Aktualitātes

Latviešu valodas aģentūras oficiālais paziņojums

Par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju un valsts pārvaldes uzdevumu samazināšanu

2024. gada 18. jūnijā Izglītības un zinātnes ministrija publiskoja četru iestāžu reorganizācijas plānu, kas paredz pievienot LVA jaunizveidotai valsts aģentūrai. Pēc sabiedrības, ekspertu, valodnieku, politiķu diskusijām izglītības un zinātnes ministre A. Čakša šī gada 26. jūnijā medijos sniegusi vairākus publiskus paziņojumus, uzsverot, ka tiek atlikts lēmums par LVA reorganizēšanu. LVA pēc šī paziņojuma gatavojās konstruktīvai sarunai, lai rastu efektīvus risinājumus, taču (bez iepriekšējas informēšanas un diskusijām) šī gada 11. jūlijā (vakar) nacionālās informācijas aģentūras „Leta” ziņu lentā LVA vadība, darbinieki un plaša sabiedrība tika negaidīti pārsteigta – bija publicēts IZM plāns ar LVA reorganizācijas projektu.

Pašlaik publiski pieejamā informācija rada daudzus jautājumus un nesaskan ar iepriekš minēto par institūciju reorganizācijas plāniem. Informācijas trūkuma dēļ LVA nevar atbalstīt plānoto reorganizāciju, jo pašlaik publiski pieejamais skaidrojums norāda uz institūcijas darba efektivitātes mazināšanu.

Analizējot pieejamo informāciju, rodas nopietnas bažas par to, kā tieši tiks stiprināta (finansiāli un funkcionāli) valsts valodas politika, gan arī kā tiks realizēts holistisks atbalsts izglītībai latviešu valodā Latvijā un diasporā. LVA vairāk nekā 20 gadus sniedza metodisko un pedagoģisko atbalstu latviešu valodas stiprināšanai izglītībā, izstrādājot un ieviešot kompleksu atbalsta sistēmu, kas augsti novērtēta gan no Latvijas izglītības iestāžu puses, gan starptautiskiem ekspertiem.

Veicot plānoto reorganizāciju, iestādes funkcijās plānots atstāt vismazāk finansēto funkciju daļu. Piemēram, valodas situācijas regulārai izpētei finansējuma nav. Līdz šim LVA minēto funkciju varēja īstenot, kā sadarbības partnere piedaloties valsts pētījumu programmās. Tāpat ar latviešu valodas praksi un attīstību saistītus izdevumus un informatīvi izglītojošus materiālus LVA izdod, izmantojot pašu ieņēmumu daļu. Savukārt, lai pilnvērtīgi īstenotu informatīvi izglītojošus pasākumus un sekmētu valsts valodas lietojumu, nepieciešama sadarbība ar konkrētu mērķauditoriju vispirms jau izglītības iestādēs – ar pedagogiem, skolēniem, vecākiem.

LVA kompetencē ietilpst tikai tie jautājumi, kas skar latviešu valodas apguvi un pilnveidi lingvistiski heterogēnā vidē un latviešu valodas kā etniskā mantojuma valodas apguvi, līdz ar to saturiski tā nav vērtējama kā funkciju pārklāšanās. Atbalstu latviešu valodas kā svešvalodas apguvei ārvalstīs līdz šim sniegusi tikai LVA. Šie un citi jautājumi kopš 2008. gada ir vērtēti jau vairākkārt. Jāpiebilst, samazinot iestādes funkcijas (un līdz ar to darbinieku skaitu un finansējumu), tiek palielināts administratīvo izmaksu īpatsvars.

Tiesību aktu portālā pieejams rīkojuma projekts „Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju” (dokuments Nr. 24-TA-1725; https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts).

Atbilstoši savai kompetencei un pienākumam reaģēt uz sabiedrībā aktuāliem jautājumiem, LVA 26.06.2024. informēja IZM par iespējamajiem reorganizācijas riskiem, šobrīd tiek gatavota vēstule, lai atkārtoti aktualizētu būtiskus valsts valodas politikas jomas un valsts pārvaldes uzdevumu izpildes aspektus.

Ar cieņu –

Latviešu valodas aģentūras

direktore Inita Vītola

Dalība sarunu festivālā „Lampa”

6. jūlijā bijām sarunu festivālā „Lampa”.

Sarunā „Bro, mēs kinda esam valodas krustcelēs” kopā ar jauniešiem, sociālo tīklu lietotājiem, skolotājiem, filozofiem un sarunas klausītājiem runājām par anglicismiem latviešu valodā, emociju paušanu, valodas mītiem un secinājām, cik ļoti mūsu attieksme pret šiem valodas jautājumiem ietekmē latviešu valodas ilgtspēju, lingvistisko kvalitāti un konkurētspēju gan globālā, gan reģionālā līmenī. Paldies visiem sarunas dalībniekiem un klausītājiem!

Sarunas ieraksts šeit: https://viedtelevizija.lv/skaties/lampa-2024-bro-mes-kinda-esam-valodas-krustceles

Mēs ticam valodas spēkam!

Labās ziņas vasarai – konkursi un radošie darbi

Arī vasarā Latviešu valodas aģentūra piedāvā piedalīties konkursos un iesniegt radošos darbus. Kādi konkursi norisinās jūlijā un augustā?

Lasīt vairāk

Labās ziņas vasarai

Arī vasarā Latviešu valodas aģentūra piedāvā papildināt zināšanas, piedalīties konkursos un dalīties idejās.

Kādi pasākumi sagaidāmi jūlijā?

Trīs karstas dienas jūnijā

26.–28.  jūnijs

Trīs karstas dienas no 26. līdz 28. jūnijam pavadījām Jūrmalā, kur notika LVA rīkotais jau par tradīciju kļuvušais tālākizglītotāju profesionālās kompetences pilnveides mācību gada noslēguma seminārs. Seminārā piedalījās vairāk nekā 70 pedagogu tālākizglītotāju un LVA tiešaistes nodarbību skolotāju, ar kuriem aģentūra sadarbojusies šogad vai arī plāno sadarboties nākotnē. Trīs intensīvu dienu garumā pedagogiem bija iespēja gūt gan plašāku skatījumu uz iespējamo nākotnes izglītību un nākotnes prasmēm, gan iepazīties ar aktualitātēm valodas attīstības, literatūras un lasītprasmes veicināšanas jomā, gan gūt praktiskus padomus, ko ņemt vērā, strādājot ar pusaudžiem. Savās pārdomās un zināšanās dalījās filosofs A. Svece, valodnieki A. Veisbergs, I. Urbanoviča, J. Bondare, literatūrzinātnieks R. Briedis, Izdevniecības „Liels un mazs” pārstāvji, psihoterapeits N. Konstantinovs. Kopā ar Dainu Einbergu mācījāmies, kā darba gaitā pašiem sevi pasaudzēt un atgūt spēkus. Par atelpu un radošu iedvesmu pirmās dienas izskaņā parūpējās Rīgas Jaunā teātra aktieris Vilis Daudziņš, bet otrās dienas vakarā ar muzikālu pārsteigumu semināra dalībniekus iepriecināja 2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieks Jorens Šteinhauers. Savukārt, lai semināra dalībnieki labāk iepazītu vietu, kurā seminārs notika, visiem bija iespēja piedalīties aizraujošā orientēšanās spēlē pa Jūrmalu.

Sirsnīgi pateicamies visiem mūsu tālākizglītotājiem un tālmācības skolotājiem par ieinteresētību, darboties prieku un sadarbību ar LVA daudzu gadu garumā!

Šī gada semināra jaunums – sadarbība ar Eiropas Moderno valodu centru. Lasīt vairāk

Piedalies konkursā „Vasaras karstākais izaicinājums”

Izvēlies vienu vai izpildi abus pielikumā atrodamos uzdevumus, izkrāso simbolus, nofotografē un savu veikumu sūti mums uz e-pasta adresi valodas.speles@valoda.lv līdz 2024. gada 31. augustam.

Balvās divdesmit galda spēles, ko izlozēsim starp visiem atbilžu iesūtītājiem.

Uzdevumi:

• pirmais pielikums;
• otrais pielikums.

Lasīt vairāk

Noslēdzies Valodas spēļu klubiņa maija konkurss

Maija konkursā kopā ar Boliņu un Čirku pētījām kalendāru, mācījāmies, cik un kādi ir gadalaiki, sacerējām dzejoļus. Jums viss izdevās lieliski!

Vardulēna Brašuļa izlozētās balvas šomēnes saņems:

• Rebeka Mikelsone;
• Deivs Runno;
• Madlienas vidusskolas 2. klase;
• Raimonds Bartuševičs;
• Rēzeknes novada Maltas PII „Dzīpariņš” grupa „Kāpēcīši”;
• Kirills Sirotenko;
• Riebiņu vidusskolas 1. klase;
• Anastasija Boroņenko;
• Nīcas PII „Spārīte” grupa „Kāpēcīši”;
• Annija Kleinhofa-Prūse.

Vardulēns Brašulis apsveic veiksminiekus un visus aicina piedalīties arī konkursā „Vasaras karstākais izaicinājums”.

Lasīt vairāk

Balso par diasporas skolu konkursā „Zelta Pūka” izvirzītajiem kandidātiem

Ir noslēgusies diasporas skolu konkursa „Zelta Pūka” kandidātu izvirzīšana desmit dažādām nominācijām četrās kategorijās – „Skolvadība un notikumi”, „Pedagoģiskā darbība”, „Atbalsts” un „Mūža ieguldījums”. Konkursa 10 nominācijām ir izvirzīti 107 kandidāti. Balsošana par izvirzītajiem kandidātiem norisināsies no 2024. gada 31. maija līdz 21. jūnijam, bet konkursa rezultāti tiks izsludināti 2024. gada 17. jūlijā.

Latviešu valodas aģentūras Izglītības daļas vadītāja Dace Dalbiņa par konkursu saka: „Ir nozīmīgi pateikt savu PALDIES, jo no katras zelta pūkas uzplaukst dzeltena pieneņziedu pļava. Visur pasaulē, kur darbojas diasporas latviešu skolas, ir entuziasti, kuri turpina vīt latviešu valodas pavedienu, uzturēt latviskumu, rada interesi un stiprina saikni ar Latviju. Bez jums nebūtu Latvijas, tāpēc tieši JŪS esat pelnījuši  miljoniem paldies!”

Balsot aicinām šeit!

Konkursa nolikums: ej.uz/zeltapuku

Lasīt vairāk

Noslēgusies viktorīna par Latviju un latviešu valodu Eiropas Savienībā

No 1. līdz 24. maijam bija iespējams atbildēt uz viktorīnas jautājumiem un pārbaudīt savas zināšanas par Eiropas Savienību, tajā izmantotajām valodām, terminoloģiju un svešvārdu rakstību. Konkurss 24. maijā ir noslēdzies, un nu publicējam viktorīnas jautājumu atbildes.

Konkursā piedalījies 621 dalībnieks no Latvijas, Francijas, ASV, Gruzijas, Īrijas, Vācijas, Čehijas, Grieķijas un Apvienotās Karalistes.

Uz konkursa balvām pretendēs pieci dalībnieki, kas būs atbildējuši pareizi vismaz uz pusi no jautājumiem. Balvu ieguvējus paziņosim nākamajā nedēļā.

AICINĀM IZVIRZĪT NOMINANTUS DIASPORAS SKOLU KONKURSĀ „ZELTA PŪKA”!

Izsludināta Latviešu valodas aģentūras diasporas skolu konkursa „Zelta pūka” jaunā sezona. Pagājušajā gadā aizsāktā tradīcija radīta, lai pateiktos diasporas latviešu skolu skolu vadītājiem, skolotājiem un vecākiem, kuri entuziastiski un pašaizliedzīgi veic izcilu darbu latviešu valodas kopšanā un saglabāšanā ārpus Latvijas robežām. Līdz 24. maijam ikviens ir aicināts izvirzīt savus kandidātus desmit dažādām nominācijām četrās kategorijās – „Skolvadība un notikumi”, „Pedagoģiskā darbība”, „Atbalsts” un „Mūža ieguldījums”. Balsošana norisināsies no 30. maija līdz 1. jūnijam, bet konkursa rezultāti tiks izsludināti 17. jūlijā.

Aicinām izvirzīt kandidātus nominācijām šeit!

Konkursa nolikums šeit.

Kategorija „Skolvadība un notikumi”: nominācija „Pērkons” – diasporas latviešu skolas vadītājs, kas pārsteidz un iedvesmo, savērpj pasākumus un notikumus, ar karstu sirdi un vēsu prātu vada un saliedē; nominācija „Ozolzīle” – stabilākā un mīlētākā latviešu skolas tradīcija vai pasākums; nominācija „Rasa” – šī mācību gada interesantākā un brīnumainākā diasporas latviešu skolas nodarbība, aktivitāte vai pasākums. Lasīt vairāk