Pētījums “Attieksme pret latviešu valodu un tās mācību procesu”
(2017 – 2020)

Pētījuma mērķis bija izzināt skolotāju un skolēnu attieksmi pret latviešu valodas mācību procesu: kā tas norit un kā tam vajadzētu noritēt, kas kavē un kas veicina latviešu valodas apguvi. Lai atbildētu uz šiem un citiem jautājumiem, svarīgi bija noskaidrot cēloņus, kuri nosaka pozitīvas vai negatīvas attieksmes veidošanos. Pētījuma dati tika iegūti trijos veidos:

• anketējot 333 skolēnus no 8. līdz 12.klasei un 65 latviešu valodas skolotājus,
• piedaloties astoņās fokusgrupu intervijās Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā,
• vērojot 46 mācību stundu Rīgā, Salaspilī, Daugavpilī, Rēzeknē, Liepājā, Valmierā un Jelgavā.

Pētījuma darba grupu vadīja dr. Philol. Sanita Lazdiņa; visa pētījuma sagatavošanā, veikšanā un datu apstrādē piedalījās Dr.philol. Gunta Kļava, Dr. philol. Solvita Pošeiko, mag. paed. Vineta Vaivade un Dr. sc.soc. Miķelis Grīviņš. Atsevišķu pētījuma daļu veikšanā piedalījās Baldones vidusskolas latviešu valodas skolotāja Dzintra Knohenfelde.

Stundu vērošanā kopā ar pētnieku grupu vēl piedalījās  Dr. paed Diāna Laiveniece, Dr.paed. Elita Stikute, Dr. philol. Inita Vītola, kā arī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas studentes Laine Riekstiņa, Amanda Dzērvīte, Diāna Žilinska-Ivanova un Liepājas 15. vidusskolas skolotāja Agnese Laškova.

Stundu vērotāji piedalījās 46 stundās Rēzeknes Valsts ģimnāzijā (skol. I. Gailīte), Daugavpils 9. vidusskolā (skol. A. Jurģīte un I. Sardiko), Daugavpils Valsts ģimnāzijā (skol. I. Žukovska un I. Kondratjeva), Zolitūdes ģimnāzijā (skol. I. Hitrova), Salaspils 1. vidusskolā (skol. L. Pamiljane), Salaspils 2. vidusskolā (skol. B. Asare), Valmieras Viestura vidusskolā ( skol. I. Lancmane), Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijā (skol. A. Ignate), Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā (skol. A. Latiša), Liepājas Valsts 1. ģimnāzijā (V. Braša).

Pateicamies visiem pētījumā iesaistītajiem un ceram, ka mūsu pētījums palīdzēs skolotājiem, topošajiem skolotājiem un arī citām mērķauditorijām, kuras saistītas ar latviešu valodas mācīšanu, ar jaunām idejām, ieteikumiem.

Pētījuma rezultāti ir apkopoti 15 bukletos atbilstoši pētījuma virzieniem.

Ieteikumi

Pētījumā, īpaši fokusgrupu diskusijās, no skolēnu un skolotāju teiktā, izveidojās mūsdienu skolotāja un skolēna tēls un paštēls, proti:

– ko skolotāji ir teikuši par sevi, savu darbu un sajūtām, mācot latviešu valodu;
– kā skolotājus redz un raksturo skolēni;
– ko par sevi, savām sajūtām un attieksmi pret latviešu valodas mācīšanos saka skolēni;
– kā skolēnus redz un raksturo skolotāji.

Video ieteikumi

Teksts
Videosižetā „Teksts” ir atklāts, kā mācību procesā ir iespējams iekļaut apkārtējās vides tekstus un attīstīt skolēnu tekstpratību. Galvenā uzmanība ir pievērsta vienai ar veselības aprūpi saistītai vides reklāmai, ko var izmantot, veidojot uzdevumu ciklu par tēlainiem valodas līdzekļiem, verbālo un neverbālo informāciju un reklāmas ietekmi sabiedrībā.
Video sižets šeit.

Diskusija
Videosižetā „Diskusija” ir aktualizēts jautājums par diskusijas plānošanu un īstenošanu, pievēršot īpašu uzmanību trīs aspektiem: vidusskolēnu patstāvīgajam darbam individuāli, pārī un grupā; informācijas iedevumam pirms diskusijas; jaunākajiem sociolingvistikas pētījumiem Latvijā. Piedāvātais tekstu un uzdevumu kopums ir paredzēts vidusskolas augstākajam apguves līmenim, taču diskusijas struktūra var noderēt arī optimālajam apguves līmenim vidusskolas posmā vai pamatskolā.
Video sižets šeit.

Skolēna personība
Videosižetā „Skolēna personība” sniegts ieskats pētījuma „Attieksme pret latviešu valodu un tās mācību procesu” secinājumos par to, cik liela loma mācību darbā un katra skolēna individuālajā attīstībā ir skolēna personības iepazīšanai un pozitīvu skolotāja un skolēna savstarpējo attiecību veidošanai. Skolēni iesaka veidot brīvu mācību vidi un atmosfēru, jo tad viņi un arī skolotāji skolā jutīsies daudz labāk. Skolēni arī aicina uztvert katru no viņiem kā līdzvērtīgu sadarbības partneri, ieklausīties viņu domās un idejās un radīt jēgpilnu mācību vidi, kurā skolēni izprot, kāpēc un ko viņi dara.
Video sižets šeit.

Latviešu valoda un citi mācību priekšmeti
Videosižetā „Latviešu valoda un citi mācību priekšmeti” sniegts ieskats pētījuma „Attieksme pret latviešu valodu un tās mācību procesu” secinājumos par to, ka mūsdienu skolā jāmācās kopveselumā, integrējot dažādu mācību priekšmetu saturu un mācīšanās prasmes. Tieši valodai šajā ziņā ir brīnišķīgas iespējas – tā ir ne tikai mācību priekšmets ar savu saturu, bet arī instruments citu mācību priekšmetu apguvei. Skolotāju prasme savienot vairāku mācību priekšmetu saturu palīdzēs skolēniem gan apgūt nepieciešamās zināšanas, gan saskatīt visu jomu saistību un nepieciešamību arī ārpus skolas, gan arī sniegt skolēniem to, ko viņi gaida, – interesantu stundu.
Video sižets šeit.

Personalizēta pieeja
Videosižetā „Mācību procesa individualizācija un diferenciācija” ir atklātas pārdomas par personalizētu mācīšanu un mācīšanos. Katrs bērns, katrs skolēns ir personība. Un kā personības mēs visi esam ļoti dažādi – ar savām vajadzībām un iespējām, ar savām interesēm un spējām. Tāpēc arī mācību procesam jākļūst personalizētākam. Tas ir izpratnes, attieksmes un atbalsta jautājums.
Video sižets šeit.

Gramatika un metodes
Videosižetā „Gramatika un metodika” ir sniegti ieteikumi, kā mācīt gramatiku. Balstoties uz vienu temata piemēru par vārddarināšanu un jaunvārdiem, ar konkrētu uzdevumu palīdzību ir atklāti šādi nozīmīgi jautājumi: kā plānot darbu, lai par gramatiku nevis runātu un stāstītu skolotājs, bet to mācītos saskatīt, pētīt un atklāt skolēni; kā palīdzēt skolēniem ieraudzīt, ka gramatika nav kaut kas ārpus viņu dzīves, bet tā ir viņiem apkārt; kā gramatikas mācīšanā iekļaut tuvus, mūsdienīgus apkārtējās un virtuālās vides kontekstus; kā latviešu valodas korpuss var palīdzēt skolotājam un skolēnam ar daudzveidīgu un mūsdienīgu piemēru atrašanu, radot padziļinātas zināšanas par tematu.
Video sižets šeit.

Vārdu krājums
Videosižetā „Vārdu krājums” ir pieteikta problēma, kas izriet no pētījuma datiem, – latviešu valodas stundās par maz uzmanības ir veltīts apzinātam darbam ar skolēnu vārdu krājuma papildināšanu. Mērķtiecīgi darbojoties ar dažādiem atslēgvārdu noteikšanas paņēmieniem un citām teksta izpratni veicinošām lasīšanas stratēģijām, skolēni tiek rosināti izmantot mazāk lietotus vārdus, tādā veidā paplašinot savu aktīvo vārdu krājumu. Izmantojot viena konkrēta teksta piemēru (filmas „Astrīdas Lindgrēnas jaunība” recenziju), ir piedāvātas idejas, kā klasē varētu strādāt ar atslēgvārdu noteikšanu.
Video sižets šeit.

Mācību vīzija
Videosižets „Mācību vīzija” apkopo pētījuma „Attieksme pret latviešu valodu un tās mācību procesu” ieteikumus, kā skolotājam runāt par nepieciešamību apgūt latviešu valodu. Vieglāk ir mācīt tādas zināšanas, kuru vērtību neviens neapšauba un kuru izmantošana nav jāpierāda. Tomēr ar latviešu valodu gan ne vienmēr tas tā ir – starptautiskās iespējas un arī vietējās vides internacionalizācija skolēniem, viņu vecākiem un pat skolotāju kolēģiem var likt apšaubīt šī mācību priekšmeta nozīmību. Videosižets sniedz īsus ieteikumus, kā skolotājam runāt ar skolēniem par nepieciešamību mācīties latviešu valodu.
Video sižets šeit.

Emocijas klasē
Videosižetā „Emocijas klasē” sniegts ieskats pētījuma secinājumos par to, kā mācību stundā ienāk ārpusstundas pārdzīvojumi. Dati rāda, ka mācības nevar atraut no ikdienas pieredzes un mācību stundā vienmēr iezagsies ārpusskolas notikumi. Gan skolēni, gan skolotāji norāda, ka mācību process būs veiksmīgs un patīkams tikai tad, ja skolotāji spēs novērtēt ārpusskolas notikumu un emociju ietekmi uz stundu un mācēs tos profesionāli pārvaldīt. Lai labāk pārvaldītu emocijas klasē, jāievieš skaidri saprotami noteikumi, kā ārpusklases pieredzi var ienest stundās.
Video sižets šeit.

Skolotāja personība
Videosižets „Skolotāja personība” apkopo pētījuma „Attieksme pret latviešu valodu un tās mācību procesu” secinājumus par skolotāja personības ietekmi uz mācību gaitu. Pētījums ilustrē, ka saruna par izglītības rezultātiem nav saruna tikai par skolotāja profesionālo sagatavotību, bet arī par skolotāja personību. Tā ietekmē skolēnu emocionālo saikni ar skolotāju, skolu un mācību procesu un var mainīt skolēna attieksmi pret mācībām.
Video sižets šeit.

Daudzveidīgas metodes latviešu valodas apguvē
Videosižetā „Daudzveidīgas metodes latviešu valodas apguvē” sniegtas idejas daudzveidīgām latviešu valodas apguves metodēm.
Video sižets šeit.