Grāmatu mākslas konkursa „Zelta ābele 2021” nominanti
10.03.2022.Paziņoti grāmatu mākslas konkursa „Zelta ābele” nominanti. To vidū arī Latviešu valodas aģentūras izdevums „Mans latviskākaisvārds” (kategorija – „Uzziņu literatūra”).
/* Prevent direct access to this file */ if (!defined('ABSPATH')) { exit( __('Sorry, you are not allowed to access this file directly.', DFCG_DOMAIN) ); } ?>
Paziņoti grāmatu mākslas konkursa „Zelta ābele” nominanti. To vidū arī Latviešu valodas aģentūras izdevums „Mans latviskākaisvārds” (kategorija – „Uzziņu literatūra”).
Š. g. 10. un 11. martā LATVIEŠU VALODAS AĢENTŪRA grāmatas un mācību līdzekļus nepārdos, jo piedalīsies izstādē „Latvijas Grāmatu izstāde 2022” Ķīpsalā.
Lieliskas grāmatas lieliskiem lasītājiem. Grāmatas varēs nopirkt izstādē. Uz tikšanos Ķīpsalā!
Vairāk par Latvijas Grāmatu izstādi šeit. Lasīt vairāk
Spēlē valodas spēles un kļūsti gudrāks!
Noskaties animācijas filmas „Boliņš un Čirka” otro sēriju „Vieni mājās” un piedalies konkursā.
Lai sniegtu būtiskāko informāciju par atbalsta sniegšanas un saņemšanas iespējām Ukrainas civiliedzīvotājiem vienuviet, darbu uzsācis Sabiedrības integrācijas fonda izveidotais vienotais informatīvais tālrunis – „Palīdzība ukraiņiem Latvijā” – 27 380 380.
Informatīvais tālrunis „Palīdzība ukraiņiem Latvijā” nodrošinās kara bēgļiem no Ukrainas centralizētu informāciju par pieejamo palīdzību un atbalstu Latvijā, piemēram, kā saņemt nodarbinātības, psiholoģiskās palīdzības, juridiskā atbalsta, tulka, veselības aprūpes, sociālā atbalsta u.c. pakalpojumus. Savukārt Latvijas iedzīvotājiem sniegs informāciju par iespējām veikt ziedojumus un sniegt atbalstu, piemēram, iesaistoties brīvprātīgajā darbā. Lasīt vairāk
Olimpisko spēļu moto „Ātrāk, augstāk, spēcīgāk” attiecas arī uz visiem Valodas spēļu klubiņa februāra konkursa „XXIV Ziemas olimpiskās spēles” dalībniekiem. Saņemtās atbildes liecina ne tikai par jūsu spēju analizēt dažādos avotos pieejamo informāciju, bet arī vēlmi to glīti noformēt.
Pateicoties Vardulēna Brašuļa veiksmīgajai rokai, balvas šomēnes saņem:
Brašulis ir lēmis, ka balvu saņems arī Gustavs Saulītis, jo viņa atbilde tika saņemta pirmā.
Bet pie Majoru vidusskolas 2.b klases aizceļos Vardulēna Brašuļa sarūpēta speciālbalva. Lasīt vairāk
Šajā nedēļas nogalē bijām iecerējuši tikties Latviešu valodas aģentūras Zumēšanas tiešsaistes pasākumā, lai Julgī Staltes un Ērika Zepa vadībā izzinātu cilvēka ienākšanu šai saulē un ar to saistītās latviešu tradīcijas.
Taču šī brīža pasaules aina maina plānoto, atceļ ierasto. Domas vij savus ceļus, aizvien atgriežoties pie saprātam grūti aptveramajiem notikumiem Ukrainā. Tādēļ 6. martā plkst. 12.00 pēc Latvijas laika aicinām vienoties dziesmās, kas spēcina un aizsargā. Būsim domās kopā ar drosmīgajiem ukraiņiem, sadziedāsim spēku Ukrainai!
Zoom saite: https://us02web.zoom.us/j/85253625290 Lasīt vairāk
Diasporas skolotāji, aicinām jūs pievienoties Latviešu valodas aģentūras (LVA) metodikas skolas „PUPA” piektajam tīmekļsemināram, kas notiks 10. martā plkst. 18.00 pēc Latvijas laika!
Pasākuma Zoom saite: https://us02web.zoom.us/j/2022177157
No: Valodas situācija Latvijā: 2016–2020. Rīga: LVA, 2021.
Neraugoties uz 2012. gada referendumu, latviešu valodas prioritāte sabiedrībā joprojām nav pašsaprotama. Valoda nostiprinājusies galvenokārt juridiski regulētajās jomās. Tieši latviešu sabiedrībā stiprākas kļūst sociālā bilingvisma, t. i., valodu paralēlā lietojuma tendences. Visbīstamākā no valodas noturības viedokļa ir problēmas nesaskatīšana krievu valodas paralēlā lietojumā (pašvaldību komunikācijā, dažu nevalstisku organizāciju reklāmās un tīmekļvietnēs, uzņēmumu telefonlīniju operatoru darbā, priekšvēlēšanu reklāmās) un amatpersonu saziņā. Īpaši svarīga ir augstāko valsts amatpersonu un viņu konsultatīvo institūciju nostāja.
(I. Druviete)
..Latviešu valodas kā dzimtās valodas runātāji pauž viedokli, ka latviešu valodai ir svarīga loma gan indivīda identitātes, gan valstiskās piederības aspektā (un arī valodu hierarhijā Latvijā tā ieņem galveno vietu), taču reālā lingvistiskā uzvedība atšķiras no šīs pārliecības: saziņā notiek pāreja uz sarunas partnera dzimto vai kādu citu komunikācijas starpniekvalodu (visbiežāk krievu, bet arī angļu valodas lietojuma biežums strauji pieaug) arī tad, ja visi sarunas dalībnieki prot latviešu valodu. Līdz ar to valstiski pozitīvu izmaiņu panākšana valodas lietojumā ikdienā joprojām būs viens no sabiedrības izglītošanas pamatuzdevumiem.
(G. Kļava)
Pētījums pieejams šeit.
Ar galvenajiem secinājumiem par valodas situācijas dinamiku un aktualitātēm valodas politikas īstenošanā video sižetā iepazīstina pētījuma līdzautori. Lasīt vairāk
Pieteikšanās Latvijas Universitātes Latviešu valodas un kultūras vasaras skolām ārzemju studentiem un diasporas jauniešiem ir atvērta.
Plašāku informāciju par abām vasaras skolām var iegūt Latvijas Universitātes mājaslapā šeit.