Pētījumi un vārdnīcas
Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr. 17
Valoda – kultūras instruments
Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos: Vidzeme
Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos: Kurzeme, Zemgale, Sēlija
Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos: Latgale
Juridiskie teksti latviešu valodā. Tradīcijas sākotne un rediģēšanas principi
Par valodu – tas ir interesanti?!
Mazā valodas grāmata
Tā viņi te runā. Ceļojumi pa apdraudētām valodām
Ceļavējš cilvēku ciltij: valoda sabiedrībā
Runātspējīgais zīdītājdzīvnieks. Ievads psiholingvistikā
No Abavas līdz Zilupei. Vietvārdu cilmes īsā vārdnīca
Mēs - balti
Miera ķēķis. Kas stāv aiz teksta?
Valoda tulkojumā
Un es tieši gāju vārdu meklēt. 24 sarunas ar rakstniekiem
Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 16.
Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Nr. 15
Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr. 14
Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr. 13
Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr. 12
Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr. 11
Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr. 10
Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr.9
Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr.8
Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr.7
Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr.6
Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr.5
Par latviešu valodu. Pret rusifikāciju. 1944-1989. Dokumenti
In Defence of the Latvian Language Against Russification. 1944—1989. Documents
Valodas pārvaldība
Vārdnīcu izstrāde Latvijā: 1991—2010
Vispārīgās sintakses pamati
Lībiešu rakstu valoda
Literārā valoda un normas lingvistiskajā praksē: Eiropas pieredze un tradīcijas
Lielo burtu lietojums latviešu valodā: ieskats vēsturiskajā izpētē, problēmas un risinājumi
Jaunā eponīmu vārdnīca
Valodas situācija Latvijā: 2010-2015
Language situation in Latvia: 2010–2015
Valodas situācija Latvijā: 2004-2010
Language situation in Latvia 2004-2010
Läti-eesti sõnaraamat
Igauņu-latviešu vārdnīca
Česko-lotyšsko-litevská konverzace=Čehu-latviešu-lietuviešu sarunvārdnīca=Čekų-latvių-lietuvių kalbų
Latviešu-arābu sarunvārdnīca
Grieķu personvārdu atveide latviešu valodā: jaungrieķu valoda. Ieteikumi
Portugāļu īpašvārdu atveide latviešu valodā: ieteikumi
Korejiešu īpašvārdu atveide latviešu valodā: ieteikumi
-
Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr. 17
Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 17. Atb. red. I. Druviete. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2022. 296 lpp. ISSN 1691-273X
Populārzinātniskā rakstu krājuma 17. laidiens lasītājiem sniedz gan jaunas zināšanas, gan vielu pārdomām par valodu. Tajā ietverti analītiski pārskata raksti par valsts valodas politikas pamatnostādnēm un valodas politikas institūciju darbību, izvērtētas pārmaiņas dažādos valodas līmeņos, kā arī apkopoti ieteikumi citvalodu īpašvārdu atveidē par nīderlandiešu, islandiešu un arābu valodu.
Kopumā krājumā ievietoti 13 populārzinātniski raksti par aktuāliem jautājumiem latviešu valodas praksē. Krājumu papildina neliela jauniešu leksikas vārdnīciņa, valodas konsultācijas, LZA Terminoloģijas komisijas un Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas aktualitātes, jaunāko valodniecisko izdevumu bibliogrāfija, kā arī ziņas par autoriem.
EUR 12,19 -
Valoda – kultūras instruments
D. Everets. Valoda – kultūras instruments. Tulk. I. Druviete, zin. un lit. red. S. Rapa. LVA : Rīga, 2022. 280 lpp. ISBN 978-9934-617-11-9
Grāmata piedāvā skatījumu uz valodas cilmi – vai valoda un tās elementi radās pēkšņi vai arī attīstījās pakāpeniski, un kāda iemesla dēļ tā noticis. Vairākus gadu desmitus akadēmiskajās aprindās dominēja viedoklis par iedzimtību un instinktu kā valodas attīstības pamatu. Šīs grāmatas autors, valodnieks Daniels Everets, piedāvā pavisam citu skatījumu uz valodas cilmi. Autors uzskata, ka valoda ir kultūras produkts. Izdevums ir veltīts valodas kā neaizstājama smadzeņu lingvistiskā darbarīka un unikāla kognitīvā instrumenta attīstībai. Vienlaikus izdevums ir ļoti personisks, autora pieredzē balstīts, pētot Brazīlijas pirmiedzīvotāju valodas un kultūras valodas izcelsmes aspektā.
16,80 EUR -
Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos: Vidzeme
Mežs, Ilmārs, Jansone, Irēna Ilga, Kovaļevska, Otīlija, Rapa, Sanda. Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos: Vidzeme. I. Ievadrakstu autori: Ilmārs Mežs, Muntis Auns, Otīlija Kovaļevska, Irēna Ilga Jansone. Zin. un lit. red. Sanda Rapa. Rīga: LVA, 2022, 352 lpp.
Mežs, Ilmārs, Jansone, Irēna Ilga, Kovaļevska, Otīlija, Rapa, Sanda. Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos: Vidzeme. II. Ievadrakstu autori: Ilmārs Mežs, Muntis Auns, Otīlija Kovaļevska, Irēna Ilga Jansone. Zin. un lit. red. Sanda Rapa. Rīga: LVA, 2022, 376 lpp.
Izdots trešais un pēdējais uzvārdu vārdnīcu sējums, kas aptver Vidzemi tās vēsturiskajās robežās, kādās tā pastāvējusi vismaz vairākus gadsimtus. Grāmatas tapšanas procesā tika izskatīti aptuveni 16 tūkstoši uzvārdu (un vēl vairāk to pieraksta variantu), no kuriem izveidoti aptuveni 9,5 tūkstoši atsevišķu šķirkļu, bet nepilni 6 tūkstoši uzvārdu minēti retāk sastopamo uzvārdu sarakstā. Izdevumā ne tikai apkopota informācija par uzvārdiem, bet arī iekļauti saistoši ievadraksti (ievadrakstu autori ‒ Ilmārs Mežs, Muntis Auns, Otīlija Kovaļevska, Irēna Ilga Jansone), informatīvas kartes un attēli.
Cena 28,89 EUR -
Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos: Kurzeme, Zemgale, Sēlija
Mežs, Ilmārs, Stafecka, Anna, Siliņa-Piņķe, Renāte, Kovaļevska, Otīlija. Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos: Kurzeme, Zemgale, Sēlija. I. Zin. un lit. red. Anna Stafecka. Rīga: LVA, 2019, 352 lpp.
Mežs, Ilmārs, Stafecka, Anna, Siliņa-Piņķe, Renāte, Kovaļevska, Otīlija. Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos: Kurzeme, Zemgale, Sēlija. II. Zin. un lit. red. Anna Stafecka. Rīga: LVA, 2019, 352 lpp.
Ievadrakstu autori: I. Mežs, M. Auns, O. Kovaļevska, A. Stafecka, R. Siliņa-Piņķe
ISBN 978-9984-829-62-3
Otrais latviešu uzvārdu grāmatas sējums (2 daļās) aptver Kurzemi, Zemgali un Sēliju jeb vēsturisko Kurzemes hercogisti, iekļaujot ziņas vismaz par 692 tūkstošiem iedzīvotāju. Sējumā ir gandrīz 9500 uzvārdu šķirkļu (un apmēram 20 000 uzvārdu pieraksta variantu). Latviešu uzvārdu kopums veido savdabīgu, neatkārtojamu sistēmu, kas raksturota gan valodniecības, gan ģeogrāfiskās un vēsturiskās izplatības aspektā. Daudzi pēc uzvārda varēs lokalizēt iespējamo vēsturisko dzīvesvietu, rast iespējamo uzvārda cilmes skaidrojumu vai tā reģistrējuma laiku vēsturiskajos avotos.
Grāmata domāta kā kultūrvēstures pētniekiem, tā arī plašam lasītāju lokam.
21,56 EUR -
Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos: Latgale
Mežs, Ilmārs. Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos Latgale. Priekšvārdu autori I.Mežs, M.Auns, O.Kovaļevska, A.Stafecka. Zin. un lit. red. A.Stafecka. Rīga: LVA, 2017, 344 lpp. ISBN 978-9984-829-49-4
Izdevumā ir apkopoti Latgales latviešu uzvārdi. Grāmatas ievadā dots vispārīgs uzvārdu raksturojums, aplūkots uzvārdu rašanās vēsturiskais fons, risināti uzvārdu izcelsmes jautājumi un to saistība ar apdzīvoto vietu nosaukumiem. Uzvārdi raksturoti arī no lingvistiskā viedokļa. Apjomīgāko daļu veido uzvārdu vārdnīca, kurā, balstoties uz 1935. gada tautas skaitīšanas datiem, apkopots ap 4000 uzvārdu ar to pieraksta variantiem, izplatību Latgales pagastos (pēc mūsdienu administratīvi teritoriālā iedalījuma), iespēju robežās skaidrota uzvārdu cilme un dots to reģistrējums vēsturiskajos avotos. Grāmata domāta kā Latgales kultūrvēstures pētniekiem, tā arī plašam lasītāju lokam.
19,98 EUR -
Juridiskie teksti latviešu valodā. Tradīcijas sākotne un rediģēšanas principi
Treimane, Inese. Juridiskie teksti latviešu valodā. Tradīcijas sākotne un rediģēšanas principi. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2021. 160 lpp. ISBN 978-9984-829-95-1
Grāmata ir pirmais izdevums, kas veltīts latviešu valodā tapušo juridisko tekstu tradīcijai saistībā ar kvalitātes un rediģēšanas jautājumiem, sniedzot ieskatu šo tekstu vēsturē, to izstrādes teorētiskajās nostādnēs un daloties pieredzē un ieteikumos par teksta kvalitātes uzlabošanas iespējām un racionālām darba metodēm. Izdevums var būt noderīgs palīgs juridisko tekstu izstrādātāju, tulkotāju un redaktoru darbā un topošo nozares speciālistu izaugsmē.
Inese Treimane (Mg. philol.) ir literatūrzinātniece un redaktore. Strādājusi izdevniecībā „Liesma”, Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā, bijusi žurnāla „Karogs” Kritikas nodaļas vadītāja, publicējusi rakstus institūta kolektīvajos izdevumos un presē. Kopš 1997. gada darbojas tiesību aktu rediģēšanā. Strādājot Tulkošanas un terminoloģijas centrā un Valsts valodas centrā, bijusi atbildīga par tulkošanas metodikas un kvalitātes jautājumiem. Bijusi Rīgas Juridiskās augstskolas un Ventspils Augstskolas lektore, vadījusi seminārus Eiropas Savienības iestāžu tulkotājiem un kā tiesību aktu tulkošanas eksperte piedalījusies vairākos starptautiskos projektos Bosnijā un Hercegovinā un Armēnijā.
Cena 9.93 eiro -
Par valodu – tas ir interesanti?!
Sast. un red. Anna Frīdenberga. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2020. 432 lpp.
ISBN 978-9984-829-76-0
Grāmatā iekļautas sarunas, kas 2018. un 2019. gadā norisinājās Latviešu valodas aģentūras organizētajā Valodas vakaru ciklā. Sarunas vadīja žurnālisti Sandra Kropa, Elvis Jansons, Paula Gulbinska un Jānis Krops, kuri kopā ar valodniekiem meklēja atbildes uz jautājumu: „Par valodu – vai tas ir interesanti?” Sarunas – par literatūru, tulkošanu, tekstiem – nu ir kļuvušas par tradicionālu Latviešu valodas aģentūras organizēto pasākumu formu. Katrai sarunai ir savs apakšvirsraksts jeb moto, katra saruna veltīta kādai valodniecības jomai – datorlingvistikai, sociolingvistikai, valodas vēsturei, fonētikai, onomastikai, dialektoloģijai, tulkošanas zinātnei u. c. Cerams, ka, atšifrētas rakstu formā un iedzīvinātas grāmatā, šīs sarunas par valodu būs tikpat interesantas, kādas tās šķita pasākumu klausītājiem.
Cena 15.01 EUR -
Mazā valodas grāmata
Kristals, D.
Tulk. I. Druviete, zin. un lit. red. S. Rapa. Rīga : LVA, 2019. 288 lpp. ISBN 978-9984-829-65-4
Populārzinātniska grāmata jauniešiem, kas saistošā veidā atklāj krāšņo valodas pasauli, izvadot lasītāju cauri valodas un valodniecības labirintiem, pievēršoties arī vēstures faktiem vai jaunām tendencēm valodas attīstībā. Autors atklāj dažādu valodas stilu attīstību, dialektu veidošanās īpatnības, ieskicē rakstības pirmsākumus. Grāmatā var uzzināt, kāpēc daudzas valodas ir apdraudētas un kas nepieciešams, lai tās atdzimtu. Tā stāsta ne tikai par valodu vēsturi, bet arī par nākotni, apcerot moderno tehnoloģiju ietekmi uz mūsu ikdienas valodas lietošanas paradumiem. Grāmatā ietverti arī interesanti fakti un uzdevumi.
11.13 EUR -
Tā viņi te runā. Ceļojumi pa apdraudētām valodām
Ablijs, M. Tā viņi te runā. Ceļojumi pa apdraudētām valodām. Tulk. M. Poļakova, zin. red. I. Druviete. Rīga : LVA, 2017. 440 lpp. ISBN 978-9984-829-53-1
Populārzinātniska grāmata par izzūdošām valodām, kurā krāšņā valodā no socioloģiskā un lingvistikā aspekta aplūkotas vairākas no apdraudētākajām valodām pasaulē. Tā veidota kā autora ceļojuma apraksts, dokumentējot tikšanos ar runātājiem no murīnpatas, matikes, juči, meniešu, provansiešu, mohauku, velsiešu un citām valodām visā pasaulē, kuri par valodu stāsta, atklājot savu dzīvi un ikdienas nodarbošanos. Grāmata domāta ikvienam interesentam, kas vēlas uzzināt gan par valodu daudzveidību, gan par to apdraudošajiem faktoriem, gan mazāk zināmām valodām. Autora ceļojuma apraksts, izzinot valodas, liks lasītājam aizdomāties par savas valodas un kultūras sargāšanu un attīstīšanu.
13.40 EUR -
Ceļavējš cilvēku ciltij: valoda sabiedrībā
Baltiņš, M., Druviete, I. Ceļavējš cilvēku ciltij: valoda sabiedrībā. Zin. Red. L. Lauze. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2017. 252 lpp.
Šī ir populārzinātniska grāmata par valodas un sabiedrības attiecībām, par valodu un tās lomu sabiedrībā.
16.31 EUR -
Runātspējīgais zīdītājdzīvnieks. Ievads psiholingvistikā
Aičisone, Dž. Tulk. I. Druviete, zin. red. M. Baltiņš. Rīga : LVA, 2015. 327 lpp.
ISBN 978-9984-829-19-7
Grāmatā populārzinātniskā formā sniegts ieskats cilvēku un dzīvnieku komunikācijas līdzībās un atšķirībās, aplūkotas hipotēzes par verbālās valodas cilmi un diskusijām iedzimtības un audzināšanas jautājumos bērna valodas attīstībā. Grāmatā var uzzināt daudz jauna par lingvistisko zināšanu un valodas lietojuma attiecībām, par runas sapratni un producēšanu, par teorētiskām un empīriskām metodēm smadzeņu lingvistiskās darbības izpētei. Tajā atrodami arī interesanti fakti par dzīvnieku spēju apgūt dažus cilvēku komunikācijas elementus, kā arī par dažādu iedzimtu vai iegūtu smadzeņu darbības traucējumu ietekmi uz runas sapratni vai producēšanu.
Grāmata domāta plašam lasītāju lokam. Autore ar psiholingvistikas pamatjautājumiem iepazīstina pakāpeniski, un nav nepieciešamas īpašas priekšzināšanas.
18.11 EUR -
No Abavas līdz Zilupei. Vietvārdu cilmes īsā vārdnīca
Balode, L., Bušs, O. 2015. No Abavas līdz Zilupei. Vietvārdu cilmes īsā vārdnīca. Zin. red. S. Rapa. Rīga : LVA, 304. lpp.
Balode, L., Bušs, O. 2015. From Abava to Zilupe. The Origin of Latvian Geographical Names: A Short Dictonary. Scientific editor S. Rapa. Riga : LVA, 304 p.
Šajā vārdnīcā apkopotas ziņas par vairāk nekā simts zināmāko Latvijas vietvārdu cilmi jeb etimoloģiju. Galvenā uzmanība pievērsta apdzīvoto vietu nosaukumiem – vārdnīcā iekļauti visu Latvijas pilsētu, kā arī dažu lielāko vai cita iemesla dēļ plašāk pazīstamo ciemu nosaukumi. Aplūkoti arī zināmāko kalnu, upju un ezeru vārdi. Protams, nav aizmirsts arī pats galvenais vietvārds Latvija, kā arī Baltijas jūra un piecu kultūrvēsturisko novadu nosaukumi.
13.58 EUR -
Mēs - balti
Sabaļausks, A. Mēs – balti. Tulk. Santa Jērāne, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas studenti, zin. red. L. Balode, E. Trumpa. Rīga : LVA, 2014. 192 lpp.
Grāmata īsi, intriģējoši un interesanti iepazīstina ar baltu valodu izcelsmi, seno baltu apdzīvotām vietām, vēsturi, baltu valodu radniecību, pirmajiem rakstu avotiem, baltu valodu pētīšanu un studēšanu. Atsevišķas nodaļas veltītas senprūšu valodai. Īsi, bet aizraujoši tiek iepazīstināts arī ar kuršu, sēļu etnonīma izcelsmi un šo seno baltu cilšu valodas īpatnībām.
Grāmatas tulkojums no lietuviešu valodas tapis sadarbībā ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas studentiem, kuri docētāju vadībā tulkojuši šo darbu, apgūdami lietuviešu valodas pamatus.
Viena no populārākajām Aļģirda Sabaļauska (Algirdas Sabaliauskas) grāmatām būs noderīga ikvienam, kam interesē baltu valodas un valodniecības jautājumi.
5.05 EUR -
Miera ķēķis. Kas stāv aiz teksta?
Miera ķēķis. Kas stāv aiz teksta. Redaktors Guntars Godiņš. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2018. 248 lpp.
Grāmatā „Miera ķēķis. Kas stāv aiz teksta” iekļautas sarunas, kas 2017. gadā norisinājās Latviešu valodas aģentūras organizētajā Valodas vakaru ciklā. Sarunas vadīja dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš, kurš kopā ar dzejniekiem un rakstniekiem meklēja atbildes uz jautājumu „Kas stāv aiz teksta?”. Intelektuāli un emocionāli piesātināto sarunu teksti atklāj rakstnieku un dzejnieku darba aizkulises, attiecības ar valodu un mazāk zināmas biogrāfiskās lappuses.
13.18 EUR -
Valoda tulkojumā
Valoda tulkojumā. Ar audiopielikumu. Sast. un red. A. Rožkalne. Rīga: LVA, 2015. 312 lpp.
Latviešu valodas aģentūra 2014. gadā rīkoja sarunu ciklu „Valoda tulkojumā”, tā turpinot 2009. gadā aizsākto tradīciju. Sarunas par tulkošanas burvību, tulkotāja misiju un latviešu valodu vadīja literatūrzinātniece Anita Rožkalne, tajās piedalījās izcili daiļliteratūras tulkotāji un atdzejotāji – Valdis Bisenieks, Dace Meiere, Pēteris Jankavs, Guntars Godiņš, Silvija Brice un Knuts Skujenieks. Sarunu cikls noslēdzās Eiropas valodu dienā ar konferenci par tulkošanas praksi un teoriju.
Grāmatā „Valoda tulkojumā” apkopotas sarunas ar tulkotājiem, konferencē nolasītie referāti, kā arī konferences noslēguma diskusijā paustie atzinumi. Grāmatai pievienots arī audiopielikums.
16.88 EUR -
Un es tieši gāju vārdu meklēt. 24 sarunas ar rakstniekiem
Latviešu valodas aģentūra sadarbībā ar O. Vācieša muzeju no 2009. gada trīs gadu garumā katra mēneša pēdējā trešdienā O. Vācieša muzejā rīko valodas vakarus „Un es tieši gāju vārdu meklēt”.
Tikšanos ar dzejniekiem, rakstniekiem un tulkotājiem sarunu galvenais temats – valoda un literatūra laikmetu griežos, valoda kultūrvēsturiskā skatījumā.
XXI gadsimtā arvien vairāk apzināmies, ka valoda ir ne tikai tautas gara un vienotības simbols, bet arī kultūras vērtība. Daiļliteratūrā valoda veic īpašu uzdevumu - kā satura atklāsmes un īstenības mākslinieciskās atveides līdzeklis.
Kā atspoguļot mūsdienu sarežģīto laiku un cilvēku pasaules izpratni poētiskajā, emocionāli ekspresīvajā – daiļliteratūras valodā? Kā mūsdienu domāšanas īpatnības izpaužas valodas līdzekļu izmantojumā? Ko nozīmē autora valodas individualitāte? Kā saprotam daiļliteratūras valodas individuālo normu saistībā ar gramatisko valodas normu vai pretstatā tai? Ko īsti valodā nozīmē literārs un neliterārs? Kā vārda brīvība izpaužas daiļliteratūrā, kāda ir daiļdarba valodas vieta un loma latviešu valodas sistēmā? Tie ir tikai daži valodas un literatūras krustpunkti, par kuriem runāts valodas vakaros.
8.19 EUR -
Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 16.
Atb. red. I. Lokmane. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2021. 228 lpp. ISSN 1691-273X
Populārzinātniskā rakstu krājuma 16. laidienā aplūkots plašs ar dažādām valodas jomām un funkcionēšanas aspektiem saistīts jautājumu loks. Ko noderīgu varēs atrast gan tie, kurus interesē konkrēti valodas prakses jautājumi un padomi, kā pareizi lietojamas noteiktas leksēmas, gramatiskas formas vai pieturzīmes, gan tie, kuriem tuvākas filozofiskas vai vēsturiskas ievirzes pārdomas par valodas būtību un lomu sabiedrībā vai atsevišķa cilvēka dzīvē.
Kopumā krājumā ievietoti 12 populārzinātniski raksti par aktuāliem jautājumiem latviešu valodas praksē. Krājumu papildina Latviešu valodas aģentūras akcijā „Mans latviskākais vārds” iesūtīto vārdu analīze, valodas konsultācijas, LZA Terminoloģijas komisijas un Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas aktualitātes, jaunāko valodniecisko izdevumu bibliogrāfija, humora lappusīte, kā arī ziņas par autoriem.
11.40 EUR -
Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Nr. 15
Populārzinātnisku rakstu krājums.
Atb. red. I. Lokmane. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2020. 204 lpp. ISSN 1691-273X
Rakstu krājuma 15. laidienā aplūkota virkne aktuālu leksikas, terminoloģijas, gramatikas, tekstveides un pragmatikas jautājumu. Rakstu tematiskais loks ir ļoti plašs. Leksikas sadaļā raksti veltīti jaunvārdiem, okazionālismiem, spāņu īpašvārdu atveides problēmgadījumiem. Terminoloģijas sadaļā var rast rakstus par terminoloģijas attīstību, par vārdu paralēlfunkcionēšanu gan vispārlietojamā, gan terminoloģijas nozīmē, kā arī par Latvijas Nacionālo terminoloģijas portālu. Gramatikas sadaļā iekļauti raksti par divdabju lietojumu dažādu stilu un žanru tekstos, kā arī par ciešamās kārtas lietojumu lietišķajā tekstveidē. Tekstveides sadaļā aplūkota juridisko tekstu rediģēšana un mutvārdu teksta īpatnības, kas to atšķir no rakstītā valodas paveida. Pragmatikas sadaļā rodami raksti par reklāmas valodu, kā arī pārdomas par latviešu valodas lietojumu mūsdienās.
Kopumā krājumā ievietoti 12 populārzinātniski raksti. Krājumu papildina valodas konsultācijas, LZA Terminoloģijas komisijas un Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas aktualitātes, jaunāko valodniecisko izdevumu bibliogrāfija, humora lappusīte, kā arī ziņas par autoriem.
11.69 EUR
Informatīvs video par krājumu: https://www.youtube.com/watch?v=NLrmtUQHFKA&feature=youtu.be -
Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr. 14
Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 14. Atb. red. A. Vulāne. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2019. 240 lpp. ISSN 1691-273X, svītrkods: 977169127300495.
Rakstu krājuma 14. laidiens sagatavots Latvijas jubilejas gadā, tāpēc tematiski saistīts gan ar latvisko un latvietību, gan ar skaitli 100 un latviešu valodas lietojumu senāk un mūsdienās. Tā logo varētu būt „Svinam Latviju!”.
Kopumā krājumā ievietoti 13 populārzinātniski raksti par aktuāliem jautājumiem latviešu valodas praksē, kas veido vairākas sadaļas – latviskais un latviešu valoda Latvijā 100 gados, vārds publicistikā, valoda un norma, kā arī leksika: vārdu simti. Krājumu papildina valodas konsultācijas, LZA Terminoloģijas komisijas un Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas aktualitātes, jaunāko valodniecisko izdevumu bibliogrāfija, kā arī ziņas par autoriem.
11.06 EUR -
Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr. 13
Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 13. Atb. red. A. Vulāne. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2018. 192 lpp. ISSN 1691-273X
Rakstu krājuma 13. laidiena kārtas numurs ir noteicis izdevuma satura ievirzi – nopietni un mazliet ar smaidu par „nelaimīgo” skaitli, melno un velnišķo, šausminošo un pārsteidzošo, par vēstures paradoksiem, stereotipiem un realitāti.
Kopumā krājumā ievietoti 11 populārzinātniski raksti par aktuāliem jautājumiem latviešu valodas praksē, kas veido vairākas sadaļas – vārdu un skaitļu maģija, īpaši vārdi īpašā lietojumā, vārds vārdnīcā un vēstures paradoksi. Krājumu papildina valodas konsultācijas, LZA Terminoloģijas komisijas un Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas aktualitātes, jaunāko valodniecisko izdevumu bibliogrāfija, kā arī ziņas par autoriem.
10.27 EUR -
Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr. 12
Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 12. Atb. red. V. Šaudiņa. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2017. 212 lpp.
Rakstu krājuma vispārīgo jautājumu sadaļā sniegts visu līdz šim iznākušo 11 numuros iekļauto publikāciju apskats, kurā izvērtēts paveiktais un ieskicēti nākamie darbi. Plašākās sadaļas ir veltītas leksikai un tās lietojumam, kuros aplūkotas mūsdienu latviešu leksikogrāfijas aktualitātes, latviešu valodas pārmaiņu vērtējuma meklējumi, valodas lietojums elektroniskajā saziņā, valoda reklāmā u. c. aktualitātes. Rakstu krājums ir daudzpusīgs un noderīgs uzziņu materiāls visiem, kas interesējas par latviešu valodu, par valodas kultūru un valodas prakses jautājumiem.
10.94 EUR -
Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr. 11
Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 11. Atb. red. V. Šaudiņa. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2016. 224 lpp. ISSN 1691-273X
Rakstu krājuma 11. numurs veltīts valodas un normas jautājumiem, aplūkojot ne tikai komisijas latviešu valodas normēšanas vēsturē, latgaliešu ortogrāfijas komisiju veikumu, vietvārdu apakškomisijas darbību, bet arī kalendārvārdu sistēmas vēsturisko attīstību u. c.
Kopumā krājumā publicēti 14 populārzinātniski raksti par aktuāliem latviešu valodas prakses jautājumiem, pievēršoties dažādiem tematiem: pareizrunai, leksikai, onomastikai, frazeoloģijai, stilam, gramatikai, valodai un videi, vārda lietojumam, kā arī valodai un normai.
Krājumu papildina valodas konsultācijas, LZA Terminoloģijas komisijas un Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas aktualitātes, jaunāko valodniecisko izdevumu bibliogrāfija, kā arī ziņas par autoriem.
Rakstu krājums paredzēts ikvienam, kurš interesējas par valodu un tās paveidiem, valodas kultūru un valodas prakses jaunumiem.
9.98 EUR -
Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr. 10
Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr. 10 Populārzinātnisku rakstu krājums. Atb. red. G. Smiltniece. Nr. 10. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2015. 196 lpp. ISSN 1691-273X
Rakstu krājuma 10. numurā īpaša uzmanība veltīta gramatikas tematikai par godu nozīmīgajai 2013. gadā izdotajai jaunajai „Latviešu valodas gramatikai”. Kopumā krājumā publicēti 11 populārzinātniski raksti, kuros līdzās gramatikai aplūkoti arī vispārīgi jautājumi, vārddarināšana, terminoloģija, onomastika, leksikogrāfija un ortogrāfija. Krājumu papildina arī valodas konsultācijas, LZA Terminoloģijas komisijas un Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas aktualitātes, jaunāko valodniecisko izdevumu bibliogrāfija, kā arī humora lappusīte.
Rakstu krājums paredzēts ikvienam, kurš interesējas par valodu un tās paveidiem, valodas kultūru un valodas prakses jaunumiem.
9.96 EUR -
Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr.9
Populārzinātnisku rakstu krājums. Atb. red. A. Kalnača. Nr. 9. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2014. 215 lpp. ISSN 1691-273X
Rakstu krājuma 9. numurs veltīts latviešu valodas izcilajiem valodniekiem – Kārlim Mīlenbaham un Jānim Endzelīnam, ievadrakstā aplūkojot gan šo klasiķu veikumu, gan arī atjautību humora lappusītē. Kopumā krājumā publicēti 13 populārzinātniski raksti par aktuāliem latviešu valodas prakses jautājumiem, pievēršoties dažādiem tematiem: vispārīgi jautājumi, valoda un vide, leksika, gramatika, fonētika un fonoloģija, stils. Krājumu papildina arī valodas konsultācijas, LZA Terminoloģijas komisijas un Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas aktualitātes, jaunāko valodniecisko izdevumu bibliogrāfija, kā arī ziņas par autoriem. Rakstu krājums paredzēts ikvienam, kurš interesējas par valodu un tās paveidiem, valodas kultūru un valodas prakses jaunumiem.
6.70 EUR -
Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr.8
Populārzinātnisku rakstu krājums. Atb. red. A. Kalnača. Nr. 8. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2013. 182 lpp. ISSN 1691-273X
Rakstu krājuma 8. numuru ievada neierasts skatījums uz valodu, tā aplūkota caur muzikalitātes prizmu. Ievaddaļā lasāma arī 2012. gada t. s. valodu referenduma cēloņu un norises analīze. Kopumā krājumā ievietoti 13 populārzinātniski raksti par aktuāliem jautājumiem latviešu valodas praksē, kas veido vairākus tematiskos lokus – vispārīgi jautājumi, valoda un vide, onomastika, leksika, stils, gramatika, vārds izloksnēs. Krājumā ievietotas arī valodas konsultācijas, LZA Terminoloģijas komisijas aktualitātes, jaunāko valodniecisko izdevumu bibliogrāfija, humora lappusīte, kā arī ziņas par autoriem.
Rakstu krājums paredzēts visiem, kas interesējas par valodu un tās paveidiem, valodas kultūru un valodas prakses jaunumiem.
6.09 EUR -
Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr.7
Populārzinātnisku rakstu krājums. Atb. red. O. Bušs. Nr. 7. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2012. 198 lpp. ISSN 1691-273X
Krājuma 7. laidienā ievietota somu žurnālista eseja par valodu kā vērtību un par guvumu, atklājot sev latviešu valodu, kā arī 12 populārzinātniski raksti gan par aktuāliem jautājumiem latviešu valodas praksē, gan arī par latviešu valodas vietu citu valodu starpā un par latviešu valodas apguvi ārzemēs. Krājumā ievietotas arī valodas konsultācijas, uzziņu materiāli par jaunākajām publikācijām latviešu valodniecībā, Latviešu valodas ekspertu komisijas un LZA Terminoloģijas komisijas svarīgāko lēmumu apskats, humora lappusīte, ziņas par autoriem.
Krājums domāts ikvienam, kas interesējas par latviešu valodas prakses jautājumiem un vēlas dziļāk iepazīties ar mūsu valodas bagātībām.
6.18 EUR -
Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr.6
Populārzinātnisku rakstu krājums. Atb. red. O. Bušs. nr. 6. Rīga : Latgales druka, 2011. 200 lpp.
Krājuma 6. laidienā ievietota eseja par latviešu valodu totalitārās valsts dzirnakmeņos, kā arī 13 populārzinātniski raksti par aktuāliem jautājumiem latviešu valodas praksē. Rakstu autori pievērsušies latviešu valodas sociolingvistiskajai situācijai, modes izpausmēm gramatisko formu un konstrukciju lietojumā, metonīmiskam nozīmes pārsnesumam, dažu norādāmo vietniekvārdu izmantojuma analīzei, latviešu valodas skaņu specifikas raksturojumam, iesauku funkcionēšanai Latgalē un tulku darba īpatnībām Eiropas Komisijā, ēdienu nosaukumu tulkošanas problēmām un darbības vārda ievēlēties izvērtējumam, latviešu valodas eponīmiem, personvārdu pareizrakstībai un horvātu īpašvārdu atveidei. Krājums domāts ikvienam, kam interesē latviešu valodas prakses jautājumi, valodas kultūra latviski rakstītos un runātos tekstos.
4.15 EUR -
Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr.5
Populārzinātnisku rakstu krājums.
Liepājas Universitāte. Atb. red. Linda Lauze. Nr. 5. Rīga : SIA "Arona Baltic" , 2010. 113 lpp. ISSN 1691-273X
Krājuma 5. numurā ievietoti 10 populārzinātniski raksti par aktuāliem jautājumiem latviešu valodas praksē - zilbes uzsvaru citvalodu personvārdos, valodas līdzekļu lietojumu reklāmā, uzrunas etiķetes ievērošanu pusaudžu runā, heraldiskā apraksta īpatnībām, pārmērīgu īpašības vārdu ārprātīgs, dulls, nenormāls un traks izmantojumu publiskajā saziņā, divdabju funkcionēšanu preses valodā, terminu darināšanas problēmām u. c. Ievietotas arī valodas konsultācijas, ko sagatavojušas Latviešu valodas aģentūras speciālistes, uzziņu materiāli par jaunākajām pubikācijām valodniecībā, LZA Terminoloģijas komisijas lēmumi un ieteikumi, humora lappusīte Tā raksta... Tā runā..., ziņas par autoriem. Krājums domāts ikvienam, kam interesē valodas prakses jautājumi, runāto un rakstīto tekstu kvalitāte mūsdienu latviešu valodā.
4.48 EUR -
Par latviešu valodu. Pret rusifikāciju. 1944-1989. Dokumenti
Sastādījis un no krievu valodas tulkojis J. Riekstiņš. Zinātniskā priekšvārda autors U. Ozoliņš, priekšvārda autors J. Riekstiņš. Atb. red. D. Liepa. Rīga : LVA, 2012, 152 lpp. ISBN 978-9984-815-55-8
Dokumentu krājums tapis, apkopojot padomju okupācijas laika valodas politikas dokumentus no 1944. līdz 1989. gadam. Te lasāmi Latvijas Valsts arhīvā esošie LKP CK, LKP Centrālās kontroles un revīzijas komisijas, LPSR Ministru Padomes, LPSR Augstākās Padomes, Rīgas pilsētas izpildu komitejas, kā arī dažu citu iestāžu fondu dokumenti. Lielākā daļa krājuma dokumentu publicēti pirmo reizi.
Grāmatā ievietots Rietumsidnejas Universitātes Humanitāro zinātņu un valodu nodaļas asociētā profesora Ulda Ozoliņa ievadraksts „Cīņa par latviešu valodas statusu padomju okupācijas laikā (1944–1989)”, kā arī grāmatas sastādītāja vēsturnieka Jāņa Riekstiņa priekšvārds.
5.33 EUR -
In Defence of the Latvian Language Against Russification. 1944—1989. Documents
2012. gadā Latviešu valodas aģentūra izdeva vēsturnieka J. Riekstiņa sastādīto grāmatu latviešu valodā. Minētais izdevums ir tulkots angļu valodā (tulkotāji – Uldis Brūns un Jānis Kramēns). Dokumentu krājums tapis, apkopojot padomju okupācijas laika valodas politikas dokumentus no 1944. līdz 1989. gadam. Te lasāmi Latvijas Valsts arhīvā esošie LKP CK, LKP Centrālās kontroles un revīzijas komisijas, LPSR Ministru Padomes, LPSR Augstākās Padomes, Rīgas pilsētas izpildu komitejas, kā arī dažu citu iestāžu fondu dokumenti. Lielākā daļa krājuma dokumentu publicēti pirmo reizi.
Līdzīgi kā latviešu valodas izdevumā grāmatā ievietots Rietumsidnejas Universitātes Humanitāro zinātņu un valodu nodaļas asociētā profesora Ulda Ozoliņa ievadraksts „Cīņa par latviešu valodas statusu padomju okupācijas laikā (1944–1989)”, kā arī grāmatas sastādītāja vēsturnieka Jāņa Riekstiņa priekšvārds.
Nav pārdošanā. -
Valodas pārvaldība
Bernards, Spolskis. Zin. red. Māris Baltiņš. Tulk. latviešu valodā Ina Druviete. Rīga : Zinātne, 2011. ISBN 978-9984-879-01-7. lpp. 335
Grāmata ir veltīta valodas politikai dažādās dzīves jomās – ģimenē, izglītības iestādēs, reliģiskajās organizācijās, armijā un policijā, valsts varas un pārvaldes institūcijās, kā arī uzņēmējdarbībā. Aktualizējot pasaules valstu pieredzi, autors saistošā veidā atklāj saikni starp apzinātu valodas politiku un sabiedrības lingvistisko praksi un pārliecību. Šī grāmata dod iespēju norises Latvijas valodas politikā izvērtēt plašākā starptautiskā kontekstā.
Grāmatas tulkotāja I. Druviete: „Un visbeidzot – šī grāmata ir vienkārši interesanta. Pat tad, ja lasītāja prātu līdz šim nav nodarbinājusi valodas politika, ikvienam būs vērtīgi uzzināt jaunus faktus par tālām zemēm un nedzirdētām valodām, citā skatījumā pievērsties vēstures norisēm, smelties atziņas no autora bagātīgās dzīves pieredzes, kas atdzīvina skaitļus, faktus un teoriju.”
9.44 EUR -
Vārdnīcu izstrāde Latvijā: 1991—2010
Pētījums J.Baldunčika vad. Atb. red. A.Lauzis. Rīga : LVA, 2012. 248 lpp. ISBN 978-9984-815-58-9
Pētījums pievēršas aktuāliem latviešu leksikogrāfijas jautājumiem, atsedz būtiskas tendences, detalizēti norāda uz līdzšinējo vārdnīcu trūkumiem, sniedz ieteikumus, kā arī atspoguļo sabiedrības aktīvākās daļas pārstāvju (vidusskolēnu, studentu, tulkošanas un terminoloģijas speciālistu) zināšanas par vārdnīcām, konkrētu vārdnīcu izmatošanu, to trūkumiem, kā arī visvairāk nepieciešamajām vārdnīcām, kuras būtu jāizdod tuvākajā nākotnē.
Pētījums būs noderīgs vārdnīcu sastādītājiem un izdevējiem, filoloģijas un tulkošanas studiju programmu studentiem un mācībspēkiem, bibliotēku darbiniekiem, kā arī visiem interesentiem, kuri šobrīd vēl neplāno ķerties pie vārdnīcu izstrādes, bet vēlas paplašināt savas zināšanas par Latvijā izdotajām vārdnīcām.
12.78 EUR -
Vispārīgās sintakses pamati
Holvūts, A. Vispārīgās sintakses pamati. Tulk. L. Sirmule. Zin. red. I. Lokmane. Rīga : LVA, 2012. 143 lpp. ISBN 978-9984-815-75-6
Grāmatas mērķis ir iepazīstināt lasītāju ar galvenajiem mūsdienu sintaktiskās analīzes jēdzieniem un līdzekļiem. Pirmo reizi izdota grāmata latviešu valodā, kurā aplūkotas galvenās divu konkurējošo sintakses teoriju – atkarību sintakses un frāzes struktūras sintakses – nostādnes. Galveno uzmanību monogrāfijas autors veltījis abu teoriju priekšrocībām un trūkumiem, kā arī parādījis atbilstošās metodoloģijas izmantošanas iespējas baltu valodu materiāla analīzē, īpaši uzsvērdams pretrunas un neatrisinātās teorētiskās problēmas. Pateicoties tulkotājas Lāsmas Sirmules, zinātniskās redaktores Ilzes Lokmanes un grāmatas autora ciešai sadarbībai, daudzi latviešu valodas termini piedāvāti pirmoreiz, tādējādi pilnveidojot mūsdienu sintakses terminoloģiju latviešu valodā.
Aksela Holvūta (Axel Holvoet) monogrāfija būs noderīga gan filoloģijas studentiem, kas padziļināti interesējas par teorētiskās gramatikas jautājumiem, gan latviešu un citu valodu sintakses pētniekiem, gan vispārīgās valodniecības speciālistiem.
7.16 EUR -
Lībiešu rakstu valoda
Ernštreits, Valts
Red. un kor. Gundega Blumberga. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, Līvō Kultūr sidām, 2011. 231 lpp. ISBN 978-9984-815-46-6
Grāmatas pamatā esošo pētījumu atbalstījis Igaunijas zinātnes fonda projekts "Lībiešu valodas morfoloģija Baltijas jūras somu valodu areālā" (ETF8409), Igaunijas Zinātnes un izglītības ministrijas mērķfinansējamā zinātniskā tēma "Somugru fonētiskās, fonoloģiskās un morfoloģiskās likumības" (SF0180076s08) un Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Grāmata ir vēltījums Starptautiskajam lībiešu valodas un kultūras gadam.
6.88 EUR -
Literārā valoda un normas lingvistiskajā praksē: Eiropas pieredze un tradīcijas
Autori: L. Baloda, M. Baloda, J. Kaminskis (Kamiński), K. Kibermane (Kibbermann), G. Kļava, E. Lasmanis, N. Moroza, K. Tihomirova, P. Vanags, A. Veisbergs.
Redaktore: D. Strelēvica-Ošiņa.
Rīga: LVA, 2014. 255. lpp.
Grāmatā „Literārā valoda un normas lingvistiskajā praksē: Eiropas pieredze un tradīcijas“ apkopoti pētījumi par literārās valodas izveidi, attīstību un situāciju mūsdienās Zviedrijā, Somijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Čehijā, Slovākijā, Vācijā un Francijā. Pētījumi aplūko literāro valodu attīstību un lietojumu, kā arī raksturo dažādus aktuālus jautājumus: kā dažādās Eiropas valstīs saprot literārās valodas jēdzienu, kā literārās valodas ir izveidojušās, kāda ir to situācija mūsdienās. Katrs pētījums dod pārskatu arī par normatīvajiem izdevumiem un institūcijām, kas darbojas valodas kopšanas jomā un īsteno valodas politiku.
Ikvienas grāmatā aplūkotās literārās valodas cilme parāda arī vispārīgos un kopīgos valodas attīstības procesus, dodot iespēju lasītājam meklēt, salīdzināt un apzināties latviešu literārās valodas lomu latviešu valodas pastāvēšanā.
10.22 EUR -
Lielo burtu lietojums latviešu valodā: ieskats vēsturiskajā izpētē, problēmas un risinājumi
Laugale, V., Šulce, Dz. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2012. 88 lpp. ISBN 978-9984-815-68-8
Izstrādātā pētījuma mērķis ir pievērst uzmanību lielo sākumburtu lietošanai mūsdienu latviešu valodā, it īpaši nosaukumos, un, izvērtējot pašreizējo praksi, parādīt, kā nosaukumu rakstību iespējams vienkāršot, padarot to loģiskāku un saprotamāku.
Apkopojot informāciju par nosaukumu dažādo rakstību, piedāvāti arī ieteikumi vairākvārdu nosaukumu rakstībā, kas apspriesti un akceptēti Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijā.
Pētījuma nozīmīgākās nodaļas „Lielo burtu lietošanas funkcijas”, „Galvenie problēmjautājumi nosaukumu veidošanā un rakstībā”, „Ieteikumu līmenī pārskatāmās nosaukumu grupas” u.c.
Pētījums paredzēts plašam lietotāju lokam un ir izmantojams arī rakstības jautājumu apguvei mācību un studiju procesā.
3.91 EUR -
Jaunā eponīmu vārdnīca
Precizēts un papildināts izdevums. Sast. B. Bankava. red. I. Treimane. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2012. 192. lpp. ISBN 978-9984-815-56-5
Vārdnīcā iekļauti mūsdienu latviešu valodas vispārlietojamās leksikas eponīmi, kā arī atsevišķi specializētajā, piemēram, ķīmijas, medicīnas, fizikas, mūzikas u. tml., nozares leksikā lietotie eponīmi. Sastādītāja vairījusies iekļaut eponīmus, kuri šobrīd uztverami kā neaktuāli, novecojuši eponīmi, piemēram, timurieši, mičurinietis u. c. Ar atlasi doti tie eponīmi, kuri apzīmē dzīvnieku nosaukumus, t. s. zoonīmus, ēdienu vai dzērienu nosaukumus. Ierobēžotā skaitā doti etnonīmi (t. i., cilts, tautības, tautas, nācijas nosaukumi) un eponīmi, kuri apzīmē apdzīvoto vietu nosaukumus un kuru izcelsme saistīta ar kādu konkrētu vēsturisku personu.
4.82 EUR -
Valodas situācija Latvijā: 2010-2015
Valodas situācija Latvijā: 2010-2015. Sociolingvistisks pētījums.
Zin. red. L. Lauze, atb. red. G. Kļava. Rīga: LVA, 2016. 200 lpp.
Autori: Ina Druviete, Valts Ernštreits, Kertu Kibermane (Kerttu Kibbermann), Gunta Kļava, Evija Kļave, Indra Lapinska, Dite Liepa, Solvita Pošeiko, Sanda Roze, Inese Šūpule
Literārā redaktore: Inita Vītola
Recenzenti: Māris Baltiņš, Karls Pajusalu (Karl Pajusalu)
Korektore: Anna Frīdenberga
Izdevuma dizaina un maketa autori: Aija Andžāne, Gints Roderts
Pētījumā analizēta valodas situācijas dinamika no 2010. gada līdz 2015. gadam, apskatot Latvijas iedzīvotāju valsts valodas prasmi un valodas lietojumu dažādās sociolingvistiskajās jomās, dažādu valodu prasmi un pozīcijas lingvistiskajā vidē. Aplūkoti arī aktuālākie notikumi šajā posmā, kas bijuši nozīmīgi valodas politikas īstenošanā, valodas situācija diasporā, katras nodaļas beigās apkopoti galvenie secinājumi un ieteikumi valodas politikas īstenošanai turpmāk. Pētījumā apskatīta arī divu Valsts valodas likumā ierakstītu un Latvijas kultūrvēsturē un lingvistiskajā vidē nozīmīgu dalībnieku - latviešu valodas paveida latgaliešu rakstu valodas un Latvijas autohtonās lībiešu valodas - attīstība un galvenās norises.
Pētījums balstās gan uz kvantitatīvo, gan kvalitatīvo aptauju rezultātiem, kas analizēti kontekstā ar jaunākajām pasaules sociolingvistu atziņām un ieteikumiem. Šis pētījums būs noderīgs visām valodas politikas īstenošanā iesaistītajām organizācijām, valodniecības, socioloģijas un vēstures programmu studentiem, kā arī docētājiem. Noslēgumā pievienots plašs izmantotās literatūras un avotu saraksts, kura mērķis ir iedvesmot lasītāju uz patstāvīgiem meklējumiem un turpmākiem pētījumiem.
Nav pārdošanā. -
Language situation in Latvia: 2010–2015
A sociolinguistic study. Scientific Editor: L. Lauze. Editor-in-Chief: G. Kļava. Rīga: LVA, 2017. 272 pgs.
Nav pārdošanā. -
Valodas situācija Latvijā: 2004-2010
Pauls Balodis, Māris Baltiņš, Vineta Ernstsone, Valts Ernštreits, Gunta Kļava u.c.; zin. red. Ina Druviete; lit. red. Ieva Jansone. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2011. 224 lpp. ISBN 978-9984-815-54-1
Regulāra valodas situācijas izpēte ir vienīgais veids, kā izvērtēt valodas politikas rezultātus un plānot nākamos valodas politikas uzdevumus. Lai noskaidrotu valodas situācijas attīstību Latvijā, ir veikta valodas situācijas izpēte no 2004. līdz 2010. gadam. Pētījumā
Nav pārdošanā. -
Language situation in Latvia 2004-2010
Improvement of Latvian language skills among the representatives of national minorities is an essential result of the language policy implemented in Latvia.
According to the structure of the study "Language situation in Latvia: 2004-2010" here are data and facts reflected about the language situation in the Latvia from 2004 to 2010, taking into account the historical development of the language situation. The summary shows the progress made in the implementation of the language policy, as well as the main difficulties regarding the implementation of language policy and provision of competitiveness of the Latvian language as the official language. Brief information is provided on the following topics discussed in the research: language policy in Latvia and Latvian language in the EU, language skills, language usage and linguistic environment in Latvia, use the official language in major public sociolinguistic areas (central and local government administration, education, mass media and services), the Latvian language and globalisation.
Scientific editor: Dr. habil. philol. Ina Druviete
Managing editors: Gunta Kļava, Inita Vītola
Reviewer: Ilmārs Mežs
Authors: Pauls Balodis, Māris Baltiņš, Vineta Ernstsone, Valts Ernštreits, Gunta Kļava, Dite Liepa, Kristīne Motivāne, Inese Muhka, Jānis Oga, Evija Papule, Jānis Valdmanis, Anna Vulāne
English language editor: Antra Legzdiņa
Nav pārdošanā. -
Läti-eesti sõnaraamat
"Latviešu-igauņu vārdnīca" ir izstrādāta Igauņu valodas institūtā ar Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas atbalstu.
Läti-eesti sõnaraamat = Latviešu-igauņu vārdnīca. Eesti Keele Instituut. Tallinn: Eesti Keele Sihtasutus, 2015. 737 lk.
Nav pārdošanā, izmantojiet elektronisko vārdnīcu: www.ee-lv.lv.
-
Igauņu-latviešu vārdnīca
"Igauņu-latviešu vārdnīcā" ir sagatavota Latviešu valodas aģentūrā ar Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas atbalstu. Vārdnīcas atbildīgais redaktors - Valts Ernštreits, sastādītāji - Valts Ernštreits, Marika Muzikante, Maima Grīnberga. Vārdnīcas paplašinātā un pastāvīgi papildinātā versija atrodama tīmekļa vietnē www.ee-lv.lv
Igauņu-latviešu vārdnīca = Eesti-läti sõnaraamat. Atb. red. V. Ernštreits. Latviešu valodas aģentūra. Rīga, Tallinn: Eesti Keele Sihtasutus, 2015. 1096 lpp.
Vairs nav nopērkama, izmantojiet elektronisko vārdnīcu: www.ee-lv.lv
Nav pārdošanā -
Česko-lotyšsko-litevská konverzace=Čehu-latviešu-lietuviešu sarunvārdnīca=Čekų-latvių-lietuvių kalbų
Papildināts, precizēts izd. D.Šeleliovas vad.; Čehu-latviešu klubs. Rīga: LVA, 2013.
2013. gada izdevumā sarunvārdnīcas tēmas papildinātas, precizētas un pielāgotas ne tikai čehu lietotāju vajadzībām. Izdevuma autori cer, ka sarunvārdnīca noderēs arī latviešiem un lietuviešiem, kuri interesējas par pārējām šajā vārdnīcā aplūkotajām valodām.
Čehu-latviešu-lietuviešu sarunvārdnīcu izstrādājusi pilsoņu apvienība „Čehu-latviešu klubs”, tās mērķis ir attīstīt sadarbību starp Latviju un Čehiju kultūras un izglītības, kā arī tūrisma un tirdzniecības jomā, informēt Čehijas sabiedrību par Latvijas vēsturi, mūsdienu aktualitātēm, par latviešu valodu un kultūru Čehijā.
7.96 EUR -
Latviešu-arābu sarunvārdnīca
Latviešu-arābu sarunvārdnīca ar latviešu literārās valodas, arābu literārās valodas un arābu Levantes dialekta gramatikas apskatu. Sast. I.Kleinhofa, S.Hašaba, A.Lazareva. Red. Dz.Paegle, L.Taivāns. Rīga: LVA, 2017. 276 lpp.
Latvijā šī ir pirmā latviešu-arābu sarunvārdnīca, tā izstrādāta atbilstoši valodas apguves pamatlīmenim A1 un A2. Tajā apkopotas sarunvalodas tēmas latviešu literārajā valodā, arābu literārajā valodā un arābu Levantes dialektā, kuru runā Sīrijā, Libānā, Palestīnā un Rietumjordānijā. Sarunvārdnīcā ir sniegts īss latviešu literārās valodas gramatikas apskats un svarīgākais arābu literārās valodas un arābu Levantes dialekta gramatikā. Sarunvārdnīca noderēs gan latviešiem, kam nepieciešams sarunāties arābu valodā, gan arābu valodas pratējiem, kas mācās latviešu valodu.
Cena: 19.05 eiro -
Grieķu personvārdu atveide latviešu valodā: jaungrieķu valoda. Ieteikumi
Rūmniece, I. Grieķu personvārdu atveide latviešu valodā: jaungrieķu valoda. Ieteikumi. Red. I. Skrastiņa. Rīga : LVA, 2015, 56. lpp.
Vēsturiskie attīstības procesi grieķu valodā ir viens no iemesliem, kāpēc vienam un tam pašam grieķismam (šajā gadījumā grieķu īpašvārdam) dažādās valodās un arī vienas valodas vidē, piemēram, latviešu valodā, pastāv atšķirīgi atveides varianti.
Šī publicējuma uzdevums ir piedāvāt mūslaiku grieķu īpašvārdu atveides principus, iespējami tos sasaistot ar sengrieķu vārdu atveides tradīciju – norādot uz atšķirībām un paralēlvariantiem.
7.72 EUR -
Portugāļu īpašvārdu atveide latviešu valodā: ieteikumi
Placinska, A. Portugāļu īpašvārdu atveide latviešu valodā: ieteikumi. Rīga : LVA, 2015. 176. lpp.
Izdevumā sniegti ieteikumi, kā atveidot portugāļu valodas īpašvārdus, ko galvenokārt lieto Portugālē un Brazīlijā. Portugāliski runājošo valstu īpašvārdi latviešu valodā atveidoti iespējami tuvāk izrunai oriģinālvalodā, ievērojot latviešu valodas gramatikas un pareizrakstības normas, kā arī tradīcijas īpašvārdu atveidē. Portugāliski runājošo valstu īpašvārdu atveidei izmantoti vairāki portugāļu valodas avoti: oficiālās ģeogrāfijas kartes, pasaules atlants, vārdnīcas, personvārdu saraksti no oficiālā personvārdu reģistra. Īpašvārdi ir iedalīti grupās – ģeogrāfisko objektu nosaukumi un personvārdi, to apakšgrupas.
Izstrādātie ieteikumi palīdzēs valodas praksē ievērot vienotus, portugāļu valodas izrunai atbilstošus principus īpašvārdu atveidē.
9.97 EUR -
Korejiešu īpašvārdu atveide latviešu valodā: ieteikumi
So, Džinsoks. Korejiešu īpašvārdu atveide latviešu valodā: ieteikumi. Red. J. Platpīre, A. Timuška. Rīga : LVA, 2020. 68 lpp.
Šobrīd Korejas Republikā un Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā tiek atzītas un izmantotas atšķirīgas īpašvārdu atveides sistēmas. Šajos ieteikumos raksturots Dienvidkorejā plašāk izmantoto īpašvārdu lietojums un to gramatiskā uzbūve. Vēsturiski abās teritorijās lietotajā korejiešu valodā ir radušās dažas atšķirības (tās nav detalizētāk atspoguļotas), tomēr nepieciešamības gadījumā šos atveides ieteikumus var izmantot, atveidojot arī Ziemeļkorejas vietvārdus un personvārdus.
Ieteikumu mērķis ir izveidot loģisku, fonētiski precīzu sistēmu korejiešu īpašvārdu atveidei latviešu valodā. Šādi ieteikumi noderīgi gan valsts iestāžu un plašsaziņas līdzekļu darbā, gan pētniecībā.
8.03 EUR
