Populārzinātniskais rakstu krājums šogad svin pilngadības svētkus – 18. laidienā ietverti pārdomu raksti par norisēm valodā un valodas politikā, izvērtēti aktuāli latviešu valodas prakses jautājumi, kā arī sniegta informācija par jaunākajiem valodas komisiju lēmumiem.

Rakstu krājumu ievada Intas Urbanovičas raksts par digitālo tehnoloģiju ietekmi uz valodas funkcionēšanu. Vairākos rakstos analizēti jauninājumi latviešu sarunvalodā – Andra Kalnača un Oskars Otomers pievērsušies automašīnu un motociklu nosaukumiem, Klinta Mellupa un Ilze Lokmane – anglismiem videospēļu valodā. Raksturīga mūsdienu latviešu sarunvalodas iezīme ir valodas kodu jaukšana – to, pamatojoties uz lietotnes „TikTok” materiāliem, pētījusi Justīne Bondare. Pētniece ir sagatavojusi arī krājuma beigās ievietoto „Jauniešu digitālrunas vārdnīcu”, kurā ir apkopoti mikroblogošanas vietnē „Twitter” atrodamie un visbiežāk lietotie jauniešu slengismi.

Sarunvalodā, īpaši jauniešu sarunvalodā, var novērot daudzveidīgus valodas slāņus un valodu kontaktu izpausmes. Tas atspoguļojas gan plašsaziņas līdzekļos, gan daiļliteratūrā. Rudītes Rinkevičas pētījumā aplūkota jauniešu valodas atspoguļojums mūsdienu latviešu pusaudžu literatūrā, izvērtējot valodas vienību atbilstību realitātei un māksliniecisko mērķu sasniegšanai.

Bet kāda ir jauniešu spēja izmantot visus latviešu valodas paveidus, arī literāro valodu? Uz šo jautājumu atbildi rakstā „Vidusskolas beidzēju latviešu valodas prasme: ko atklāj pārspriedumu teksti?” meklē Sanita Martena. Savukārt Normunds Dzintars ir analizējis jauniešu valodas kvalitāti latviešu valodas centralizētā eksāmena pirmajā daļā un secinājis, ka skolēnu zināšanas un prasmes ortogrāfijā un interpunkcijā ir zemas, tāpēc mācību procesā nedrīkstētu atteikties no padziļinātas gramatikas apguves.

Valoda un valodas lietojums ir nozīmīgs iekļaujošas sabiedrības veidošanā. Dina Bethere rakstā „Latviešu nedzirdīgo zīmju valoda starppersonu saziņā un pētniecībā” lasītāju iepazīstina ar dažādiem latviešu nedzirdīgo zīmju valodas uzbūves, lietojuma un pētniecības aspektiem.

Tradicionālajā krājuma sadaļā, kas veltīta citvalodu personvārdu atveidei, ievietots Nadeždas Kopolovecas izstrādātais pārskats par baltkrievu personvārdu atveidi latviešu valodā. Krājumu papildina valodas konsultācijas, Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas un Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas aktualitātes, kā arī jaunāko valodniecisko izdevumu bibliogrāfija.

Rakstu krājuma redaktore Ina Druviete uzsver, ka līdztekus vairākiem zinātniskiem žurnāliem un turpinājumizdevumiem valodniecībā šis ir vienīgais populārzinātniskais rakstu krājums par latviešu valodu. Krājumā atrodamā informācija būs noderīga ne tikai valodniekiem, skolotājiem, humanitāro un sociālo zinātņu studentiem, bet arī plašākai sabiedrībai – visiem, kuriem rūp latviešu valodas tagadne un nākotne.

Rakstu krājumu iespējams iegādāties Latviešu valodas aģentūrā.