Ir noslēgusies diasporas skolu konkursa „Zelta Pūka” kandidātu izvirzīšana desmit dažādām nominācijām četrās kategorijās – „Skolvadība un notikumi”, „Pedagoģiskā darbība”, „Atbalsts” un „Mūža ieguldījums”. Konkursa 10 nominācijām ir izvirzīti 107 kandidāti. Balsošana par izvirzītajiem kandidātiem norisināsies no 2024. gada 31. maija līdz 21. jūnijam, bet konkursa rezultāti tiks izsludināti 2024. gada 17. jūlijā.

Latviešu valodas aģentūras Izglītības daļas vadītāja Dace Dalbiņa par konkursu saka: „Ir nozīmīgi pateikt savu PALDIES, jo no katras zelta pūkas uzplaukst dzeltena pieneņziedu pļava. Visur pasaulē, kur darbojas diasporas latviešu skolas, ir entuziasti, kuri turpina vīt latviešu valodas pavedienu, uzturēt latviskumu, rada interesi un stiprina saikni ar Latviju. Bez jums nebūtu Latvijas, tāpēc tieši JŪS esat pelnījuši  miljoniem paldies!”

Balsot aicinām šeit!

Konkursa nolikums: ej.uz/zeltapuku

Pievienojam citātus no izvirzītāju sniegtajiem pamatojumiem. Kandidāti sakārtoti alfabēta secībā. Saskaņā ar konkursa nolikumu kandidāti, kuriem pieteikumā nebija pievienots pamatojums, tālākajā balsojumā netiek iekļauti.

 I Nominācija PĒRKONS

Nominācijai izvirzīti diasporas latviešu skolu vadītāji, kuri pārsteidz un iedvesmo, savērpj pasākumus un notikumus, ar karstu sirdi un vēsu prātu vada un saliedē.

1. Agnese Blaubārde, Stokholmas Latviešu skola, Zviedrija.

Agnese uztur, saliedē un attīsta skolu vēl nebijušā kvalitātē, liekot uzsvaru uz Latviju, tās vēsturi, kultūru un valodu. Agnese vienmēr ir ideju pārpilna, un tas rosina skolēnu interesi iesaistīties dažādās aktivitātēs.

2. Antra Eisaka, Voterfordas latviešu skola „Jumītis”, Īrija.

Antra jau ceturto gadu aizrautīgi, ar degsmi un mīlestību pret Latviju katru piektdienu mēro ceļu uz skolu, lai Voterfordas latviešu bērniem palīdzētu latviešu valodas apgūšanā un tradīciju izzināšanā. Radošās nodarbības un atraktīvie pasākumi (arī vecākiem un apkaimes latviešiem), mirdzošās bērnu acis liek sirdij sasilt, jo viss notiek. Ne vienmēr viegli, bet notiek. Antra ir vienīgā skolotāja šajā skolā, un vecāki to augstu vērtē, jo darbs, kas jāiegulda, ir milzīgs. Tas nav izmērāms nedz stundās, nedz nobrauktajos kilometros. Antra ir „superīga” – vienmēr smaidīga, neskopojas ar labu vārdu ikvienam, arī palaidņiem vai vecākiem, kuri piemirst, ka solījušies runāt latviski. Antra mīl Latviju, latvietību un ir stingra savā pārliecībā. Ja redz, ka viņas darbs ir vajadzīgs, dara no visas sirds un vēl vairāk… Viņas spars un neatlaidība šo gadu garumā skolai ir devuši otro elpu.

3. Antra Levova, Maskavas Latviešu skola, Krievija.

Šogad Maskavas Latviešu skolai, kas darbojas Latvijas vēstniecības paspārnē, ir 30 gadu jubileja. Antra to vada jau astoņus gadus. Lai gan kopā ar skolas saimi piedzīvoti sarežģīti laiki (pandēmija, ģeopolitiskā situācija), Antra vada skolu droši un enerģiski, rūpējoties par skolotājiem, skolēniem un vecākiem, svinot kopīgus svētkus ar vietējo latviešu kopienu un paspējot organizēt sadraudzības pasākumus arī ar citām skolām. Radoša, sirsnīga, aizvien ar smaidu sejā, Antra ir Maskavas Latviešu skolas sirdsdziesma, uz kuru vienmēr var paļauties!

4. Dace Pāvula-Ali, Londonas Latviešu skola, Lielbritānija.

Vienmēr enerģiska un motivējoša, neizsmeļamām idejām bagāta. Vislabākā skolas vadītāja pasaulē!

5. Ieva Ince, Levantes reģiona latviešu skola „Ābolītis”, Spānija.

Ieva ir skolas vadītāja un skolotāja. Ļoti aktīva un radoša, kurai nekad netrūkst jaunu ideju. Ievai nodarbībām vienmēr ir sagatavoti interesanti fakti un materiāli. Reizi nedēļā Ieva tiešsaistē skolas bērniem lasa priekšā Bērnu žūrijas grāmatas. Parasti skolas nodarbības notiek ārpus telpām, vienmēr kādā jaunā vietā, ko Ieva atradusi, – dabas parkā, kalnu pastaigu takā, muzejā vai citā nozīmīgā reģiona vietā.

6. Inga Sorensena, Kopenhāgenas latviešu skola „Sauleszaķēns”, Dānija.

Ingas ieguldītais darbs skolā ir kā spilgts zibens pērkona laikā, kas rada gaismu un siltumu visapkārt. Inga ar savu dedzību un apņēmību ne tikai vada, bet arī saliedē un iedvesmo skolas kopienas ģimenes. Ingas spēja radīt saikni un cieņu starp skolēniem, vecākiem un citiem kopienas locekļiem ir neatsverama.

7. Ingrida Tārauda, Tulovas latviešu skola „Kāpnītes” klātienē un tiešsaistē, Īrija.

Skolotāja Ingrida ir skolas dzinulis. Viņa ir piemērs tam, kā mazs cinītis var gāzt lielus vezumus. Skolas vadīšana prasa daudz laika, bet viņa diennakts 24 stundās spēj to atrast tālmācības un klātienes nodarbībām, sadraudzību projektiem ar citām diasporas skolām, pašizaugsmei un savai ģimenei. „Nekas, viss labi, tūliņ visu izdarīsim!” – tās ir atbildes, ja radušās neplānotas izmaiņas. Ļoti atsaucīga, vienmēr pozitīvi noskaņota un pieejama.

8. Iveta Leitase, Kanberas Latviešu skola, Austrālija.

Iveta ir gan Kanberas Latviešu skolas, gan Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē Izglītības nozares vadītāja. Saliedē visus izglītības darbiniekus, skolotājus un interesentus. Viņa koordinē sanāksmes, rīko seminārus un tur rūpi par latvisko izglītību tālu no Latvijas jau ilgus gadus.

9. Lita Temistokleusa, Birmingemas latviešu skola „Saktiņa”, Lielbritānija.

Pilna enerģijas, Lita strādā caurām naktīm, liekot kopā idejas nodarbībām, organizējot sporta dienas, Lieldienu un Ziemassvētku pasākumus. Motivē un slavē, nevis skalda un valda.

10. Līva Vasiļenko, Aberdīnas Latviešu skola Skotijā, Lielbritānija.

Līva ir gan skolas vadītāja, gan skolotāja. Kā viņa pati saka – tas ir viņas aicinājums. Līva kopā ar skolotājām rūpējas, lai bērni svinētu Latvijas svētkus, zinātu piemiņas dienas un sirdī justos latvieši.

11. Līvija Medne un Māra Lazda, Ņūdžersijas Latviešu skola, ASV.

Abas skolas pārzines ir motivētas profesionāles – viņas ar sapratni, atvērtām sirdīm un gatavību vienmēr palīdzēt uztur profesionāli ražīgu vidi. Viņu vadībā mūsu skolā tiek vairāk pievērsta uzmanība tai neatņemamajai diasporas daļai, bez kuras nebūtu iespējama ne skola, ne kopiena: vīriem un sievām, kuri atbalsta latviešu skolu un tās skolotāju centienus uzturēt latvisko garu un pasaules skatījumu. Kā jau ikvienā diasporas skolā, arī mums ir dažādi uzskati un vērtības, taču abām pārzinēm vienmēr izdodas novērst ikvienu sarežģījumu, paļaujoties uz demokrātiskiem principiem un caurskatāmu skolas vadīšanu. Ziedošas kā ceriņkrūmi, jaunu ideju pārbagātas, viņas spēj piepildīt skolas saimes kvēlākās vēlēšanās!

12. Mārīte Rumpe, Adelaides Latviešu skola, Austrālija.

Mārīte ir ļoti pozitīva, atsaucīga, darbīga un mīļa. Velta savu brīvo laiku un enerģiju Adelaides Latviešu skolai. Viņas izdoma un radošās idejas tiek īstenotas, organizējot radošus, izglītojošus un izklaidējošus sarīkojumus skolas saimei un latviešu sabiedrībai Adelaidē.

13. Vineta Makšus, Portadaunas latviesu skola „Zīļuks” Ziemeļīrijā, Lielbritānija.

Ļoti radoša un neparasta personība, kura saliedē skolas kolektīvu un no vienkāršas, mazas idejas spēj radīt brīnumus. Profesionāla, talantīga un ar milzīgām darba spējām, klātesoša ikvienā diasporas skolotāju tālākizglītības pasākumā. Vienmēr gatava dalīties pieredzē ar jaunajiem diasporas skolotājiem arī no citām latviešu skolām. Vinetas vadībā Portadaunas latviesu skola „Zīļuks” darbojas katru nedēļu.

II Nominācija OZOLZĪLE

Nominācijai izvirzītas stabilākās un mīlētākās diasporas skolu tradīcijas vai pasākumi.

1. Baltā galdauta svētki, Kopenhāgenas latviešu skola „Sauleszaķēns”, Dānija.

Baltā galdauta svētki šogad tika svinēti kopā ar vēstniecību un Latvijas pārstāvi Eirovīzijā Donu.

2. Draudzīgais aicinājums, Toronto Latviešu skola, Kanāda.

Jau vairāk kā piecdesmit gadus Draudzīgā aicinājuma pasākumam 6. klases skolēni ik gadu iestudē teātra izrādi. Janvāra pēdējā sestdienā ir pirmizrādes diena, kad skolēnu vecākiem, skolotājiem un viesiem ir iespēja noskatīties pirmizrādi. Pasākuma laikā tiek vākti līdzekļi, lai atbalstītu skolas darbību, piemēram, jaunu grāmatu iegādi.

3. Jauniešu nometne, Londonas Latviešu skola, Lielbritānija.

Jauniešu nometne notiek „Straumēnos” oktobrī. Nometne tiek rīkota gan jauniešiem, kuri jau latviešu skolu ir beiguši, gan tiem, kuri drīz to absolvēs. Šī nometne ir satuvinājusi daudzus absolventus, kuri turpina tikties gan „Čalotavā”, gan ārpus tās.

4. Jāņi, Adelaides Latviešu skola, Austrālija.

Adelaides Latviešu skola katru gadu rīko Jāņu svinēšanu „Dzintaros”. Tas ir ļoti mīlēts pasākums, kas saliedē visu paaudžu latviešus. Pēdējos gadus tas notiek trīs dienas, sākot jau ar piektdienas vakaru, kad ir pīrāgu cepšanas un siera siešanas meistarklase. Sestdienā notiek vainagu pīšana, viesu sagaidīšana, Jāņu mātes un tēva apdziedāšana un appušķošana, rotaļas, vakariņas un ugunskurs. Visus klātesošos iepriecina latvisks ēdiens. Pēc jaukas līgošanas svētdien no rīta visi ēd gardas pankūkas, kuras cep bērni ar vecākiem. Svētki ir burvīgi!

5. Latviešu rotaļas, Vulverhemptonas latviešu skola „Burtnieki”, Lielbritānija.

Mūsu skolā iemīļota ir iešana rotaļās, tādās kā „Ādamam bij’ septiņ’ dēli”, „Mēs ejam pār kalniem un pār lejām”, „Aklās vistiņas”. Bērniem ļoti patīk pašiem vadīt rotaļas, piemēram, „Lēnāk brauksi, tālāk tiksi”.

6. Lieldienas, Bergenas latviešu skola „Bergausis”, Norvēģija.

Lieldienas tiek svinētas katru gadu kopš pastāv „Bergausis”. Tas ir īpašs un ļoti gaidīts laiks, kas piepildīts ar prieku un tradīcijām. Sanākam kopā ar visiem Bergenā dzīvojošiem latviešiem, kuri vēlas sagaidīt Lieldienas latviskā garā. Tiek kurts ugunskurs, dziedātas dziesmas, iets rotaļās, dejots dančos, un, protams, notiek arī tradicionālā olu ripināšana un olu kaujas, putnu dzīšana un gavilēšana. Šogad Lieldienās tika rīkots pārgājiens, kurā bija gan foto orientēšanās, gan dažādi uzdevumi ar Lieldienu ticējumiem. Takas garumā bija iespēja gan izšūpoties, gan iemūžināt fotogrāfijās atrisinātos uzdevumus. Svētki, kuru laikā vairojam labo un gaišo katrs sevī un visi kopā, lai taptu atvērti jaunam sākumam tāpat kā viss dzīvais pavasarī.

7. Lieldienas, Ņūdžersijas Latviešu skola, ASV.

Nav raibāku un jautrāku svinību par Ņūdžersijas Latviešu skolas Lieldienām „Priedainē”! Tur bērni var kopā krāsot olas, strautā nomazgāt muti, zem dižajiem „Priedaines” kokiem izšūpoties līdz pat mākoņiem un izripināt raibas un rakstainas olas. Tā ir diena, kad gavilē gan skolēni un skolotāji, gan pavasara putni, vērojot mūsu lustīgās rotaļas un dzidro dziedāšanu. Mēs ticam, ka tieši mūsu skolas priecīgās Lieldienas aizsāk pavasari Ņūdžersijā!

8. Lieldienas, Portadaunas latviešu skola „Zīļuks” Ziemeļīrijā, Lielbritānija.

Mēs ļoti cenšamies skolā kopt latviešu tradīcijas. Pats nesenākais bija Lieldienu pasākums. Svinējām skaistā parkā kopā ar vecākiem, spēlējot spēles un piedaloties olu kaujās. Ļoti labi pavadīts laiks!

9. Mācību gada noslēguma nometne, Ziemeļkalifornijas Latviešu skola, ASV.

Nu jau trešo gadu Ziemeļkalifornijas Latviešu skola maija vidū rīko divu dienu nometni ar nakšņošanu teltīs, sporta stafetēm, rokdarbiem un tautasdziesmām pie ugunskura. Ziemeļkalifornijā maijā smaržo kā Latvijas Jāņos, zeļ metru garas smilgas un zied vanadziņi, pelašķi, zilpodzenes. Mūsu ikgadējā nometnē Jāņu sajūta pat ir izteiktāka nekā pašos Jāņos, kad zeme jau slāpēs sākusi vilkties čokurā un dzeltēt. Nometne, kas pulcē gandrīz visus skolas audzēkņus, skolotājus un vecākus, ir viena no gada mīlētākajām tradīcijām un konkurē ar tādiem pasākumiem kā piparkūku cepšana un olu krāsošana. Ieskats programmā: dēkaina pastaiga (mantu meklēšana pēc norādījumiem), liecību izsniegšana amfiteātrī, rokdarbi visu vecumu bērniem (piemēram, kreklu krāsošana ar augiem un puzuru gatavošana), stafetes (vispopulārākā ir virves vilkšana), vakarēšana pie ugunskura ar zefīru cepšanu. Vecākie bērni nodrošina pasākumus jaunākajiem, visi palīdz gatavot maltītes. Pēc šīs nometnes esam gatavi vasarai un pozitīvā noskaņojumā domājam par skolas atsākšanos septembrī!

10. Māmiņdiena, Londonas Latviešu skola, Lielbritānija.

Māmiņdienas pasākumā skolotājas un mammas atpūšas, bet tēti vada nodarbības.

11. Mārtiņdiena, Stokholmas Latviešu skola, Zviedrija.

Katru gadu Mārtiņdienas pasākums notiek vēlā sestdienas pēcpusdienā. To sākam ar dažādām rokdarbu darbnīcām, vēlāk seko lukturu gājiens ap skolu un dziesmas. Pasākumu noslēdzam ar svinīgām siltajām vakariņām un kopā būšanu. Tradīcija sena un stabila, skolā svinēta visus nu jau gandrīz astoņdesmit gadus.

12. Pusdienu zupiņa, Minsteres latviešu skola „Ūsiņš”, Vācija.

Pusdienu zupiņas ēšana. Parasti frikadeļu. Garšīgi. Satuvina bērnus, vecākus un skolotājus!

13. Skolas karogs, Ņūdžersijas Latviešu skola, ASV.

Mūsu skolas ilgākā un iemīļotākā tradīcija saistās ar skolas karogu. Katrai absolventu klasei ir sava atšķirīga nozīmīte, ko piestiprina pie karoga kāta izlaiduma dienā, karogu nododot nākamajai absolventu klasei ar vārdiem no Jāņa Jaunsudrabiņa esejas „Piemini Latviju!”. Skola ieguva savu karogu 1962. gadā kā dāvanu desmit gadu jubilejā no Ziemeļņūdžersijas Latviešu biedrības. Karoga kāta augšdaļu rotā īpašs rotkaļa Jura Kļaviņa darināts rotājums, kas kļuvis par skolas absolventa Uģa Nīgaļa veidotā skolas zīmola pamatu. Karoga kāts tagad ir bagātīgi rotāts, un katrai nozīmītei ir savs stāsts.

14. „Šokolādes jautājums” rīta kopbrīdī, Stokholmas Latviešu skola, Zviedrija.

Mūsu skolas rīta kopbrīža tradīcija, ko bērni gaida katru sestdienu, ir „Šokolādes jautājums”. Tiek uzdots dienas vai kāda aktuāla notikuma jautājums, ko bērniem pēc pusdienām ir iespēja atbildēt un tikt pie konfektes! Tradīciju ieviesis Jānis Krēsliņš.

15. 5P vakars, Monreālas Latviešu skola, Kanāda.

„Piektdienas Pasakas Pidžamās ar Pankūkām un Popkornu”. Vienā no Kanādas garās ziemas tumšajiem piektdienas vakariem Monreālas Latviešu skola organizē bērniem un vecākiem kopīgu sanākšanu Monreālas Latviešu centrā. Bērni var nākt pidžamās ar savām mīkstajām rotaļlietām. Ērti un ātri uzkožam pa griķu vai plānajai pankūkai, iedzeram kakao un ar popkorna tūtiņu rokās ejam klausīties pasakas. Kamīnzālē vai klasē uz grīdas izkārtoti matrači un segas. Pasakas lasa priekšā, bet grāmatu ilustrācijas rādām uz sienas. Nobeigumā vienmēr skatāmies kādu animācijas filmu no latviešu klasikas.

16. 18. novembra pastkartes, Birmingemas latviešu skola „Saktiņa”, Lielbritānija.

Mūsu skolas radīta tradīcija – dažādas diasporas kopas izgatavo svētku kartiņas, kuras tiek izsūtītas visiem projekta dalībniekiem pa pastu.

17. 18. novembris, Tulovas latviešu skola „Kāpnītes”, Īrija.

Vismīļākais pasākums, kuru gaidu katru gadu, ir Latvijas dzimšanas diena. Mums visai ģimenei patīk tajā piedalīties, dekorējot, mācoties, dziedot, skaitot dzejolīšus un iesaistot arī vecvecākus, kā arī veidojot video sveicienu.

III Nominācija RASA

Nominācijai izvirzītas šī mācību gada interesantākās un brīnumainākās diasporas skolas nodarbības, aktivitātes vai pasākumi.

1. Bišu diena, Ņūdžersijas, Ņujorkas un Vašingtonas latviešu skolas, ASV.

Šogad Ņūdžersijas skola kopā ar Ņujorkas un Vašingtonas skolām rīkoja „Bišu dienu” septembra pēdējās nedēļas nogalē. Viesos aicinājām un sagaidījām urbāno bitenieku no Latvijas Uģi Mālnieku. Varējām izzināt bišu noslēpumus, ielūkoties bišu stropā, ietērpties bitenieka tērpā, izgaršot Latvijas medu, bišu maizi un putekšņus, kā arī tīt vaska sveces. Paši skolēni arī bija gatavojušies „Bišu dienai” un uz tikšanos ar bitenieku bija ieradušies ar sagatavotiem priekšnesumiem – tautasdziesmām, teicieniem, interesantiem faktiem, spēlēm, dziesmām un pat „bišu deju”. Zumēja kā bišu stropā! Neiztrūka mielošanās ar vietējo saimnieču ceptajām medus kūkām un sarūpētajām medusmaizēm. Dienas kulminācija bija visu klātesošo  kopā izdziedātā neoficiālā bišu himna „Mans bišu koks”.

2. „Čalotava”, Londonas Latviešu skola, Lielbritānija.

Londonas Latviešu skolas absolventi un tie jaunieši, kuri drīz to absolvēs, „Čalotavā” tiekas vienreiz mēnesī uz spēļu spēlēšanu un citām aktivitātēm.

3. Imantam Ziedonim veltīts Draudzīgais aicinājums, Ņūdžersijas Latviešu skola, ASV.

Gatavojoties Draudzīgā aicinājuma dienai, ienirām Imanta Ziedoņa bagātīgajā daiļradē. Visu mēnesi pirms pasākuma skolā rūca Ziedoņa pasaku lāči, skolēni rakstīja savas „Krāsainās pasakas” un pa skolu klīda Pogas. Pusdienu pārtraukumos ikviens varēja rakstīt vēstuli un nosūtīt to ar Ziedoņpastu. Draudzīgā aicinājuma dienā, apvilkuši baltus kreklus, sagaidījām ne tikai skolotāju radītos un Ziedoņa iedvesmotos darbus, bet arī, zilo brīnumu iedzīvinātu, pašu Imantu Ziedoni! Viņš atbildēja uz skolēnu jautājumiem, pastāstīja par saviem darbiem un izjūtām un ļāva noticēt, ka mēs visi varam celt un izskaistināt ne tikai Latviju, bet arī paši sevi. Šo brīnumaino Imanta Ziedoņa pasākuma ideju īstenoja skolotāja Jana Anča-Tetere, kuras nepagurstošā uguns un enerģija iedvesmo ikvienu!

4. Izlaiduma un skolas dzimšanas dienas svinības, Vulverhemptonas latviešu skola „Burtnieki”.

Vecākā grupiņa (10+) izbaudīja šī pasākuma vadīšanu, kā arī leļļu teātra spēlēšanu. Kopā ar bērniem mēs sacerējām savu lugu, kur latviešu tautas pasakai „Kā trešais tēva dēls dabūja māju” pievienojām latviešu animācijas filmas tēlu Laimes lāci. Gatavojoties pasākumam, mēs, skolotājas, ņēmām vērā bērnu idejas. Tā radās arī joku viktorīna, kur, bērnu lasīti, angļu joki sacentās ar vecāku lasītiem latviešu jokiem.

5. Māmiņdienas koncerts „Saules mirkli dāvājot”, Bergenas latviešu skola „Bergausis”, Norvēģija.

Māmiņdiena ir brīnišķīgi svētki – mazas mīļas dāvaniņas, bērnu zīmētas kartiņas, ziedi, kopīgas nodarbes. Tā ir patiesas mīlestības piepildīta diena. „Bergausis” parasti tieši Māmiņdienā noslēdz savu mācību gadu, un bērni sniedz dažādus priekšnesumus. Pasākumu vada paši jaunieši – vecākās grupas bērni. Un tā ir lieliska pieredze, jo izaicinājums ir arī publikas iesaistīšana, uzdodot atminēt mīklu vai arī aicinot piebiedroties kādai no aktivitātēm. Šogad bergausēni rādīja, kādu brīnumkoku visi kopā ir izaudzējuši, kur katrā zariņā ir daudz zaļu lapiņu un krāsainu konfekšu. Verot katru konfekti vaļā, skatītāji varēja iepazīties ar visiem brīnumiem, kas tika piedzīvoti gada laikā. Ar aizrautību, spēlējot instrumentus un apgūstot katrā nodarbībā ko jaunu, mūsu brīnumkoks bija izaudzēts ar pamatīgu sauju mīlestības un skolotāju pašaizliedzīgā darba dāsno devumu.

6. Mārtiņdienas pasākums, Mineapoles un Sentpolas Latviešu skola, ASV.

Zeme rīb, rati klaudz, kas to zemi rībināja? Nu atbrauca Mārtiņdiena deviņiem kumeļiem! Zeme tiešām rībēja, kad skolas saime sabrauca pie skolas Vecāku padomes vadītāja lauku sētā, lai dotos ķekatās un svinētu Mārtiņus tā pa īstam! Visi, gan lieli, gan mazi, bija labi maskojušies: mārtiņbērnu starpā bija vairāki lāči, pūces, kaķi, pavisam neredzēti „grozu” cilvēki, garā sieva, čigāniete, zirgs ar ļoti kuplu asti un pat kāda Lāčplēse ar varenu vairogu! Turpat grozījās Nāvīte, kura ļoti gribēja izgriezt danci ar visiem skolas puišiem, bet tie nez kāpēc bēga projām… Ķekatnieki centās saimniekiem notirgot neparastu zirgu, kuram zirgābolu vietā krita… īsti āboli, un atrast labu precinieku Garajai sievai. Pēc tam visi lāči vedināja apskatīt saimnieka bišu saimes, bet, redzot, ka medus jau prom, kļuva pavisam bēdīgi un aicināja visus iet rotaļā „Lācītis ir bēdīgs”. Tālāk kā tautas dziesmā visi izlēca kāļu dārziņu, lai nākamā gadā saimniekiem aug vareni kāļi, kāpostiņi un citi dārzeņi. Pa ceļam uz svētku un danču vietu ķekatnieki un saimnieki pārbaudīja viens otra gudrību, uzdodot mīklas. Un, kad visas mīklas bija atminētas, tad bija laiks bagātīgam mielastam, lustīgiem dančiem, ugunskuram, sarunām un dziesmām līdz pat vēlam vakaram!

7. Mātes dienas koncerts, Beadfordas latviešu skola „Dzīpari”, Lielbritānija.

Mātes dienas koncertam tika gatavoti priekšnesumi un apsveikumu kartiņas jau vairākas nodarbības iepriekš. Viss tika veidots kā pārsteigums, skolēnu mammas aizsēdinot lielās nodarbību zāles galā aiz aizkariem. Koncerts bija aizkustinošs un bija sirdssilti noskatīties, ar kādu atdevi gan skolotājas Kristīne un Laila, gan skolēni bija gatavojušies, lai iepriecinātu ikvienu klātesošo māmiņu, tanti vai vecmāmiņu.

8. Nodarbība „Ceļu satiksmes noteikumi latviešu valodā”, Kopenhāgenas latviešu skola „Sauleszaķēni”, Dānija.

Traffiklegeplads parkā (speciāls parks bērniem, kur apgūt ceļu satiksmes noteikumus) braucām ar riteņiem, vilkām ķiveres, apstājāmies pie luksoforiem, braucām ar skrejriteņiem un skrituļslidām. Un izrunājām visas velosipēda detaļas latviešu valodā!

9. Zinātnes nodarbība sadarbībā ar RTU, Birmingemas latviešu skola „Saktiņa”, Lielbritānija.

Materiālus saņēmām pa pastu, skolotāji bija ģērbušies kā ķīmiķi ar brillēm un halātiem. Bērni gatavoja slaimus un veica citus interesantus eksperimentus.

10. 4. maija pasākums, Aberdīnas Latviešu skola Skotijā, Lielbritānija.

Bērni sapucējās, iekļaujot apģērbā kaut ko latvisku, – citam prievīte, citam lina krekls, citam svārki karoga krāsās. Kopīgi gatavoti ēdieni un skaisti klāts galds.

11. 4. maija pasākums, Stokholmas Latviešu skola, „Saulstariņu” pirmsskolas klase, Zviedrija.

Svinīgā svētku koncerta vadītājas bija skolniece Milda un „Saulstariņu” klases mamma Laura Baumane. Skolotāja Lilita Zaļkalne un Signe Rirdance dalījās aculiecinieku atmiņās par 1990. gada notikumiem no Zviedrijas un Latvijas skatpunktiem. Signes, Maijas, Gunta vizuālie materiāli un stāsti ieveda mūs trīs laika posmos: pirms un pēc neatkarības laika, kā arī pašā neatkarības atjaunošanas dienā. Kopīgi dziedājām dziesmas un baudījām pašu sarūpētus gardumus pie balti klātajiem galdiem.

IV Nominācija LIESMA

Izvirzīti skolotāji, kuri šajā mācību gadā aizrāvuši ar pārsteidzošu un neizsīkstošu enerģiju, entuziasmu, kustīgumu, dinamiku un izdomu.

1. Aija Rozsa, Frankfurtes latviešu skola „Zīļuks”, Vācija.

Aija nemitīgi izdomā ko jaunu – tad staipa līdzi milzīgu magnētisko tāfeli, tad milzīgu stikla podu ar pupas stādiem, par neiztrūkstošo ģitāru nemaz nerunājot!

2. Alise Preisa, Stokholmas Latviešu skola, Zviedrija.

Fantastiski, ka skolai pievienojas superforši jaunie skolotāji! Alise ir pati foršākā – viņu dievina gan bērni, gan vecāki.

3. Baiba Bumbiere, Monreālas Latviešu skola, Kanāda.

Baiba ir nesen sākusi vadīt Monreālas Latviešu skolu un jau ir sagādājusi vairākas interesantas nodarbes bērniem. Šogad, piemēram, pavasarī bija PPP diena „Pidžamas, Pankūkas un Pasakas”, kur bērni un vecāki kopīgi varēja lasīt un skatīties pasakas pidžamās un ēst mājās gatavotas pankūkas. Lieliska ideja, un tā ir tikai viena no daudzām, kas Baibai ir!

4. Baiba Zāle, Bergenas latviešu skola „Bergausis”, Norvēģija.

Nerimstoša enerģija, nenodziestošs entuziasms radīt mūsu diasporas jauniešos vēlmi izzināt Latviju un tās kultūru. Baibas spēja uzmundrināt un radīt iedvesmu ikvienā ir neizsmeļama!

5. Ilona Kviste, Vulverhemptonas latviešu skola „Burtnieki”, Lielbritānija.

Skolotāja Ilona veido aizraujošas, interesantas, dinamiskas un enerģiskas nodarbības. Ilona ir izcila sporta sacensību izdomāšanā gan nodarbību starplaikos, gan skoliņas Sporta dienā.

6. Ilona Ozoliņa-Čiu, Ņūdžersijas Latviešu skola, ASV.

Ilona šogad ir 7. klases audzinātāja un latviešu valodas, literatūras skolotāja, Ņūdžersijas Latviešu skolā darbojusies jau kopš 2018. gada rudens. Pirmajā skolas dienā Ilona dāvināja katram skolēnam puķu podu un sēkliņu, ko visi kopā tūlīt iestādīja un gada gaitā vēroja šo stādu augšanu. Ilona palīdz bērniem saprast, ka latviešu valodas mācīšanās ir process – tas nenotiek uzreiz, bet pa solītim. Ilona, kurai šogad ir iznācis pirmais romāns „Pietura pēc pieprasījuma”, aicina katru skolēnu arī sevī saskatīt rakstnieku, kurš spēj radīt latviešu valodā. Ziemasvētkos viņas klase rakstīja un deklamēja savus „haiku” dzejoļus, bet skolas Imanta Ziedoņa daiļrades mēnesī katram skolēnam bija jāuzraksta sava „Krāsainā pasaka”. Ilona spēj izveidot kontaktu ar ikvienu skolēnu, izceļot katra talantus un spējas. Viņas skolēni apgalvo: “Mums ir labi pie skolotājas Ilonas, jo viņa mūs saprot!”

7. Indra Leve, Aberdīnas Latviešu skola Skotijā, Lielbritānija.

Indra ir skolotāja, kura strādā ar mazajiem bērniem. Viņa ar lielu pacietību un rūpēm darbojas ar katru bērniņu, palīdz un pauzēs pat uzloka lidmašīnas. Indra spēj sagādāt bērniem jautrību un rast sirds siltumu.

8. Jana Anča-Tetere, Ņūdžersijas Latviešu skola, ASV.

Jana ir cilvēks-ideja, cilvēks-uguns, cilvēks-enerģija. Ņūdžersijas Latviešu skolas latviešu valodas un literatūras skolotāja. Viņa iedvesmo ne tikai savu 8. klasi, bet arī visu skolu. Jana vienmēr visu dara par 150%. Ja pasākums, tad pasākums mēneša garumā; ja nodarbība, tad ar visdažādākajām aktivitātēm un informāciju; ja klases audzinātāja, tad atbalsta un iedvesmo ikvienu skolēnu ikkatru dienu! Jana iedvesmo ne tikai ar saviem darbiem un idejām, bet arī ar dziļo ieinteresētību dzīvē un visā latviskajā.

9. Jūlija Bernharda, Stokholmas Latviešu skola, Zviedrija.

Apbrīnas vērts cīņas spars!

10. Linda Stromane, Aberdīnas Latviešu skola Skotijā, Lielbritānija.

Linda ir skolotāja, kura spēj iedvesmot. Viņai ir pedagoģiskā izglītība, un šo izglītību Linda godam šeit izmanto. Viņa „ieliek sirdi” katrā bērnā, palīdzot sajust latvietību.

11. Mārīte Vāne, Birmingemas latviešu skola „Saktiņa”, Lielbritānija.

Vienmēr pozitīva, darīt griboša un varoša. Bērniem ļoti patīk viņas vadītās zinātnes un dabas nodarbības!

12. Pauls Legzdiņš, Toronto Latviešu skola, Kanāda.

Pauls skolā strādā jau gandrīz divdesmit gadus. Viņš māca latviešu valodu, vēsturi, ģeogrāfiju, ir sarakstījis skolas mācību grāmatas. Pauls māk atrast pieeju katram skolēnam, ieinteresēt viņus domāt un mācīties.

13. Rūta Virse-Šneidere, Varšavas latviešu skola „Kodoliņš”, Polija.

Rūta ir fantastisku ideju pilna skolotāja, vienmēr atrod radošus veidus, kā iepriecināt bērnus un padarīt latviešu valodas nodarbības jautras un atmiņā paliekošas. Viņai vienmēr atrodas laiks aizņemtajā ikdienā sameklēt nepieciešamos materiālus, sagādāt visu nepieciešamo nodarbībām, palīdzēt citām skolotājām ar padomiem un radošām idejām.

14. Santa Svalbe, Jitlandes latviešu skola „Mazputniņš”, Dānija.

Ārkārtīgi radoša un azartiska! Nemitīgi ģenerē idejas, iedvesmo bērnus un kolēģus eksperimentēt un izmēģināt ko jaunu, lai skolas vidi padarītu vēl aizraujošāku.

15. Signe Lembahere, Vīnes latviešu skola „Kalniem pāri”, Austrija.

Signe ir skolotāja, pasākumu organizētāja, iedvesmotāja un paraugs visiem skolas vecākiem un pedagogiem. Pateicoties Signes iniciatīvai un neizsīkstošai enerģijai, Vīnes skolā kūsā dzīvība, darbojas ansamblis, tiek organizētas fantastiskas latviešu valodas nodarbības. Signe katru gadu organizē skolas labdarības tirdziņu, kurā bērni pārdod pašgatavotas lietas un gardumus, stādu dienu, kurā bērni gūst izpratni un pieredzi par augu dzīves ciklu, maskošanās svētkus un daudzas citas radošas nodarbības. Signe vienmēr ir pirmā, kas atslēdz skolas telpas un kopā ar bērniem sagatavo klavieres mūzikas nodarbībai. Un viņa ir arī pēdējā, kas iziet no skolas, visu pārbaudot un aizslēdzot. Signe ar lielu entuziasmu organizē ikgadējo Austrijas latviešu ģimeņu saietu, Ziemassvētkus Vīnē un Māmiņdienas koncertu. Signe ir patiesa Vīnes skolas liesma, jo viņas gaisma ne tikai silda, bet arī rāda ceļu skolas izaugsmei!

16. Signe Rirdance, Stokholmas Latviešu skola, Zviedrija.

Signe pārsteidz ar enerģiju, entuziasmu un izdomu. Izdevusi grāmatu „Skat, skatt”, kurā iekļauti arī skolas bērnu zīmējumi, darbojas „Stokholmas spēlmaņos”, iedrošina bērnus dziedāt, dejot, kustēties.

17. Solvita Jaunkampa, Londonas Latviešu skola, Lielbritānija.

Solvita spēlē akordeonu, māca tautasdziesmas un dejas pašiem mazākajiem skolas bērniem Londonas Latviešu skolā.

18. Zita Dzelzkalēja, Stokholmas Latviešu skola, Zviedrija.

„Stokholmas spēlmaņu” dalībniece, fantastiska skolotāja un vienkārši cilvēks, kas iedvesmo!

V Nominācija LIEPA

Izvirzīti skolotāji, kuri ir izcili un neatlaidīgi latvisko tradīciju sargātāji un turpinātāji.

1. Dace Freija, Adelaides Latviešu skola, Austrālija.

Dace vienmēr cītīgi strādā pie stundu satura veidošanas. Iespēju robežās, kad laika zonas sakrīt, Dace piedalās semināros, interesējas par jaunumiem Latvijā un valodas mācīšanā. Vada arī dziedāšanas nodarbības, veidojot latvisku repertuāru.

2. Dace Pāvula-Ali, Londonas Latviešu skola, Lielbritānija.

Dace ir ne tikai skolas vadītāja, bet jau vairāk kā 25 gadus arī māca Londonas Latviešu skolas bērnus, palīdzot saprast patiesos iemeslus, kādēļ jāmācās latviešu valoda.

3. Diāna Briede, Toronto Latviešu skola, Kanāda.

Diāna mīl un sargā mūsu kultūras un tautas mantojumu. Viņas iniciatīva bija šogad skolā uzsākt latviskās dzīvesziņas stundas, lai iepazīstinātu mūsu skolas skolēnus ar latviešu tautas bagāto kultūras mantojumu.

4. Liene Bārtniece, Aberdīnas Latviešu skola Skotijā, Lielbritānija.

Liene ir pirmsskolas skolotāja, kas Aberdīnas Latviešu skolā darbojas ar mazākajiem bērniem. Bērni ir viņas aicinājums, latvietību un latviešu valodu māca ar spēlēm un jautrību. Daudz laika iegulda, sagatavojot nodarbības, lai tās būtu aizraujošas un interesantas. Gandarījumu sniedz bērnu apskāvieni un atbildes latviešu valodā.

5. Lilita Zaļkalne, Stokholmas Latviešu skola, Zviedrija.

Lilita ilgus jo ilgus gadus bijusi pasniedzēja Stokholmas Universitātē, ir Stokholmas Latviešu skolas skolotāja vairākām paaudzēm. Skolā strādājusi no neatminamiem laikiem. Pagājušajā gadā pabeigusi 8. klases skološanu, šogad māca jau trīsgadniekus!

6. Maija Janus, Stokholmas Latviešu skola, Zviedrija.

Maija vada pieaugušo nodarbības latviešu valodā. Iedvesmo zviedru valodā runājošos pieaugušos apgūt latviešu valodu, iedrošina uzstāties skolas pasākumos, skaitot dzeju vai izpildot latviešu dziesmas. Neatlaidīgi rāda bērniem priekšzīmi, ka latviešu tradīcijas var apgūt, sargāt un turpināt arī pieaugušā vecumā.

7. Ritma Prokopčenko, Dublinas latviešu skola „Saulgriezīte”, Īrija.

Skolā vienmēr var sajust latviskumu – no Ritmas tas plūst ar spēcīgu neatlaidību, entuziasmu un vēlmi to nodot arī skolas audzēkņiem!

8. Zane Danosa, Bergenas latviešu skola „Bergausis”, Norvēģija.

Skolotāja, kura ar savu radošumu un muzikālo izglītību rada bērniem iedvesmu mācīties un iepazīt latviešu kultūru. Zane ir aizvedusi mūsu „Bergauša” bērnus uz Dziesmusvētkiem Latvijā, un tagad bērni ir jau gatavi darboties, lai tiktu uz nākamajiem Dziesmusvētkiem! Īsā laika posmā attīstījusi skolā folkloras kustību, bērnos nostiprinot ticību, ka jebkurš var iemācīties spēlēt kādu instrumentu. Caur folkoru Zane māca bērniem vērtības, stāstot stāstus un nododot zināšanas par latvisko dzīvesziņu gan sendienās, gan mūsdienās. Zane ir liels ieguvums gan bērniem, gan visai Bergenas latviešu kopienai, kas sniedz augsni attīstībai!

VI Nominācija SAULE

Izvirzīti skolotāji, kuru sirds siltums un mīlestība pret bērniem, Latviju un latviešu valodu iededz spožu gaismu mācību procesā.

1. Agnese Rozenfelde, Bergenas latviešu skola „Bergausis”, Norvēģija.

Skolotāja, kura dara ne tikai ar prātu, bet galvenokārt – ar sirdi! Lieliskas idejas mācību procesā. Darītāja un radītāja. Viņa spēj iziet no jebkuras situācijas ar vēsu prātu!

2. Aija Rozsa, Frankfurtes latviešu skola „Zīļuks”, Vācija.

Aija nemitīgi izdomā ko jaunu – tad staipa milzīgu magnētisko tāfeli uz nodarbībām, tad milzīgu stikla podu ar pupas stādiem, par neiztrūkstošo ģitāru nemaz nerunājot! Aijas vārdiem runājot, – skolotājam ir jāprot iesaistīt bērnus, lai cik tie arī delverīgi vai nemotivēti būtu!

3. Alise Preisa, Stokholmas latviešu skola, Zviedrija.

„Zvaigznīšu” jeb piecgadnieku skolotāja, kas katru stundu vada ar prieku un entuziasmu, nododot to arī bērniem!

4. Anželika Ločmele, Tulovas latviešu skola „Kāpnītes” tiešsaistē, Īrija.

Anželika Ločmele ir mūsu sociālo zinību un vēstures skolotāja. Entuziasms, mīlestība pret Latviju un tās tradīcijām, vēlme tajā dalīties ar bērniem ir jūtama katrā nodarbībā. Skolotāja māca bērnus, vadoties pēc viņu interesēm.

5. Daiga Mardi, Vulverhemptonas latviešu skola „Burtnieki”, Lielbritānija.

Skolotāja Daiga strādā ar divgadniekiem un trīsgadniekiem. Daiga ir mīļa, atsaucīga, atrod individuālu pieeju katram bērnam un izdomā aizraujošas spēles visai grupiņai ar zīmēšanu, līmēšanu, krāsošanu un izkustēšanos – atbilstoši katras nodarbības tēmai. Nodarbībās bērniem priekšā lasa tautasdziesmas, ievadot latviešu folklorā.

6. Jana Anča-Tetere, Ņūdžersijas Latviešu skola, ASV.

Šogad Jana ir 8. klases audzinātāja un latviešu valodas, literatūras skolotāja. Ar savu mīlestību pret latviešu literatūru un tās autoriem viņa ik sestdienu iedvesmo savus skolēnus. Lai gan 8. klases skolēniem ir daudz jāapgūst, gatavojoties latviešu valodas un literatūras eksāmenam, Jana vēl papildus rīkoja Imanta Ziedoņa daiļradei veltītus svētkus „Ziedonis ziemā”. Visu janvāra mēnesi skolēni lasīja, rakstīja un stāstīja viens otram par Ziedoņa stāstiem, pasakām un dzeju. Visā skolā bija jūtams Ziedoņa gars, katrs skolas saimes loceklis varēja piedalīties „Ziedoņa pastā”, pārsteidzot citus ar skaistu Ziedoņa citātu. Jana māca stāstot, rādot, uzaicinot un izaicinot savus skolēnus saskatīt pašiem sevi un savu ikdienu latviešu literatūras klasiķu un arī mūsdienu rakstnieku darbos. Jana ir mūsu skolas saule – viņas sirds mīlestību un degsmi pret Latviju un latviešu valodu izjūt ikviens skolēns!

7. Kristīna Rathode, Ņūdžersijas Latviešu skola, ASV.

Kristīna ir 5. klases skolotāja. Vienmēr mīļa, smaidīga, starojoša, priekpilna, ar pulsējošu liesmiņu sirdī. Skolotāja, kurai patīk radoši eksperimentēt, meklēt un atklāt ko jaunu, radīt savai klasei jaunu pasauli. Ar dzelteniem putekšņiem aplipušu saskatījām skolotāju Kristīnu Rathodi, jo viņa vienmēr smaida, vienmēr ir pozitīva un atgādina saulīti, kas dod gaismu visai dienai!

8. Laura Vilsone-Meiksnere, Ņūdžersijas Latviešu skola, ASV.

Ģeogrāfijas skolotāja Laura ir vienmēr smaidoša un gatava atbildēt uz jautājumiem gan par Latvijas ģeogrāfiju, gan visu latvisko. Tas ir apbrīnojami, kā viņai izdodas ar neatlaidīgu labvēlību un iecietību iemācīt mīlestību pret Latvijas lejām un upēm par spīti to attālumam! Kopā ar Lauru skolēni iemācās novērtēt Latvijas dabas bagātības un, dodoties apciemot Latviju, viņiem ir padziļināta izpratne par populārajiem tūrisma objektiem.

9. Liene Verme, Stokholmas Latviešu skola, Zviedrija.

Liene ir vienmēr mīļa un dzīvesprieka pilna kā saulīte! Liene ir arī superatraktīva robotikas pasniedzēja, kuras nodarbībās valda prieks un jautrība.

10. Madara Prūse, Stokholmas Latviešu skola, Zviedrija.

Madara ir sirdsmīļa un jauka skolotāja mazāko bērnu grupai. Viņas gaišums, miers un iedvesma priecē mazos un mudina nākt uz skolu ar lielu vēlmi un prieku. Radošas, izglītojošas, patiesi interesantas ir mūsu klases skolotājas stundas. Bērni mācās rakstīt, dzied latviešu bērnu dziesmas, kuras tiek arī dungotas mājās. Sestdienas pie skolotājas Madaras paskrien nemanot!

11. Margota Puķīte, Adelaides Latviešu skola, Austrālija.

Margota ir ilgus gadus bērniem mācījusi latviešu valodu un mīlestību pret Latviju. Skolā strādājusi gan ar saviem bērniem, gan mazbērniem un nu, kad arī mazbērni ir izauguši, Margota ir atgriezusies skolā, lai turpinātu mācīt. Ar interesantiem projektiem, vienmēr radošām idejām un siltu smaidu, Margota bērnu intereses izvirza kā prioritāti.

12. Ritma Prokopčenko, Dublinas latviešu skola „Saulgriezīte”, Īrija.

Ritma daudzus gadus sevi ir ieguldījusi skoliņas dzīvē, izaugsmē un bērnos, kuri to apmeklē. Ar neizsīkstošu vēlēšanos sniegt savas zināšanas un dzīves pieredzi mazajiem latviešiem Īrijā, Ritma rūpējas, lai skolas radošais darbs ritētu kā pulksteņa mehānisms – zobrats pie zobrata!

13. Vita Daščora, Edinburgas latviešu „Pūcītes skola” Skotijā, Lielbritānija.

Vita ir skolas vadītāja un skolotāja. Viņa ir tā, kura šo skolu izveidoja un vada jau gadiem. Vita savā darbā ir ieguldījusi sirdi un dvēseli, ar bērniem dzied un dejo, stiprinot saikni ar Latviju.

VII Nominācija ZALKTIS

Izvirzīti skolotāji, kuru pedagoģiskā gudrība un viedums palīdz gan kolēģiem un vecākiem, gan stiprina latviešu valodas zināšanas bērniem un jauniešiem.

1. Ieva Kreichelte, Ņūdžersijas Latviešu skola, ASV.
2. klases latviešu valodas skolotāja Ieva ir spilgta personība. No viņas staro enerģija, kas stundās palīdz būt možiem un tikpat dedzīgiem kā pati skolotāja!

2. Liene Bārtniece, Aberdīnas Latviešu skola Skotijā, Lielbritānija.

Rūpējas, lai arī vecāki būtu zinoši, kā darboties ar bērniem mājas apstākļos. Stiprina latviešu kopienu kopīgos svētku pasākumos.

3. Lilita Zaļkalne, Stokholmas Latviešu skola, Zviedrija.

Lilitas gudrība un viedums ir neatsverams mūsu skolas balsts!

4. Signe Rirdance, Stokholmas Latviešu skola, Zviedrija.

Signe, iesaistot Stokholmas Latviešu skolas skolēnus, ir izveidojusi un šogad publicējusi Zviedrijas latviešu literatūras izlasi „Skat, skatt”. Grāmatas noformējumā izmantoti skolēnu zīmējumi.

5. Vineta Makšus, Portadaunas latviesu skola „Zīļuks” Ziemeļīrijā, Lielbritānija.

Ļoti profesionāla, izcili talantīga, radoša skolotāja ar lielu pieredzi, kas vienlaikus ir arī prasmīga skolas vadītāja. Sniedz padomus gan savas skolas, gan citu skolu pedagogiem. Vienmēr klātesoša diasporas skolotāju profesionālās pilnveides pasākumos.

VIII Nominācija JŪRA

Izvirzīti skolotāji, kuri nodarbībās palīdz izzināt un rada stipru saikni ar mūsdienu Latviju, rosina zinātkāri par aktuālajiem notikumiem, parāda bērniem un jauniešiem Latviju kā attīstītu un modernu valsti.

1. Agnese Blaubārde, Stokholmas Latviešu skola, Zviedrija.

Agnesei ir ļoti radoša pieeja katrā nodarbībā, kas bērniem un jauniešiem palīdz izzināt mūsdienu Latviju, rosina zinātkāri par aktuālajiem notikumiem, atklāj Latviju kā attīstītu un modernu valsti.

2. Ilga Švāne, Bergenas latviešu skola „Bergausis”, Norvēģija.

Cilvēks, kurš saliks visu pa plauktiņiem! Diasporas skolotāja, kura izgaismo krāšņo un izcilo latviešu kultūras pasaulē, savij kopā vārdus un darbus ar mūsdienu Latviju.

3. Laura Vilsone-Meiksnere, Ņūdžersijas Latviešu skola, ASV.

Ģeogrāfijas skolotāja Ņūdžersijas Latviešu skolā kopš 2015. gada. Lauras stundās skolēni iepazīstas ar Latvijas novietojumu Eiropā, paši saliekot Eiropas karti – puzli, ar Latvijas virsmas rašanos, novērojot saldējuma šļūdoni u.t.t. Laura māca skolēniem par Latvijas piederību Eiropas Savienībai un NATO saistošā un saprotamā veidā. Latvijas saimniecisko nozaru apskatu Laura pasniedz ar mūsdienīgiem piemēriem. Ikviens 6. klases skolēns tagad zin, ka stiklu un modernos industriālos stikla produktus no kvarca smiltīm ražo „Valmieras Stikla šķiedra”, kas pēdējo gadu laikā ir atvērusi ražotni arī ASV. Laura stāsta par Latviju kā valsti, kas turpina ekonomiski attīstīties un augt, kur nākotnē arī viņi, skolēni, varētu rast vietu savai profesionālajai darbībai.

4. Līva Vasiļenko, Aberdīnas Latviešu skola Skotijā, Lielbritānija.

Līva palīdz jauniešiem saglabāt saikni ar Latviju – viņi dzied himnu, dažādas tautasdziesmas.

IX Nominācija DZINTARS

Izvirzīti skolotāji, kuru mūžs ir veltīts latviešu valodas saglabāšanā diasporā.

1. Ilze Kancāne, Mineapoles un Sentpolas Latviešu skola, ASV.

Ilze ir profesionāla vidusskolas ķīmijas un zinātnes skolotāja, kura veltījusi savu mūžu latviešu valodas saglabāšanai ASV. Ilggadēja latviešu valodas un ģeogrāfijas skolotāja Mineapoles un Sentpolas, Ņūdžersijas latviešu skolās. Abās skolās bijusi arī pārzine. No 2003. līdz 2005. gadam bijusi Amerikas Latviešu apvienības Izglītības nozares vadītāja. Amatu pildījusi ar milzīgu pašatdevi, pieliekot savu artavu visu ASV nedēļas nogales skolu darbības veicināšanā. Kaut Ilze beidza aktīvu skolotājas un pārzines darbu Ņūdžersijas latviešu skolā 2014. gadā, viņa ir turpinājusi iesaistīties skolas dzīvē, dodot padomus, aktīvi piedaloties skolas sarīkojumos un ar prieku aizvietojot skolotājus, kad vien tas mūsu skolai ir bijis nepieciešams.

2. Ingrida Leimane, Stokholmas Latviešu skola, Zviedrija.

Ingrida ir bijusi iesaistīta dažādās latviešu diasporas organizācijās Zviedrijā. Viņas devums ir bijis, ir un būs. Izskolojusi latviešu skolā abas savas meitas, Ingrida tagad darbojas kā pieaugušo skolotāja, palīdz ar rotaļām mazākajiem un nenogurusi ir klātesoša skolas dzīvē jau ar saviem mazbērniem. Stokholmas Latviešu skolā strādā jau no neatminamiem laikiem.

3. Ingrīda Mazute, Otavas Latviešu skola, Kanāda.

Ingrīda Otavas Latviešu skolu ir vadījusi un darbojusies arī kā skolotāja no 1978. līdz 2023. gadam. Skolai ziedoti vairāk nekā 50 gadi. Viņas lolotie bērni tagad jau paši ir vecāki, un daži – jau vecvecāki. Ingrīda joprojām darbojas kā skolotāja palīgs mazajiem bērniem. Vadījusi bērnu nometnes Tērvetē un Latvijā. No deviņdesmitajiem gadiem līdz pat 2017. gadam rīkojusi vasaras nometni “Pasaka” Latvijas bāreņiem. Viņas nesavtība un neatlaidība ir augstu novērtēta gan Otavas, gan Monreālas latviešu kopienās un arī Latvijā. Savos 77 gados Ingrīda turpina aktīvi darboties Otavas Latviešu pensionāru apvienībā. Ingrīda ir cilvēks ar stingru gribu, kura nekad neatsaka palīdzību un gatava atvērt sava nama durvis tiem, kuriem ir vajadzīga palīdzība. Šobrīd Ingrīda raksta par Otavas Latviešu skolas vēsturi, un to mēs visi ļoti vēlamies izlasīt.

4. Kristīna Putene, Ņūdžersijas Latviešu skola, ASV.

Dzintara valodu vislabāk zina skolotāja Kristīna Putene. Viņa ievēro katru dzintara spīdumiņu un liekumiņu un visas īpatnības saglabā. Skolotāja vienmēr pielāgojas jebkurai situācijai, vienmēr gatava palīdzēt un pieslīpēt. Ja jāskrien kādam palīgā – arī skries. Līdzīgi dzintaram arī skolotāja vienmēr spīd – ar idejām un labsirdību, gaismu un mīlestību. Un ir tik labi un viegli dzīvot!

5. Teiksma Kuzņecova, Droghedas latviešu skola „Ābolītis”, Īrija.

Visu skolas gadu garumā ir jūtama neatlaidība un vēlme noturēt un saglabāt latviskumu. Viņas ieguldījums ir neaprakstāms. Iedvesma, liesmiņa visu gadu garumā!

6. Valda Jefimova, Melburnas latviešu skola „Daugava”, Austrālija.

Valda jau vairāk nekā 30 gadus darbojas „Daugavas” skolā. Nenogurstoši, ar milzu entuziasmu vada arī Melburnas latviešu bērnudārzu „Daina”. Vienmēr palīdz ar padomiem, uzstājass diasporas skolotāju semināros, ilgus gadus darbojas gaidu kustībā. Pedagogs ar lielo burtu!

7. Zinta Ozoliņa, Adelaides Latviešu skola, Melburnas Latviešu skola, AZVV.

Zinta Ozoliņa ļoti lielu sava mūža daļu ir veltījusi latviskajai izglītībai Austrālijā. Bijusi Annas Ziedares Vasaras vidusskolas un Adelaides Latviešu skolas vadītāja, ilgus gadus – skolotāja. Melburnas Latviešu skolā darbojusies kā skolotāja palīgs. Kā lektore uzstājusies skolotāju konferencēs.

X Nominācija MEŽVĪTENIS

Izvirzīti vecāki, kuri šajā mācību gadā bijuši neatsverams balsts skolas darbībai.

1. Baiba Kalniņa, Vīnes latviešu skola „Kalniem pāri”, Austrija.

Mūsu skola vienmēr kā prioritāti ir izvirzījusi lasītprieka veicināšanu. Baiba ir neatsverams skolas balsts, jo visa mācību gada garumā ar lielu mīlestību rūpējas par skolas grāmatām, mudina bērnus un vecākus piedalīties lasīšanas veicināšanas programmā „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” un dalās savā lasīšanas pieredzē. Vienmēr gatava aizvietot kādu skolotāju un sagatavot aizraujošas latviešu valodas nodarbības. Baiba ir izcila režisore – „Kalniem pāri” organizētajā latviešu ģimeņu saietā viņa katru gadu kopā ar citiem saieta dalībniekiem iestudē izrādi, tādējādi parādot bērniem, cik svarīga ir teātra kultūra Latvijā. Baiba ir Vīnes mežvītenis, kas balsta un izkrāšņo skolu!

2. Beāte Kuzmane, Vulverhemptonas latviešu skola „Burtnieki”, Lielbritānija.

Beāte ir neatsverams atbalsts „Burtnieku” darbībā, uzņemoties darbu ar sociālajiem medijiem, ievietojot skolas nodarbību un pasākumu reklāmas, pasākumu un nodarbību fotogrāfijas un video Facebook lapā.

3. Ērika Gaidule, Londonas Latviešu skola, Lielbritānija.

Aktīva vecmāmiņa diviem Londonas Latviešu skolas skolēniem. Vienmēr gatava palīdzēt, aktīvi iesaistās skolas darbā.

4. Guntis Urtāns, Stokholmas Latviešu skola, Zviedrija.

Pašaizliedzīgs un nesavtīgs, aktīvs skolas tehniskā un muzikālā atbalsta nodrošinātājs.

5. Inese Dārziņa, Jitlandes latviešu skola „Mazputniņš”, Dānija.

Brīnišķīga dāma, kurai nekas nav par grūtu un bez kuras neviena skolas nodarbība nav iedomājama. Uzsākusi skolā kulinārijas nodarbības un piparkūku darbnīcu, kas kļuvusi par daudzu gadu tradīciju, ar kuru ļoti lepojamies. Ideju un fantastiskas enerģijas ģenerators!

6. Kristīne Adama, Stokholmas Latviešu skola, Zviedrija.

Kristīne ir mūsu skolas labais gariņš gan ikdienā, gan valdes darbos. Vienmēr par visu nemanāmi parūpējas. Kristīne ar savām lieliskajām komunikācijas spējām, mieru, sirsnību, draudzīgumu un prasmi virzīt sarežğītus jautājumus saliedē valdi, skolotājus un vecākus. Viņa ir kā tilts, kas palīdz nokļūt visām skolā iesaistītajām pusēm vienai pie otras. Kristīne patiesi ir kā mežvītenis, kas savij mūs visus kopā.

7. Kristīna Gūtmane, Toronto Latviešu skola, Kanāda.

Ar Kristīnas palīdzību tiek veidots skolas ikgadējais žurnāls „Auseklītis”. Katru gadu mēs varam paļauties, ka skolēnu un skolotāju fotogrāfijas būs skaisti sakārtotas. Mēs zinām, ja skolai ir nepieciešamas labas kvalitātes fotogrāfijas ne tikai žurnālam, bet arī uz Dziesmu svētkiem, teātra izrādēm un citiem pasākumiem, tās būs!

8. Kristīne Marhele, Bergenas latviešu skola „Bergausis”, Norvēģija.

Lieliska persona, galvenā vecāku parstāve, mūsu digitālās un tiešās bibliotēkas vadītāja. Skolotājus un vecākus vienmēr sagaida garda kafija, kas ir Kristīnes gatavota. Kristīne ir vecāks, kurš dienu „Bergausī” sāk, ierodoties ar lielu somu uz ritentiņiem, kurā atrodas daudz un dažādas grāmatas. Ieejot skolas virtuvē, gan bērni, gan vecāki var atrast sev tīkamu lasāmvielu, saņemt ieteikumus par aktuālo bibliotēkas plauktos un arī uzzināt par gaidāmajiem pasākumiem latviešu kopienā. Kristīne uzrunā vecākus un palīdz sagādāt dekorācijas dažādiem pasākumiem. Viņas darbs ir novērtējams, un „Bergausim” ir ļoti paveicies, ka Kristīne savu enerģiju un entuziasmu iegulda tik ļoti nozīmīgā darbā!

9. Lea Liepiņa, Valensijas reģiona latviešu skola „Ābolītis”, Spānija.

Savās mājās Valensijā jau astoņus gadus uztur, nemitīgi atjaunina un papildina latviešu grāmatu bibliotēku gan bērniem, gan pieaugušajiem. Ik gadu rīko Līgo svinēšanu un Piparkūku balli, kas vienmēr izvēršas par skaistām un latviskām Ziemassvētku svinībām, organizē Lieldienu sagaidīšanu ar Lieldienu zaķi, olu krāsošanu, ripināšanu un olu kaujām. Organizē Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu un jauniešu žūrijas programmu. Saliedē un atbalsta Valensijas reģiona latviešu kopienu.

10. Una Veilande, Ziemeļkalifornijas Latviešu skola, ASV.

Una darbojas skolā jau vairāk nekā 10 desmit gadus, kopš skolu sāka apmeklēt viņas meita. Nu jau meita skolu ir pabeigusi, bet Una joprojām ir neatsverams atbalsts skolai. Šos gadus Una pildījusi skolas administratores pienākumus. Ir bijušī brīži, kad viņa aizstājusi gandrīz visus amatus un bijusi skolas stūrakmens. Una ir entuziastiska, rūpīga un atbildīga, bez viņas šī skola nebūtu tāda, kāda ir! Šajā gada Una ir bijusi neatsverams atbalsts skolas vadības maiņas procesā, palīdzot pārējiem iejusties jaunajos amatos. Una noteikti ir pelnījusi iegūt šo nomināciju!

11. Zeltīte un Armands Renķi, Droghedas latviešu skola „Ābolītis”, Īrija.

Milzīgs paldies Renķu ģimenei, jo viņu atbalsts šo daudzo skolas gadu garumā ir neizsīkstošs! Lai arī viņu meitas ir jau izaugušas un tagad ir skolotāju palīgi, atbalsts un motivācija ir jūtama joprojām. Kad skolas vadītājai galvā iešaujas ideja, tad Renķu ģimene ir pirmā, kas palīdz to īstenot. Zeltīte vienmēr iesaistās skolas aktivitātēs, var nospēlēt ludziņu un dziesmu nodziedāt no visas sirds. Bet Armands ir skolai izveidojis karoga stendu, kurā mēs stiprinām skolas un Latvijas karogus. Gandrīz katru gadu pēdējā skolas nodarbība aizrit Renķu ģimenes mājā, kur Armands iekurina pirtiņu un pat mazākie skolēni iepazīst pirts gariņu. Tāds vecāku atbalsts piešķiļ jaunu dzirksteli skolotāju motivācijai un degsmei, paldies!

Sīkāka informācija

Latviešu valodas aģentūras metodiķe

Liene Valdmane, liene.valdmane@valoda.lv

+371 22 144 144