolas, Latvijas Universitātes un Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētniekiem veikts pētījums „Situācijas apzināšana vārdnīcu izstādes un publicēšanas jomā Latvijā”. Pētījums īstenots ar mērķi apzināt šā brīža nepieciešamību, nosakot, kādi vārdnīcu veidi ir aktuāli (noteikt 10‒15 prioritārās vārdnīcas) un to iespējamie sastādītāji. Pētījuma gaitā ir izpētīta esošā situācija vārdnīcu izstrādes un publicēšanas jomā Latvijā laika posmā no 1991. līdz 2007. gadam, kas grupēta pēc izdošanas gada un vārdnīcu veida. No 1991. līdz 2007. gadam Latvijā ir iznākušas 586 vārdnīcas. Tāpat izdevumā iekļauta informācija par kaimiņvalstu leksikogrāfijas pieredzi (piemēram, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas, Zviedrijas), kā arī cita aktuāla informācija (vārdnīcu apjoms un šķirkļu skaits, vai vārdnīca ir pirmais izdevums, vai papildināts izdevums utt.).
Secināts, ka pēdējos 16 gados divvalodu tulkojošās vārdnīcas ir bijis aktīvākais segments latviešu leksikogrāfijā. Liela nozīme ir arī latviešu valodas skaidrojošajām un svešvārdu vārdnīcām. Pētījuma gaitā tika aptaujāti arī vārdnīcu lietotāji. Atbildot uz jautājumiem par vārdnīcu nepilnībām un trūkumiem, respondenti minēja šādus vārdnīcu trūkums: nepietiekams vārdu skaits, trūkst terminu specializētajās un nozaru vārdnīcās, vārdnīcas ir novecojušas, trūkst piemēru, kā arī nepietiekams nozīmju klāsts. Liela daļa aptaujāto respondentu uzskatīja, ka viens no dažādo problēmu risinājumiem būtu esošo vārdnīcu uzlabošana un papildināšana.
Pētījums „Valsts valodas likums: vēsture un aktualitāte”
Latviešu valodas aģentūra sadarbībā ar LU Latviešu valodas institūta un Pētījumu centra SKDS pētniekiem detalizēti analizējuši Valsts valodas likuma izstrādes un pieņemšanas procesu, kā arī likuma atbilstību starptautiskajām prasībām, normām un līgumiem.
Pētījumā „Valsts valodas likums: vēsture un aktualitāte” veikts ar mērķi atspoguļot Valsts valodas likuma sarežģīto un ilgo izstrādes un pieņemšanas procesu, jo Latvijas valodas situācijā joprojām aktuāls valodas politikas juridiskais aspekts. Pētījumā sniegts Valsts valodas likuma “atvēršanas” riska faktoru izvērtējums un iespējamie konceptuālie risinājumi.
Pētījumā „Valsts valodas likums: vēsture un aktualitāte” veikta Latvijas iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu iedzīvotāju attieksmi pret Valsts valodas likumu, tā izvērtējumu, aktualitāti un problēmas. Tika aptaujāts 1101 respondents visos Latvijas reģionos vecumā no 15 gadiem. Aptaujas jautājumi tika veidoti ar mērķi noskaidrot Latvijas iedzīvotāju zināšanas un saskarsmi ar Valsts valodas likumu, situācijas vērtējumu 2007. gadā un respondentu ierosinājumus un prasības saistībā ar valsts valodas lietošanu. Kā arī tika veiktas dziļās intervijas ar valodas politikas jomā strādājošiem ekspertiem, politiķiem, valodniekiem, deputātiem, ministriem. Interviju mērķis bija apzināt Valsts valodas likuma darbības problēmas un apkopot ekspertu viedokļus par Valsts valodas likuma atvēršanas riska faktoriem. Intervētie eksperti analizēja Valsts valodas likuma aktualitāti, nepieciešamās izmaiņas normatīvo aktu izstrādē, likuma darbībā. Nozīmīga sadaļa intervijās ir par problēmām valodas politikā Latvijā.
Kā liecina pētījuma gaitā SKDS veikto aptauju dati, valsts valodas jautājums ir aktuāls Latvijas sabiedrībai. Latvijas iedzīvotāji lielākoties ir apmierināti ar Valsts valodas likumu. Fakts, ka daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata likuma normas par nepietiekami stingrām, bet daļa – par pārāk stingrām, pierāda apgalvojumu, ka Valsts valodas likums, lai arī nebūt nav ideāls, tomēr ir kompromisa variants, kas apmierina lielāko Latvijas iedzīvotāju daļu.
Tā kā Latvijas valsts valodas jautājums ir ļoti sensitīvs, tad Saeimā tika noslēgts Koalīcijas līgums jau 2000. gadā, vienojoties Valsts valodas likumu ‘neatvērt’. Tas nozīmē, ka Ministru kabineta noteikumi ir vienīgais instruments, kas nodrošina Valsts valodas likuma normu realizēšanu visās valodas lietošanas jomās. 2000. gada 22. augustā Ministru kabinets pieņēma noteikumus, kas bija vērsti uz Valsts valodas likuma īstenošanu. Pēc noteikumu pieņemšanas EDSO Augstais komisārs Nacionālo minoritāšu jautājumos M. van der Stūls, kura uzmanība likuma izstrādes gaitā bija īpaši pievērsta Latvijai, paziņojumā presei uzsvēra, ka noteikumi pamatā atbilst Valsts valodas likumam un Latvijas starptautiskajām saistībām.
Izvērtējot SKDS aptauju un interviju rezultātus, kā arī ņemot vērā to, ka Valsts valodas likums tapa četru intensīva darba gadu rezultātā un tika pieņemts Latvijai ne izdevīgākajā variantā, pašreizējā situācijā, ņemot vērā politiskos notikumus un spēku samērus, jautājums par Valsts valodas likuma atvēršanu nav pieļaujams.
Grāmatā vienuviet apkopoti likumprojekta varianti; EDSO, Eiropas Komisijas, Eiropas Padomes, Baltijas jūras valstu Padomes, kā arī Latvijas institūciju ieteikumi. Atsevišķā sadaļā atrodami arī citu valstu valodu likumi, piemēram, Kvebekas Franču valodas harta, Polijas valodas likums, Lietuvas Valsts valodas likums, Igaunijas Valodu likums. Pētījums sniedz visaptverošu Valsts valodas likuma normu izvērtējumu – tā efektivitāti un atbilstību sociolingistiskajai situācijai.
Žurnālā „Republika” 39. numurā publicēts Viestura Āboliņa raksts „Kā valodu prasme ietekmē algas un nākotnes iespējas?”
(Kā valodu prasme ietekmē algas un nākotnes iespējas?)
Žurnālā „Republika” publicēts Viestura Āboliņa raksts „Kā valodu prasme ietekmē algas un nākotnes iespējas?”, kurā sniegta analītiska informācija par sociolingvistiskā pētījuma „Valodu prasmes ietekme uz ekonomiski aktīvo iedzīvotāju dzīves kvalitāti” rezultātiem. Rakstā analizēta viena no pētījumā pierādītajām hipotēzēm par indivīda vairāku valodu prasmju un viņa dzīves kvalitātes ciešo kopsakaru.
Ernstsone V., Valodu prasme un dzīves kvalitāte. Latvijas Avīze, Nr. 78 (2629), 2006, 20. marts, 8. lpp.
(Valodu prasme un dzīves kvalitāte)
Valodu prasmes ietekme uz ekonomiski aktīvo iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Rīga: Data Serviss, 139 lpp.
„Latviski runājošo Latvijas iedzīvotāju lingvistiskā attieksme un valodu lietojums”. Rīga: JUMI, 2005, 52 lpp.
(Latviski runājošo Latvijas iedzīvotāju lingvistiskā attieksme un valodu lietojums)
Pētījums „Valodu prasmes ietekme uz ekonomiski aktīvo iedzīvotāju dzīves kvalitāti”
