Aktualitātes

Runāt valsts valodā nav tikai tiesības, tas ir arī pienākums

Starptautiskās dzimtās valodas dienā, 21. februārī, Latviešu valodas aģentūra (LVA) iepazīstināja ar jaunākajiem pētījumiem par valsts valodas situāciju un sociolingvistisko procesu dinamiku Latvijā, kā arī uzdevumiem valodas politikas īstenošanā. Viens no galvenajiem LVA direktores Initas Vītolas secinājumiem: „Paradoksālā kārtā ikdienā spējam izvairīties no valodas lietojumu nosakošo normatīvo aktu prasību ievērošanas, tā ignorējot savas un valstiskās vajadzības. Runāt Latvijā valsts valodā nav tikai tiesības, tas ir arī pienākums. Latviešiem ir jāstiprina savs lingvistiskais mugurkauls.” Pēc pētījumu rezultātu prezentācijas notika ekspertu diskusija, kuru vadīja publicists Māris Zanders, un tajā piedalījās Latvijas Universitātes profesore Ina Druviete, Eiropas Savienības Tiesas tiesnese, tiesību zinātniece Ineta Ziemele un Augstākās tiesas tiesnesis Jānis Pleps.

Kopsavelkot Latviešu valodas aģentūras no 2022. līdz 2025. gadam veikto pētījumu „Valodas situācija Latvijā”, „Jauniešu valoda Latvijā”, „Lietpratība latviešu valodā” un „Valsts valodas apguve jauniebraucēju mērķgrupā” rezultātus,  Inita Vītola teica: „Latviešu valoda Latvijā nav tikai dzimtā valoda, tā ir valsts valoda. Latviešu valodas aģentūras uzdevums ir regulāri veikt valodas situācijas pētījumus, kas ir pamatā valsts valodas politikas uzdevumu izvirzīšanā un īstenošanā. Valsts valodas politika ir cieši saistīta ne tikai ar daudzām citām valstī īstenotām rīcībpolitikām, bet jo īpaši ar sabiedrības iesaisti un līdzatbildību. Nekonsekvences prasību izvirzīšanā un ievērošanā, faktos nepamatotu izteikumu, spriedumu un dažādu stereotipisku pieņēmumu popularizēšana un attaisnošana negatīvi ietekmē valodas lietojumu ikdienā. Latviešu valodas prasme sabiedrībā kaut arī ļoti lēnām, tomēr uzlabojas. Daudz lēnāk mainās sabiedrības lingvistiskā uzvedība. Trūkst izpratnes par to, kāpēc Latvijā jārunā latviski, trūkst izpratnes par to, ka atbildība par valsts konstitucionālajām vērtībām ir gan valstij, gan katram sabiedrības loceklim. Izšķiroša ir gan konsekventa valsts rīcība, gan sabiedrības kolektīvā cieņa pret valodu un līdzatbildība runāt latviski.” Lasīt vairāk

Dzimtās valodas dienā sveicām konkursa „Vārds, kas mīl, vārds, kas nogalina” uzvarētājus

Starptautiskā dzimtās valodas diena visā pasaulē tiek svinēta 21. februārī. Tās mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību dzimtās valodas vērtībai un skaistumam.

Lai svinētu Dzimtās valodas dienu kopā ar skolu jaunatni, sajustu lepnumu par savu valsti un valodu, Latviešu valodas aģentūra Rīgas Latviešu biedrības namā organizēja skolēnu radošo darbu konkursa „Vārds, kas mīl, vārds, kas nogalina” laureātu apbalvošanas pasākumu. Ar laureātiem sazinājāmies personīgi, dalību pasākumā pieteica 112 skolēni un skolotāji. Tālāko ceļu uz pasākumu mēroja Latviešu valodas aģentūras tālmācības nodarbību audzēkne no Somijas.

Šogad konkursa tēma bija „Vārds, kas mīl, vārds, kas nogalina”. Konkursā sagaidījām lielu pieteikumu skaitu – 997 radošos darbus: esejas, domrakstus, dzejoļus, zīmējumus, komiksus no Latvijas un latviešu skolām ārzemēs (no tiem – 665 literāros darbus un 332 zīmējumus). No katras skolas varēja iesūtīt tikai deviņus darbus, tas nozīmē, ka konkursā piedalījās daudz vairāk bērnu un jauniešu. Esam patiesi iepriecināti par skolēnu atsaucību.

Žūrijas komisija (māksliniece, bērnu grāmatu autore, skolotāja Inita Zēriete; literatūrzinātniece, Latvijas Universitātes profesore, mācību grāmatu autore Ilze Stikāne; UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika; māksliniece, grāmatu sērijas „Koko un Riko” zīmējumu autore Linda Lošina; Latviešu valodas aģentūras projektu koordinatore Velga Līcīte-Meldere) spraigā diskusijā ir vērtējusi un noteikusi labākos radošos darbus dažādās klašu grupās literāro un zīmējumu darbu kategorijās. Sakot sirsnīgu paldies visiem konkursa dalībniekiem, publicējam labāko darbu autoru sarakstu šeit.

Lasīt vairāk

Valodas situācijas pētījumi valsts valodas stiprināšanai sabiedrībā

Pasākums tiks pārraidīts Latviešu valodas aģentūras „Facebook” lapā.

Starptautiskās dzimtās valodas dienā, 21. februārī, Eiropas Savienības mājā notiks saruna par valsts valodas situāciju un sociolingvistisko procesu dinamiku Latvijā. Latviešu valodas aģentūra iepazīstinās ar jaunāko pētījumu rezultātiem: par valodas prasmi, apguvi, lietojumu un lingvistisko attieksmi sabiedrībā, t. sk. skolēnu un jauniešu vecumgrupā un jauniebraucēju vidū. Diskusijā noskaidrosim, kādiem uzdevumiem valodas politikas īstenošanā tuvākajā nākotnē pievēršama lielāka uzmanība, ņemot vērā veikto sociolingvistikas pētījumu datus.

Pasākuma programma.

Aicinām piedalīties tiešsaistes konsultācijā

Aicinām piedalīties tiešsaistes konsultācijā „Elektroniskie valodas resursi: valodas bagātības, normas un jaunumi”, kas notiks 26. februārī plkst. 15.30 Zoom platformā.

Uzziņas par latviešu valodu sameklējamas vairākos elektroniskos resursos, un dažkārt informācijas dažādībā var apjukt: vai viss, kas atrodams „Tēzaurā”, derēs arī domrakstā? Vai vārdnīcas palīdz tikai vārdu skaidrošanai? Apjukumu kliedēs un uz jautājumiem atbildēs Latviešu valodas aģentūras galvenā lingviste Evelīna Zilgalve.

Informāciju par pieslēgšanos saņems tikai reģistrētie dalībnieki.

Reģistrēties aicinām šeit.

Lasīt vairāk

Publicēts pētījums par Latvijas jauniešu valodas lietojumu

Publicēts Latviešu valodas aģentūras pētījums „Jauniešu valoda Latvijā: latviešu un angļu valodas prestižs, prasme un lietojums” (2022­–2024), kurā apkopoti dati par Latvijas jauniešu valodas lietojuma paradumiem, latviešu un angļu valodas prasmi un lingvistisko attieksmi, latviešu valodai pretstatot globalizācijas ietekmē lingua franca statusu ieguvušo angļu valodu.

Īpaša uzmanība pievērsta četriem savstarpēji saistītiem un valodas izvēli ietekmējošiem aspektiem: sociālo mediju valodas un globalizācijas ietekmei uz valodas izvēli; lingvistiskās attieksmes un sociālās identitātes jautājumiem; latviešu valodas lietojuma un valodu prasmes saistībai; valodu lomai un lietojumam dažādās sociolingvistiskajās jomās.

Pētījuma izstrādē izmantota gan kvantitatīvā – aptauja – gan kvalitatīvā – intervija – metode. Lai iegūtu kvantitatīvus datus par jauniešu valodu lietojuma paradumiem un noskaidrotu potenciālo latviešu un angļu valodas lomu jauniešu ikdienas saziņā, pētījumā apkopoti dati no vairākām aptaujām. Lasīt vairāk

Lingvocīdam stop! Centieni nepieļaut ukraiņu valodas iznīdēšanu

24. februārī aprit 3 gadi kopš Krievijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī.

Kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā pastiprināti tiek runāts par ukraiņu valodas lingvocīdu – mērķtiecīgu ukraiņu valodas iznīcināšanu. Informējot par iebrucēju īstenotajiem ukraiņu valodas lingvocīda faktiem un aicinot ziņot par visiem gadījumiem, kad noticis lingvocīds pret ukraiņu valodu, Ukrainas valsts valodas tiesībsargs sagatavojis informatīvo materiālu sēriju „Lingvocīdam stop!”.

Valoda ir viens no stūrakmeņiem, kas veido ikvienas tautas nacionālo identitāti, stiprina cilvēku piederību nācijai un valstij. „Mērķtiecīga ukraiņu valodas iznīcināšana ir noziegums, ko Krievija veikusi vairāku gadsimtu garumā. Ukraiņu valoda ir viena no izšķirīgām ukraiņu nācijas iezīmēm, un Krievijas centieni to iznīcināt ir neapstrīdams vēsturisks fakts. Lingvocīds konsekventi tiek īstenots kā daļa no ukraiņu genocīda, ko Krievija veic īslaicīgi okupētajās teritorijās. Ukraiņu valoda kā nozīmīgs nacionālās identitātes un valstsveides faktors ir viens no galvenajiem Krievijas mērķiem karā pret Ukrainu,” teikts ziņojumos. Tie publicēti Ukrainas valsts valodas tiesībsarga interneta vietnē https://mova-ombudsman.gov.ua/ un Latviešu valodas aģentūras interneta vietnē www.valoda.lv.

Lasīt vairāk

Aicinām piedalīties radošo darbu salidojumā

Latviešu valodas aģentūra ik gadus organizē skolēnu radošo darbu konkursu, katru gadu nosakot konkursa darbu vadmotīvu. Šogad iznāk jau 18. krājums ‒ „Kas ir Tavs varonis šodien?”. Šajos gados skolēni ir pabeiguši skolu, tātad varam teikt, ka šīs ir grāmatas, ar kurām kopā esam auguši un izauguši. Skolēnu radošie darbi gadu gaitā ir ne tikai publicēti grāmatās (https://valoda.lv/projekti/skolenu-radoso-darbu-konkursi/), bet arī ierunāti Latvijas Radio „Radioteātrī”. Kopā šo gadu gaitā ir publicēti 5196 autoru domraksti, zīmējumi, dzejoļi, stāsti, pasakas, esejas.

Droši varam apgalvot, ka skolēnu radītie darbi ir izveidojuši vērienīgu, sirsnīgu un nozīmīgu latviešu valodas un Latvijas, mūsu sapņu un spēka, labo vārdu un dārgumu, vērtību un mūsu sakņu pierakstu kolekciju. Šajā jubilejas gadā aicinām ieskatīties mūsu vārdu, domu un sajūtu spogulī, veidojot skolēnu radošo darbu grāmatu izstādi, darbu lasījumus, kā arī līdz 21. martam piedalīties virtuālajā salidojumā. Aicinām:

• atrast savu darbu un publicēt sociālās tīklošanās vietnēs īsu fragmentu vai teikumu no tā;
• izmantot tēmturi #lasi_mani;
• atzīmēt komentāros draugu, kura darbs arī ir publicēts kādā radošo darbu grāmatā.

Paldies sakām arī iepriekšējo gadu žūrijas komisijas dalībniekiem: Mārītei Āboltiņai, Raimondam Briedim, Guntaram Godiņam, Gaidai Jablovskai, Sandai Rozei, Ksenijai Rudzītei, Valdim Rūmniekam, Silvijai Tretjakovai, Jānim Valdmanim, Inesei Zanderei, Tijai Zīriņai. Lasīt vairāk

Pētījumā analizēts latviešu valodas apguves process skolā un noteikti faktori, kas ietekmē skolēnu lietpratību latviešu valodā

Latviešu valodas aģentūras pētījums „Lietpratība latviešu valodas mācīšanā un apguvē” (2021–2024) veikts, lai noskaidrotu, kādi faktori ietekmē skolēnu latviešu valodas lietpratību. 

Pētījuma centrā ir skolēnu latviešu valodas lietpratība jeb kompetence. Pētījumā izzināti ne tikai pozitīvie ietekmes faktori, bet arī grūtības, kas skolotājiem rodas mācību procesā pamatskolas un vidusskolas posmā (gan īstenojot mācību priekšmeta standartu, gan izmantojot dažādus mācību materiālus). Pētījumā noskaidrots, kādu profesionālu atbalstu latviešu valodas skolotāji vēlētos saņem, lai varētu palīdzēt skolēniem sasniegt augstākus mācību rezultātus.

Pētījumā izmantotas vairākas lietišķās valodniecības teorijas un metodes, iesaistītas dažādas respondentu kopas. Sākotnēji iegūtie pētījumu analīzes rezultāti tika testēti un izpētes metodika papildināta, izmantojot ekspertu intervijās (9 eksperti) noskaidroto. Rezultātā tika apzināts pētāmo jautājumu kopums kvantitatīvajai aptaujai (100 skolotāji), stundu vērojumiem un intervijām ar skolotājiem un skolēniem pēc vērotajām stundām (66 stundu vērojumi). Lasīt vairāk

Grāmatu mākslas konkursā „Zelta ābele” nominēts Latviešu valodas aģentūras izdevums „Valoda pret realitāti: kāpēc valoda der juristiem, bet neder zinātniekiem”

Lasīt grāmatas ir labi, bet lasīt skaistas grāmatas ir vēl labāk!
Šodien paziņoti grāmatu mākslas konkursa „Zelta ābele” nominanti. Priecājamies, ka kategorijā „Uzziņu literatūra” nominēts Latviešu valodas aģentūras izdevums „Valoda pret realitāti: kāpēc valoda der juristiem, bet neder zinātniekiem” (autors ‒ Niks Enfīlds, tulkotāja ‒ Ina Druviete, dizains – Paula Lore).
Grāmata aicina lasītāju aizdomāties par valodas dabu un tās ietekmi uz cilvēkiem. Iedziļinoties lingvistikas, antropoloģijas, kognitīvās psiholoģijas, socioloģijas un komunikācijas zinātnes atziņās, autors atklāj, kā labā valoda darbojas. Šī grāmata ļauj skaidrāk saskatīt un izprast valodas spēku, varu un nozīmi.

Vairāk par grāmatu „Valoda pret realitāti: kāpēc valoda der juristiem, bet neder zinātniekiem”: https://valoda.lv/valodas-vara/ Lasīt vairāk

Konkursa „Baltā pasaule” rezultāti

Vardulēns Brašulis atzīstas mīlestībā visiem janvāra konkursa dalībniekiem, taču balvas nosūtīs tikai izlozes veiksminiekiem.

Šoreiz tie ir:

• Danai Pini;
• Latviešu kultūras skolas „Bergausis” junioru grupa;
• Naujenes PII „Rūķītis” sešgadnieku grupa;
• Haiders Šahs;
• Bauskas Valsts ģimnāzijas 4. a klase;
• Amēlija Renaudiere;
• Artūrs Dukāts;
• Ralfs Upmanis;
• Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas 1. c klase;
• Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolas 1. d klase.

Apsveicam!

Līdz 28. februārim aicinām piedalīties konkursā „Ziemas miegs”. Lasīt vairāk