Publicēts Latviešu valodas aģentūras pētījums „Jauniešu valoda Latvijā: latviešu un angļu valodas prestižs, prasme un lietojums” (2022­–2024), kurā apkopoti dati par Latvijas jauniešu valodas lietojuma paradumiem, latviešu un angļu valodas prasmi un lingvistisko attieksmi, latviešu valodai pretstatot globalizācijas ietekmē lingua franca statusu ieguvušo angļu valodu.

Īpaša uzmanība pievērsta četriem savstarpēji saistītiem un valodas izvēli ietekmējošiem aspektiem: sociālo mediju valodas un globalizācijas ietekmei uz valodas izvēli; lingvistiskās attieksmes un sociālās identitātes jautājumiem; latviešu valodas lietojuma un valodu prasmes saistībai; valodu lomai un lietojumam dažādās sociolingvistiskajās jomās.

Pētījuma izstrādē izmantota gan kvantitatīvā – aptauja – gan kvalitatīvā – intervija – metode. Lai iegūtu kvantitatīvus datus par jauniešu valodu lietojuma paradumiem un noskaidrotu potenciālo latviešu un angļu valodas lomu jauniešu ikdienas saziņā, pētījumā apkopoti dati no vairākām aptaujām.

Datu analīze rāda angļu un latviešu valodas pozīcijas valodu hierarhijā jauniešu saziņā, iezīmējot sociolingvistiskā lietojuma jomas, kurās norisinās abu valodu konkurence. Piemēram, sociālās tīklošanās vietnēs jaunieši biežāk lieto angļu valodu. Sarunas ar jauniešiem apliecina, ka latviešu valodas dzirdamību un redzamību nepieciešams nodrošināt visās sabiedrības dzīves jomās, taču jauniešiem aktuālākā ir sociālās tīklošanās telpa.

Jaunieši jūtas droši un nepiespiesti, lietojot latviešu valodu, turklāt viņi identificējas ar latviešu valodā runājošajiem un kultūru. Angļu valodas lietojumu jaunieši parasti saista ar mulitilingvālu identitāti – tā ļauj viņiem satikt jaunus cilvēkus, iegūt jaunus draugus gan klātienē, gan tiešsaistē. Gan latviešu, gan angļu valodas pienācīga apguve ir jauniešiem būtiska, turklāt svarīgāks par prasmju pašnovērtējumu viņiem ir citu viedoklis, jo, piemēram, latviešu valodas prasme ir gan personīgās identitātes būtisks elements, gan ataino kolektīvo piederību.

Valodas lietojuma biežumu vai daudzumu ietekmē tas, kurš valoddarbības veids izmantojams: ja nepieciešamas produktīvās prasmes (rakstītprasme, runātprasme), dominē latviešu valoda, receptīvajās prasmēs (lasītprasme, klausīties prasme) konstatēta angļu valodas dominance. Latviešu valodas dominance konstatēta galvenajās sociolingvistiskajās valodas lietojuma jomās, t. sk. saziņā ar draugiem un ģimeni. Nozīmīgu lomu jauniešu saziņā ieņem valodu mija, kuras intensitāti grūti mērīt ar iegūtajiem rezultātiem, tādēļ šai parādībai nepieciešama cita pieeja un pētījumi.

Valodu lietojums var ietekmēt jauniešu valodas prasmju pašnovērtējumu. Pētījumā konstatēts, ka jaunieši savu latviešu valodas prasmi vērtē kā labāku nekā angļu valodas prasmi. Vienlaikus šajās valodās viņi augstāk vērtē receptīvās prasmes nekā produktīvās prasmes. Tas nozīmē, ka valodu mācībā nepieciešams integrēt dažādas valodas apguves metodes un uzsvērt produktīvo prasmju nozīmi gan dzimtās, gan citu valodu apguvē.

Lingvistiskā attieksme kā noteicošais faktors sabiedrības un valodas kompleksajās attiecībās, jo pozitīva attieksme sekmē valodu apguvi un attiecīgi prasmju pilnveidi un lietojuma paplašināšanos. Sarunās ar jauniešiem secināts, ka nepieciešams atrast vidusceļu starp nekritisku un vieglprātīgu valodas lietojumu un asu nosodījumu pret tiem, kuru valoda ne vienmēr atbilst jēdziena „pareizs” izpratnei. Veidojoties jaunai sociālajai realitātei, nepieciešams sekot līdzi pozitīvas lingvistiskās attieksmes kultivēšanai, lai oficiālā valoda, kopta un bagāta, pildītu sabiedrības vienotājas lomu arvien mainīgajā pasaulē.

Ar pētījuma ziņojumu var iepazīties šeit.