2016.gada 5.oktobrī LVA Izglītības daļas metodiķe Ērika Pičukāne piedalījās starptautiskajā konferencē „PASSWORLD 2016 LATVIJA”, uzstājoties ar priekšlasījumu „Kāpēc viņi mācās, ja nezina, vai paliks Latvijā?”. Konferencē tika diskutēts par imigrantu integrācijas procesu, problēmām un sabiedrības uzskatiem šajos jautājumos.
Piedāvājam ieskatu konferencē:
Izdots mācību materiāls, kas domāts 5–8 gadus veciem bērniem latviešu valodas apguvei. Valodas spēles atraktīvā formā pilnveido vārddarināšanas prasmes, nostiprina ar kartītēm apgūto vārdu krājumu, attīsta raksturošanas prasmes. Autores Linda Krastiņa, Liene Valdmane.
Š. g. 11. janvārī, Latviešu valodas aģentūras projektā „Latviešu valodas apguve, lai sekmētu trešo valstu pilsoņu iekļaušanos darba tirgū” mācības sāka grupa, kurā latviešu valodu apgūst cilvēki no dažādām pasaules valstīm: Kubas, Sīrijas, Indijas, Gambejas u. c. Savu pirmo nodarbību skolotāja Kaiva sāka ar ikdienā nepieciešamu frāžu un alfabēta apguvi. Grupā mācās arī tie, kas ir ieguvuši bēgļa vai alternatīvā bēgļa statusu. Latviešu valodas mācībās tiks izmantots gan internetā pieejamais materiāls, gan Latviešu valodas aģentūras izstrādātie mācību līdzekļi. Pirms nodarbības valodas apguvēji bija nedaudz uztraukušies – dažiem tā ir pirmā tikšanās ar latviešu valodu, bet citi jau spēj pateikt atsevišķus vārdus un vienkāršas frāzes.
Vēlam sekmes mācību procesā gan valodas apguvējiem, gan skolotājai!
“Viedokļu sadursme”, laikraksts “Diena” (Sestdiena), 16.12.2016., Jānis Kincis
Viedoklis
pret
Jānis Valdmanis,
Latviešu valodas aģentūras vadītājs
1. Bezatbildīga aplamība. Šī ideja grauj valsts valodas statusu, tas būtu plats solis atpakaļ uz 80. vai 90. gadu valodas situāciju. Pati galvenā problēma, kā zināms, ir informatīvās telpas sadalījums pēc valodas. Tas ir apdraudējums ne tikai valodai, un šīs problēmas sakne nav tikai valsts valodas prasmē vai neprasmē.
2. Attieksmes jautājums. Pētījumā par valodas situāciju pēdējos piecos gados redzam, ka valsts valodas prasme nelatviešu vidē ir ļoti augsta, īpaši tas attiecas uz jaunatni (līdz 34 gadu vecumam), valodu neprot vien līdz 8 procentiem. Problēma ir valsts valodas lietojums – gan cittautiešu, gan pašu latviešu valodiskā uzvedība.
Veicot pētījumu, vaicājām par situācijām, kurās krievvalodīgie sarunu sākuši latviski. Atbildes ir – ja mani uzrunā latviski, un ja sarunas biedrs nesaprot krieviski. Lielā mērā šajā jautājumā bumba ir pašu latviešu pusē. To apliecina pētījuma dati, ka tad, ja cittautietis valsts vai pašvaldības iestādēs latviešu valodā vēršas pie darbinieka, tikai 54 procenti atbild galvenokārt vai tikai latviešu valodā, un sadzīviskās situācijās, kad krievvalodīgais kaut ko vaicā latviski, tikai 33% latviešu atbild latviski, savukārt 27 procenti – drīzāk latviešu nekā krievu valodā. Nav vienas atbildes par iemesliem, bet tas ir nenormāli!
Latviešu valodas aģentūras veiktais pētījums “Valodas situācija Latvijā: 2010-2015” ir piejams elektroniskā versijā.
Pētījumu grāmatas formātā var iegādāties Latviešu valodas aģentūrā.
Pētījums pieejams šeit: Sociolongvistika
Projektā „Latviešu valodas apguve, lai sekmētu trešo valstu pilsoņu iekļaušanos darba tirgū” atbilstoši plānotajam ir sākušies latviešu valodas kursi dažādās Latvijas pilsētās – Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī un Ludzā.
Rīgā mācības sākuši valodas apguvēji, kas Latvijā ieradušies no Ķīnas, resp., no citas valodu saimes runātāju grupas. Pedagoģe Dace pirmās nodarbības vadīja, neizmantojot starpniekvalodu, – ar mācību spēļu palīdzību un mēģinot izrunāt latviešu valodai raksturīgās skaņas, jau apgūti pirmie vārdi un frāzes. Kursu apmeklētāju mērķis ir nodarbībās apgūt latviešu valodu A1 un/vai A2 valodas prasmes līmenī.
Latviešu valodas mācību līdzeklis pieaugušajiem „Laipa. A2” ir turpinājums mācību līdzeklim „Laipa. A1”. Mācību līdzeklī ir 11 nodaļas, kuras saturiski turpina un pilnveido mācību līdzekļa „Laipa. A1” tematiku.
Ir iznākusi rokasgrāmata skolotājam darbā ar migrantiem „Integrācija sākas ar mācīšanos: Latvijas pieredze 21. gadsimtā” (Rokasgrāmata skolotājam darbā ar migrantiem. Sastādītāja un literārā redaktore Sanita Lazdiņa. Rīga: LVA, 2016). Grāmata ir teorētisku rakstu un praktiskās pieredzes stāstu krājums. Tajā autori cenšas atbildēt uz jautājumiem, kā sadzīvot „globālajā ciemā” (angļu literatūras profesora Maršala Makluena piedāvātais jēdziens), kā strādāt skolā un kā mācīties valodu?
Metodiskais līdzeklis (Šalme, A., Auziņa, I. Latviešu valodas prasmes līmeņi. C1–C2. Vadlīnijas. Rīga: LVA, 2016) ir pielikums latviešu valodas augstākā valodas prasmes līmeņa aprakstam. Izdevumā dots valodas prasmes augstākā līmeņa vispārīgs raksturojums, piedāvāti vispārīgo kompetenču un valoddarbības veidu apguves pamatprincipi, valodas apguves pamatuzdevumi. Grāmata ir paredzēta lingvodidaktikas speciālistiem un izglītības darba organizatoriem. To veiksmīgi var izmantot arī valodas apguvēji.
Metodiskajā līdzeklī „Latviešu valodas prasmes līmeņi. A1–B2” (Šalme, A., Auziņa, I. Latviešu valodas prasmes līmeņi. A1–B2. Rīga: LVA, 2016) aprakstīts latviešu valodas apguves process un valodas lietojums atbilstoši Eiropas Padomes izstrādātajai Breakthrough (A1), Waystage (A2), Threshold (B1) un Vantage (B2) satura specifikācijai. Līmeņu aprakstā detalizēti aplūkoti valodas sistēmas apguves jautājumi. Grāmata ir paredzēta lingvodidaktikas speciālistiem un izglītības darba organizatoriem. To veiksmīgi var izmantot arī valodas apguvēji.
