06.01.2021.

Latviešu valodas aģentūra sākusi Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda projekta īstenošanu

Projekta „Latviešu valodas apguve, lai sekmētu trešo valstu pilsoņu iekļaušanos darba tirgū 3” (Nr. PMIF/6/2020/3/01) mērķis ir nodrošināt mūsdienīgu un daudzveidīgu trešo valstu pilsoņu latviešu valodas apguvi turpmākajai izglītībai, ikdienas saskarsmei un darba tirgus vajadzībām.

Projektā ir paredzēts turpināt iesākto un organizēt latviešu valodas kursus visiem zināšanu līmeņiem kopskaitā vismaz 240 trešvalstniekiem. Valodas kursi tiks rīkoti ne tikai Rīgā, bet arī reģionos (pēc pieprasījuma). Kursu noslēgumā 100 personām tiks sniegta iespēja bez maksas kārtot valsts valodas prasmes pārbaudi.

Mācību procesā tiks izmantoti mūsdienīgi mācību materiāli, ko izstrādājusi Latviešu valodas aģentūra; visi kursu dalībnieki tiks iepazīstināti ar brīvpieejas materiāliem tīmekļvietnē www.valoda.lv un tās apakšvietnēs. Daudzi materiāli tiks pielāgoti attālinātām mācībām.

Lai nodrošinātu pilnvērtīgu un mūsdienīgu attālināto latviešu valodas mācību norisi, LVA izstrādātie materiāli A1, A2, B1, B2 valodas prasmes līmeņa apguvei tiks saturiski un tehniski pielāgoti darbam tiešsaistē. Rezultātā tiks izveidoti 40 mājasdarbu komplekti katram valodas prasmes līmenim (A1, A2, B1, B2).

Visas projekta aktivitātes ir bez maksas, kursu apmeklētāji tiks nodrošināti arī ar LVA mācību materiāliem un mācību procesam nepieciešamajām kancelejas precēm.

Informācija un pieteikšanās dalībai latviešu valodas apguves kursos un projekta pasākumos, zvanot uz tālruni 67350764 vai rakstot uz e-pasta adresi erika.picukane@valoda.lv.

„Latviešu valodas apguve, lai sekmētu trešo valstu pilsoņu iekļaušanos darba tirgū 3” (PMIF/6/2020/3/01).

Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā ar Eiropas Savienības (75 %) un Latvijas valsts budžeta (25 %) finansējumu.

 

Detalizētāka informācija:

projekta vadītāja

Ērika Pičukāne

(Latviešu valodas aģentūras metodiķe)

Tālr.: 67350764

 

21.01.2021.

Latviešu valoda ‒ tas ir aizraujoši!

Pagājušās nedēļas nogalē latviešu valodas mācības attālināti ir sākušas grupas B2 un C1 valodas prasmes līmeņa apguvei. Prieks, ka pašlaik liela daļa iebraukušo nevēlas apstāties pie iegūtā A2 prasmes līmeņa, kas nepieciešams, lai varētu saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, bet grib brīvi runāt, lasīt un skatīties filmas latviešu valodā.

Ceram, ka, apgūstot C1 prasmes līmeni, valodas apguvēji spēs:

  • gandrīz bez grūtībām vai salīdzinoši viegli saprast garus radio un TV raidījumus;
  • saprast dažādas tematikas un dažādos stilos rakstītus tekstus, arī garus, ar faktiem bagātus tekstus, komentārus un ziņojumus;
  • pratīs skaidri un loģiski izklāstīt savas domas esejās par sarežģītiem jautājumiem, izvēloties saziņai atbilstošu stilu;
  • pratīs izteikties tekoši un spontāni, varēs aizstāvēt savu viedokli, precīzi un skaidri izteikt savas domas un uzskatus.

Lai palīdzētu mācību procesā iesaistītajiem, ir izveidots plašs valodas apguves materiālu klāsts, kas būs noderīgs gan pedagogam mācot, gan valodas apguvējam mācoties valodu. Materiāli atrodami Latviešu valodas aģentūras (LVA) tīmekļvietnes www.valoda.lv apakšvietnēs www.maciunmacies.lv un www.sazinastilts.lv.

C valodas prasmes līmeņa apguvējiem iesakām iepazīties ar LVA izveidoto lietotni „Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze” (https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/tutorial), kur ērti izmantojamā formā apkopotas atbildes uz aktuāliem jautājumiem par latviešu valodas pareizrunu un pareizrakstību, gramatiku un leksiku, stilistiku un valodas kultūru. Mācību procesā noderīga var būt arī „Latviešu valodas rokasgrāmata” (http://valodasrokasgramata.lv/introduction).

Latviešu valodas apguve ‒ tas tiešām ir aizraujoši!

Projekta „Latviešu valodas apguve, lai sekmētu trešo valstu pilsoņu iekļaušanos darba tirgū 3” (Nr. PMIF/6/2020/3/01) mērķis ir nodrošināt mūsdienīgu un daudzveidīgu latviešu valodas apguvi trešo valstu pilsoņiem izglītības, ikdienas saskarsmes un darba tirgus vajadzībām.

„Latviešu valodas apguve, lai sekmētu trešo valstu pilsoņu iekļaušanos darba tirgū 3” (PMIF/6/2020/3/01).

Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā ar Eiropas Savienības (75 %) un Latvijas valsts budžeta (25 %) finansējumu.

 

Detalizētāka informācija:

projekta vadītāja

Ērika Pičukāne

(Latviešu valodas aģentūras metodiķe)

Tālr.: 67350764

 

18.02.2021.

Latviešu valoda visiem!

Latviešu valodu attālināti no A1 līdz C1 valodas prasmes līmenim apgūst nu jau 10 grupas. Prieks, ka skolotāji un kursanti ir pielāgojušies mācībām tiešsaistē, radoši izmantojot dažādas metodes. Lai rosinātu interesi par valodu un lai kursanti pārvarētu bailes sākt sarunāties (tas tiešām nav viegli, ja pedagogs redz valodas apguvējus tikai datorekrānā), bieži tiek izmantota Lomu spēle (vairāk par to lasiet šeit: https://saite.lv/XK5HA).

Veiksmi mācot un mācoties!

Projekta „Latviešu valodas apguve, lai sekmētu trešo valstu pilsoņu iekļaušanos darba tirgū 3” (Nr. PMIF/6/2020/3/01) mērķis ir nodrošināt mūsdienīgu un daudzveidīgu latviešu valodas apguvi trešo valstu pilsoņiem izglītības, ikdienas saskarsmes un darba tirgus vajadzībām.

„Latviešu valodas apguve, lai sekmētu trešo valstu pilsoņu iekļaušanos darba tirgū 3” (PMIF/6/2020/3/01).

Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā ar Eiropas Savienības (75 %) un Latvijas valsts budžeta (25 %) finansējumu.

 

Detalizētāka informācija:

projekta vadītāja

Ērika Pičukāne,

Latviešu valodas aģentūras metodiķe

Tālr.: 67350764

 

22.03.2021.

Dažādu grūtības pakāpju pašpārbaudes uzdevumi

(A, B un C latviešu valodas prasmes līmenim)

 

Sākot no š. g. janvāra pieaugušie, kuri Latvijā ieradušies no dažādām pasaules valstīm, attālināti apgūst latviešu valodu. Tiešsaistes mācības ‒ tā ir iespēja latviešu valodu apgūt arī tiem, kuru dzīves vietā pašlaik netiek piedāvāti valodas kursi.

Lai atvieglotu darbu pedagogiem un sekmētu valodas apguvi jauniebraukušajiem, tika izveidoti mācību palīgmateriāli (pašpārbaudes uzdevumi) visiem latviešu valodas prasmes apguves līmeņiem. Uzdevumi izmantojami arī, gatavojoties valsts valodas prasmes pārbaudei.

Lai vieglāk rit mācības ‒ vēlam veiksmi valodas apguvē!

A_līmenis.

B_līmenis.

C_līmenis.

Paldies skolotājiem par darbu!

Projekta „Latviešu valodas apguve, lai sekmētu trešo valstu pilsoņu iekļaušanos darba tirgū 3” (Nr. PMIF/6/2020/3/01) mērķis ir nodrošināt mūsdienīgu un daudzveidīgu latviešu valodas apguvi trešo valstu pilsoņiem izglītības, ikdienas saskarsmes un darba tirgus vajadzībām.

„Latviešu valodas apguve, lai sekmētu trešo valstu pilsoņu iekļaušanos darba tirgū 3” (PMIF/6/2020/3/01).

Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā ar Eiropas Savienības (75 %) un Latvijas valsts budžeta (25 %) finansējumu.

 

Projekta vadītāja

Ērika Pičukāne

(Latviešu valodas aģentūras metodiķe)

 

22.04.2021.

Dzīvo Latvijā – runā latviski

Intervija “Mājas viesī”

⌛ 2021-04-22 00:00 | 📰 Mājas Viesis | 📄 lpp.: 2425 | 👥 Ilze Pētersone |

Kas vieno vides zinātnieci no Japānas, mākslinieci no Baltkrievijas, ķīmiķi no Ukrainas un mārketinga speciālisti no Hondurasas? Atbilde ir vienkārša -visas mācās latviešu valodu, jo izvēlējušās dzīvi Latvijā. Šogad uz Latviešu valodas aģentūras rīkotajiem kursiem pieteikušies četrreiz vairāk gribētāju nekā citkārt. Kā viņiem veicas?

Jo tālāk, jo trakāk

Tā par latviešu valodas mācīšanos savā e-pasta vēstulē raksta Anastasija Arāja, kas kopā ar vīru un meitu šeit ieradusies pirms trīs gadiem no Baltkrievijas kā repatriante. Viņa ir Minskas Mākslas akadēmijā studējusi dizainere, keramiķe, strādājusi par vizuālās mākslas skolotāju. Par Latviju domājusi ilgi, līdz beidzot saņēmusies pārcelties uz savu senču zemi no tēva puses. Sapņo izveidot mākslas filca darbnīcu un studiju, kur tāpat kā Baltkrievijā mācītu vizuālo mākslu un dizainu. Valodu sākusi apgūt, vēl Minskā dzīvojot, taču cerējusi, ka būs vieglāk. Lielākās grūtības rada locījumi ar galotnēm un garumzīmes. Šad un tad uznākot pat drūmas domas – varbūt pietiks? Pagaidām nav daudz draugu un paziņu, ar kuriem varētu sarunāties latviski, Rīgā visapkārt skan krievu valoda, tāpēc kursi ir glābiņš. “Bez valodas jau nav dzīves jaunā valstī,” spriež Anastasija, viņa vēlas iemācīties latviski tik labi, lai varētu brīvi izteikt savas domas un saprast citus gan sarunās, gan rakstos.

Katram savas grūtības, nosaka Latviešu valodas aģentūras valodas apmācības projekta trešo valstu pilsoņiem vadītāja Ērika Pičukāne. Ķīniešiem un vjetnamiešiem, kuri valodas kursos pēdējā laikā sastopami arvien biežāk, tā ir izruna, turklāt viņi kautrējas kļūdīties, tāpēc nesteidz izteikties, toties labāk raksta un centīgāk apgūst gramatiku. Arābiem un indiešiem vieglāk ar runāšanu, bet par mūsu rakstību ar garumzīmēm raucot pieri un lielos burtus vispār ignorē, jo viņiem tādu nav! Ē. Pičukāne novērojusi, ka valoda labāk padodas cilvēkiem ar matemātisko domāšanu, piemēram, datorspeciālistiem, kas viņas grupās visbiežāk ir no Ukrainas un Turcijas. Kolēģe skolotāja Inga Sokolova arī min vairākus piemērus, kad latviešu valoda nav sagādājusi lielas grūtības -jaunajiem speciālistiem, kas pieraduši mācīties, un cilvēkiem no zinātnes aprindām.

Mācās arī veikalā

Kopš pandēmijas laika mācības notiek attālināti “zūma” platformā, kas devušas plašākas iespējas pieteikties kursos cilvēkiem ne tikai no Rīgas un tuvākās apkārtnes, bet arī attālākiem reģioniem. Vai citādi uz nodarbībām galvaspilsētā spētu izbraukāt, piemēram, Marina Žilina no Rojas, cēsniece Noriko Mizobata, kā arī citi kursanti no Rēzeknes, Kandavas, Kuldīgas, Liepājas u. c.?

Noriko no Japānas, kur Kioto universitātē kā jūras bioloģijas doktorante pētījusi jūras zīdītājus, uz Latviju kopā ar meitu pārcēlās 2012. gadā. Tagad Cēsīs Vides risinājumu institūtā viņa nodarbojas ar savvaļas augu ēterisko eļļu ķīmiskā sastāva izpēti. Latviešu valodas mācībām cītīgāk pievērsusies trīs gadus, īpaši kovida laikā, kad vajadzējis vairāk uzturēties mājās. Gribot apgūt B2 līmenī, bet traucē bailes no sarunām, kad ātri jāatrod vajadzīgie vārdi. Cēsis gan ir latviska pilsēta un iespēju sabiedriskās vietās parunāties netrūkst, tomēr darbā kolēģi biežāk viņu uzrunājot angliski.

Marina par pārcelšanos no Ukrainas uz citu valsti pat nebija domājusi. Kā ķīmiķe tehnoloģe aktīvi darbojusies zinātnē, Harkovas universitātē rakstījusi disertāciju, līdz Krievija uzsākusi karu ar Ukrainu un dzīve dzimtajā pusē Donbasā, Luhanskas reģionā, kļuva bīstama. Ar vīru Andri nolēmuši, ka pašu un gaidāmās meitiņas drošības dēļ pārcelsies uz viņa dzimto Roju. Iedzīvošanās nenāca viegli, jo jaunajā dzīvesvietā ļaudis krieviski nerunā – vai nu neprot, vai nedara to principa pēc. Gājiens uz veikalu bijis nopietns pārbaudījums. “Kaut ko paprasīju, bet pārdevēja man saka – nesaprotu,” viņa atceras. Sākusi meklēt latviešu valodas skolotāju, mācījusies gan nodarbībās, gan patstāvīgi, skatījusies filmas, klausījusies dziesmas latviski, centusies runāt, kur vien var, līdz valodas prasmju pārbaudēs tikusi līdz B2 līmenim un nu jau tēmē uz C. Tagad viņa pāris dienas nedēļā strādā pētniecības laboratorijā Agroresursu un ekonomikas institūtā Dižstendē un ar kolēģiem sarunājas tikai latviski. “Arī darba intervijā – tikai latviešu valodā. Priekšniece gan reiz ieteicās, ka specifiskos jautājumus varam apspriest arī krieviski, bet Krievijas uzsāktā kara dēļ arī es principa pēc krievu valodu izmantoju ļoti reti -līdzīgi kā citi rojēnieši,” skaidro Marina. Uz Rojas pārtikas veikalu joprojām ejot kā mācību stundu, jo pārdevējas allaž palabo kļūdas. “Nupat pirku saldumus un teicu – lūdzu, divus saldējumus! Par saldējumu sauc “morožennoje”, nevis saldumus – mani pamācīja,” viņa piebilst ar smaidu.

Runājiet ar mums latviski!

Par latviešu vēlmi piemēroties cittautiešu valodas prasmei kursanti savām skolotājām pažēlojoties visai bieži. “Krievi parasti sūdzas, ka latvieši sarunā ātri vien pāriet uz krievu valodu. Mācu, lai izliekas par norvēģiem, jo norvēģiski pie mums tikai retais prot,” pajoko kursu vadītāja Ērika Pičukāne. Ko gan nevajadzētu sarunās ar cittautiešiem darīt – netaktiski aizrādīt, ja runā nepareizi, viņa iesaka.

Par saviem audzēkņiem abas skolotājas varot teikt tikai labus vārdus – lielākoties kursus apmeklē centīgi ļaudis, kas tiešām vēlas iemācīties latviski. Ē. Pičukāne jūtas gandarīta, ka pirmo gadu izdevies izveidot arī C līmeņa grupu, līdz šim, tiesa, tikai retu reizi, augstākais sasniegums bijis B2. “Redzam, ka cilvēki vēlas pilnvērtīgi apgūt un attīstīt latviešu valodu, nevis tikai saņemt uzturēšanās atļauju,” viņa nosaka.

Kursos jau nenotiek tikai valodas apgūšana, audzēkņi kļūst par draugiem savā starpā un arī ar skolotājām. Inga Sokolova vēl pirms kovida ar vienu no grupām apmeklējusi Latvijas Nacionālo operu. Attālināto mācību laikā kursanti izmanto vacapu, kur saziņa notiek tikai latviski. Netrūkst arī jautru pārpratumu. “Reiz lūdzu, lai katrs padalās ar eksotiskajiem ēdieniem, un vjetnamiete ar labu latviešu valodu mums pastāstīja, ka Vjetnamā ēdot čūsku mēles un arī Latvijā tās var dabūt, pat viņas draugi gatavojot. Visi brīnāmies, līdz atklājas, ka bija domātas cūku mēles!”

Attālinātās mācības I. Sokolova vērtē atzinīgi: “Ir pat vieglāk nekā klasē, jo ekrānā redzu, kā katram mainās sejas izteiksme, kad kaut kas nav saprotams vai nesanāk, un varu viņam tūlīt palīdzēt.” Strādājot ar dažādu tautību kursantiem, jāņem vērā arī kultūru atšķirības, lai neveidotos nevajadzīgi pārpratumi vai pat konflikti, kā tas gadījies kādai kolēģei, apmācot sīriešu bēgļus.

Pie kultūras, tradīciju un arī temperamenta atšķirībām jāpierod arī pašiem ieceļotājiem. Gabriela Mariela Pineda no Hon-durasas uz Latviju atbrauca studēt Rīgas Tehniskajā universitātē, iepazinās ar latviešu puisi Oskaru Krēsliņu un pērn abi apprecējās. Strādā viņa tiešsaistes mārketingā. Latviski sākusi mācīties pirms trīs gadiem, tagad ģimenē skanot trīs valodas – angļu, spāņu un latviešu. Par dzīvi Latvijā Gabriela dalās savā jūtuba kanālā un kādā no ierakstiem nosauc 10 lietas, kas sākumā pārsteigušas, bet tagad tās lieto pati. “Kad šeit kādam pajautāju, kā klājas, latvietis parasti atbild -normāli. Sākumā brīnījos, bet tagad arī pati saku – normāli!” Ja interesē pārējās deviņas, jālūko tīmeklī.

Ingas Sokolovas grupa vēl laikā, kad mācības bija atļautas klātienē. Nodarbības tagad notiek tikai “zūmā”, ko skolotāja vērtē kā efektīvu saziņas veidu.

„Ko Tu zini par iebraucējiem?”

Latviešu valodas aģentūra sagatavojusi viktorīnu par iebraucējiem, kas Latvijā ieradušies uz ilgāku laiku dažādu iemeslu dēļ. Pareizās atbildes publicēsim “Mājas Viesa” 20. maija izdevumā.

1. 2020. gadā Latvijā tika izsniegtas 5916 pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas cilvēkiem, kuri šeit ieradušies uz ilgāku laiku dažādu iemeslu dēļ. Cik daudz valstu viņi pārstāv?

  1. 26 B. 110 C. 83

2. Kopumā Latvijā pērn dzīvoja 53 380 ārzemnieku, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Kuru piecu valstu valstspiederī-go pie mums ir visvairāk?

  1. Krievijas, Ukrainas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas
  2. Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas, Lietuvas, Polijas
  3. Krievijas, Lietuvas, Ukrainas, Baltkrievijas, Igaunijas

3. Uz dzīvi Latvijā atgriežas arī repatrianti, kuri bija izbraukuši līdz 1990. gada 4. maijam, un viņu ģimenes locekļi. Pagājušajā gadā uz dzīvi Latvijā ar ģimenes locekļiem pārcēlušies 89 repatrianti. No kurām trīs valstīm viņu bija visvairāk?

  1. Krievijas, Lietuvas, Lielbritānijas
  2. Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas
  3. Krievijas, Ukrainas, Zviedrijas

4. Ļaudis šeit ierodas uz dzīvi dažādu iemeslu dēļ – strādāt, mācīties, ģimenes apstākļu dēļ, attīstīt savu biznesu, arī meklējot patvērumu no draudiem savā valstī. Tādu nav bijis daudz. Cik cilvēkiem no 1998. gada līdz 2021. gadam pie mums piešķirts patvērums jeb starptautiskā aizsardzība?

  1. 794 B. 508 C. 1105

5. Latviešu valodas aģentūra īsteno Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda projektu “Latviešu valodas apguve, lai sekmētu trešo valstu pilsoņu iekļaušanos darba tirgū III”. Cik daudz cilvēku šajā projektā šogad varēs apgūt latviešu valodu?

  1. vismaz 320 B. vismaz 200 C. vismaz 240

6. Latviešu valodu apgūst ikviens jaunais iebraucējs, kuram ir nepieciešams strādāt vai iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā vai Eiropas Savienības iedzīvotāja statusu. Arī valsts valodas prasmes pārbaudes kārtotāju lokā pieaug ārzemnieku skaits. 2015. gadā tā bija apmēram ceturtdaļa jeb 25%. Cik daudz ārzemnieku bija 2020. gadā?

  1. 46% B. 38% C. 52%

7. Valsts valodas prasmes pārbaudē cilvēki iegūst apliecību par kādu no trim līmeņiem – A, B vai C. Kuram līmenim (A ir pamata un C ir augstākais) atbilst šis vispārīgais apraksts: “Spēj izteikties spontāni, raiti un precīzi, ņemot vērā nozīmju nianses pat komplicētās situācijās.”?

  1. C B. A C. B

8. Visbiežāk valsts valodas prasmes pārbaude tiek kārtota Rīgā un Rīgas reģionā. Kurā novadā vēl to kārto ļoti bieži?

  1. Vidzemē B. Zemgalē C. Latgalē

9. Kurā no pārbaudes daļām ir visaugstākie rezultāti?

  1. Lasīšanas B. Runāšanas
  2. Klausīšanās D. Rakstīšanas

10. Kuras profesijas pārstāvji pērn C līmeņa pārbaudi kārtoja visbiežāk?

  1. IT speciālisti B. Pārdevēji C. Celtnieki

 

„Latviešu valodas apguve, lai sekmētu trešo valstu pilsoņu iekļaušanos darba tirgū 3” (PMIF/6/2020/3/01).

Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā ar Eiropas Savienības (75 %) un Latvijas valsts budžeta (25 %) finansējumu.

 

21.05.2021.

Mājasdarbu komplekti (A latviešu valodas prasmes līmenim)

Sākot no š. g. janvāra pieaugušie, kuri Latvijā ieradušies no dažādām pasaules valstīm, attālināti apgūst latviešu valodu. Domājot par valodas apguvēju un pedagogu vajadzībām, tika izveidoti mājasdarbu komplekti A latviešu valodas prasmes līmeņa apguvei. Uzdevumi ir viegli izpildāmi elektroniski un nosūtāmi skolotājam.

Uzdevumus meklē šeit.

Lai raitāk rit mācības!

Projekta „Latviešu valodas apguve, lai sekmētu trešo valstu pilsoņu iekļaušanos darba tirgū 3” (Nr. PMIF/6/2020/3/01) mērķis ir nodrošināt mūsdienīgu un daudzveidīgu latviešu valodas apguvi trešo valstu pilsoņiem izglītības, ikdienas saskarsmes un darba tirgus vajadzībām.

„Latviešu valodas apguve, lai sekmētu trešo valstu pilsoņu iekļaušanos darba tirgū 3” (PMIF/6/2020/3/01).

Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā ar Eiropas Savienības (75 %) un Latvijas valsts budžeta (25 %) finansējumu.

 

Projekta vadītāja

Ērika Pičukāne

(Latviešu valodas aģentūras

metodiķe)

 

25.05.2021.

Projektā „Latviešu valodas apguve, lai sekmētu trešo valstu pilsoņu iekļaušanos darba tirgū 3″ (Nr. PMIF/6/2020/3/01)  esam adaptējuši atbilstoši mūsdienu tehniskajām prasībām mācību materiālus “Sarunas”  (https://maciunmacies.valoda.lv/speles/sarunas/index.html#/page/1m) un “Klausīšanās” (https://maciunmacies.valoda.lv/speles/klausisanas/index.html#/page/1 ).

27.05.2021.

Valodas apguvēji sāk kārtot valsts valodas prasmes pārbaudi

PMIF projektā „Latviešu valodas apguve, lai sekmētu trešo valstu pilsoņu iekļaušanos darba tirgū 3” pirmās grupas jau kārto valsts valodas prasmes pārbaudi. Esam gandarīti par rezultātiem. Tie, kas apmeklēja kursus valodas apguvei C līmenī, visi (100 %) arī veiksmīgi nokārtojuši šim prasmes līmenim atbilstošo pārbaudi. Prieks, ka cilvēki, atbraucot uz Latviju, apgūst valodu augstākajā prasmes līmenī.

Ieskatam dažas dažas atsauksmes:

Tie bez šaubām bija vislabākie latviešu valodas kursi.

Īpašus pateicības vārdus ir pelnījusi skolotāja.

Skolotāja ‒ brīnišķīgs cilvēks!

Pozitīvas un lietderīgas zināšanas.

Paldies, Maija!

 

Paldies par izturību un mācību prieku

skolotājiem un valodas apguvējiem!

 

Projekta „Latviešu valodas apguve, lai sekmētu trešo valstu pilsoņu iekļaušanos darba tirgū 3” (Nr. PMIF/6/2020/3/01) mērķis ir nodrošināt mūsdienīgu un daudzveidīgu latviešu valodas apguvi trešo valstu pilsoņiem izglītības, ikdienas saskarsmes un darba tirgus vajadzībām.

„Latviešu valodas apguve, lai sekmētu trešo valstu pilsoņu iekļaušanos darba tirgū 3” (PMIF/6/2020/3/01).

Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā ar Eiropas Savienības (75 %) un Latvijas valsts budžeta (25 %) finansējumu.

 

Projekta vadītāja

Ērika Pičukāne

(Latviešu valodas aģentūras

metodiķe)

 

28.07.2021.

Latviešu valodas aģentūra turpina īstenot projektu Latviešu valodas apguve, lai sekmētu trešo valstu pilsoņu iekļaušanos darba tirgū 3” (PMIF/6/2020/3/01)

Projekta īstenošanas laikā latviešu valodu apguvuši vai valodas prasmes pilnveidojuši jau 138 trešo valstu pilsoņi. Kaut arī ir pats vasaras vidus, mācības sāk jaunas valodas apguvēju grupas.

Kāpēc jāmācās latviešu valoda?

  1. Jūs sapratīsit, par ko informē dažādas vides zīmes: kas ir rakstīts uz plakātiem, paziņojumos un izkārtnēs.
  2. Tas palīdzēs izvēlēties ēdienu veikalā, kafejnīcā vai restorānā.
  3. Jūs varēsit sarunāties ar ārstu, policistu vai skolotāju dažādās ikdienas situācijās.
  4. Tas palīdzēs jums apgūt jaunas zināšanas un prasmes.
  5. Šī var būt jauniegūto draugu un paziņu saziņas valoda.
  6. Tas ļaus iepazīt citam citu un respektēt atšķirības, atrodot kopīgu sarunu tēmas.
  7. Tā ir iespēja iegūt jaunu pieredzi, dziļāk izprast un novērtēt arī savu valodu un kultūras vērtības.
  8. Tas palīdzēs jums atrast labāku darbu.

Zinot valodas, vieglāk saprast cilvēkus, izprast tautu kultūru un iesaistīties sabiedrības dzīvē.

Projekta „Latviešu valodas apguve, lai sekmētu trešo valstu pilsoņu iekļaušanos darba tirgū 3” (Nr. PMIF/6/2020/3/01) mērķis ir nodrošināt mūsdienīgu un daudzveidīgu latviešu valodas apguvi trešo valstu pilsoņiem izglītības, ikdienas saskarsmes un darba tirgus vajadzībām.

„Latviešu valodas apguve, lai sekmētu trešo valstu pilsoņu iekļaušanos darba tirgū 3” (PMIF/6/2020/3/01).

Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā ar Eiropas Savienības (75 %) un Latvijas valsts budžeta (25 %) finansējumu.

 

Projekta vadītāja

(LVA metodiķe)

Ērika Pičukāne

 

30.08.2021.

Radošas skolotājas – ieinteresēts valodas apguvējs!

2021. gada janvārī Latviešu valodas aģentūra sāka īstenot Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda projektu „Latviešu valodas apguve, lai sekmētu trešo valstu pilsoņu iekļaušanos darba tirgū 3” (Nr. PMIF/6/2020/3/01).

Pašlaik nodarbības tiek organizētas dažādos Latvijas novados. Piemēram, interesantas un radošas mācību stundas notiek Liepājā, kur strādā skolotāja Irēna. Mūsu pedagogi ne tikai palīdz kursu dalībniekiem sagatavoties valsts valodas prasmes pārbaudes eksāmenam, bet arī iepazīstina valodas apguvējus ar Latvijas tradīcijām un paražām. Nodarbībās tiek izmantotas dažādas mācību darba formas un paņēmieni.

Radošas skolotājas – ieinteresēts valodas apguvējs!

 

 

„Latviešu valodas apguve, lai sekmētu trešo valstu pilsoņu iekļaušanos darba tirgū 3” (PMIF/6/2020/3/01).

Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā ar Eiropas Savienības (75 %) un Latvijas valsts budžeta (25 %) finansējumu.

 

Detalizētāka informācija:

projekta vadītāja

Ērika Pičukāne,

Latviešu valodas aģentūras metodiķe

(tālr.: 67350764)

 

 

30.09.2021.

Mācāmies valodu attālināti

 

Lai nodrošinātu mērķtiecīgu un sistemātisku atbalstu trešo valstu valstspiederīgajiem un viņu bērniem, Latviešu valodas aģentūra turpina iesākto, latviešu valodas apguvi organizējot attālināti. Valodas kursi tiek piedāvāti, īstenojot projektu „Latviešu valodas apguve, lai sekmētu trešo valstu pilsoņu iekļaušanos darba tirgū 3” (līgums Nr. PMIF/6/2020/3/01).

Šādi organizējot latviešu valodas kursus, valodu var apgūt visi, kas vien to vēlas. Jāatzīst, ka interese par mācībām ir daudz lielāka, nekā piedāvāto vietu skaits latviešu valodas apguves grupās.

Skolotāji un viņu pieaugušie skolēni atzīst, ka vislabāk valodu apgūt nodarbībās, kur valda brīva, dabiska gaisotne, kur nopietnu mācību jautājumu apguve mijas ar humoru un mācību satura atlasē dominē lietderības princips.

Izturību un prieku sadarbībā visiem, kas māca un mācās valodu!

„Latviešu valodas apguve, lai sekmētu trešo valstu pilsoņu iekļaušanos darba tirgū 3” (PMIF/6/2020/3/0).

Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā ar Eiropas Savienības (75 %) un Latvijas valsts budžeta (25 %) finansējumu.

 

Detalizētāka informācija:

projekta vadītāja

Ērika Pičukāne,

Latviešu valodas aģentūras metodiķe

(tālr.: 67350764)

 

25.10.2021.

Apgūsti latviešu valodu: mācību materiāli

A, B un C valodas prasmes līmenim

Pieaugušie, kuri Latvijā ieradušies no dažādām pasaules valstīm, latviešu valodu jau otro gadu apgūst attālināti. Tā ir lieliska iespēja tiem, kuru dzīvesvietā netiek piedāvātas klātienes mācības.

Grūtākais vienmēr ir sākums. Lai mācību procesā palīdzētu pedagogiem un jauniebraukušajiem valodas apguvējiem, mācību materiāli visu valodas prasmes līmeņu apguvei apkopoti ērti pārskatāmā un viegli pieejamā formā:

https://maciunmacies.valoda.lv/wp-content/uploads/2021/09/A-limenis.pdf

https://maciunmacies.valoda.lv/wp-content/uploads/2021/09/B-limenis.pdf

https://maciunmacies.valoda.lv/wp-content/uploads/2021/09/C-limenis.pdf

Ar tiešsaistes mācību laikā iegūto pieredzi un ieteikumiem darbam varat iepazīties šeit.

Mācies un droši runā latviski!

„Latviešu valodas apguve, lai sekmētu trešo valstu pilsoņu iekļaušanos darba tirgū 3” (PMIF/6/2020/3/01).

Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā ar Eiropas Savienības (75 %) un Latvijas valsts budžeta (25 %) finansējumu.

 

Detalizētāka informācija:

projekta vadītāja

Ērika Pičukāne,

Latviešu valodas aģentūras metodiķe

(tālr.: 67350764)

 

29.11.2021.

Turpinām mācīties: pirmais sniegs un jauni vārdi!

Pieaugušie, kuri Latvijā ieradušies no dažādām pasaules valstīm, attālināti turpina apgūt latviešu valodu. Šādām mācībām netraucē ne pirmais sniegs, ne putenis, ne ceļu satiksmes sastrēgumi! Turklāt mācības tiešsaistē – tā ir iespēja latviešu valodu apgūt arī tiem, kuru dzīvesvietā pašlaik netiek piedāvāti valodas kursi.

Pēc latviešu valodas nodarbību dalībnieku teiktā, kursi ir aizraujoši un pedagogi spēj ieinteresēt.

Paldies latviešu valodas pedagogiem!

Izturību un veselību valodas apguvējiem!

„Latviešu valodas apguve, lai sekmētu trešo valstu pilsoņu iekļaušanos darba tirgū 3” (PMIF/6/2020/3/01). Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā

ar Eiropas Savienības (75 %) un Latvijas valsts budžeta (25 %) finansējumu.

 

Vairāk informācijas:

projekta vadītāja Ērika Pičukāne

(Latviešu valodas aģentūras metodiķe)

Tālr.: 67350764

 

22.12.2021.

Valodu prasme ‒ vērtība mūsu ērtībai

Valodu prasme ir liela vērtība. Valodas ļauj paplašināt mūsu redzesloku, iepazīt dažādu tautu kultūru, iegūt jaunus draugus. Arī mācot valodu citiem, mēs satiekam talantīgus un neparastus cilvēkus, kuri par savu dzīvesvietu ir izvēlējušies Latviju. Ir jauki būt kopā ar jauniebraukušajiem, kuriem ir interese par latviešu valodu un vēlme izzināt tās zemes kultūru, kurā tie dzīvo.

Sākot no 2021. gada janvāra, latviešu valodas kursi notiek attālināti. Tiešsaistes nodarbībās piedalās pieaugušie, kas Latvijā ieradušies no Baltkrievijas, Indijas, Krievijas, Ķīnas, Moldovas, Sīrijas, Turcijas, Ukrainas, Uzbekistānas  Vjetnamas u. c. valstīm. Šogad kursus jau ir pabeiguši gandrīz 200 dalībnieku.

Kursus organizē Latviešu valodas aģentūra, īstenojot Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda projektu Latviešu valodas apguve, lai sekmētu trešo valstu pilsoņu iekļaušanos darba tirgū 3.

 

Vairāk informācijas:

projekta vadītāja

Ērika Pičukāne

(Latviešu valodas aģentūras metodiķe)

Latviešu valodas aģentūra īsteno projektu

„Latviešu valodas apguve, lai sekmētu trešo valstu pilsoņu iekļaušanos darba tirgū 3”

(līgums Nr. PMIF/6/2020/3/01).