Starptautiskās dzimtās valodas dienā, 21. februārī, Latviešu valodas aģentūra (LVA) iepazīstināja ar jaunākajiem pētījumiem par valsts valodas situāciju un sociolingvistisko procesu dinamiku Latvijā, kā arī uzdevumiem valodas politikas īstenošanā. Viens no galvenajiem LVA direktores Initas Vītolas secinājumiem: „Paradoksālā kārtā ikdienā spējam izvairīties no valodas lietojumu nosakošo normatīvo aktu prasību ievērošanas, tā ignorējot savas un valstiskās vajadzības. Runāt Latvijā valsts valodā nav tikai tiesības, tas ir arī pienākums. Latviešiem ir jāstiprina savs lingvistiskais mugurkauls.” Pēc pētījumu rezultātu prezentācijas notika ekspertu diskusija, kuru vadīja publicists Māris Zanders, un tajā piedalījās Latvijas Universitātes profesore Ina Druviete, Eiropas Savienības Tiesas tiesnese, tiesību zinātniece Ineta Ziemele un Augstākās tiesas tiesnesis Jānis Pleps.

Kopsavelkot Latviešu valodas aģentūras no 2022. līdz 2025. gadam veikto pētījumu „Valodas situācija Latvijā”, „Jauniešu valoda Latvijā”, „Lietpratība latviešu valodā” un „Valsts valodas apguve jauniebraucēju mērķgrupā” rezultātus,  Inita Vītola teica: „Latviešu valoda Latvijā nav tikai dzimtā valoda, tā ir valsts valoda. Latviešu valodas aģentūras uzdevums ir regulāri veikt valodas situācijas pētījumus, kas ir pamatā valsts valodas politikas uzdevumu izvirzīšanā un īstenošanā. Valsts valodas politika ir cieši saistīta ne tikai ar daudzām citām valstī īstenotām rīcībpolitikām, bet jo īpaši ar sabiedrības iesaisti un līdzatbildību. Nekonsekvences prasību izvirzīšanā un ievērošanā, faktos nepamatotu izteikumu, spriedumu un dažādu stereotipisku pieņēmumu popularizēšana un attaisnošana negatīvi ietekmē valodas lietojumu ikdienā. Latviešu valodas prasme sabiedrībā kaut arī ļoti lēnām, tomēr uzlabojas. Daudz lēnāk mainās sabiedrības lingvistiskā uzvedība. Trūkst izpratnes par to, kāpēc Latvijā jārunā latviski, trūkst izpratnes par to, ka atbildība par valsts konstitucionālajām vērtībām ir gan valstij, gan katram sabiedrības loceklim. Izšķiroša ir gan konsekventa valsts rīcība, gan sabiedrības kolektīvā cieņa pret valodu un līdzatbildība runāt latviski.”

LU profesore Ina Druviete diskusijā uzsver: „Latvijas patriots ir tas, kurš runā latviešu valodā. Valodu konkurence ir asa, mums joprojām ir jācīnās par latviešu valodas lietojumu. Kritiskais punkts ir latviešu valodas lingvistiskā attieksme. Valsts valodas statuss ir jāstiprina ne tikai dokumentos, bet galvenokārt praksē. Latviešiem valoda ir galvenais identitātes elements.”

Eiropas Savienības Tiesas tiesnese, tiesību zinātniece Ineta Ziemele turpina: „Latviešu valoda ir mūsu tautas saistviela. Valsts nav laicīgi reaģējusi uz vajadzību veidot sabiedrības kultūru – Latvijā ir skaisti un pareizi runāt latviešu valodā.”

Analizējot iemeslus sabiedrības attieksmei pret latviešu valodu, Ina Druviete min: „Mūsu galvenā nelaime ir valodas apguves nošķirtība no valodas lietojuma. Mēs esam pārāk toleranti, šobrīd tikai 19 % latviešu uz cittautieša uzdotu jautājumu ikdienas saziņā uz ielas atbild latviski. Nepieciešams radikāls pagrieziens sabiedrības domāšanā.”

Ineta Ziemele sarunas turpinājumā rezumē: „Mēs pārāk ilgi esam izlikušies, ka problēmas nav. Latvijā nav vienotas kultūrtelpas un informatīvās telpas, ir nepieciešama valsts valodas politika, kur meklējamas atbildes tālākai rīcībai. Un svarīgs elements šajā politikā ir motivācijas mehānismi.”

Augstākās tiesas tiesnesis Jānis Pleps uzsver: „Lai likumi nepaliktu uz “papīra”, tie ir jāiedzīvina. Tas ir iedzīvotāju uzdevums.”

Noslēgumā Ina Druviete izmanto līdzību ar divām orbītām, kas savā starpā nesatiekas: „Sociolingvisti zina, kas darāms, taču likumdevēji to dažādu iemeslu dēļ nedzird. Situācija šobrīd ir eksistenciāla.”

Ar Latviešu valodas aģentūras pētījumiem varat iepazīties tīmekļvietnes sadaļā „Pētījumi”: https://valoda.lv/petijumi/sociolingvistika/.

Ekspertu diskusija pieejama šeit.