Piedalies konkursā „Tuta un Feneks Siguldā”
01.11.2021.Piedalies konkursā „Tuta un Feneks Siguldā” un sūti atbildes līdz 1. decembrim e-pastā valodas.speles@gmail.com.
/* Prevent direct access to this file */ if (!defined('ABSPATH')) { exit( __('Sorry, you are not allowed to access this file directly.', DFCG_DOMAIN) ); } ?>
Piedalies konkursā „Tuta un Feneks Siguldā” un sūti atbildes līdz 1. decembrim e-pastā valodas.speles@gmail.com.
Latviešu valodas aģentūrai ir daudz draugu. Ja lasi šo ziņu – arī Tu esi mūsu draugs.
Un Tuta, Lapsa un Feneks arī ir mūsu un jūsu draugi. Atcerieties grāmatu pašiem mazākajiem „Noķer vārdu!”? Tā sākās mūsu draudzība un piedzīvojumi turpinās!
Skaties video stāstus un uzzini daudz jauna! Kā sauc putnus, ko Tuta sastop mežā? Kādi ir Latvijas simboli? Kā izskatās Turaidas pils? Meklē atbildes kopā ar Tutu, Lapsu un Feneku:
Sīva cīņa noritēja starp 53 komandām, no kurām 30 komandas ieguva maksimālo punktu skaitu. Uzvaru izšķīra komandu veiktais radošais uzdevums – vizualizēt savas asociācijas ar Latviju.
Sveicam otrās spēles uzvarētājus:
Pētījums „Valodas situācija Latvijā: 2016–2020” ir Latviešu valodas aģentūras regulāri veiktās valodas situācijas izpētes nākamais posms. Tajā sistēmiski analizēta valodas situācijas dinamika: raksturota Latvijas iedzīvotāju latviešu valodas prasme un tās apguves problemātika, valodas lietojums dažādās sociolingvistiskajās jomās, citu valodu prasme un pozīcijas lingvistiskajā vidē, vairāk uzmanības pievēršot valodu lomai darba vidē, aplūkota arī latviešu valodas situācija diasporā. Pētījums balstās uz kvantitatīvo un kvalitatīvo aptauju rezultātiem, kas analizēti kontekstā gan ar iepriekšējos posmos veikto pētījumu rezultātiem, gan citiem datu avotiem. Noslēgumā apkopoti galvenie secinājumi un ieteikumi valodas politikas īstenošanā turpmāk.
Kā raksta viena no pētījuma autorēm LU profesore Ina Druviete: „Pētījums „Latviešu valodas situācija Latvijā: 2016–2020” ir vēl viens pieturas punkts latviešu valodas situācijas un tās izpētes ceļā. Tas nav tikai izolēts momentuzņēmums, kas sinhroni fiksē stāvokli noteiktās sociolingvistiskajās jomās, bet gan diahronisks indikators, kas palīdz mums izprast pārmaiņas valodas lietojumā un kvalitātē. Ja mūsu rīcībā ir dati un fakti par valodas funkciju paplašināšanos, sašaurināšanos vai stabilitāti, turklāt pieejamas zināšanas par politisko, sociāli ekonomisko un kultūras kontekstu, iespējams noteikt konkrētu sociolingvistisko procesu dinamikas cēloņsakarības, izvērtēt potenciālo ietekmi uz latviešu valodas pozīcijām kopumā, kā arī rekomendēt risinājumus valsts politikas līmenī.”
Pētījums pieejams šeit. Lasīt vairāk
Latviešu valodas aģentūras (LVA) metodikas skolas „PUPA” mērķis ir sniegt metodisku atbalstu diasporas skolotājiem latviešu valodas mācīšanā.
2021./2022. mācību gadā metodikas skola “Pupa” aicina diasporas skolotājus pilnveidot zināšanas, gūt un aktīvi dalīties pieredzē ikmēneša tiešsaistes semināros.
Semināros piedalīsies gan LVA metodiķi un pieaicināti eksperti, gan kolēģi – diasporas skolotāji.
Plānoti seši tiešsaistes semināri 2 stundu garumā Zoom platformā no plkst. 18.00 līdz 20.00 pēc Latvijas laika:
Lai pieteiktos un izteiktu priekšlikumus semināru tematiem, lūgums līdz 1. novembrim aizpildīt pieteikuma anketu.
Skolotāji, kuri aktīvi iesaistīsies metodikas skolā, kursa noslēgumā saņems LVA apliecinājumu un latviešu valodas mācīšanai noderīgus materiālus. Lasīt vairāk
Cienījamie latviešu valodas skolotāji!
Aicinām piedalīties Latviešu valodas aģentūras organizētajos pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursos
Programma
|
Kursu norises laiks | Kursu norises vieta |
„Mācību stundas plānošana jeb ceļš no normatīvajiem dokumentiem līdz mācību stundai ” (24 stundas) | 26.10.2021. 9.00 – 15.30 27.10.2021. 9.00 – 15.30 28.10.2021. 9.00 – 12.00 | ZOOM platforma |
Programmas anotācija
No bērnības zinām, ka galvenais esot piedalīties, nevis uzvarēt. Tāpēc sākām PALDIES 52 komandām no 19 valstīm par piedalīšanos pirmajā „Cietie rieksti latviešiem pasaulē” spēlē. Ikviena komanda pierādīja, ka ir zinoša un aktīva, taču uzvaru trim komandām šoreiz nesa tieši radošums.
Pirmās spēles zeltu* saņem komanda „Black worms” (Vācija), sudrabu** Luksemburgas komanda „Luksikoloģija”, bet bronza*** ceļo pie ASV „Jorģīnītēm”. Veicināšanas balvu**** saņem komanda „Dzintara krelles” no Austrālijas.
„Latviešu valoda man ir mātes valoda. Mans lielākais dārgums. Tajā es radu pirmo izpratni par sevi, saviem mīļajiem cilvēkiem, par pasauli, kurā esmu ienākusi.; Latviešu valoda man ir kā dubultcimds aukstā ziemā. Dialekts un literārā valoda. Tā ir arī mana maizīte – vairāk nekā 46 gadus biju latviešu valodas skolotāja.; Latviešu valoda man ir piederība savai tautai. Audzinot divus dēlus ārpus Latvijas, man īpaši svarīgi ir saglabāt savu valodu un nodot dēliem mantojumā savas tautas lielāko dārgumu.” Tā par latviešu valodu teikuši trīs no vairāk nekā 900 akcijas „Latviešu valoda man ir…” dalībniekiem. Akcija tika rīkota par godu Valsts valodas dienai, kas šogad un turpmāk svinama 15. oktobrī.
Kopumā akcijā tika iesūtītas 950 atbildes no daudzām vietām gan Latvijā, it īpaši no Aizkraukles, Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Ogres, Rīgas un Tukuma, gan ārvalstīs, piemēram, ASV, Austrālijas, Francijas, Grieķijas, Īrijas, Jaunzēlandes. Iesniegtie vēstījumi, tāpat kā latviešu valodas lietotāji, ir dažādi – gan mīļi, gan emocionāli, gan racionāli, gan apgaroti, gan kritiski, gan lakoniski –, taču secinājums ir viens – latviešu valoda vieno. Vieno gan tos, kas latviešu valodu lieto ikdienā, gan tos, kas valodu vēl mācās un izkopj, gan tos, kuriem latviešu valoda, ārzemēs dzīvojot, ir kā patvērums un reizēm pat vienīgā sasaiste ar Latviju. To apliecina arī atbildēs viens no biežāk lietotajiem atslēgvārdiem „mājas”. Latviešu valoda ir mūsu kopīgās mājas. Visas akcijā iesniegtās atbildes iespējams lasīt vietnē vards.valoda.lv, kur atrodamas arī Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita, izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces un Latviešu valodas aģentūras direktora Jāņa Valdmaņa pārdomas par valsts valodas nozīmi sabiedrībā.
Latviešu valodas aģentūra sadarbībā ar biedrību “Ascendum” ir izstrādājusi izziņas video “Latviešu valodas stāsts”, atainojot latviešu valodas vēsturi un valsts valodas statusa iegūšanu. Valsts valodas dienā aicinām ikvienu noskatīties šo video, lai pilnveidotu savas zināšanas, izpratni, kā arī ļautu mirkli kavēties pārdomās par mūsu valodu.
Sakām lielu paldies producentam Žulijenam Nuhumam Kulibali, režisoram Mārim Lagzdiņam, scenāristei Anetei Konstei un animatoram Jurijam Tatarkinam.
Nepaspējuši sailgoties, jau atkal sazumēsim folkloras meistaru Julgī Staltes un Ērika Zepa virsvadībā! Mārtiņi paver maskošanās laika vārtus. Ķekatas, budēļi, čigāni, miežvilki un daudzi citi no visām Latvijas pusēm saspietos kopā 7.novembrī plkst. 14:00 pēc Latvijas laika! Pulkā aicināti arī Latvijas skolotāji! Ierašanās, protams, maskās. Nemedicīniskajās.
Pasākuma Zoom saite šeit.