Projekts “Latviešu valodas kā valsts valodas apguve vidējās izglītības pakāpē”
Eiropas Savienības struktūrfondu Nacionālās programmas
“ Latviešu valodas apguve” projekts
“Latviešu valodas kā valsts valodas apguve
vidējās izglītības pakāpē”
Līg. Nr. 2006/0001/VPD1/ESF/PIAA/06/NP/3.2.5.3/0001/0001/0432
Projekts tika uzsākts 2006. gada 21. aprīlī un noslēdzās 2008. gada 20. augustā, kopā aptverot 29 darbības mēnešus. Projekta mērķis bija saskaņots ar 17.07.2002. Ministu Kabinetā apstiprināto Izglītības attīstības koncepciju 2002.-2005.gadam. Koncepcijā uzsvērts, ka, ievērojot uzsākto mazākumtautību izglītības programmu ieviešanu, kas nodrošina mazākumtautību izglītības intereses, sociālo integrāciju un vienlaikus sekmē valsts valodas apguvi, ir jāpanāk veikto pārmaiņu neatgriezeniskums un ir jāpabeidz izglītības satura reforma vidējās izglītības līmenī, pilnveidojot mazākumtautību izglītības programmas, nodrošinot atbilstošu mācību līdzekļu un metodiku izstrādi, kā arī veicinot pedagogu tālākizglītības programmu atbilstību izglītības satura un bilingvālās izglītības reformu prasībām.
Saskaņā ar koncepcijā noteikto projekts bija vērsts uz metodisku atbalstu vidusskolas skolotājiem mācību satura un latviešu valodas integrēšanai un uz starpskolu sadarbības attīstīšanu kopīgas izpratnes veicināšanai par izglītības reformas jautājumiem. Projekta metodiskā atbalsta sistēma ietvēra trīs darbības virzienus (aktivitātes).
PROJEKTA DARBĪBAS VIRZIENI UN PROJEKTA UZDEVUMI
I Skolotāju tālākizglītība: 1. aktivitāte „Vidusskolas skolotāju tālākizglītība”
Aktivitātes mērķis bija saskaņā ar izglītības attīstības nostādnēm nodrošināt pedagogu tālākizglītības atbilstību izglītības satura un bilingvālās izglītības reformu prasībām.
1. aktivitātē bija noteikti šādi uzdevumi:
- metodiskā atbalsta izvērtēšana tālākās darbības pamatojumam;
- tālākizglītības kursu programmu izstrāde un saskaņošana ar Izglītības un zinātnes ministriju;
- tālākizglītotāju profesionālās meistarības pilnveides veicināšana;
- tālākizglītības kursu īstenošana atbilstoši izstrādātajām un saskaņotajām tālākizglītības programmām latviešu valodā, literatūrā un bilingvālajās mācībās;
- individuāla atbalsta sniegšana dažādu mācību priekšmetu un latviešu valodas skolotājiem;
- sadarbības iespēju nodrošināšana skolotāju vasaras nometnēs bilingvāli pasniegto mācību priekšmetu skolotājiem.
II Skolu un skolotāju sadarbība: 2. aktivitāte „Vidusskolas pedagogu sadarbības modeļi”
Aktivitātes mērķis bija veicināt dažādības integrāciju skolās, kuras īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas (t.sk. profesionālās), sniegt atbalstu projektā iesaistītajām skolām starpkultūru izglītības un mācību satura jautājumos, mūsdienīgu mācību metožu un mācību satura integrācijas iespēju īstenošanā, sekmēt starpkultūru izglītības, mācību satura un valodas integrācijas iespēju izmantošanu mūsdienīga mācību procesa organizācijā, kā arī atbalstīt dažādu skolas kopienas pārstāvju – skolas administrācijas, skolotāju, skolēnu un vecāku sadarbību.
2. aktivitātē bija noteikti šādi uzdevumi:
- dažādu skolu sadarbības modeļu izstrāde, īstenošana un popularizēšana;
- latviešu valodas un literatūras skolotāju sadarbības nometņu organizēšana;
- vasaras pieredzes skolu/nometņu organizēšana skolotājiem.
III Mācību un metodiskie līdzekļi – 3. aktivitāte „Mācību un metodiskie līdzekļi vidusskolai”
Aktivitātes mērķis bija nodrošināt pedagogus vidējās izglītības pakāpē ar nepieciešamajiem mācību materiāliem un mācību un metodiskajiem līdzekļiem latviešu valodas un literatūras apguvē un mācību satura un valodas integrētā apguvē.
3. aktivitātē bija noteikti šādi uzdevumi:
- izveidot un aprobēt tematiskos plānus 10 mācību priekšmetos;
- izveidot un izdot 28 mācību un metodiskos līdzekļus latviešu valodas un literatūras apguvei, mācību satura un valodas integrētai apguvei, nodrošinot to ieviešanu atbalsta semināros;
- izveidot 10 mācību un metodiskos līdzekļus DVD formātā latviešu valodas un literatūras apguvei, mācību satura un valodas integrētai apguvei, nodrošinot to ieviešanu atbalsta semināros;
- veikt mācību un uzziņas literatūras iepirkumu un piegādi vidusskolām, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas, izglītības iestādēm ieslodzījuma vietās, profesionālajām izglītības iestādēm latviešu valodas un literatūras apguvei un mācību satura un valodas integrētai apguvei.
PROJEKTA REZULTĀTI
I Skolotāju tālākizglītība: 1. aktivitāte „Vidusskolas skolotāju tālākizglītība”:
- veikta 560 vidusskolas skolotāju aptauja un īstenota 48 mācību līdzekļu/papildu mācību līdzekļu izvērtēšana;
- izstrādātas un saskaņotas ar Izglītības un zinātnes ministriju 15 tālākizglītības programmas 80, 60 un 45 stundu apjomā: “Latviešu valodas apguves process vidusskolā: mācību saturs un metodika”, “Literatūras mācīšana vidusskolā”, „Latviešu valodas mācību procesa plānošana, realizācija un vērtēšana vidusskolā mazākumtautības izglītības programmā”, „Skolēna latviešu valodas kompetences pilnveide vidusskolā”, „Metodikas un pieredzes skola mācību priekšmeta satura un valodas integrētā apguvē” (9 mācību priekšmetos: bioloģijā, biznesa ekonomikas pamatos, ģeogrāfijā, fizikā, ķīmijā, matemātikā, politikā un tiesībās, sportā un vēsturē) un “Bilingvāla mācību procesa organizācija vidusskolā”;
- sagatavoti 55 tālākizglītotāji 30 multiplikatoru tālākizglītības semināros un 28 monitoringa veicēji 4 vērtētāju tālākizglītības semināros;
- atbilstoši izstrādātajām tālākizglītības programmām Aizkrauklē, Balvos, Daugavpilī, Gulbenē, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Krāslavā, Liepājā, Līvānos, Ludzā, Ogrē, Preiļos, Rīgā, Rēzeknē, Sabilē, Talsos, Valmierā Ventspilī novadītos kursos tālākizglītoti 1169 skolotāji;
Pārskats par īstenotajiem tālākizglītības kursiem
- pēc pieprasījuma sniegtas 174 konsultācijas 2641 mācību priekšmetu un latviešu valodas skolotājiem. Konsultācijas tika sniegtas lasītprasmes pilnveidē, bilingvāla mācību procesa organizēšanā, tematisko plānu izveidē mācību satura un valodas integrētā apguvē, mācību līdzekļu izmantošanā un izvērtēšanā, individualizētas pieejas īstenošanā. Skolotāji varēja saņemt konsultācijas arī par citiem pedagoģiskiem un metodiskiem jautājumiem atbilstoši savām vajadzībām. Konsultācijas notikušas Rīgā un Rīgas rajonā, Ventspilī, Liepājā, Daugavpilī un Daugavpils rajonā, Gaujienā, Preiļos, Rēzeknē un Rēzeknes rajonā, Ludzā, Jelgavā, Talsos, Gulbenē, Preiļos;
- tika organizētas mācību priekšmetu skolotāju 10 radošās sadarbības nometnes, kurās piedalījās 200 pedagogu.
Pārskats par organizētajām nometnēm
Kopumā 1. aktivitātē paveiktais ir vērtējams kā nozīmīgs ieguldījums mazākumtautību izglītības programmu ieviešanā. Tālākizglītības kursu, metodisko konsultāciju un skolotāju radošo nometņu mērķis bija pedagogu profesionālās kompetences pilnveide, īstenojot mācību priekšmeta apguvi latviešu valodā vidējās izglītības pakāpē. Saturā tika akcentēta mazākumtautību un skolu ar latviešu mācību valodu sadarbība un savstarpējs atbalsts, lai pilnveidotu latviešu kā valsts valodas prasmi un apzinātos multikulturālos procesus sabiedrībā, veicinātu integrāciju un toleranci. Kursu dalībnieki iepazinās ar vidusskolas standartiem un programmu prasībām dažādos mācību priekšmetos, arī latviešu valodā un literatūrā, ar mācību un metodisko līdzekļu aktualitātēm, ar skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmu, literārā teksta interpretācijas iespējām literatūras stundās, un citiem būtiskiem jautājumiem.
II Skolu un skolotāju sadarbība: 2. aktivitāte „Vidusskolas pedagogu sadarbības modeļi”:
- izveidoti un īstenoti 8 skolu sadarbības modeļi, kuros kopā tika iesaistīti 112 skolotāji no 16 skolām un sagatavots sadarbības skolu izstrādāto mācību un metodisko materiālu krājums;
Pārskats par skolu sadarbības projektu dalībskolām:
Daugavpils 3. vidusskola un Špoģu vidusskola
Daugavpils 16. vidusskola un Vaboles vidusskola
Jēkabpils 2. vidusskola un Jēkabpils 3. vidusskola
Zilupes vidusskola un Kārsavas vidusskola
Salaspils 2. vidusskola un Salaspils 1. vidusskola
Ventspils 6. vidusskola un Ventspils 1. vidusskola
Liepājas 2. vidusskola un Sabiles vidusskola
Rīgas 22. vidusskola un N. Draudziņas ģimnāzija
Metodiskie materiāli:
Metodiskais materiāls par Jāni Jaunsudrabiņu
Mācību materiāls veselības mācībā
Pētnieciskais darbs fizikā, sportā, bioloģijā, matemātikā, latviešu valodā literaturā
- organizētas 9 sadarbības projektu skolu reģionālās konferences (kopā 875 dalībniekiem) Ludzā, Krāslavā, Daugavpilī, Ventspilī, Rēzeknē, Liepājā, Jēkabpilī, Salaspilī, Jelgavā;
Pārskats par organizētajām reģionālajām konferencēm
- Rīgā 2007. gadā un 2008. gadā notikušas 2 skolu sadarbības projektu lielās konferences „Valoda darbībai un sadarbībai”, kurās kopā piedalījās 307 dalībnieki. Konferenču mērķis bija veicināt latviešu valodas mācīšanu un apguvi, lai sekmētu un uzlabotu savstarpējo sazināšanos, sapratni, sadarbību un draudzīgas attiecības starp Latvijas skolām;
Konferenču “Valoda darbībai un sadarbībai” materiāli:
Dagmāra Beitnere “Valoda un identitāte socioloģijas skatījumā”
Gaļina Rafaļsone “Kvalitatīva izglītības procesanodrošināšanas priekšnosacījumi vidusskolā”
Arvils Šalme “Latviešu valodas apguve Eiropas augstskolās”
Brigita Zepa, Evija Kļave “Latviešu valoda: apguve, attieksmes, lietošana 1996 – 2008”
- organizētas 3 skolu sadarbības projektu dalībnieku, 4 latviešu valodas un literatūras skolotāju sadarbības nometnes un 4 skolotāju vasaras pieredzes skolas.
Pārskats par organizētajām nometnēm
Kopumā 2. aktivitātē paveiktais ir vērtējams kā būtisks ieguldījums skolu vides stiprināšanā un integritātē. Skolu sadarbības projekti ir vērtējami kā veiksmīgs piemērs tam, kā, atbalstot skolu sadarbību, var sekmēt kopīgu izpratni par Latvijas izglītībā notiekošajiem procesiem un kopīgi risināmajām problēmām un tādējādi nostiprināt izglītības reformu rezultātus, kuru viens no netiešiem mērķiem ir sabiedrības integrācija. Skolu sadarbības projektiem ir būtiska nozīme mūžizglītības kontekstā, t.i. tie uzskatāmi atklāj izglītībā salīdzinoši nesen mainīto pamatpieeju mācību procesam, t.i. no struktūras uz procesu, no mācīšanas uz mācīšanos, jo pamatideja šādu projektu izveidei ir skolu savstarpējā mācīšanās un pieredzes paplašināšana, kas arī ir bijis skolotāju sadarbības nometņu, un vasaras pieredzes skolu mērķis.
III Mācību un metodiskie līdzekļi – 3. aktivitāte „Mācību un metodiskie līdzekļi vidusskolai”:
- izveidoti un aprobēti tematiskie plāni 8 mācību priekšmetos: fizikā, ķīmijā, bioloģijā, matemātikā, ģeogrāfijā, ekonomikā, politikā un tiesībās, vēsturē un noticis 1 atbalsta seminārs aprobētājiem, 22 tematisko plānu ieviešanas semināri mācību priekšmetu skolotājiem Rīgā, Daugavpilī un Daugavpils rajonā, Rēzeknē un Rēzeknes rajonā, Ludzā un Ludzas rajonā, Preiļos un Preiļu rajonā, kā arī Liepājā 2 semināri dažādu priekšmetu skolotājiem un 4 semināri fizikas skolotājiem, 2 – ekonomikas skolotājiem, 4 – ķīmijas skolotājiem, 1 – vēstures skolotājiem, 4 – bioloģijas skolotājiem, 2 – matemātikas skolotājiem, 3 – ģeogrāfijas skolotājiem;
- izveidoti un aprobēti tematiskie plāni latviešu valodā 10., 11., 12. klasei un literatūrā 10. klasei un 11.-12. klasei un notikuši 25 semināri latviešu valodas un literatūras skolotājiem Rīgā un Rīgas rajonā, Daugavpils pilsētā un rajonā, Preiļos un Preiļu rajonā, Liepājā, Aizkrauklē, Kuldīgā, Baldonē.
- izdotas 28 grāmatas (kopā 26 000 eksemplāri), 10 mācību metodiskie līdzekļi DVD formātā (10 000 eksemplāri) un metodiskās vadlīnijas darbam ar DVD (2500 eksemplāri), kā arī notikuši 10 ieviešanas semināri;
Pārskats par izdotajiem mācību un metodiskajiem līdzekļiem
- veikta ekspertu grupas sagatavota mācību un uzziņas literatūras komplekta (9 mācību priekšmetos) piegāde 170 mazākumtautību vidusskolām (kopā piegādātas 51680 grāmatas), 22 profesionālajām skolām (kopā 7546 grāmatas) un 8 izglītības iestādēm ieslodzījuma vietās (kopā 2240 grāmatas un audiokasetes).
Papildu, lai noskaidrotu esošo situāciju latviešu valodas lietojuma un prasmju jomā, tika sagatavots un veikts pētījums “Valoda”, kura pamatmērķis bija noskaidrot valsts valodas apguvi, attieksmi pret to un zināšanas. Pētījums notika 2 daļās – 2007. gada augustā – septembrī notika 1. daļa, kurā piedalījās 2000 respondentu, bet 2008. gada martā-aprīlī notika pētījuma 2. daļa, kurā piedalījās 2002 respondentu. Pētījums parāda, ka valodas prasmes līmenis lēnām, bet manāmi uzlabojas. Samazinās grupa, kas latviešu valodu nezina nemaz. Vislielākās pārmaiņas skar jauniešus. Pētījums arī liecina, ka paplašinās latviešu valodas lietošana dažādās dzīves sfērās, īpaši publiskajā telpā. Pētījuma aptaujas dati liecina, ka valodas vide ir mainījusies par labu latviešu valodai. Īpaši tā ir mainījusies elektroniskajos masu medijos, televīzijā un radio. Labvēlīga ir kļuvusi attieksme pret latviešu valodas lietošanu. Tai pašā laikā redzams, ka valsts valodas lietošana nostabilizējas formālajā vidē, kur tās lietošanu nosaka likums, taču situācijās, kad valodu izvēle ir paša indivīda rokās, priekšroka tiek dota dzimtajai valodai. Tas mudina domāt, ka valodas politika vēl joprojām nav tik sekmīga sabiedrības integrācijas kontekstā.
Pētījuma pilnā versija latviešu un angļu valodās
Kopumā 3.aktivitātē paveiktais ir vērtējams kā būtisks ieguldījums skolēnu un skolotāju nodrošināšanā ar mācību un metodiskajiem līdzekļiem, kuros ietvertais mācību saturs un izvēlētā metodiskā pieeja nodrošina kvalitatīvu valodas apguvi un sekmē valodas izmantošanu mācību procesā. Izveidotās mācību filmas aizsāk mūsdienīgu mācību materiālu izveidi latviešu valodā un literatūrā.
