Latviešu valodas aģentūras pētījums „Lietpratība latviešu valodas mācīšanā un apguvē” (2021–2024) veikts, lai noskaidrotu, kādi faktori ietekmē skolēnu latviešu valodas lietpratību. 

Pētījuma centrā ir skolēnu latviešu valodas lietpratība jeb kompetence. Pētījumā izzināti ne tikai pozitīvie ietekmes faktori, bet arī grūtības, kas skolotājiem rodas mācību procesā pamatskolas un vidusskolas posmā (gan īstenojot mācību priekšmeta standartu, gan izmantojot dažādus mācību materiālus). Pētījumā noskaidrots, kādu profesionālu atbalstu latviešu valodas skolotāji vēlētos saņem, lai varētu palīdzēt skolēniem sasniegt augstākus mācību rezultātus.

Pētījumā izmantotas vairākas lietišķās valodniecības teorijas un metodes, iesaistītas dažādas respondentu kopas. Sākotnēji iegūtie pētījumu analīzes rezultāti tika testēti un izpētes metodika papildināta, izmantojot ekspertu intervijās (9 eksperti) noskaidroto. Rezultātā tika apzināts pētāmo jautājumu kopums kvantitatīvajai aptaujai (100 skolotāji), stundu vērojumiem un intervijām ar skolotājiem un skolēniem pēc vērotajām stundām (66 stundu vērojumi).

Apkopojot iegūtos datus, noteikti būtiskākie ietekmes faktori, kuri veicina skolēnu lietpratību latviešu valodā. Tā ir skolēnu motivācija mācīties un spēja mācīšanos uztvert kā aizraujošu izziņas procesu; skolēnu aktīva iesaistīšanās mācību stundu laikā; skolēnu prasme mācīties, zinātkāre un izziņas prieks, kas veidojas ģimenes un sabiedrības ietekmē; skolotāja profesionālās prasmes (mācību stundas plānošana, īstenošana, sadarbība ar skolēniem, pozitīva attieksme) un personība u. c.

Skolēnu motivāciju veicina tādu tēmu, tekstu un valodas piemēru izvēle, kas ir aktuāli skolēniem viņu vecumposmā (jo īpaši psihoemocionālajai attīstībai), ir interesanti un noderīgi ikdienā. Augstu tiek vērtēta skolotāja palīdzība, skolēniem izvirzot individuālos mērķus mācību tēmas apguvē semestrim vai mācību gadam, un skolotāja ieinteresētība, sekojot līdzi mācību sasniegumiem. Liela ietekme ir mācību procesa emocionālajam fonam, sasniegtā novērtējumam un zināšanu kā vērtības izpratnei (arī tad, ja nav pragmatisku mācību nolūku un trūkst ārējās motivācijas).

Pētījums apstiprina zināmo, ka skolēnu vēlmi piedalīties mācību stundas darbā ietekmē psihoemocionālā atmosfēra klasē, skolotāja personība, attiecības starp skolotāju un skolēniem un pašu skolēnu starpā. Taču attieksmi pret mācīšanos veido arī vecāku un plašākas sabiedrības netieša ietekme uz mācību klimatu gan klasē, gan skolā. Strukturēts mācību stundas plāns un komunikācija ar skolēniem par stundā notiekošo palīdz viņiem sekot līdzi mācībām, saskatīt atsevišķu mācību posmu saistību, kopainu. Vienveidīgas mācību stundas kavē skolēna iesaistīšanos stundā, tāpēc metožu un paņēmienu daudzveidība mācību satura apguvē rada prieku un interesi mācīties.

Iegūtie dati apliecina bērna attīstības pētījumu atziņas, ka ģimenei ir būtiska loma bērnu lasītprasmes, lasītprieka, izziņas un zinātkāres ieradumu veidošanā un nostiprināšanā. Vecāku iesaiste skolēnu mācīšanās prasmju attīstībā ir nozīmīgs faktors, kuru pētījuma respondenti identificējuši kā aktuālu skolēna mācīšanās prasmju veicināšanai.

Augstus vērtējumus saņem tie skolēni, kas ir apzināti pieņēmuši lēmumu koncentrēties mācību stundai, uzmanīgi sekot līdzi tajā notiekošajam (īpaši skolotāja teiktajam) un aktīvi iesaistīties mācību darbā. Pētījuma dati parāda, ka nodarbības ārpus skolas un daudzveidīgu pasākumu apmeklēšana bagātina mācīšanās pieredzi un palīdz iegūt labākus rezultātus. Tāpat augstu latviešu valodas prasmi palīdz sasniegt papildus ieguldītais darbs: dažādu ar valodu saistītu tematu patstāvīga izpēte, rakstu par valodas jautājumiem lasīšana, valodas rīku lietošana.

Runājot par pedagogu profesionālās pilnveides vajadzībām, latviešu valodas skolotāji norādījuši gan uz vispārīga rakstura didaktikas, gan konkrētiem metodikas jautājumiem, piemēram, sabiedrisko aktualitāšu iekļaušana mācību priekšmeta saturā; mūsdienīgu mācību metožu iepazīšana; daudzveidīgu mācību materiālu (formas un satura ziņā) iekļaušana mācību procesā; sagaidāmo mācību rezultātu objektīva novērtēšana, zināšanu novērtēšanas kritēriju noteikšana, mācību procesa dalībnieki un viņu ietekme uz mācību procesu, sadarbība ar vecākiem; metodes un paņēmieni darbam daudzveidīgā klasē.

Ar pētījuma ziņojumu var iepazīties šeit, ieteikumi skolotājiem un tālākizglītotājiem pieejami šeit.