Dialekti

Latviešu valodas veidošanās process, baltu ciltīm – kuršiem, zemgaļiem, letgaļiem un sēļiem – konsolidējoties, sākās 10.-12.gadsimtā. Atsevišķo cilšu valodu iezīmes joprojām ir saglabājušās trijos latviešu valodas dialektos: vidus, tāmnieku jeb lībiskajā un augšzemnieku dialektā, kas savukārt aptver vairāk nekā 500 dažādu izlokšņu.

Vidus dialekts ir sastopams Latvijas vidienē. Uz tā pamata ir veidojusies latviešu literārā valoda, kurai vistuvākās ir izloksnes ap Jelgavu. Izšķir:

1) Vidzemes vidus izloksnes ir no Mazsalacas ziemeļrietumiem līdz Valkas ziemeļaustrumiem, pāri Smiltenei, Valmierai, Cēsīm un Rīgai;

Noklausies Vidzemes vidus dialekta Kauguru izloksni:

2) (kursiski) zemgaliskās izloksnes sastopamas Nīcā, Bārtā, Priekulē u.c.

Noklausies (kursiski) zemgalisko Džūkstes izloksni:

3) kursiskās vidus izloksnes ir sastopamas Kurzemes dienvidos līdz Kuldīgai ziemeļos.

Noklausies kursisko Kazdangas izloksni:

Vidus dialekta piemērs rakstu valodā:
P. Ganos gāju, kreklu šuvu, pie ozola mēru ņēmu.

Lībiskais dialekts ir sastopams Vidzemes ziemeļrietumos un Kurzemes ziemeļos. Izšķir:

1) Vidzemes lībiskās izloksnes, kas ir no Ainažiem pāri Staicelei, Limbažiem līdz Saulkrastiem;

Noklausies Vidzemes lībisko Salacas izloksni:

2) Kurzemes lībiskās jeb tāmnieku izloksnes, kas ir sastopamas Piltenē, Dundagā, Kandavā, Talsos, Ventspilī.

Noklausies Kurzemes lībisko Dundagas izloksni:

Lībiskais dialekta piemērs rakstu valodā:
P. Ganes gāj, krekal šuj, pe ozal mēr jēm.

 Augšzemnieku dialekts ir sastopams Vidzemes austrumos, Augšzemē un Latgalē. Izšķir:

1) sēliskās izloksnes, kas ir Augšzemē jeb Sēlijā un Vidzemē ap Ērgļiem, Koknesi, Pļaviņām un Madonu;

Noklausies sēlisko Lazdonas izloksni:

2) latgaliskās izloksnes, kas ir sastopamas Vidzemes ziemeļaustrumos un Latgalē.

Noklausies latgalisko Pildas izloksni:

Augšzemnieku dialekta piemērs rakstu valodā:
P. Gonūs goju, kraklu šyvu, pī ūzula māru jiemu.