Vasaras seminārs augstskolu docētājiem, kas ārvalstu augstskolās māca latviešu valodu, ir noslēdzies
2017. gada 25.–26. jūlijs, Cēsis un Latvijas Universitātes konferenču un atpūtas komplekss “Ratnieki”
Semināra moto “Vēstures elpa – tagadnes telpa”
26. jūlijā noslēdzās vasaras seminārs augstskolu docētājiem, kas tradicionāli notiek Latviešu valodas aģentūras (LVA) organizēto diasporas latviešu skolu profesionālās pilnveides kursu ietvaros. Seminārā kopā piedalījās 8 ārvalstu augstskolu mācībspēki no 7 valstīm. Šogad pārstāvētas bija Vašingtonas Universitāte, Tartu Universitāte, Masarika Universitāte Brno, Helsinku Universitāte, Poznaņas Ādama Mickēviča universitāte, Viļņas Universitāte un Stokholmas Universitāte.
Pirmajā dienā augstskolu docētāji kopā ar diasporas skolu skolotājiem piedalījās Latvijas simtgades karoga godināšanā, viesojās Cēsu Jaunajā sākumskolā un apceļoja vairākus Cēsu iedvesmas un pieredzes punktus – Zinātkāres centru “Z(in)oo”, Pasaules Latviešu mākslas centru, Audēju darbnīcu “Vēverīšas” un Koprades telpu “Skola6”.
Otrā diena aizritēja Latvijas Universitātes konferenču un atpūtas kompleksā “Ratnieki”, kur augstskolu docētāji iepazinās ar 1. neatkarīgās Latvijas industriālā mantojuma izcilākā pārstāvja – tekstiluzņēmuma “Rīgas audums” īpašnieka un vadītāja, Latvijas Universitātes mecenāta Roberta Hirša (1895-1972) dzīvesstāstu, kā arī pēc atsevišķas programmas noklausījās Latvijas Universitātes docētāju, profesores Māras Grudules un profesora Ojāra Lāma priekšlasījumu par topošo latviešu literatūras vēstures un antoloģijas projektu, iepazinās ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas lektores Sigitas Kušneres sniegto pārskatu par aktualitātēm Latvijas izdevējdarbībā, bet semināra noslēgumā Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas vēstures skolotāja Edgara Bērziņa vadībā guva gan teorētisku, gan praktisku ieskatu valodas un vēstures integrētas mācīšanas metodikā.
Visi semināra dalībnieki atzina, ka šādi semināri noteikti ir ļoti nepieciešami, jo, strādājot ārpus Latvijas, ir grūtāk sekot jaunumiem gan profesionālās darbības jomā, gan aktualitātēm Latvijā, kā arī īpaši lietderīga ir iespēja dalīties savstarpējā pieredzē.