Ar savu izvēli un darbību apliecinām vērtības
2022
No: Valodas situācija Latvijā: 2016–2020. Rīga: LVA, 2021.
Neraugoties uz 2012. gada referendumu, latviešu valodas prioritāte sabiedrībā joprojām nav pašsaprotama. Valoda nostiprinājusies galvenokārt juridiski regulētajās jomās. Tieši latviešu sabiedrībā stiprākas kļūst sociālā bilingvisma, t. i., valodu paralēlā lietojuma tendences. Visbīstamākā no valodas noturības viedokļa ir problēmas nesaskatīšana krievu valodas paralēlā lietojumā (pašvaldību komunikācijā, dažu nevalstisku organizāciju reklāmās un tīmekļvietnēs, uzņēmumu telefonlīniju operatoru darbā, priekšvēlēšanu reklāmās) un amatpersonu saziņā. Īpaši svarīga ir augstāko valsts amatpersonu un viņu konsultatīvo institūciju nostāja.
(I. Druviete)
..Latviešu valodas kā dzimtās valodas runātāji pauž viedokli, ka latviešu valodai ir svarīga loma gan indivīda identitātes, gan valstiskās piederības aspektā (un arī valodu hierarhijā Latvijā tā ieņem galveno vietu), taču reālā lingvistiskā uzvedība atšķiras no šīs pārliecības: saziņā notiek pāreja uz sarunas partnera dzimto vai kādu citu komunikācijas starpniekvalodu (visbiežāk krievu, bet arī angļu valodas lietojuma biežums strauji pieaug) arī tad, ja visi sarunas dalībnieki prot latviešu valodu. Līdz ar to valstiski pozitīvu izmaiņu panākšana valodas lietojumā ikdienā joprojām būs viens no sabiedrības izglītošanas pamatuzdevumiem.
(G. Kļava)
Pētījums pieejams šeit.
Ar galvenajiem secinājumiem par valodas situācijas dinamiku un aktualitātēm valodas politikas īstenošanā video sižetā iepazīstina pētījuma līdzautori.
2012
No: Valodas situācija Latvijā: 2010–2015. Rīga: 2016.
Atceroties ar valodu saistītos notikumus pēdējo piecu gadu laikā, kas satricināja ne tikai sabiedrību, bet arī visu valsti, pirmkārt un galvenokārt tas bija t. s. valodas referendums. Tas bija īpašs – latviešu valodas un tautas pastāvēšanas jautājums. „2012. gada 18. februāris ir datums, kuru vairums Latvijas iedzīvotāju vēlētos aizmirst, kaut apdraudējums aizgāja garām. Tomēr gan pats referendums, gan norises ap to skaidri parādīja, cik stipras vai ievainojamas ir latviešu valodas pozīcijas un kur ir vājās vietas mūsu valodas politikā un valsts pamatvērtību aizsardzībā.” [Druviete 2013, 16]
Valodas referendums sabiedrību saliedēja ne tikai Latvijā. Balsotāji ārzemēs stāvēja stundām garās rindās, lai varētu paust savu atbalstu latviešu valodai kā vienīgajai valsts valodai Latvijā. Tādējādi Latvijas cilvēki apliecināja, ka izšķirīgos brīžos sabiedrība spēj būt vienota.
(D. Liepa)
Pētījums pieejams šeit.