Advents / advente –

Dažādos avotos vārds lietots dažādi. Tā, piemēram, Svešvārdu vārdnīcā (Rīga: Jumava, 1999, 23) dotas abas formas – gan advente, gan advents, Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca (Rīga: Avots, 1995, 41) dod vienīgi formu advente. Savukārt baznīcā, piemēram, evaņģēliski luteriskās baznīcas un Romas katoļu baznīcas tradīcijā, pārsvarā tiek lietota forma Advents, turklāt rakstībā ar lielo sākumburtu.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija iesaka lietot sieviešu dzimtes formu advente, sniedzot šādu pamatojumu: „..runa ir par Ziemassvētku Notikuma atnākšanas gaidīšanas laiku un aizguvuma pamatā ir procesa nosaukums „atnākšana”, kas latīniski ir „adventus”. Latīņu valodā adventus ir vīriešu dzimtes forma, turpretī latviešu valodā procesu nosaukumi ir sieviešu dzimtes vārdi: atnākšana, gaidīšana, svētīšana. Tāpēc ir adventes laiks un adventes svētdienas, kad iededzam svecītes.” (Terminoloģijas Jaunumi. 2003. Nr. 5/6. Rīga: LZA Terminoloģijas komisija, 2003, 55. lpp.)

Aprikožu –

Kāda ir daudzskaitļa ģenitīva forma vārdam aprikoze?

Daudzskaitļa ģenitīva forma vārdam aprikoze ir aprikožu (līdzīgi kā māte – māšu, egle – egļu). Vārds aprikoze (arī māte, egle) ir 5. deklinācija lietvārds, un 5. deklinācijas lietvārdiem daudzskaitļa ģenitīvā ir līdzskaņu mija. Izņēmumi ir tie 5. deklinācijas lietvārdi, kur līdzskaņu mija var radīt pārpratumus, piemēram, mute – mušu (pareizi mutu).

Apsūdzētais/ apsūdzamais –

Vai apsūdzētais un apsūdzamais ir viens un tas pats, vai atšķirīgs? Kas uz to norāda?

Juridisko terminu vārdnīcā vārdi apsūdzētais un apsūdzamais ir doti kā sinonīmi ar nozīmi ‘persona kriminālprocesā, kura pirmstiesas izmeklēšanā ar īpašu lēmumu saukta pie kriminālatbildības un kurai ir uzrādāma apsūdzība par konkrēta nozieguma izdarīšanu’ (Juridisko terminu vārdnīca. Rīga: nordik, 1998, 20. lpp.). Praksē tomēr izplatītāks ir vārdaapsūdzētais lietojums.

Atskaite –

Latviešu literārās valodas vārdnīcā vārdam atskaite ir dota norāde uz vārdu pārskats. Vārdu atskaite pārskata nozīmē lietot nav ieteicams. Formāli vārdu atskaite varētu lietot verbālsubstantīva atskaitīšana nozīmē, bet valodas praksē šāds lietojums nav sastopams. Vārds atskaite latviešu valodā ir krievu vārda o?c??? ‘atskaitīšana, noskaitīšana’ kalks, kuru kļūdaini lieto krievu vārda ????? ‘pārskats, norēķins’ vietā. Arī V. Skujiņa «Latviešu valoda lietišķajos rakstos» norāda, ka vārda atskaite lietojums vārda pārskats vietā ir kļūdains.

Ārkārtas/ ārkārtējs –

Ārkārtas – tāds, kas notiek ārpus kārtas, neparastā veidā vai laikā; tāds, kas paredzēts īpašam nolūkam. Piem., ārkārtas sēde, ārkārtas kongress vai sapulce.

Ārkārtējs – pilnīgi neparasts, negaidīts, neparedzēts, vēl nebijis, nepiedzīvots. Piem., ārkārtējs gadījums vai notikums.

Bakalaura grāds –

Kāds ir bakalaura grāda saīsinājums?

Pēc līdzības ar doktora grāda apzīmēšanai lietojamo saīsinājumu Dr. apstiprināti arī saīsinājumi Mg. (‘maģistrs’) un Bc. (‘bakalaurs’). (Terminoloģijas jaunumi. 2004. Nr. 9. Rīga: LZA Terminoloģijas komisija, 2004, 30. lpp.)

Barists un bārtenders –

Mūsdienās, dzīvē strauji ienākot jaunām reālijām un jauniem jēdzieniem, rodas arī nepieciešamība pēc šo reāliju un jēdzienu apzīmējumiem valodā. Diemžēl ne vienmēr iespējams pietiekami straujā tempā radīt atbilstošus latviskus vārdu savienojumus. Tāpēc aizguvumu, visvairāk no angļu valodas, ienākšana mūsu vārdu krājumā ir dabiska, pašas dzīves reālās situācijas radīta. Tomēr dažbrīd šajā ziņā vērojama pārcentība. Šādas pārliecīgas svešvārdu lietošanas vēlmes rezultātā pa retam dzirdams vārds barista un pat bārtenders mums jau ierastā bārmeņa vietā.

Īstenībā barista ir itāļu valodas vārds, kas apzīmē espreso kafijas gatavošanā specializējušos bārmeni. Kur pretī bārtenders pēc Oksfordas vārdnīcas datiem tas pats bārmenisvien ir. (Sk. Oxford Dictionary of Current English, Oxford University Press, 1996, 62. lpp).

Vai mums šie aizguvumi ir nepieciešami? Vairāk gan vedas domāt, ka pagaidām tie ir gluži lieki. Svešā bārtendera gan leksiskās, gan stilistiskās funkcijas veic izsenis no angļu valodas aizgūtais bārmenis, t.i., bāra kalpotājs, kas aiz letes pārdod dzērienus (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, „Avots”, 2005, 95.lpp.). Savukārt barista ir tik šauras specializācijas bārmenis, ka jāšaubās, vai mums ir tik daudz specifisku espreso kafijas bāru, ka šāda profesija un reizē ar to tās apzīmējums ir realitāte.

Bāriņtiesa / bāreņtiesa –

Kāpēc saka bāriņtiesa, nevis bāreņtiesa? Latviešu valodā taču ir vārds bārenis, nevis bāriņš!

Latviešu valodā vārda bārenis nozīme skaidrota – ‘bērns, kas zaudējis abus vecākus vai vienu no tiem’. Piem., apaļš bārenis – bērns, kam nav vecāku (Latviešu literārās valodas vārdnīca. R.: Zinātne 1973, 2.sēj., 39.lpp.). Savukārt bāriņš, novec. bārenis. Piem., bāriņu nauda, bāriņu manta, bāriņu aizbildņi. Bāriņu tiesa vēst. – iestāde (kā norāda padomju gados izdotā vārdnīca: pirmspadomju Latvijā), kas ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību (Latviešu literārās valodas vārdnīca. R.: Zinātne 1973, 2.sēj., 40.lpp.). Vārdnīcas norāde ‘novecojis’ liecina, ka šis vārds netiek plaši lietots pašreizējā leksiskajā apritē, savukārt iestādes vēsturiskais nosaukums ir saglabājies un līdz ar Latvijas valstisko neatkarību atgūts.

Blogi –

Emuāri jeb tīmekļa dienasgrāmata – nevis blogi.

Bojāts/ iebojāts mandarīns –

Vārds bojāts ir ciešamās kārtas pagātnes lokāmais divdabis, kuru veido no darbības vārda bojāt, kura nozīme ir ‘padarīt sliktāku, mazvērtīgāku vai nelietojamu’, savukārt vārdsiebojāts ir ciešamās kārtas pagātnes lokāmais divdabis, kuru veido no darbības vārda iebojāt, kura nozīme ir ‘mazliet, arī vietumis sabojāt’. Tātad – pareizi ir abi varianti, kuru vienīgā jēdzieniskā atšķirība ir bojājuma pakāpe.

Brendings –

Kā latviskot vārdu brendings?

LZA Terminoloģijas komisijas izdevumā “Terminoloģijas jaunumi” 2003. gada 4. numurā ir izskaidrots LZA TK lēmums Nr. 23 „Par angļu vārda brand atbilsmi latviešu valodā“. LZA TK atzīst, ka jaunajā angļu vārda brand nozīmē latviešu valodā priekšroka dodama jaunvārdam zīmols. Zīmols – tēls, kas saistīts ar prečzīmi, firmas zīmi, logo u. tml. vārdu, vārdkopu, grafisku veidojumu, simbolu vai citu zīmi un kāds indivīdam un sabiedrībai veidojas (tiek veidots) par kādu vienumu – personu, firmu, preci vai pakalpojumu. Attiecīgibrendigu TK iesaka latviski atveidot zīmola veidošanās, zīmola veidošana, zīmolveide.

Būt lietas kursā –

Vai pareizi ir lietot vārdu savienojumu būt lietas kursā?

Būt lietas kursā ir tiešs pārcēlums no krievu valodas, taču, kā norāda Latviešu literārās valodas vārdnīca (4.sēj., R.:Zinātne, 1980, 508.lpp.), kā frazeoloģisms tas ir lietojams. Protams, valodā var izvēlēties citu izteiksmes veidu: būt labi informētam, zināt par kaut ko pietiekami daudz u. tml.

Cepamais/ cepjamais papīrs

Kā pareizi cepamais papīrs vai cepjamais papīrs?

Tā kā vārds cepamais ir ciešamās kārtas tagadnes lokāmais divdabis, ko darina no tagadnes celma, tad pareizais variants ir cepamais papīrs (cep-u – cepams). Ciešamās kārtas tagadnes lokāmajiem divdabjiem ir arī noteiktās galotnes (kā šajā gadījumā).

Čaula/ čaumala

 Vai valriekstam ir čaula vai čaumala?

Viena no vārda čaula nozīmēm ir ‘ciets apvalks (sēklām, augļiem, pumpuriem)’. Savukārt vārda čaumala nozīme ir ‘ciets, kaļķi saturošs apvalks (olai)’. Tātad pareizi būtu valrieksta čaula. Taču valodas praksē šie abi vārdi bieži tiek jaukti. Arī Latviešu literārās valodas vārdnīcā pie vārda čaumala ir rādīta nozīmes nianse // ‘čaula (parasti sēklām, augļiem)’. (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 2. sēj., Rīga: Zinātne, 1973, 215.-216. lpp.)

Darbakārtība / darba kārtība –

Vai vārdiem darbakārtība un darba kārtība ir atšķirīga nozīme? Vai pareizāk rakstīt sanāksmes darbakārtība vai sanāksmes darba kartība?

Pagaidām VVA Konsultāciju daļai pieejamos leksikogrāfiskajos avotos nav konstatēts salikteņa lietojums darbakārtība (lai gan ir darbalauks, darbabiedrs, darbaspējas), tikai vārdsavienojums darba kārtība – tātad precīzāks būtu rakstījums sanāksmes darba kārtība. Nozīme, rakstot darbakārtība kā salikteni un darba kārtība kā vārdsavienojumu, nemainās.

Dāvinājums/ ziedojums –

Kāda ir vārdu dāvinājums un ziedojums nozīmes atšķirība?

Vārda dāvinājums nozīme ir: „Tiesisks darījums, kurā kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību” (Juridisko terminu vārdnīca. Rīga: nordik, 1998, 56.-57. lpp.).

Vārda ziedojums nozīme ir: „Atdot (parasti materiālas vērtības, naudu) kā labā, kāda mērķa dēļ; tas (parasti materiālas vērtības, nauda), ko (kāds) atdod kā labā, kāda mērķa dēļ” (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj. Rīga: Zinātne, 1996, 623.-624. lpp.).

Tātad atšķirībā no dāvinājuma ziedojums ir ar konkrētu mērķi, paredzēts konkrētam mērķim, piemēram, ziedot līdzekļus skolas celšanai.

Degviela –

Kā izrunājama skaņa ‘e’ vārdā degviela?

Skaņa ‘e’ vārdā degviela izrunājama plati. Minētā norma ir spēkā, ja saliktenis ir jaunāka laika veidojums. Ja saliktenis ir sens valodas piederums, tad ‘e’ izruna kļūst atkarīga no pozīcijas, proti, to nosaka salikteņa 2. daļas patskaņi, piem., svētdiena, vectētiņš, kas izrunājami ar šauru ‘e’, kaut gan salikteņa pirmajā daļā ir vārdi svēts, vecs, kas izrunājams ar plato ‘e’.

Desmit reizes/ reižu –

Daudzskaitļa ģenitīvs vārdam reize ir reižu. Savukārt skaitļa vārds desmit saistās ar lietvārda daudzskaitļa ģenitīvu, tātad pareizi būtu teikt – desmit reižu. Šajā konstrukcijā noteicošā loma ir skaitļa vārdam, tas atbild uz jautājumu cik? un izsaka skaitu, daudzumu. (Sk. arī Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999, 43. lpp. un Latviešu literārās valodas vārdnīca. 6². sēj. Rīga: Zinātne, 1987, 598. lpp.)

Dot vārdu –

Kā frazeoloģisms vārdu savienojums dot vārdu latviešu valodā lietojams šādās nozīmēs: 1) ‘solīt, apsolīt’; 2) ‘atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē); radīt iespēju izteikt savas domas (presē)’.

Džuta –

Džuta [angļu jute, benāļu jhoto] – viengadīgs liepu dzimtas tropu šķiedraugs, no kā gatavo rupjus, bet izturīgus audeklus, auklas, paklājus (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, R.: 2005, 181.lpp.). Līdzīgi vārds aprakstīts arī Latviešu literārās valodas vārdnīcā. Otro nozīmi papildinot ar skaidrojumu „šī auga šķiedra”. Piem., džutas šķiedra, džutas audekls (Latviešu literārās valodas vārdnīca, R.: Zinātne, 1973, 472.lpp.).

Ekspedēt –

Ar kādu nozīmi latviešu valodā lieto vārdu ekspedēt? Vai attiecīgais atvasinājums ir lietojams vārdu savienojumā ekspedēšanas nodaļa?

Vārds ekspedēt [lat. expedire nosūtīt] – nosūtīt pēc piederības (preci, korespondenci u. c.). Pamatojoties uz šo skaidrojumu, var lietot vārdkopu ekspedēšanas nodaļa, kurā ir attiecīgais atvasinājums.

Forma, veidlapa, kartīte –

Kāda ir sinonīmisko vārdu forma, veidlapa, kartīte nozīme, ar ko tie atšķiras?

§ Vārda forma semantika konkrētajā nozīmē ir ‘noteikts paraugs’, piemēram, protokola forma, biļetena forma (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 2. sēj., Rīga: Zinātne, 1973, 538. lpp.).

§ Vārda veidlapa nozīme ir ‘noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētām ziņām’, piemēram, standartizēta veidlapa, tabulas veidlapa (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj., Rīga: Zinātne, 1996, 350. lpp.).

§ Vārda kartīte semantika konkrētajā nozīmē ir ‘neliela taisnstūrveida (parasti bieza) papīra vai kartona lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai (parasti kartotēkas pamatvienība)’, piemēram, kataloga kartīte, kartotēkas kartīte (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj., Rīga: Zinātne, 1980, 188. lpp.).

Tātad jebkura noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu ir veidlapa (veidlapa ir virsjēdziens visiem minētajiem veidiem), savukārt par kartīti dēvējama noteiktas ārējas formas veidlapa (skat. iepriekšminēto vārda skaidrojumu). Forma ir noteikta parauga veidlapa, kam parasti raksturīgs specifisks teksts, specifiski jautājumi.

Formēt –

Kāda ir vārda formēt precīza nozīme?

Vārda formēt nozīme ir: 1. Veidot (parasti organizētu cilvēku grupu). Formēt karaspēka daļu. Formēt ekspedīciju. 2. Piešķirt formu, veidu, veidot (priekšmetu, vielu). Formēt papīra masu. (Sk. Latviešu literārās valodas vārdnīca. 2. sēj. Rīga: Zinātne, 1973, 540. lpp., Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga: Avots, 2005, 235. lpp.).

Godātie/ godājamie kungi –

Kā pareizi rakstīt: godātie kungi vai godājamie kungi?

Latviešu valodā cieņas un godājuma izteikšanai vienlīdz lietojamas abas divdabju formas – gan godājamais, gan godātais. Tomēr nelielu nozīmes niansi var izšķirt: tagadnes divdabja formu (tagadnes ciešamās kārtas divdabis ar noteikto galotni), proti, godājamais, vairāk lieto, uzrunājot pazīstamāku personu (arī bez tiešas personiskās pazīšanās), bet pagātnes divdabja formu (pagātnes ciešamās kārtas divdabis ar noteikto galotni), proti, godātais, – uzrunājot tālāku, svešāku, kaut arī ne mazāk godājamu personu (sk. SKUJIŅA, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999, 52. lpp.).

Hīts un hits –

Hīts – ātrumsacensības; hits – populāra dziesma.

Hostelis/ hotelis –

Kā norāda Preses lasītāja svešvārdu vārdnīca (R.: Nordik, 2004, 205. lpp.), latviešu valodā vārds hostelis lietojams ar nozīmi ‘lēta viesu māja studentiem’. Savukārt svešvārdshotelis lietojams viesnīcas nozīmē.

Inkasators/ inkasents –

Latviešu valodā kasieris, kas saņem naudu vai citas vērtības citās iestādēs, uzņēmumos u. tml., ir inkasents. Inkasators ir rusificēta forma.

Itāliešu/ itāļu valoda –

Itāļi ir indoeiropiešu cilšu (latīņu, osku, umbru u. c.) grupa, kas 1. gadu tūkstotī pirms Kristus dzīvoja Apenīnu pussalā. Līdz ar to mūsdienu Itālijas pamatiedzīvotāji saucami paritāliešiem, taču, runājot par materiālo un garīgo kultūru (virtuvi, modi, arī valodu), valodas praksē arvien vairāk nostiprinās īsākā forma – itāļu (līdzīgi kā vācieši un vācu valoda, spānieši un spāņu valoda).

Izglītojoša lekcija –

Vai pareizi ir lietots divdabis – izglītojoša lekcija?

No latviešu literārās valodas viedokļa šāda vārdkopa – izglītojoša lekcija – ir pareiza un lietojama. Lokāmo darāmās kārtas tagadnes divdabi veido no pārejoša vai nepārejoša darbības vārda tagadnes celma, un šāds divdabis nosauc priekšmeta stāvokli, kādā tas atrodas kādu laiku. J. Endzelīna un K. Mīlenbaha Latviešu gramatikā (1907) norādīts, ka šie divdabji veidojami pārsvarā no nepārejošiem verbiem, bet no pārejošiem verbiem tie tautas valodā ļoti reti sastopami. Taču mūsdienu literārajā valodā ierobežojumi lokāmo darāmās kārtas tagadnes divdabju formu veidošanā pārejamības un nepārejamības dēļ vairs nepastāv.

Izpilda/ aizpilda anketu –

Vārdam aizpildīt viena no nozīmēm ir ‘ierakstīt veidlapā, ailē’ (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1. sēj., Rīga: Zinātne, 1972, 95. lpp.), savukārt vārdam izpildīt ar nozīmi ‘ierakstīt veidlapā, ailē’ ir semantiski samērā attālināta nozīme no vārda pamatnozīmes, tāpēc arī mazāk ieteicams ir lietojums izpildīt veidlapu. Arī „Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmatā” norādīts, ka izpildīt var darbus, pasūtījumu, prasības, noteikumus, bet aizpildīt var tukšumus, veidlapu, anketu un deklarāciju (Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmata. Valsts kanceleja, 2002, 67. lpp.).

Jāskaita dzejoli/ jāskaita dzejolis –

Pareizi – jāskaita dzejolis. Darbības objekts vajadzības izteiksmē ir jāraksta nominatīvā. Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā teikts: „Vārds, kas apzīmē jēdzienu, uz kuru pāriet verba izteiktā (darbības objekts), pie vajadzības izteiksmes formām nostājas nominatīvā, nevis akuzatīvā kā pie visu pārējo verba izteiksmju formām.” (Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika. I daļa. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 619. lpp.)

Jelgavnieki/ jelgavieši –

Kāpēc Jelgavas iedzīvotāji tiek saukti par jelgavniekiem? Mēs, jelgavnieki, neesam nekādi nieki un vēlamies būt jelgavieši! Kur un kā mēs varam risināt šo jautājumu?

Lietojot Latvijas iedzīvotāju nosaukumus, tradīcija nosaka, ka personu nosaukumus ar izskaņām -nieks, -niece, -nieki lieto Kurzemes, Zemgales rietumu un Vidzemes rietumu (ja vietvārds beidzas ar -ži) izlokšņu pārstāvji. Pārējā Latvijas teritorijā iedzīvotāju nosaukumus atvasina ar izskaņām -ietis, -iete. Minētie personu nosaukumi pēc dzīves vai dzimtās vietas ieviesušies literārajā valodā ar tām izskaņām, kādas sastopamas attiecīgajās izloksnēs, tāpēc nav nekādas vajadzības mainīt šo nostiprinājušos tradīciju. Turklāt nevajadzētu uztvert izskaņu -nieks, -niece, -nieki kā atsevišķu vārdu ar negatīvu ekspresiju.

Jutīgs –

Vārda jutīgs nozīmes ir: 1. Tāds, kam piemīt spēja viegli, ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām). Jutīgs nervs. Jutīga āda. 2. Tāds, kas uztver ļoti niecīgu iedarbību un reaģē uz to (piemēram, par aparātu, ierīci, vielu). Jutīgs mērinstruments. (Attiecīgi vārda jūtīgs nozīme ir: Tāds, kas viegli, ātri uztver dažādus iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem. Jūtīga dvēsele.) (Sk. Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sējums. Rīga: Zinātne, 1980, 64. lpp.). Tātad, viss, kas saistīts ar spēju uztvert ar maņu orgāniem un spēju sajust, ir jutīgs, viss, kas saistīts ar jūtām, ir jūtīgs.

Kā/ nekā –

Kāda atšķirība ir vārdu kā un nekā lietojumam salīdzinājumu konstrukcijās?

Kā un nekā ir partikulas, kuras tiek lietotas pārākās pakāpes īpašības vārdu salīdzināšanai ar citu priekšmetu pazīmēm. To lietojums ir atkarīgs no teikuma apgalvojuma vai nolieguma nozīmes. Ja teikumā izteikts apgalvojums (iederas saitiņverbs ir), tad lieto nekā. Brālis ir garāks nekā māsa. Ja teikumā izteikts kādas pazīmes noliegums (ir vārdi nav, ne), tad lieto partikulu kā. Brālis nav garāks kā māsa. Minētajās salīdzinājuma konstrukcijās nekā un kā vietā var lietot prievārdu par. Brālis ir/nav garāks par māsu. (Par to sk. Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. Rīga: Zinātne, 2003, 61. lpp.; Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata.Latviešu valoda. Rīga: Avots, 2002, 189. lpp).

Kā reiz –

Vārdu savienojums kā reiz ir salīdzinājuma konstrukcija, kas mūsdienu latviešu valodā lietojama, lai izteiktu salīdzinājumu ar ko reiz atgadījušos, notikušu, bijušu u. tml., piemēram, viss ir tāpat, kā reiz jau bijis, šovasar notiek, kā reiz jau pagājušajā vasarā notika.

Sarunvalodā pa laikam minētā salīdzinājuma konstrukcija tiek lietota partikulas funkcijā izteikuma nozīmes pastiprināšanai ar eventuālu nozīmi ‘tieši, pašā laikā, nu reiz’, piemēram, kurpes man ir kā reiz laikā, šodien laiks kā reiz ir silts, tā tas kā reiz ir. Šāds lietojums ir krievu valodā plaši pazīstamā frazeoloģiskā savienojuma ??? ??? burtisks tulkojums, kas ne sintaktiski, ne semantiski neatbilst latviešu valodā lietojamajai konstrukcijai. No latviešu valodas viedokļa vārdu savienojums kā reiz izsaka tikai salīdzinājumu, kā jau iepriekš minēts, norādot uz ko reiz bijušu, notikušu u. tml. Šī vārdu savienojuma lietojums iepriekš aplūkotajā partikulas nozīmē ir semantiski bezjēdzīgs un no latviešu valodas kultūras viedokļa nepieļaujams.

Kaskādavārijas/ kaskādveida avārijas

Saliktenis kaskādavārija varētu nozīmēt, ka tā ir pašas kaskādes avārija, taču kaskādveida avārija varētu nozīmēt, ka avārijai ir kaskādes forma, tāpēc šādas formas avārijas apzīmēšanai ieteicams lietot terminu kaskādveida avārija.

Kā norādīts latviešu valodas gramatikās, apzīmētāja funkcijā ir jālieto vārds ar –veida, piemēram, kaskādveida, gredzenveida, pakavveida, bet izteicēja funkcijā – atvasinājums ar –veidīgs, kaskādveidīgs, gredzenveidīgs. Piemēram: Ir notikusi kaskādveida avārija, bet avārija bija kaskādveidīga.

Kļūdīga diagnoze –

Vārdsavienojuma lietojums kļūdīga diagnoze ir pareizs. Latviešu literārās valodas vārdnīcā īpašības vārds kļūdīgs ir ar nozīmi ‘kļūdains’ (LLVV 4, Rīga: Zinātne,1980, 276).

Kopīraiters un reklāmists

Dažas reklāmas firmas aicina darbā kopīraiterus un reklāmistus. Protams, ka ar reklāmas jomu nesaistītam cilvēkam nav skaidrs, ko šīs profesijas nozīmē. Kopīraiteri [no angļu valodas copy+writer] ir reklāmu sastādītāji, bet no krievu valodas tiešais pārcēlums reklāmisti ir reklāmu speciālisti. Tā kā pagaidām latviešu valodā nav šo profesiju konkrēta apzīmējuma, iesakām izmantot minētos vārdu savienojumus latviešu valodā, nevis neierastos un šajā gadījumā nelabskanīgos aizguvumus.

Koroborēt/ ierakstīt zemesgrāmatā –

Vai vārdu savienojuma ierakstīt zemesgrāmatā vietā var lietot svešvārdu koroborēt?

Svešvārdu vārdnīcā vārda koroborēt (latīņu corroborare ‘nostiprināt’) nozīme ir ‘ierakstīt zemesgrāmatā’. Gan vārdu savienojums ierakstīt zemesgrāmatā, gan svešvārds koroborētir lietojams, apzīmējot šo procesu.

(Sk. Svešvārdu vārdnīca, Rīga: Jumava, 1999, 400. lpp).

Laulība/ laulības –

Laulība (vsk.) ir noteiktā kārtībā noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni un rada viņiem attiecīgas tiesības un pienākumus. Piem., doties uz laulības reģistrācijas ceremoniju, stāties laulībā, reģistrēt laulību.

Laulības (dsk.) ir laulības reģistrācijas ceremonija. Piem., svinīgas laulības, Dzimtsarakstu nodaļā notiek laulības, braukt uz laulībām baznīcā.

Lote –

Kas ir lote?

Lote – 1.Ierīce ūdenstilpnes dziļuma mērīšanai no kuģa, laivas. Piem., mehāniskā lote, iemest loti. 2. Masas mērvienība – aptuveni 12,78 grami (vecajā krievu mērvienības sistēmā). (Latviešu literārās valodas vārdnīca, Rīga, 1984, 4.sēj.,745. lpp.)

Lukss/ luksa/ luksus numurs –

Kurš ir pareizs lietojums viesnīcas numura apzīmēšanai: lukss numurs, luksa numurs, luksus numurs?

Pareizi – luksusa numurs. Vārdiem lukss un luksuss ir dažādas nozīmes:

Lukss [lat. lux gaisma] – fiz. Lx, apgaismojuma mērvienība SI sistēmā – apgaismojums, ko dod vienu lūmenu liela gaismas plūsma, vienmērīgi krītot uz vienu kvadrātmetru lielu laukumu.

Luksus – salikteņa daļa – sevišķi dārgs, grezns (piem., luksusprece, luksusgrāmata).

Luksuss [vācu Luxus < lat. luxus] – 1. sevišķi grezni izstrādājumi, viesnīcu numuri, kuģu kajītes u. tml.; luksusa – sevišķi dārgs, grezns (par izstrādājumiem, transportlīdzekļiem u. tml.); 2. greznība, greznums. (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Avots, 2005, 437. lpp.) Līdzīgi vārds skaidrots arī Latviešu literāras valodas vārdnīcā, kur minēts pat konkrēts piemērs – viesnīcas luksusa numurs (Latviešu literārās valodas vārdnīca, R.: Zinātne 1980, 751.lpp.).

Lurekss –

Ko latviešu valodā nozīmē vārds lurekss?

Angļu valodā ‘Lurex’ (latviski lurekss) ir dzija ar spīguļojošu pavedienu, kā arī no šādas dzijas ražots audums.

Makans –

Kas ir makans?

Makāns, arī makans – sar. 1. Liels, smags dzīvnieks, arī cilvēks (atšķirībā no citiem, līdzīgiem). 2. Cilvēks, kas veikli orientējas situācijā un prot izmantot to savā labā (Latviešu literārās valodas vārdnīca. R.: Zinātne 1984, 5.sēj., 59. lpp.)

Mentors –

Vairākos avotos un mājaslapās tiek lietots vārds mentors, lai gan latviski, šķiet, tas ir darbuzraugs?

Latviešu valodā ir pieļaujama arī svešvārda mentors lietošana. Ilustrētajā svešvārdu vārdnīcā, ko 2005. gadā izdevusi izdevniecība „Avots”, vārda nozīme skaidrota šādi: mentors[gr.Mentor (Odiseja dēla Tēlemaha audzinātājs Homēra poēmā „Odiseja”)] – 1. audzinātājs, skolotājs; padomdevējs; 2. bot. Potcelms (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. izdevniecība „Avots”, 2006, 463. lpp.)

Miskaste –

Vai latviešu valodā var lietot vārdu miskaste?

Vārds miskaste ir no vācu valodas aizgūts vārds, kura pamatā ir vārds ‘Mist’ – mēsli. Vārds tiek lietots, lai apzīmētu atkritumu spaini, kasti, konteineru, urnu, – atkarībā no tvertnes lieluma. Vārds lietojams nekoptā sarunvalodā un rakstāms, kā to izrunā.

Moda –

Ko nozīmē vārds moda (tiek lietots statistikā)?

Ekonomikas skaidrojošajā vārdnīcā šķirklī struktūras vidējais ir norādīts, ka galvenie struktūras vidējie ir moda un mediāna. Moda ir variants, kam sadalījuma rindā ir vislielākais biežums (piem., visbiežāk sastopamais ģimenes lielums, algas līmenis u. c.). (Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. Rīga: Zinātne, 2000, 479.-480. lpp.).

Monitorings –

 Kāda ir vārda monitorigs nozīme?

Monitorings (no angļu monitoring uzmanīšana, novērošana) ir apkārtējās dabasvides stāvokļa novērošanas, kontroles, analīzes un prognozēšanas sistēma; izšķir bioloģisko, ekoloģisko, biosfēras, klimata monitoringu; arī novērošanas, analīzes un prognozēšanas sistēma vispār (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga: Avots, 2005, 483. lpp.).

Mūsains –

Ko nozīmē mūsains?

Mūsains – tāds, kas ir klāts ar vasaras raibumiem (Latviešu literārās valodas vārdnīca. R.: Zinātne 1984, 5.sēj.,296. lpp.)

Neko sev! –

Latviešu valodā pēdējā laikā bieži dzirdams izsauciens „Neko sev!“. Turklāt tas nav lietots nozīmē, ka cilvēks neko sev nevēlas, piem., es neko sev nevēlos iegādāties, neko sev nevajag aizliegt vai tml. No konteksta un situācijas skaidrs, ka tas ir tiešs tulkojums un pārcēlums no krievu valodas „?????o ????!” ar izsauciena nozīmi 1. ‘Nekas, nekas nekait, tā puslīdz, var iztikt’ (ja krievu valodā jautā cilvēkam „Kā klājas?”). 2. ‘Nu gan brīnumi, nu gan joki’ u. tml. (par kaut ko brīnoties). Protams, ka tas uzskatāms par kārtējo nevēlamo krievu valodas izteiciena pārcēlumu latviešu valodā un latviešu valodā nekādi nebūtu ne vajadzīgs, ne tā lietošana atbalstāma.

Nozīmēt amatā –

Vai ir pareizi lietot vārdu savienojumu nozīmēt amatā?

Nozīmēt amatā gan nevajadzētu, amatā var apstiprināt, ievēlēt, iecelt (ar direktora rīkojumu) – atkarībā no konteksta un situācijas.

NRTP/ NRTVP

 Kā pareizi jāveido Nacionālā radio un televīzijas padome nosaukuma saīsinājums?

Latviešu valodas saīsinājumu vārdnīcā (A. Bankavs. Latviešu valodas saīsinājumu vārdnīca. Rīga: Avots, 2003, 53. lpp.) ir norādīts saīsinājums NRTVP. Jāpiebilst, ka oficiāli šie saīsinājumi gan nav apstiprināti.

Ofisa menedžments –

Latviešu valodā pareizāk būtu teikt biroja vadīšana vai biroja pārvaldība (Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. Rīga: Zinātne, 2000, 299. un 346. lpp.).

Omerta –

 Kāda ir vārda omerta nozīme?

Svešvārda omerta nozīme ir ‘klusēšanas likums, solidāra klusēšana (mafijā)’ (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga: Avots, 2005, 521. lpp.).

Pārskats/ pārskate –

Latviešu valodā ar savu nozīmi ir gan vārds pārskats, gan vārds pārskate.

Vārda pārskats nozīmes ir: 1) vispusīgs, vispārējs priekšstats, zināšanu kopums (par ko); 2) vispusīgs ziņojums par paveikto, (kā) stāvokli, norisi (noteiktā laikā, laikposmā); 3)grāmatv. dokuments, kas satur noteiktā sistēmā sakārtotus uzskaites datus (par kādu laikposmu); 4) publisks (mākslinieka, mākslinieku kolektīva) darbības rezultātu demonstrējums.

Savukārt vārda pārskate nozīme ir: darbība, process → pārskatīt, piemēram, apvidus pārskate, manuskripta pārskate, lēmuma pārskate.

Pastāvīgs/ patstāvīgs –

Kā pareizi ir rakstīt par bankas klientu – pastāvīgs vai patstāvīgs klients?

Latviešu valodā ir jāšķir īpašības vārdi pastāvīgs un patstāvīgs. Pastāvīgs ir ‘tāds, kas darbojas, funkcionē visu laikposmu (par cilvēkiem, organizācijām u. tml.), // tāds, kas ko dara regulāri (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 61. sēj., Rīga: Zinātne, 1986, 470. lpp.). Savukārt patstāvīgs ir ‘tāds, kam ir raksturīga sava nostāja, lēmums, rīcības u. tml. izvēle; tāds, kas nav atkarīgs (no kā), ir spējīgs eksistēt, darboties bez (kā) palīdzības, vadības (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 61. sēj., Rīga: Zinātne, 1986, 528. lpp.). Visticamāk, ka klients tomēr ir pastāvīgs, tātad, tāds, kas banku apmeklē regulāri.

Pianisms –

Vai latviešu valodā var lietot vārdu pianisms?

No vārddarināšanas viedokļa pret vārdu nav iebildumu, un vārds ar šādu nozīmi latviešu valodā iederīgs, piem., Liepājas klaviermūzikas festivāla nosaukumā – Starptautiskais Pianisma zvaigžņu festivāls.

Plastiskas ķirurgs –

Kā pareizi sauc plastiskās ķirurģijas speciālistu?

Plastiskās ķirurģijas speciālists ir plastikas ķirurgs. Vārda plastika nozīme medicīnā ir ‘ķermeņa daļu formas, funkciju atjaunošana vai uzlabošana ar ķirurģiskiem paņēmieniem’ (Svešvārdu vārdnīca. Rīga: Jumava, 1999, 596. lpp).

Viens no profesiju nosaukumu veidošanas principiem medicīnā ir vārdkopas atkarīgā komponenta lietojums ģenitīvā (tātad sejas ķirurgs – nevis sejisks ķirurgs!). Turklāt šāds profesijas nosaukums – plastikas ķirurgs (nevis plastiskais ķirurgs) – ir atrodams arī profesiju klasifikatorā.

Prokūrists –

Vārds prokūrists [vācu Prokuristprocurare pārvaldīt, pārzināt] – tirdzniecības vai rūpniecības uzņēmuma uzticības persona, kas pilnvarota kārtot komerciālus darījumus. Protams, ka vārdu var lietot arī sieviešu dzimtē – prokūriste.

Samits –

Vārds samits ir cēlies no angļu vārda ‘summit’, kura pamatnozīme ir virsotne, arī augstākā pakāpe. Latviešu valodā šo vārdu lieto, apzīmējot galotņu tikšanos un tikšanos visaugstākajā līmenī. Sākotnēji vārds tika rakstīts atbilstoši tā izrunai oriģinālvalodā ar vienu m – samits. Domājams, angļu rakstības ietekmē pēdējā laikā parādās šī vārda rakstījums latviešu valodā arī ar m dubultojumu – sammits, kas neatbilst vārda izrunai angļu valodā un tāpēc latviešu valodā nebūtu vēlams, jo galvenais princips, iekļaujot svešas valodas vārdus latviešu valodā, ir to rakstība latviešu valodā pēc iespējas tuvāk to izrunai oriģinālvalodā, konkrētajā gadījumā angļu valodai. Turklāt Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija ir ieteikusi attiecīgā nojēguma izteikšanai lietot latvisko terminu galotņu apspriede.

Sapņi piepildas/ piepildās –

Kā pareizi jāraksta sapņi piepildas vai piepildās?

Pareizi ir: sapņi piepildās (galotnē ar garu patskani ā).

Visiem trešās konjugācijas 1. grupas darbības vārdiem, kas nenoteiksmē beidzas ar izskaņām -īt, -īties, -ināt, -ināties, daudzskaitļa 1. un 2. personā galotnē ir garš patskanis ā.

Scientioloģija un scientoloģija –

Vārdi scientioloģija un scientoloģija atšķiras ne tikai ar rakstību (patskaņa -i esamību vai neesamību vārdā), bet arī ar nozīmēm. Scientioloģija [lat. scientia zināšanas, zinātne +gr.logos jēdziens, mācība] – zinātniecība – zinātnes nozare, kas pētī zinātnes struktūru, zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, kā arī zinātnes sakarus ar citām sabiedriskajām parādībām. Scientoloģija [angļu scientology] – „lietišķā reliģiskā filozofija”, kas saistīta ar īpašu psihoterapijas paveidu (t.s. dianētiku) un sludina, ka tās mācība stiprina cilvēka garīgo pašapzināšanos.

Sertifikāts/ licence –

Kas ir sertifikāts un kas ir licence, ar ko tie viens no otra atšķiras?

Vārda licence nozīmes ir: 1. valsts institūciju izdota atļauja uzsākt kādu nodarbošanos, piem., tirgoties ar noteiktām precēm, ievest no ārzemēm vai izvest uz ārzemēm preces; 2. dokumentāri apstiprināta atļauja realizēt un izmantot patentētu izgudrojumu; 3. dokumentāri apstiprināta atļauja (ko darīt), piemēram, medīt. (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga: Avots, 2005, 427. lpp.)

Vārda sertifikāts nozīmes ir: 1. valsts aizņēmuma zīme; 2. rakstisks apliecinājums (par piešķirtām pilnvarām, kvalifikāciju, iegūto izglītību, tehnikas (lidmašīnas, kuģa u. c.) derīgumu ekspluatācijai, pārtikas produktu un ārstniecības preparātu kvalitāti u. c.); 3. dokuments, kas apliecina dārgmetāla raudzi. (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga: Avots, 2005, 700. lpp.)

Tātad, pēc vārdnīcas dotumiem licence ir atļauja darboties, bet sertifikāts ir apliecinājums kaut kam.

Skolnieki/ skolēni –

Kāda būtu precīzāka daudzskaitļa forma, runājot par kādas klases bērniem – skolēni vai skolnieki?

Skolēni ir skolas audzēkņi un audzēknes.

Skolnieki ir skolas audzēkņi (zēni).

Skolnieces ir skolas audzēknes (meitenes).

Tātad, ja ir nepieciešams uzrunāt tādas klases audzēkņus, kurā mācās gan zēni, gan meitenes, ir jālieto vārds skolēni. Ja klasē būtu tikai meitenes, daudzskaitlī varētu lietot vārduskolnieces, ja klasē būtu tikai zēni, attiecīgi varētu lietot vai nu skolnieki, vai nu skolēni.

Smirģelis –

Vai literāri pareizs ir priekšmeta, ar ko asina dažādus instrumentus, nosaukums smirģelis?

Latviešu literārās valodas vārdnīcā bez norādēm par kādiem lietojuma ierobežojumiem ir minēts vārds smirģelis, kura 2. nozīme ir ‘slīpēšanai, pulēšanai, asināšanai paredzēts materiāls, kas ir sacementēts, piemēram, no sasmalcināta granīta’.

(Sk. Latviešu literārās valodas vārdnīca. 72 sēj. Rīga: Zinātne, 1991, 54. lpp.)

Spams –

Vārdam spams atbilstošu latvisku vārdu var atrast gan terminoloģijas portālā, gan arī Preses lasītāja vārdnīcā. Terminoloģijas portālā dots termins surogātpasts, kas skaidrots –elektroniskais liekpasts vai nevēlama un uzbāzīga intereškopu apziņošana, kas ne tikai tērē klientu laiku, spiežot tos lasīt nevajadzīgu e-pastu, bet arī aizņem lielu tīkla joslas platumu. Termins LZA TK apstiprināts 1999. gadā. Preses lasītāja vārdnīcā vārds spams skaidrots: elektroniskais surogātpasts, nesankcionētas reklāmas surogātvēstules elektroniskajā pastā (Preses lasītāja svešvārdu vārdnīca, 441. lpp., Rīga, Nordik 2004). Vārdu spams gan neiesakām lietot, jo tā vietā ir atbilstošs šī jēdziena latviskais apzīmējums surogātpasts. Turklāt sarunvalodā vēl pagaidām nav nostiprinājies 2004. gada jaunvārds mēstule, kas arī apzīmē surogātpastu.

Starpcitu –

Vai latviešu valodā ir tāds iespraudums kā starpcitu?

Latviešu valodā ir iespraudums starp citu, ko raksta atsevišķi divos vārdos starp citu (nevis vienā vārdā starpcitu) un lieto, lai norādītu uz to, kas nav galvenais.

Širmis –

Vārds širmis ir ģermāņu cilmes barbarisms, kura vietā latviešu literārajā valodā kāda priekšmeta norobežošanai vai aizklāšanai ir lietojams vārds aizslietnis.

(Bēru) štrauss –

Latviešu valodā vārds ir aizgūts no vācu valodas (der Strauss ar nozīmi ‘pušķis’) un ir atzīstams par barbarismu, ko pareizā latviešu valodā nebūtu ieteicams lietot. Latviešu valodā būtu jāsaka bēru pušķis.

Terciāra izglītība –

terciārs – 1. saistīts ar terciāru, tam raksturīgs; 2. tāds, kas atrodas kādas sistēmas, virknes trešajā vietā, pakāpē; trešējs (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, R.: 2005, 790.lpp.). Tātadterciāra ir trešās pakāpes izglītība, kam šī vieta ir noteikta kādā izglītības sistēmā.

Terminālis un termināls –

Terminālis – 1. dat. ‘datora perifēriskā iekārta operatīvai datu ievadei un izvadei’ (piem., dialoga režīmā); 2. ‘īpaši iekārtota, ar celtņiem apgādāta vieta’ (konteineru pārkraušanai ostās). (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : 2005., 791. lpp.)

Termināls – ‘beigu; gala; ar robežu vai galējo pakāpi saistīts’; termināls stāvoklis -robežstāvoklis starp dzīvību un nāvi, dzīves pēdējā stadija. (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : 2005., 791. lpp.)

„Latviešu valodā daļai viena un tā paša celma aizguvumu ir atšķirīgas izskaņas – ar –āls un ar –ālis. Atšķirīgās izskaņas ļauj atšķirt īpašības vārdus (to izskaņa ir –āls) no lietvārdiem (to izskaņa ir –ālis). (Terminoloģijas Jautājumi. 3. Rīga : Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija, 2003, 22. lpp.) Tātad latviešu valodā formāli varētu būt arī vārdu savienojums termināls (īpašības vārds) terminālis (lietvārds).

USB atmiņa –

Kā pareizi latviskot USB atmiņu jeb tautā sauktu flešu?

Angļu-latviešu-krievu informātikas vārdnīcā flash memory skaidrota kā zibatmiņa. Elektriski pārprogrammējamai lasāmatmiņai līdzīga energoneatkarīga atmiņa, kas operē nevis ar atsevišķiem bitiem, bet ar veseliem datu blokiem. Raksturīgākā zibatmiņas īpatnība ir tā, ka visu tās saturu var dzēst vienlaicīgi. (Angļu-latviešu-krievu informātikas vārdnīca. R.: Avots, 2001, 196. lpp.) Savukārt USB (Universal Serial Bus) universālā seriālā kopne, kopne USB – ir ārējās kopnes standarts, kas nodrošina datu pārraides ātrumu 12 megabiti sekundē. Atsevišķas kopnes USB pieslēgvietai var pievienot līdz 127 ārējām iekārtām, piem., peles, modemus vai tastatūras. Kopne USB nodrošina standarta Plug-and-Playinstalēšanas iespējas un karsto kontaktiespraušanu. Tiek uzskatīts, ka kopne USB pilnīgi aizstās seriālās un paralēlās pieslēgvietas. (Angļu-latviešu-krievu informātikas vārdnīca. Avots, 2001, 506. lpp.)

Vai/ jeb –

Vai pareizi ir lietot konstrukcijā atzīmējiet ar krustiņu jeb svītriņu saikli ‘jeb’?

Iepriekšminētajā konstrukcijā ir jālieto saiklis vai – atzīmējiet ar krustiņu vai svītriņu. Ir jāšķir saikļu vai un jeb lietojums. Saiklis vai lietojams divu vārdu saistīšanai, kuri apzīmē dažādus jēdzienus (grāmata vai burtnīca), savukārt saiklis jeb lietojams divu vārdu saistīšanai, kas apzīmē vienu un to pašu jēdzienu (tālrunis jeb telefons). (Sk. arī Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga: Avots, 2002, 186. lpp.)

Virāla/ virusāla/ vīrusa infekcija –

Vai latviešu valodā ir virāla, virusāla vai vīrusa infekcija?

Latviešu valodā par labskanīgāko, pareizāko un arī ierastāko joprojām uzskatāms vārda savienojums vīrusa infekcija.

Vīza –

Vai vārdam vīza ir arī kāda cita nozīme, izņemot — atzīme pasē, ka atļauts iebraukt valstī?

Svešvārdu vārdnīcā vārdam vīza ir dotas divas nozīmes:

1) dokumenta uzraksts, kas apstiprina tā patiesumu, piešķir tam spēku vai nosaka tā turpmāku virzību,

2) atzīme pasē, ka atļauts iebraukt valstī, no tās izbraukt vai to šķērsot.

(Svešvārdu vārdnīca. Rīga: Jumava, 1999, 833. lpp.)

Zāliens/ zālājs –

Zālāja nozīme ir ‘ar zālaugiem aizņemta platība; arī zālaugu kopums kādā platībā’ Dabisks zālājs. (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj., Rīga: Zinātne,1996, 575. lpp.). Savukārt zāliena nozīme ir ‘īpaši ierīkots, ar zālaugiem apsēts zemes gabals’. Ierīkot zālienu. (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj., Rīga: Zinātne,1996, 578. lpp.). Tātadzālājs ir dabiski veidojusies, bet zāliens ir īpaši ierīkota zālaugu platība.

Zivju audzētava –

Lai apzīmētu zivsaimniecību, kas nodarbojas ar ikru inkubāciju un zivju mazuļu audzēšanu, ir iespējams lietot salikteni zivaudzētava, retāk zivjaudzētava, tāpat arī vārdu savienojumu zivju audzētava.

Izplatītākās prievārdu lietojuma kļūdas

Latviešu valodā katrai vārdšķirai ir savi izvēles un lietošanas nosacījumi. Bieži citu valodu iespaidā tiek lietotas pārprotamas vai nelatviskas konstrukcijas. Viena no šādām vārdšķirām, kuras lietošanā izmanto nelatviskas konstrukcijas, ir prievārdi.

Prievārdi ir palīgvārdi. Vieni paši tie teikumā nespēj funkcionēt. To uzdevums teikumā ir saistīt divus patstāvīgus vārdus, norādot uz attieksmēm starp šo vārdu nosauktajiem priekšmetiem, parādībām, darbībām, īpašībām, piem., iet pa ceļu, tu ar māsu, apstulba no bailēm. (Ceplīte, B., Ceplītis, L. Latviešu valodas praktiskā gramatika. Rīga: 1991., 103.lpp.)

Gandrīz visi prievārdi tiek novietoti patstāvīgā vārda priekšā, piemēram, aiz upes, pa ceļu. Tomēr trīs prievārdi – dēļ, labad, pēc (iemesla nozīmē) – vienmēr atrodas aiz tā vārda, kam tie nosaka locījumu, piemēram: Vētras dēļ lidojums tika atcelts. Vecāki strādā bērnu labad. Es neiebilstu tikai pieklājības pēc

Bieži rodas kļūdas ar prievārda dēļ lietojumu, ko pēc analoģijas ar citiem prievārdiem, kā ar, līdz, zem u.c., novieto pirms patstāvīgā vārda: dēļ naudas nebraukšu ekskursijā, dēļ sliktiem laika apstākļiem, dēļ mīlestības.

Jāatceras, ka katrs prievārds ir saistīts ar noteiktu locījuma formu. Vienskaitlī prievārdi saistās ar ģenitīva, datīva, akuzatīva vai instrumentāļa locījumu formām. Daudzskaitlī gandrīz visi prievārdi saistīti ar datīva un instrumentāļa locījumu formām, izņemot dēļ, labad un pēc (iemesla nozīmē), kas saistīti ar daudzskaitļa ģenitīvu. Tomēr bieži patstāvīgais vārds kopā ar attiecīgo prievārdu tiek lietots nepareizā locījumā.

Atnāc pie manīm! – pareizi Atnāc pie manis!, jo prievārds pie tiek lietots kopā ar deklinējamo vārdu ģenitīvā.

Aicinu lūkoties uz skatuvi. Savukārt, ja gribam cilvēku redzēt uz skatuves, tad jālieto prievārds uz kopā ar deklinējamo vārdu ģenitīvā – Aicinu uz skatuves.

Sūtījums līdz tevīm nemaz nenokļuva. – pareizi Sūtījums līdz tevim nemaz nenokļuva.

Prievārds līdz lietojams kopā ar deklinējamā vārda datīvu. Tikai vietniekvārdi es, tu, sevis tiek lietoti senākajā instrumentāļa formā: līdz tevim, līdz tevim, līdz sevim. (Koluža, R. Tā vai šitā? Lielvārde: 2003., 40.lpp.)

Bieži dzirdamas kļūdas prievārdu izvēlē, kas radušās, latviešu valodā tieši pārnesot krievu valodas konstrukcijas ar prievārdu ??:

Izdali šo skaitli uz trīs! – pareizi Izdali šo skaitli ar trīs!

Rakstu uz datora. – pareizi Rakstu ar datoru.

Reizumis prievārda lietojums ir lieks, piem.:

Draudzene dzīvo uz Dzirnavu ielas. – pareizi Draudzene dzīvo Dzirnavu ielā.

Esmu uz slimības lapas. – pareizi Man ir slimības lapa.

Spēlēt uz klavierēm. – pareizi Spēlēt klavieres.

Apsveikt ar Ziemassvētkiem. – pareizi Apsveikt Ziemassvētkos.

Bieži sarunvalodā, arī rakstos prievārdu priekš aplam lieto nolūka nozīmē. Piem., Dāvana priekš drauga. – pareizi Dāvana draugam. Priekš lietojums dēļ nozīmē ir novecojis, un labā literārā valodā to aizstāj ar deklinējamo vārdu datīvu. (Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. R: 2002., 182.lpp.)

Bieži tiek lietots – trīs gadus atpakaļ – pirms trim gadiem vietā, kas radies krievu, arī angļu valodas ietekmē.

Viena no plaši izplatītām prievārdu lietojuma kļūdām ir pie tam, bez tam latviskā turklāt vietā.