Meklējam latviešu valodas lektoru!
19.12.2016.Latviešu valodas aģentūra
izsludina konkursu uz lektora vietu Vašingtonas Universitātē Sietlā, ASV
2017./2018. akadēmiskajā gadā.
/* Prevent direct access to this file */ if (!defined('ABSPATH')) { exit( __('Sorry, you are not allowed to access this file directly.', DFCG_DOMAIN) ); } ?>
Latviešu valodas aģentūra
izsludina konkursu uz lektora vietu Vašingtonas Universitātē Sietlā, ASV
2017./2018. akadēmiskajā gadā.
Svinot valodas svētkus, 26. septembrī Latviešu valodas aģentūra izsludināja divus konkursus.
Ikgadējā skolēnu radošo darbu konkursa tēma šogad bija „Labi vārdi sirdi silda”. Esam saņēmuši 418 radošos darbus – dzejoļus, domrakstus, esejas, pārspriedumus, zīmējumus, kolāžas un pat dziesmas. Darbi saņemti ne tikai no dažādu Latvijas novadu skolām, bet arī no Bostonas, Briseles, Vašingtonas, Mineapoles un Frankfurtes pie Mainas. Esam patiesi iepriecināti par Jūsu lielo atsaucību!
Nepieciešams stiprināt latviešu valodas lietošanu sabiedrībā, tai skaitā veicinot latviešu valodas apguvi cittautiešu vidū, jau sākot no pirmsskolas vecuma. To šodien uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis tikšanās laikā ar Valsts valodas komisijas (VVK) pārstāvjiem.
Sarunā ar valodniecības nozares ekspertiem Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvijas sabiedrības saliedētība var notikt tikai uz latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pamata. “Nepieciešams arī turpmāk cittautiešu vidū veicināt ne tikai latviešu valodas apguvi, bet arī izpratni par Latvijas vēsturi un kultūras tradīcijām, kā arī attīstīt pilsonisko izglītību,” sacīja Raimonds Vējonis.
Š. g. 6. decembrī Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā noritēja pedagogu tālākizglītības kursa “Pedagogu profesionālās kompetences pilnveide darbā ar reemigrējušiem bērniem un imigrantiem” pēdējā diena. Kursu laikā skolotāji tikās ne tikai ar lektoriem, bet arī aktīvi dalījās savā ikdienas darba pieredzē, pārdomās par dažādām mācību un skolas dzīves situācijām un meklēja problēmu risinājumus. Pedagogi kursu noslēgumā izteica atzinīgus vārdus par iegūtajām zināšanām un iegūto pieredzi:
Izdošanai sagatavoti un pievienoti mūsu mājaslapas apakšvietnē “Māci un mācies” (maciunmacies.lv) latviešu valodas prasmes līmeņu A1, A2, B1, B2, C1 un C2 apraksti.
Vārdnīcās sniegta atšķirīga informācija. Tā, piemēram, Svešvārdu vārdnīcā (Rīga: Jumava, 1999, 23) norādītas abas formas – gan advente, gan advents, savukārt Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga: Avots, 1995, 41) – tikai advente. Taču baznīcā, piemēram, evaņģēliski luteriskās baznīcas un Romas katoļu baznīcas tradīcijā, pārsvarā tiek lietota forma Advents, turklāt rakstībā ar lielo sākumburtu.
Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija iesaka lietot sieviešu dzimtes formu advente, sniedzot šādu pamatojumu: „..runa ir par Ziemassvētku Notikuma atnākšanas gaidīšanas laiku un aizguvuma pamatā ir procesa nosaukums „atnākšana”, kas latīniski ir „adventus”. Latīņu valodā adventus ir vīriešu dzimtes forma, turpretī latviešu valodā procesu nosaukumi ir sieviešu dzimtes vārdi: atnākšana, gaidīšana, svētīšana. Tāpēc ir adventes laiks un adventes svētdienas, kad iededzam svecītes.” (Terminoloģijas Jaunumi. 2003. Nr. 5/6. Rīga: LZA Terminoloģijas komisija, 2003, 55. lpp.)
Projekta „Latviešu valodas apguve, lai sekmētu trešo valstu pilsoņu iekļaušanos darba tirgū” mērķis ir nodrošināt kursus trešo valstu pilsoņiem latviešu valodas apguvei izglītības un darba tirgus vajadzībām. Projekta izpildes laikā (26 mēnešos) Latviešu valodas aģentūra plānojusi 120 stundu intensīvu mācību kursus 500 trešo valstu valstspiederīgajiem dažādās Latvijas pilsētās – Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī un Ludzā.
Latviešu valodas aģentūra aicina trešo valstu pilsoņus pieteikties latviešu valodas kursiem, rakstot uz pa e-pasta adresi erika.picukane@valoda.lv. Nodarbības grupām sāksies janvārī, maijā un septembrī, vietu skaits ierobežots. Jūsu pieteikumus gaidīsim līdz 2017.gada 5.janvārim. Rakstot uz e-pastu lūgums norādīt: kur grib mācīties, kādas ir priekšzināšanas, valodas prasmes līmenis, no kuras valsts un kad ir ieradies Latvijā. Kursantiem būs iespēja bez maksas kārtot valsts valodas pārbaudes eksāmenu.
2016. gada 17. oktobrī notika Latviešu valodas aģentūras Apbalvošanas padomes pirmā sēde, kurā tika izskatīti 8 diasporas organizāciju ierosinājumi.
Atzinības raksti tika piešķirti 8 diasporas pedagoģiskajiem darbiniekiem par ieguldījumu latviskās identitātes kopšanā:
1.skolotājai Ditai Lasmanei-Slišānei Īrijā;
2.Melburnas MLB Daugavas skolas skolotājai Ilzei Kasparānei;
3.Melburnas MLB Daugavas skolas bibliotekārei Indrai Riterei;
4.Latviešu nacionālās apvienības Kanādā Izglītības nozares vadītājai Elizabetei Pētersonei;
5.Čikāgas bērnudārza „Stariņš” direktorei Andārtei Streipai-Filipsai(Streipa-Philips);
6.skolotājai Kristīnai Putenei;
7.Čikāgas Krišjāņa Barona Latviešu skolas direktorei Elisai Freimanei;
8.Berlīnes Latviešu bērnu un kultūras biedrības vadītājai, folkloras kopas „Rīta rasa” vadītājai, skolotājai Vinijai Folkmanei.
Pagājušās nedēļas nogalē Saulkrastos notika LVA organizētais seminārs skolotājiem “Latviešu valodas apguve daudzveidīgā lingvistiskā vidē”.
Patiesi aktīvā un aizrautīgā darbā ne tikai klausījāmies profesionālos lektorus, bet arī dalījāmies savā pieredzē, runājām par aktualitātēm un vajadzībām latviešu valodas stundās un nodarbībās, strādājot tik dažādās auditorijās.
2016. gada 28. oktobrī Rīgā organizējām konferenci „Mācību saturs dažādās valodās: CLIL pieeja Latvijas un citu Eiropas valstu izglītībā”. Jau kopš 20. gadsimta 90. gadu vidus esam aktīvi piedalījušies bilingvālās izglītības metodikas izstrādē, t.sk. dažādu mācību priekšmetu un latviešu valodas integrētas apguves metodikas izstrādē. 2012. gadā, uzsākot sadarbību ar Britu Padomi, darbību paplašinājām, savas uzmanības lokā iekļaujot arī satura un svešvalodas integrētas apguves metodiku. Patlaban mēs uz mācību satura un valodas integrēto pieeju (CLIL) raugāmies daudzvalodības kontekstā, atzīstot, ka mūsdienās daudzvalodība ir dzīves nepieciešamība izglītības iegūšanai un karjeras izaugsmei, kā arī tā ir iespēja saprast citu kultūru un dzīvot, un justies labi dažādās kultūrvidēs.