Citi pētījumi

A. Sabaļauska grāmatas „Mēs ‒ balti” tulkojums latviešu valodā

Latviešu valodas aģentūra laidusi klajā izcilā lietuviešu valodnieka Aļģirda
Sabaļauska (Algirdas Sabaliauskas) grāmatas „Mēs – balti” (Mes baltai, 1986, 2002) tulkojumu latviešu valodā.

Šī ir viena no populārākajām A. Sabaļauska sarakstītajām grāmatām, kas tulkota vairākās valodās un ieguvusi plašu atzinību arī ārpus Lietuvas. Tā īsi, intriģējoši un interesanti iepazīstina ar baltu valodu izcelsmi, seno baltu apdzīvotām vietām, vēsturi, baltu valodu radniecību, pirmajiem rakstu avotiem, baltu valodu pētīšanu un studēšanu. Atsevišķas nodaļas veltītas senprūšu valodai. Īsi, bet aizraujoši tiek iepazīstināts arī ar kuršu, sēļu etnonīma izcelsmi un šo seno baltu cilšu valodas īpatnībām.

Grāmatas tulkojums no lietuviešu valodas tapis sadarbībā ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas studentiem, kuri docētāju vadībā tulkojuši šo darbu, apgūdami lietuviešu valodas pamatus.

Par godu Aļģirdam Sabaļauskam grāmatas „Mēs ‒ balti” (LVA : Rīga, 2014) atvēršanas svētki 2014. gada martā norisinājās Viļņas Universitātē, piedaloties arī pašam grāmatas autoram, redaktoriem, tulkotājiem, kā arī plašam interesentu lokam. Savukārt Latvijā, pateicoties ilggadējai sadarbībai ar Liepājas Universitāti, grāmatas atvēršanas svētki notika Liepājā.

Ieskatam video no grāmatas atvēršanas svētkiem Viļņas Universitātē.

Jaunas publikācijas par migrācijas jautājumiem starpdisciplinārajā žurnālā „Journal of Finnish Studies” (Nr. 17, ASV, 2014)

Ir nācis klajā starptautiski plaši pazīstamā starpdisciplinārā žurnāla „Journal of Finnish Studies”, kas ir dibināts Toronto Universitātē (Kanādā) 1997. gadā, bet pašlaik tiek izdots ASV, 17. numurs (2014). Tā apakšvirsraksts „International Highly Skilled Migration: The Case of Finland” liecina, ka žurnāls turpina tradīciju publicēt pētījumus par aktuālo migrācijas tēmu. Šajā izdevumā ir 2 nodaļas, kas veltītas augsti kvalificētu personu migrācijai – Somijas imigrācijas un Somijas emigrācijas problemātikai, ko iztirzā vienpadsmit autori, analizējot situāciju no dažādām perspektīvām. Galvenais akcents tiek likts uz jaunajiem 21. gadsimta migrantiem – sievietēm un vīriešiem no vidējā un augstākā sabiedrības slāņa, kam ir augstākā izglītība un zinātniskie grādi un kam ir plaša darba pieredze. Jaunā migrācijas viļņa apstākļi un iemesli ievērojami atšķiras no 19. gs. beigu–20. gs. sākuma un vidus migrācijas. Emigrāciju no Somijas uz Zviedriju, ASV, Kanādu un Austrāliju izraisīja Somijas ekonomiskā krīze. Lielākā daļa šo emigrantu bija cēlušies no zemnieku vai strādnieku sociālā slāņa, un no Somijas viņi emigrēja uz neatgriešanos. Savukārt mūsdienu emigranti bieži ir tendēti atgriezties, un, ja arī neatgriežas, tad saglabā ciešas saiknes ar dzimteni. To atvieglo modernās tehnoloģijas un samērā augstais jauno emigrantu sociāli ekonomiskais stāvoklis – tas ļauj bieži apmeklēt Somiju un nezaudēt kontaktus. Jaunie tā dēvētie 21. gs. „globālie karjeristi” ievērojami atšķiras no agrākajiem emigrantiem. Tomēr daudzas sāpīgas problēmas, kas aplūkotas žurnālā lasāmajos rakstos, sastopamas arī mūsdienās: sadzīvošana ar dubulto identitāti, sarežģītās darba meklējumu un adaptācijas problēmas u. c. Turklāt Somija kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem ir viena no valstīm, kas uzņem lielu skaitu imigrantu (pēc 2012. gada datiem, gada laikā uz Somiju pārcēlušies 31 280 migrantu – tas ir lielākais skaits kopš Somijas neatkarības iegūšanas 1917. gadā). Lai gan šobrīd ārvalstnieki veido tikai 3,4 % no visiem Somijas iedzīvotājiem (sal. Zviedrijā – 6,8 %), tomēr imigrantu skaits turpina pieaugt. Visvairāk imigrantu Somijā ir no kaimiņvalstīm – Igaunijas, Krievijas un Zviedrijas, kā arī no tālās Somālijas, Ķīnas un Irākas. No tiem ar augstāko izglītību visvairāk nāk no Ķīnas (33 %).

Žurnālā publicēto rakstu mērķis ir analizēt augsti kvalificētu personu mobilitāti un migrāciju, kā arī to, kā šī mobilitāte ietekmē valstis, no kurām migranti izceļo un ieceļo. Vairākos rakstos analizēta augsti kvalificētu personu – migrantu – dzīve ārzemēs, kā šī karjeras motivētā mobilitāte ietekmē pašus darbiniekus, viņu dzīvesbiedrus un bērnus: Nikola Foulkesa (Nicol Foulkes, Tamperes Universitāte) koncentrē uzmanību uz migrantiem no Ziemeļvalstīm Indijā, Līsa Mekele (Liisa Mäkälä, Vāsas Universitāte), Vesa Sūtari (Vesa Suutari, Vāsas Universitāte) un Kriss Brūsters (Chris Brewster, Rīdingas Universitāte) analizē somu repatriantu problēmas. Par sieviešu – imigranšu no Amerikas Savienotajām Valstīm – izjūtām un sabiedrisko stāvokli Somijā raksta Krisa Klārka (Kris Clarke, Kalifornijas Universitāte), izglītoto arābu sieviešu stāvokli Somijā dubultkarjeras kontekstā pētījis Driss Habti (Driss Habti, Somijas Austrumu universitāte). Sāra Koikalainena (Saara Koikkalainen, Lapzemes Universitāte) uzmanību pievērsusi galvenajām stratēģijām (resp., adaptācijai – piemērošanās situācijai vietējā darba tirgū, pārorientācijai – mainot profesiju atbilstoši situācijai, un atšķirīgā izmantošanai), meklējot darbu ārzemēs. Savukārt Karola Marī Kirjakosa (Carol Marie Kiriakos, Ālto Universitāte) apraksta augsti izglītotu somu – tā saucamo „elites migrantu” – pieredzi Silīcija ielejā. Vesa Korhonens (Vesa Korhonen, Tamperes Universitāte) detalizēti analizē starptautisko studentu integrāciju Somijas augstākajā izglītībā un darba tirgū.

Viens žurnāla raksts aplūko arī migrāciju no Latvijas uz Somiju. Sociālās ģeogrāfes Aijas Lulles un sociālās antropoloģes Martas Balodes raksts „Marriage Migration and Skills: Narratives of Latvian Women in Finland” (67.–91. lpp.) veltīts augsti kvalificētu personu kultūras kapitāla pārnešanai (izmantojamībai) migrācijas procesā, stājoties jauktā latviešu-somu laulībā. Galvenais pētījuma jautājums – kā tiek apzināts, interpretēts, novērtēts un izmantots sievietes, kas pārcēlusies dzīvot uz citu valsti laulību migrācijas dēļ, kultūras kapitāls. Datu analīze balstās Burdjē (Bourdieu) teorijā par kultūras kapitālu (valodas prasmēm, izglītību, profesionālo pieredzi u. c.) un šo resursu iespējamo konvertēšanu, lai iegūtu citus resursus. Tēma tiek aplūkota, analizējot to dzimtes, etniskās piederības, migranta statusa un profesionālo prasmju aspektā. Dziļās intervijas ar augsti izglītotām latviešu sievietēm, kas precējušās ar somu vīriešiem un pārcēlušās uz dzīvi Somijā, atklāj gan migrācijas iemeslus, gan darba meklējuma grūtības, gan emocijas, saistītas ar integrācijas procesu, gan valodas prasmju nozīmīgumu. Pētījuma priekšmeta analīzē tiek atklāts: ceļš, kas atvedis uz Somiju, darba iespējas Somijā, integrēšanās jaunajā vidē, somu valodas un kultūras apguve, personvārda kā sociālā marķiera nozīmīgums, kā arī nākotnes plāni, kas saistīti ar mobilitāti vai atgriešanos Latvijā.

Pētījums atklāj, ka augsti kvalificētu personu laulību migrācija pati par sevi vēl nenodrošina iespēju ne veidot karjeru kā augsti kvalificētam profesionālim, ne integrēties sabiedrībā. Tomēr intervētajām sievietēm pēc sākotnējā adaptēšanās perioda Somijā tomēr pavērās iespējas izmantot gan savas līdzšinējās, gan jaunapgūtās zināšanas vai nu uzreiz (gadījumos, kad pirms pārcelšanās uz Somiju bija jau nodibināti kontakti un noslēgti darba līgumi), vai arī vieta darba tirgū tika atrasta pakāpeniski, kad bija apgūta somu valoda un jaunas nepieciešamās prasmes.

Tā kā personvārds ir cieši saistīts ar kultūras kapitālu, pētījumā īpaša uzmanība veltīta personvārdu (gan sieviešu pēclaulības uzvārdu, gan bērnu vārdu) kā etniskās zīmes izvēlei. Personas vārds var gan paaugstināt personas statusu, paverot jaunas iespējas, kad kultūras kapitāls var tikt konvertēts, piemēram, ekonomiskajā kapitālā, gan arī pretēji – būt šķērslis integrācijai sabiedrībā un Somijas darba tirgū. Tieši šī iemesla dēļ arī bērnu personvārdu izvēli etniski jauktajās ģimenēs lielā mērā nosaka ar bērna nākotni saistītās perspektīvas.

Ar publikācijām varat iepazīties krājumā

Journal or Finnish Studies. International Highly Skilled Migration: The Case of Finland.Guest ed. D. Habti, S. Koikkalainen. Special Double Issue, Vol. 17., Nº 1&2, 2014, USA. ISSN 1206-6516, ISBN 978-1-937875-97-8