Grāmatā iekļautas sarunas, kas 2018. un 2019. gadā norisinājās Latviešu valodas aģentūras organizētajā Valodas vakaru ciklā. Sarunas vadīja žurnālisti Sandra Kropa, Elvis Jansons, Paula Gulbinska un Jānis Krops, kuri kopā ar valodniekiem meklēja atbildes uz jautājumu: „Par valodu – vai tas ir interesanti?”

Katrai sarunai ir savs apakšvirsraksts jeb moto, katra saruna veltīta kādai valodniecības jomai – datorlingvistikai, sociolingvistikai, valodas vēsturei, fonētikai, onomastikai, dialektoloģijai, tulkošanas zinātnei u. c.

Cerams, ka, atšifrētas rakstu formā un iedzīvinātas grāmatā, šīs sarunas par valodu būs tikpat interesantas, kādas tās šķita pasākumu klausītājiem.

Grāmatas sastādītāja un redaktore Anna Frīdenberga.
Fotogrāfs Juris Bērziņš-Soms.
Vāka un maketa dizaina autore Baiba Lazdiņa.

Grāmatas ievadā redaktore Anna Frīdenberga raksta: „Sarunas – par literatūru, tulkošanu, tekstiem – ir jau kļuvušas par tradicionālu Latviešu valodas aģentūras organizēto pasākumu formu.  Šoreiz – četrpadsmit sarunas par valodu ar valodniekiem, valodas speciālistiem. Sarunu cikls „Par valodu – tas ir interesanti?!”„Birojnīcā” ceturtdienu vakaros norisinājās divas sezonas. Pirmo sezonu – pirmās septiņas sarunas – vadīja žurnālists Elvis Jansons, kurš sāk sarunas par valodu ar laikmeta aktualitāti – pirmajā valodas vakaru sarunā par digitālā laikmeta valodu sarunājas datorlingvistikas speciālisti Andrejs Vasiļjevs un Normunds Grūzītis. Otrajā saruna „Valoda sabiedrībā. Vai ejam kopsolī?” piedalās valodnieces Ina Druviete un Vija Požarnova, kuru pētniecības lauks ir sociolingvistika. Trešā saruna „Valoda laiku lokos” pievēršas valodas vēsturei, latviešu valodas attīstībai gadsimtu gaitā, par ko pārdomās dalās valodnieki Pēteris Vanags un Baiba Kangere. Ceturtās sarunas nosaukums ir „Kā valoda skan” – par to vislabāk zina fonētikas speciālisti Ilze Auziņa un Juris Grigorjevs. Piektā saruna „Vai saprotam bērnu valodu?” – šo jautājumu Elvis Jansons uzdod valodniecēm Dacei Markui un Annai Vulānei. Savukārt par latviešu valodu Eiropas valodu saimē žurnālists sarunājas ar klasisko valodu speciālisti Ilzi Rūmnieci un tulkojumzinātnieku Jāni Sīli. Septītās sarunas nosaukums – īsi un konkrēti – „Baltu valodas”. Kurš gan zina vairāk par latviešu un lietuviešu valodu nekā abu šo valodu eksperti Laimute Balode un Edmunds Trumpa! Otrajā valodas vakaru sezonā Elvis Jansons nodod mikrofonu savai kolēģei Sandrai Kropai. Viņa šajā ciklā ir galvenā runātāja un vada piecas sarunas, bet divās sarunās viņu aizstāj žurnālisti Jānis Krops un Paula Gulbinska. Astotā saruna, ko vada Sandra Kropa, – „Par vietām un vārdiem”, onomastikas jomu pārstāv valodniece Sanda Rapa un ģeogrāfe Vita Strautniece, kuru ar valodu „saindējis” darbs ar vietvārdiem. Devītā saruna „Par vārdiem un to pētīšanu” – izrādās, aiz vienkāršā nosaukuma slēpjas tādi termini kā morfoloģija un gramatika, par to stāsta valodnieces Gunta Smiltniece un Andra Kalnača. Desmitā saruna „Valodas reģionālie varianti” – dialektoloģijas jautājumos žurnālists Jānis Krops iedziļinās kopā ar valodniecēm Annu Stafecku un Vilmu Šaudiņu. Vienpadsmitā saruna „Valoda tulkojumā” – šoreiz Sandra Kropa sarunājas ar vienu viesi, valodnieku Andreju Veisbergu, kuram gan ir divkārša – gan tulka, gan tulkotāja – pieredze. Divpadsmitā saruna „Kā mācīt un mācīties valodu?” – par valodu mācīšanas un mācīšanās metodēm un pieredzi pedagoga darbā stāsta valodnieki Diāna Laiveniece un Normunds Dzintars. Trīspadsmitajā sarunā „Tā runā novados” vadītājas lomā iejūtas žurnāliste Paula Gulbinska un sarunā ar valodniecēm Benitu Laumani un Ievu Ozolu īpaša uzmanība tiek pievērsta Lejaskurzemes valodai. Un četrpadsmitā saruna „Valodas kārtība. Kārtība valodā” – šīs noslēdzošās sarunas temats ir sintakse, ko vislabāk pārzina valodnieces Ilze Lokmane un Baiba Saulīte.

Sarunās skarto valodniecības jomu un jautājumu loks ir gana plašs. Lai gan vakaru klausītāju lokā nereti bijuši arī sarunas viesu kolēģi, kuriem nav jāskaidro, ko nozīmē valodniecība un ar ko valodnieki nodarbojas, cerams, ka gan sarunas klātienē, gan šī grāmata arī lielākam klausītāju un lasītāju lokam paplašinās priekšstatu par šo nozari un par valodu vispār. Piemēram, par to, ko valodnieki
pēta, kādi ir pētniecības avoti, ar ko atšķiras valodas pētniecība mūsdienās. Interesants ir arī sarunās iesaistīto žurnālistu skatījums uz to, ko nozīmē pētīt valodu. Bieži vien sarunās valodas pētīšana tiek salīdzināta ar detektīva darbu.
Paula Gulbinska: „Patiesībā tas ir tāds valodnieka detektīva darbs – meklēt, kur tad tam visam ir radušās saknes.” Valodnieks Jānis Sīlis pētīšanas procesu salīdzina gan ar detektīva, gan ar arheologa darbu, sakot, ka valodnieks „iet atpakaļ savā detektīva darbā uz pirmsākumiem [..] un laižas lejā arheoloģiskajos izrakumos pa valodu attīstības slāņiem”. Arī Ieva Ozola domā līdzīgi: „Mēs tā kā arheologi. [..] No tā mazumiņa ir jāmēģina iztēloties visa valodas telpa un ēka.” Savukārt Andrejs Veisbergs par tulkošanas procesu saka: „Darboties ar vārdiem ir kā sports, kā tāda šaha spēle.”

Domājams, ka šīs sarunas kliedēs arī dažu labu mītu gan par valodu, gan par valodniekiem, piemēram, to, ka valodnieki vērtē valodu tikai pēc pareizības vai nepareizības.”

Valodas vakaru sarunu dalībnieki un vadītāji grāmatas autorekspemplāru saņems pa pastu.

Grāmatu var iegādāties Latviešu valodas aģentūrā un grāmatnīcās.

Detalizētāka informācija: velga.licite@valoda.lv