Ar rekordlielu dalībnieku skaitu ir noslēdzies konkurss „Atrodi vārdus”!
Paldies 141 ģimenei, kas aktīvi meklēja vārdus un iesūtīja atbildes. Starp visiem pareizo atbilžu iesūtītājiem notika izloze, galda spēles iegūst: Kristīne Riekstiņa, Daniils Bondarevskis, Millija Vītola, Elvis Laurens, Baiba Leite, Sanija Zandberga, Marija Mišela Kobceva, Samanta Vasiļevska, Anete Krizone, Emīls Logins.
Sveicam!
Š. g. aprīļa beigās latviešu valodu apgūt sākuši pieaugušie, kuri Latvijā ieradušies no ļoti dažādām pasaules valstīm: no Afganistānas, Austrālijas, Hondurasas, Indijas, Krievijas, Sīrijas, Turcijas, Venecuēlas u. c. Neviens no viņiem iepriekš nav mācījies latviešu valodu.
Sākumā visiem ir uztraukums par to, kā tad noritēs pirmās nodarbības, vai visi varēs pieslēgties attālinātajām nodarbībām, vai varēs bez skolotāja tiešas klātbūtnes saprast nepieciešamo. Attālināta mācīšanās vīrusa Covid-19 ierobežošanas nolūkos ir pareiza rīcība, taču pedagogiem, projekta īstenotājiem un arī valodas apguvējiem tas nav vienkārši. Katru dienu ir jārisina dažādi mācību stundu norises jautājumi, ar valodas apguvējiem vairāk jāstrādā individuāli, jāskaidro neuztvertais, nesaklausītais (turklāt daudzos gadījumos mācības notiek bez starpniekvalodas izmantojuma).
Daži ieteikumi pieaugušo pedagogiem, kuri māca valodu attālināti.
Latvijas Radio 1 raidījumā „Ielūdz Radioteātris” no 1. maija līdz 4. maijam plkst. 17.05 skanēs četru raidījumu cikls „Kas manu tautu dara stipru”.
Sagaidot Latvijas simtgadi, Latviešu valodas aģentūrā izvēlējāmies skolēnu radošo darbu konkursa tēmu, kas mudinātu meklēt domas un atziņas dziļākajos mūsu tautas un valsts esības slāņos. Radioraidījumu cikla pārraidēs tiks nolasīti 45 skolēnu sacerējumi, bet kopumā konkursā tika iesūtīti gandrīz 900 darbu. Skolēnu radošos darbus lasīs Dace Bonāte un Jēkabs Reinis.
Latviešu valodas aģentūra īsteno Eiropas Sociālā fonda projekta „Kompetenču pieeja mācību saturā” (līgums Nr. 8.3.1.1/16/1/002) 
apakšdarbību „Profesionālās kompetences pilnveide pedagogiem, īstenojot mācību saturu lingvistiski neviendabīgā vidē”. Tā kā vīrusa Covid-19 izplatības dēļ Latvijā ir izsludināta ārkārtas situācija un ir atceltas visas klātienes nodarbības, mācības notiek attālināti. Šādi tiek nodrošināta vispārējās izglītības pirmsskolu un skolu pedagogu latviešu valodas prasmju pilnveide C1 līmenī, lai pakāpeniski sasniegtu C2 valodas prasmes līmeni (120 stundu kursa programma).
Šobrīd mācības turpina sešas pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu grupas un septiņas skolu kolektīvu grupas. Lasīt vairāk
Kā jau iepriekš informējām, Latviešu valodas aģentūra sākusi Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda projekta „Latviešu valodas 
apguve, lai sekmētu trešo valstu pilsoņu iekļaušanos darba tirgū 2” (Nr. PMIF/8/2019/3/01) īstenošanu. Tā kā vīrusa Covid-19 izplatības dēļ Latvijā ir izsludināta ārkārtas situācija un ir atceltas visas klātienes nodarbības, latviešu valodas mācības notiek attālināti. Nodarbībām pieteikušies dažādu valstu pārstāvji ‒ pieaugušie valodas apguvēji, kuri jau iepriekš ir apmeklējuši A valodas prasmes līmeņa kursus.
Skolotājas Ingas Sokolovas pirmie iespaidi: „Mēs šodien sākām! Mācīties valodu B līmenī ‒ tā ir iespēja sazināties ar jau iepazītiem (A valodas prasmes līmeņa kursos) LIELISKIEM cilvēkiem un satikt jaunus LIELISKUS cilvēkus. Pārfrāzējot Voltēru: „Mani mīļie, ja jūsu nebūtu, jūs vajadzētu izdomāt!” Lasīt vairāk
Šogad latviešu nedēļas nogales skolām un vasaras vidusskolām ārpus Eiropas bija pieejams Latviešu valodas aģentūras (LVA) finansējums no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde” 44 820 EUR apmērā. Salīdzinājumā ar 2018. un 2019. gadu, finansējums šogad ir pieaudzis par 20–25%. Finansējumu administē Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA). Pieteikumu iesniegšana konkursam noslēdzās 16. martā, kopā saņemti 21 skolas pieteikumi, no tiem viens pieteikums atzīts par nederīgu.
Konkursa Finanšu komisija, ko veido PBLA Izglītības padomes locekļi, skolas vērtēja pēc stingriem kritērijiem, kas bija noteikti konkursa nolikumā. Komisija vērtēja gan skolēnu un mācību stundu skaitu attiecīgajā skolā, gan arī līdzekļu pieprasījuma mērķu atbilstību nolikumam. Rezultātā finansējums 44 820 apmērā EUR sadalīts šādi: 11 skolas ASV (tai skaitā vasaras vidusskola “Kursa”) saņems 25 660 EUR; piecas skolas Austrālijā (tai skaitā Annas Ziedares vasaras vidusskola) – 12,600 EUR; trīs skolas Kanādā – 5817 EUR; viena skola Dienvidāfrikas Republikā – 743 EUR. Vidēji vienai skolai piešķirts ir ap 2135 EUR; lielākā summa, ko saņem viena skola ir nedaudz virs 5000 EUR, bet mazākā – 420 EUR. Lielākās summas tika piešķirtas skolām, kurām ir augstāko telpu īres izmaksas, kā arī lielāki apdrošināšanas izdevumi. Lasīt vairāk
8. Baltijas studentu konference „Tilti Baltijā” notiks 2020. gada 16.–17. oktobrī Viļņā. Konferenci organizē Viļņas Universitāte, kas šobrīd aicina visus interesentus iesniegt referātu pieteikumus.
Referātu tematiskās jomas.
Pieteikums un referāta kopsavilkums ir jānosūta līdz 22. jūnijam konferences organizatoriem uz e-pastu balticbridges2020@gmail.com .
Pieteikumam un kopsavilkumam (ne vairāk kā 200 vārdu apjomā) ir jābūt angļu valodā, bet referāti var būt latviešu, lietuviešu, igauņu vai angļu valodā.
Statistika par 23.03.2020.–29.03.2020.
2020. gadu sākām ar jaunu tradīciju – interesentiem latviešu valodas apguves spēļu konkursiem tiešsaistē. Veiksmīgi noslēdzies nu jau trešais konkurss, un 15 
uzvarētāji saņems dāvanā galda spēli „Saderēsim?”.
Nemaz nešaubījāmies, bet nu esam pilnīgi droši, ka spēlēt spēles patīk gan maziem, gan lieliem, tāpēc ar prieku aicinām piedalīties nākamajā konkursā „Atrodi vārdus”.
Mūsdienās korejiešu valodā runā vairāk nekā 75 miljoni cilvēku. Korejiešu valodai oficiālās valodas statuss ir gan Korejas Republikā jeb Dienvidkorejā, gan Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā jeb Ziemeļkorejā, šajā valodā runā arī Ķīnā (pierobežas provincēs), Japānā, Krievijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Singapūrā, Taizemē,
Guamā un Paragvajā.
Korejiešu īpašvārdu atveides principu izstrādē mēģināts izvairīties no starpniekvalodu (piemēram, angļu vai krievu valodas) ietekmes, primāra ir vārdu izruna korejiešu valodā, tajā pašā laikā izruna, cik vien iespējams, pielāgota arī latviešu valodas fonētiskajai un gramatiskajai sistēmai.
Šobrīd Korejas Republikā un Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā tiek atzītas un izmantotas atšķirīgas īpašvārdu atveides sistēmas. Šajos ieteikumos raksturots Dienvidkorejā plašāk izmantoto īpašvārdu lietojums un to gramatiskā uzbūve. Vēsturiski abās teritorijās lietotajā korejiešu valodā ir radušās dažas atšķirības (tās nav detalizētāk atspoguļotas), tomēr nepieciešamības gadījumā šos atveides ieteikumus var izmantot, atveidojot arī Ziemeļkorejas vietvārdus un personvārdus.
Ieteikumu mērķis ir izveidot loģisku, fonētiski precīzu sistēmu korejiešu īpašvārdu atveidei latviešu valodā. Šādi ieteikumi noderīgi gan valsts iestāžu un plašsaziņas līdzekļu darbā, gan pētniecībā.
So, Džinsoks. Korejiešu īpašvārdu atveide latviešu valodā: ieteikumi. Red. J. Platpīre, A. Timuška. Rīga : LVA, 2020. 68 lpp.
Novembra četrās svētdienās (3., 10., 17. un 24. novembrī) pulksten 10.25 Latvijas Radio 1 skanēs Radioteātrī sagatavotais iestudējums „Kas ir […]
Aicinām piedalīties tiešsaistes konsultācijā
Aicinām piedalīties tiešsaistes konsultācijā „Mūsdienu tehnoloģijas latviešu valodas apguvei”, kas notiks 6. novembrī plkst. 15.00 Zoom platformā. Kā palīdzēt skolēniem […]
