Projekts – «Skolotājs starpkultūru telpā»

Noslēdzies Latviešu valodas aģentūras (LVA) īstenotais projekts „SKOLOTĀJS STARPKULTŪRU TELPĀ”

lva_logo
Erika2010.gada 31.martā tika pabeigts Eiropas Savienības Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldīšanas pamatprogrammas 2007.-2013.gadam Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda projekts „Skolotājs starpkultūru telpā”. Piedāvātajā skolotāju ideju grāmatā ir apkopota daļa no projekta gaitā izstrādātās programmas teorētiskā un metodiskā materiāla.

Sapratne starp cilvēkiem veidojas, meklējot kopīgo – darbībā, diskusijā, kontaktos, mācīšanā un mācīšanās procesā. Ja skolotājs ir gatavs pieņemt arī skolēna pasaules uztveri un viņu iedrošina, arī skolēnam ir vieglāk iekļauties nepazīstamajā kultūrā. Mēs, projekta komanda, ceram, ka piedāvātais materiāls būs nozīmīgs solis kultūras dialoga paplašināšanā.
Paldies par sadarbību un atbalstu visiem, kas palīdzēja realizēt projektu „Skolotājs starpkultūru telpā”!

Darba burtnīca .pdf formātā

Skolotājs nereti ir pirmais, kas sastopas ar mūsdienu sabiedrības pārmaiņām. Skolēni Latvijas skolās ir dažādi ne vien temperamenta, interešu, audzināšanas, personības izpausmju, bet arī etniskās, reliģiskās piederības ziņā. Pēdējos gados izglītības iestādēs aizvien biežāk mācās bērni, kuru vecāki ir ieradušies Latvijā darba meklējumos. Skolēnu integrēšanās mācību vidē un sabiedrībā kopumā ir process, kurā iesaistīti gan viņi paši un viņu skolasbiedri, gan skolotāji un vecāki. Kā saprasties un sadarboties mācību stundās, ārpusstundu pasākumos? Kā iemācīties saprast dažādo, atšķirīgo citos cilvēkos un uztvert to kā vērtību? Kā dažādībā nezaudēt sevi?

Lai palīdzētu risināt šos jautājumus izglītības jomā, Latviešu valodas aģentūra Eiropas Savienības Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldīšanas pamatprogrammas 2007.-2013.gadam Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda projektu ietvaros izstrādāja un īstenoja projektu „Skolotājs starpkultūru telpā”, kura mērķis – sniegt atbalstu skolotāju profesionālajai kompetencei darbam starpkultūru telpā. Projekta laikā tika izstrādāta izglītības programma skolotāju starpkultūru izglītības prasmju un komunikāciju attīstībai, izglītoti 158 skolotāji visā Latvijā, izveidots mācību metodiskais materiāls un skolotāju sadarbības modeļi pozitīvās pieredzes izplatīšanai.

Izglītības programmas „Skolotājs starpkultūru telpā” īstenošana notika piecās mācību nometnēs Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales, Rīgas un Rīgas rajona skolotājiem. Nometnes vadītāji, apzinot reģionālo specifiku, komplektēja skolotāju grupas (vismaz 30 dalībnieki katrā reģionā) un organizēja nometnes darbu. Visās nometnēs dalībnieki apguva vienotu tālākizglītības programmu, kas ietvēra jautājumus par mūsdienu sabiedrības multikulturālismu, mācību procesa īstenošanu multilingvālā vidē, mācību procesa individualizāciju.Īpaša uzmanība tika pievērsta skolotāju un skolēnu izglītībai cilvēktiesību jomā un mācību metodēm, kas sekmē līdzdalību, ieinteresētību, toleranci un izpratni par starpkultūru izglītību, kā arī tika apzināti mācību procesā izmantojamie mācību un metodiskie līdzekļi un interneta resursi. Nometņu laikā notika mācību metodiskā līdzekļa satura izstrāde, savstarpēja pieredzes apmaiņa un skolotāju tālākās sadarbības plānošana.

2008. gada Eiropas Savienības valstu kopīgajā ziņojumā par darba programmas “Izglītība un apmācība 2010. gadam” īstenošanu uzmanība pievērsta tam, lai pēc iespējas mazinātu migrantu izcelsmes skolēnu nelabvēlīgo stāvokli izglītības sistēmā. Starpkultūru pieredzes ietveršana izglītības programmās ir nozīmīgs faktors, lai sekmētu integrāciju, un skolotājam nepieciešams komplekss atbalsts, proti, sistēmiska pieeja skolotāju tālākizglītībai šajā jautājumā.

Latvijā līdz šim nav izstrādāts ne īpašas programmas, ne arī metodiskie līdzekļi darbam ar minēto mērķauditoriju, resp., trešo valstu valstspiederīgo bērniem. Arī pedagogi atzīst savu pieredzes trūkumu darbā ar dažādu kultūru pārstāvjiem. Problēmas, ar kurām saskaras pedagogi, mēģinot veicināt iebraucēju bērnu integrāciju skolās, ir nepietiekamā izpratne par iecietību, prasmju trūkums darbā ar migrantu bērniem, kuriem ir dažāda etniskā izcelsme, dzimtā valoda, kultūrvides pieredze, kā arī skolēnu sagatavotības līmenis, t.i., viņu iepriekšējās izglītības atbilstība Latvijas izglītības sistēmas prasībām.

„Skolotāju ideju grāmata” ir pedagogu pieredzes materiāls, rokasgrāmata, kura veidošanā piedalījušies visu Latvijas reģionu skolotāji. Tajā ir apkopots projekta gaitā izstrādāts programmas teorētiskais un metodiskais materiāls, skolotāju ieteikumi, kā noskaidrot situāciju klasē, kā nepieļaut konfliktsituāciju veidošanos un kā savlaicīgi risināt problēmas. Sīkāka informācija par iespēju iegūt „Skolotāju ideju grāmatu” –erika.picukane@valoda.lv.

Latviešu valodas aģentūras projekta komanda cer, ka skolotāju rokasgrāmata un projekts kopumā būs nozīmīgs atbalsts visiem, kuru darbs ir saistīts ar trešo valstu valstspiederīgo bērniem.

LVA, pateicoties Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstam, uzsāk projekta “Skolotājs starpkultūru telpā” realizāciju

Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, aktuāls kļuvis jautājums par trešo valstu valstspiederīgo ieplūšanu Latvijas skolās. Skolām ir jābūt gatavām šādu bērnu klātbūtnei un viņu konkrētās vajadzības jāintegrē tradicionālajās programmās.
Starpkultūru pieredzes ietveršana izglītības programmās ir nozīmīgs faktors, lai cilvēks spētu sekmīgi integrēties jaunā valstī un tās sabiedrībā. Lielākajā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu trešo valstu valstspiederīgo iekļaušanas princips tiek realizēts ar migrantu integrācijas programmu starpniecību. Būtiska šo programmu sastāvdaļa ir valodas apguve, kas sniedz iespēju mazināt psiholoģisko diskomfortu un stresu. Tā kā citās pasaules valstīs bēgļu skaits ir ievērojami lielāks un migrācijas jautājumu risināšanā ir ilgstošāka pieredze kā Latvijā, tad virkne valstu, piemēram, Nīderlande, Somija, Francija u.c. valstis, ir izveidojušas daudzveidīgus materiālus, resursu centrus, kuri izdod gan elektroniskus, gan drukātus materiālus.
Pedagogu apmācība darbam ar bērniem un pusaudžiem – trešo valstu valstspiederīgajiem, ir galvenais līdzeklis, kā panākt, lai šie skolēni kļūst par sabiedrībā iekļauties spējīgiem uzņēmējas valsts pilsoņiem.
Latvijā līdz šim nav izstrādātas ne programmas, ne arī metodiskie līdzekļi darbam ar šo konkrēto mērķauditoriju. Paši skolotāji atzīst savu neziņu, kā rīkoties situācijās strādājot ar lielāku skaitu skolēniem, kuri pārstāv dažādas kultūras un tradīcijas.
Šī projekta laikā ir paredzēts izstrādāt izglītības programmu un mācību materiālus 36 stundu kursam, kura ietvaros tiks izglītoti 150 skolotāji visos Latvijas reģionos (5) par starpkultūru komunikāciju un iecietības jautājumiem pret dažādu kultūru pārstāvjiem. Tiks izveidots mācību metodiskais materiāls (darba burtnīca) „Skolotājs starpkultūru telpā”, kuras mērķis ir nodrošināt skolotājus ar darba materiālu, tādejādi sekmējot projektā neiesaistīto skolotāju izpratni par iecietību un starpkultūru pamatprasmju attīstību.
Darba burtnīcā tiks ietverti dažāda veida teorētiskie un praktiskie materiāli, kas palīdzēs skolotājiem strādāt ar bērniem no citām kultūrvidēm.
Projekta īstenošanas laiks ir 2009. gada jūlijs – decembris, vieta – 5 Latvijas reģioni.

Sīkāk par projektu – Ērika Pičukāne, erika.picukane@lvava.gov.lv

Sīkāka informācija PDF formātā

Atsauksme par pedagogu tālākizglītības programmu

Profesionālās pilnveides programmas „Skolotājs starpkultūru telpā” saturs

 

No 20. jūlija līdz 24. jūlijam, pateicoties Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstam, Kurcumā notika pirmā skolotāju mācību nometne.

Nometnē piedalījās 30 dažādu priekšmetu pedagogi, sociālie pedagogi un skolu administrācija no 8 Latgales reģiona skolām.

Kā uzsvēra nometnes dalībnieki, informācija par Trešo valstu valstspiederīgo bērniem nav pieejama, tikai daļēji informācija ir atrodama masu mediju ziņojumos. Nav arī pieredzes, kā strādāt ar šiem bērniem, tāpēc pedagogi pozitīvi novērtēja kursu programmu, kuras mērķis bija sniegt atbalstu skolotāju profesionālajai kompetencei darbam ar trešo valstu valstpiederīgo bērniem un iespēju visiem kopā veidot mācību metodisko materiālu „Skolotājs starpkultūru telpā”.

Viens no nometnes dalībniekiem savā izvērtējumā rakstīja: „Bērni ir atšķirīgi, un viņu vajadzības ir dažādas. Ir gadījumi, kad mācību process, temps un saturs ir jāpiemēro konkrētam bērnam. Skolotāja uzdevums ir izprast katra bērna grūtības un saskatīt katra stiprās puses, balstoties uz tām, sniegt viņam palīdzību. Skolotāju kopdarbs nometnē palīdzēs mums izpildīt šo uzdevumu”.

Skolotāju mācību nometnes koordinatore Jeļena Azareviča uzsvēra, ka darbs tiks turpināts arī tālāk, strādājot ar tiem pedagogiem, kam nebija iespējas piedalīties nometnē.

Pateicoties Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda finansējumam un LVA mērķtiecīgam darbam, šovasar šādas nometnes notiks piecos Latvijas reģionos, un kā gala rezultāts – 2009. gada decembrī pedagogiem tiks piedāvāts mācību metodiskais līdzeklis (darba burtnīca) „Skolotājs starpkultūru telpā”.

No 27. jūlija līdz 31. jūlijam, pateicoties Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstam, Salacgrīvā notika otrā skolotāju mācību nometne.

Nometnē piedalījās dažādu priekšmetu pedagogi, sociālie pedagogi un skolu administrācija no Jelgavas speciālās pamatskolas, Jelgavas 3.pamatskolas, Jelgavas 2.pamatskolas, Jelgavas 1.sanatorijas internātpamatskolas, Jelgavas vakara (maiņu) vidusskolas, Jelgavas 5.vidusskolas, Lielplatones speciālās internātpamatskolas, Zaļenieku pamatskolas, Tukuma vakara un neklātienes vidusskolas, Rīgas 3.arodskolas, Rīgas 96.vidusskolas, Lestenes pamatskolas, Garkalnes pamatskolas un Jelgavas PII „Pīlādzītis” kopā pulcēja sadarbības projekts „Skolotājs sarpkultūru telpā”.

5 dienu laikā lielisku lektoru vadībā dažādu priekšmetu skolotāji mācījās un diskutēja par šobrīd aktuāli kļuvušu tēmu – trešo valstu valstspiederīgo integrāciju Latvijā. Teorētisko nodarbību laikā nometnes dalībnieki padziļināja savu izpratni par Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, ANO Bērnu Tiesību Konvenciju, Bērnu tiesību deklerāciju, starpkultūru jautājumiem. Praktisko nodarbību laikā skolotāji grupās veidoja materiālus klases audzinātāja stundām, ārpusstundu pasākumiem, integrāciju, aizspriedumiem, tiesībām un pienākumiem. Diskutējot par mūsdienīgu mācību procesu, pedagogi izteica oriģinālas idejas par to, kā profesionālāk izmantot individuālo pieeju darbā ar jauno paaudzi.

Kā atzina paši nometnes dalībnieki, viņiem ļoti daudz devuši lektoru minētie piemēri „iz dzīves” un iespēja pašiem izrunāties par sasāpējušām, šķietami neatrisināmām problēmām. Katrs guva vismaz pāris kolēģu dotu padomu kā risināt savu skolēnu ģimenes problēmas, kā palīdzēt „atstumtajiem” iejusties skolā, kā rast spēku pašiem un nepagurt ikdienas rūpju virpulī.

Jelgavas speciālās pamatskolas skolotāji, kuri ikdienā izglīto bērnus ar garīgās attīstības traucējumiem, īpaši uzsvēra to, ka dalīšanās pieredzē ļāvusi viņiem paskatīties uz savu audzēkņu problēmām no cita skatu punkta. Nometnes laikā gūtās atziņas devušas lielisku atspērienu jaunajam mācību gadam.
Zemgales reģiona skolotāji skolotāji ir gandarīti par nometnes lektoru rūpīgi atlasīto izziņas materiālu, par prasmīgi radīto sadarbības un labvēlības gaisotni, kas rosinājusi cilvēkus mainīties un būt tolerantiem pret citādo. Kursos pašu radīto materiālu visi varēs izmantot gan klases stundās, gan citu mācību priekšmetu stundās.

Skolotāja Liene Plota teica tā: „Kursi sirdij un prātam!”

Zemgales mācību nometnes vadītāja Dace Anstrate

No 3.augusta līdz 7.augustam, pateicoties Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstam, Pērkonē notika trešā skolotāju mācību nometne.

Nometnē piedalījās 30 dažādu priekšmetu pedagogi, sociālie pedagogi un skolu administrācija no 7 Kurzemes reģiona skolām: Liepājas A.Puškina 2. vidusskolas, Sabiles vidusskolas, Liepājas Raiņa 6.vidusskolas , Liepājas 7. vidusskolas, Liepājas 8. vidusskolas, J.Čakstes Liepājas pilsētas 10.vidusskolas, Liepājas 12.vidusskolas.

Kurzemes reģiona pedagogi pozitīvi novērtēja to, ka visi dalībnieki piedalās metodiskā līdzekļa „Skolotājs starpkultūru telpā” idejas izstrādē, kā arī to, ka katrs dalībnieks saņems vienu eksemplāru un varēs nodot savas zināšanas citiem skolotājiem. Pozitīvi tika novērtēta arī kursu programma, kuras mērķis bija sniegt atbalstu skolotājam darbā ar trešo valstu valstpiederīgo bērniem.

Skolotāju mācību nometne bija īpaša ar to, ka tajā piedalījās dalībnieki no Sabiles skolas, kuriem ir liela pieredze čigānu (romu) integrācijas jomā, izglītības, nodarbinātības un cilvēktiesību jomā. Īpašu uzmanību viņi velta čigānu (romu) izglītības veicinošajām aktivitātēm un ar tām saistītiem jautājumiem. Skolotāji dalījās pieredzē, stāstīja par panākumiem un grūtībām.

Kā viens no programmas ekspertiem mācību nometnē piedalījās Dr. paed. SDSPA „Attīstība” asoc. prof. Liesma Ose, viņa stāstīja par savu pieredzi, strādājot citās valstīs, kur tāda veida izglītības programmas darbojas jau sen.

„Vasara un atpūta turpinās, bet nometnē iegūtais emocionālais pārdzīvojums mūsos saglabājas; kā bites sanes medu kārēs, tā mēs pildījām savus spainīšus ar domām, jūtām, sajūtām un emocijām”, Raisa Stunžāne.

No 3. līdz 7.augustam, pateicoties Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstam, Beverīnas novadā, viesu namā „Brūtes”, projekta „Skolotājs starpkultūru telpā” ietvaros norisinājās mācību nometne.

Nometnē piedalījās 30 Vidzemes izglītības iestāžu pedagogi (Trikātas pamatskola, Dauguļu speciālā internātpamatskola, Ēveles pamatskola, Valkas ģimnāzija, Valmieras 2.vidusskola, Valmieras Pārgaujas ģimnāzija, Smiltenes ģimnāzija, Mazsalacas vidusskola, J.Endzelīna Kauguru pamatskola, Vaidavas speciālā internātpamatskola, Valmieras Valsts ģimnāzija, Valmieras pamatskola, Vaidavas pamatskola, Brenguļu sākumskola, Birzuļu pamatskola, Launkalnes pamatskola, Viestura vidusskola).

Valmieras rajona pašvaldības administrācijas Skolu pārvaldes vadītāja Ieva Stiģe informē, ka mācību nometnes laikā skolotāji ieguva jaunu informāciju par starpkultūru komunikāciju un iecietības jautājumiem pret dažādu kultūru pārstāvjiem. Pozitīvi, ka projekta laikā tiek veidots īpašs mācību metodiskais materiāls, kurā tiks ietverti dažāda veida teorētiskie un praktiskie materiāli, kas palīdzēs skolotājiem strādāt ar bērniem no citām kultūrvidēm.

Kā viens no programmas ekspertiem mācību nometnē piedalījās amerikānis Džordžs Stīls, kurš jau vairākus gadus dzīvo Latvijā un lieliski pārvalda latviešu valodu. Viņš stāstīja par savu pieredzi, atmiņām un arī grūtībām, ar ko saskāries, uzsākot dzīvi Latvijā.

No 8. līdz 12.augustam, pateicoties Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstam, Ķesterciemā projekta „Skolotājs starpkultūru telpā” ietvaros norisinājās mācību nometne, kurā piedalījās 30 izglītības iestāžu pedagogi.

Kā viens no programmas ekspertiem mācību nometnē piedalījās amerikānis Džordžs Stīls, kurš palīdzēja pedagogiem izprast šīs programmas galveno uzdevumu: „Pilnveidot izglītības saturu tādējādi, lai pedagogi varētu kompetenti strādāt ar cilvēkiem, kas pārstāv daudzveidīgas kultūras.”

Arī šīs nometnes dalībnieki pozitīvi novērtēja to, ka projekta laikā tiek veidots īpašs mācību metodiskais materiāls, kurā tiks ietverti dažāda veida teorētiskie un praktiskie materiāli, kas palīdzēs skolotājiem strādāt ar bērniem no citām kultūrvidēm.

Skolotāju mācību nometnes koordinatore Larisa Stepanova teica, ka „dažādas kultūras, tradīcijas un domāšanas sistēmas šodienas globalizētajā pasaulē sajaucas un mijiedarbojas vairāk nekā jelkad iepriekš. Projekts „Skolotājs starpkultūru telpā” ir mēģinājums nostiprināt patiesu savstarpējo sapratni un toleranci starp kultūrām un palīdzēt pedagogiem orientēties aizvien sarežģītākā un atvērtākā kultūras vidē.”