Noslēdzies projekts „Atrasts tulkojumā. Rainis un Aspazija”
07.01.2016.
Decembrī noslēdzās UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latviešu valodas aģentūras kopīgi organizētais projekts „Atrasts tulkojumā. Rainis un Aspazija”. Projekts tapis, atzīmējot Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gadu, kas iekļauts UNESCO svinamo dienu kalendārā 2014.–2015. gadam. Tas tika uzsākts 2015. gada 16. martā, Aspazijas dzimšanas dienā, un projekta mērķis bija iesaistīt Raiņa un Aspazijas jubilejas gada norisēs jauniešus, kuri dažādās pasaules augstskolās apgūst latviešu valodu un literatūru.
Paldies visiem bērniem par jaukajiem un krāsainajiem Ziemassvētku apsveikumiem, ko mums uzzīmējuši un atsūtījuši skolēni no Latvijas, ASV, Brazīlijas, Grieķijas, Gruzijas, Īrijas, Krievijas, Lielbritānijas un Zviedrijas. Saņēmām neticami daudz darbiņu – kopā tie ir 95!
Nacionālās komisijas un Latviešu valodas aģentūras kopīgi organizētais projekts „Atrasts tulkojumā. Rainis un Aspazija.”, kurā piedalīsies arī jaunieši – projekta konkursa dalībnieki no Ķīnas, ASV un vairākām Eiropas valstīm. Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gadā deviņās ārzemju augstskolās – Vašingtonas Universitātē Sietlā, Prāgas Kārļa universitātē, Tartu Universitātē, Sanktpēterburgas Valsts universitātē, Pekinas Svešvalodu universitātē. Vītauta Dižā Universitātē, Poznaņas Ādama Mickeviča universitātē, Ļvovas Ivana Franko Nacionālajā universitātē un Greifsvaldes Ernsta Morica Arnta universitātē – Rainis un Aspazija tika atrasti tulkojumā. Projekta laikā šo augstskolu studenti savā augstskolā sacentās par labāko tulkojumu un labāko eseju. Konkursa laureātu darbi ir apkopoti elektroniskā izdevumā, kas drīz būs pieejams plašākai publikai.
vietvārdu cilmes īsā vārdnīca “No Abavas līdz Zilupei”. Šajā vārdnīcā apkopotas ziņas par vairāk nekā simts zināmāko Latvijas vietvārdu cilmi jeb etimoloģiju. Galvenā uzmanība pievērsta apdzīvoto vietu nosaukumiem – vārdnīcā iekļauti visu Latvijas pilsētu, kā arī dažu lielāko vai cita iemesla dēļ plašāk pazīstamo ciemu nosaukumi. Aplūkoti arī zināmāko kalnu, upju un ezeru vārdi. Protams, nav aizmirsts arī pats galvenais vietvārds Latvija, kā arī Baltijas jūra un piecu kultūrvēsturisko novadu nosaukumi.
26. septembrī, Eiropas Valodu dienā, Latviešu valodas aģentūra izsludināja ikgadējo skolēnu radošo darbu konkursu. Šogad konkursa tēma bija „Kā var mācīties citu valodu? Protot savu valodu.” (J. Peters).
atveidi latviešu valodā: A. Placinskas “Portugāļu īpašvārdu atveide latviešu valodā” un I. Rūmnieces “Grieķu personvārdu atveide latviešu valodā: jaungrieķu valoda”. Grāmatas var nopirkt Latviešu valodas aģentūrā.
Universitātē notika pirmā no trim plānotajām vieslekcijām, kuras organizēja universitātes Baltistikas katedra. Kā pirmais viesis universitātē nolasīt lekciju bija uzaicināta Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas speciāliste Gunta Nešpore-Bērzkalne. Viņa klausītājiem pastāstīja par elektroniskajiem latviešu valodas resursiem. Lekcija bija īpaši aktuāla tiem studentiem, kas savos bakalaura darbos salīdzina baltu valodas. Studenti lekcijas laikā tika iepazīstināti ar Latviešu tekstu korpusa un elektronisko vārdnīcu lietošanas iespējām. 
