Nojaucam žogus starp valodām, valodu un saturu, skolotāju un skolēnu!
2016. gada 28. oktobrī Rīgā organizējām konferenci „Mācību saturs dažādās valodās: CLIL pieeja Latvijas un citu Eiropas valstu izglītībā”. Jau kopš 20. gadsimta 90. gadu vidus esam aktīvi piedalījušies bilingvālās izglītības metodikas izstrādē, t.sk. dažādu mācību priekšmetu un latviešu valodas integrētas apguves metodikas izstrādē. 2012. gadā, uzsākot sadarbību ar Britu Padomi, darbību paplašinājām, savas uzmanības lokā iekļaujot arī satura un svešvalodas integrētas apguves metodiku. Patlaban mēs uz mācību satura un valodas integrēto pieeju (CLIL) raugāmies daudzvalodības kontekstā, atzīstot, ka mūsdienās daudzvalodība ir dzīves nepieciešamība izglītības iegūšanai un karjeras izaugsmei, kā arī tā ir iespēja saprast citu kultūru un dzīvot, un justies labi dažādās kultūrvidēs.
Konference tika veltīta aktuālākajiem jautājumiem valodu izglītības jomā, īpašu uzmanību pievēršot CLIL pieejai kā svarīgam instrumentam dažādu prasmju attīstīšanai. Konferencē ar priekšlasījumiem uzstājās gan Latvijas, gan ārvalstu eksperti, kā arī konferences dalībniekiem bija iespēja piecās dažādās meistardarbnīcās praktiski iepazīties ar CLIL pieeju.
Konferencē piedalījās gan augstskolu, gan vispārizglītojošo un profesionālo skolu pedagogi, kas savā darbā jau izmanto vai plāno izmantot CLIL pieeju, kā arī bilingvālās izglītības eksperti, pētnieki u. c. interesenti.
Dažas atziņas no konferences
„Pretēji tradicionālajai, nošķirtajai atsevišķu valodu un mācību priekšmetu mācīšanai (monoglosijas ideoloģija) tiek piedāvāta vairāku valodu un mācību disciplīnu iekļaušana vienā kontekstā; šāda pieeja tiek apzīmēta ar jēdzienu heteroglosijas ideoloģija; žogu nojaukšanu vai samazināšanu starp valodām, mācību priekšmetiem un arī sociālajām lomām (skolotājs kā skolēns un skolēns kā skolotājs).” (S. Lazdiņa)
„Valodas izglītību nevar atdalīt no satura izglītības. Studentiem satura apgūšana nepieciešama tāpat kā valoda, ar kuras palīdzību mācīties, tādēļ tie laiki, kad „valoda” un „saturs” tika aplūkoti atsevišķi un pasniegti atsevišķās stundās, ir pagājuši.” (F. Mitendorfers (F. Mittendorfer))
Integrētā mācīšanās plašākā nozīmē var ietekmēt mācīšanos jebkurā valodā – vai tā būtu pirmā, otrā, svešvaloda vai cita valoda. Tā izceļ nepieciešamību skolotājiem koncentrēt uzmanību ne tikai uz saturu un valodu, bet arī uz integrētās mācīšanās dinamiskajiem aspektiem, bez kuriem nav iespējama ne efektīva valodas apguve, ne zināšanu konstruēšana (K. Šuks (K. Schuck)).
„Lai gan kopumā pēdējo gadu laikā valstis valodu apguvei atvēl ievērojamus resursus, Eiropas skolēnu un studentu vidējais valodu apguves līmenis vēl arvien neatbilst vēlamajam patstāvīga lietotāja (Independent User) līmenim. Ir skaidrs, ka problēmas nav jautājumā par valodu pieejamību – par iespējām apgūt valodas, bet gan tās meklējamas svešvalodu apguves procesa efektivitātē un kvalitātē.” (R. Kursīte)
„Katrā valstī vai reģionā izveidojas atšķirīgi nosacījumi multilingvisma uztverei un valodu apguvei, kas ietekmē bilingvālās izglītības, arī CLIL, procesus.” (I. Druviete) |
Īpašs paldies konferences fotogrāfam Jānim Romanovskim!
