Aktualitātes

Vai aicinājums publiskām personām ar krievvalodīgajiem medijiem runāt krievu valodā ir aktuāls?

“Viedokļu sadursme”, laikraksts “Diena” (Sestdiena), 16.12.2016., Jānis Kincis

Viedoklis

pret

Jānis Valdmanis,

Latviešu valodas aģentūras vadītājs

1. Bezatbildīga aplamība. Šī ideja grauj valsts valodas statusu, tas būtu plats solis atpakaļ uz 80. vai 90. gadu valodas situāciju. Pati galvenā problēma, kā zināms, ir informatīvās telpas sadalījums pēc valodas. Tas ir apdraudējums ne tikai valodai, un šīs problēmas sakne nav tikai valsts valodas prasmē vai neprasmē.

2. Attieksmes jautājums. Pētījumā par valodas situāciju pēdējos piecos gados redzam, ka valsts valodas prasme nelatviešu vidē ir ļoti augsta, īpaši tas attiecas uz jaunatni (līdz 34 gadu vecumam), valodu neprot vien līdz 8 procentiem. Problēma ir valsts valodas lietojums – gan cittautiešu, gan pašu latviešu valodiskā uzvedība.

Veicot pētījumu, vaicājām par situācijām, kurās krievvalodīgie sarunu sākuši latviski. Atbildes ir – ja mani uzrunā latviski, un ja sarunas biedrs nesaprot krieviski. Lielā mērā šajā jautājumā bumba ir pašu latviešu pusē. To apliecina pētījuma dati, ka tad, ja cittautietis valsts vai pašvaldības iestādēs latviešu valodā vēršas pie darbinieka, tikai 54 procenti atbild galvenokārt vai tikai latviešu valodā, un sadzīviskās situācijās, kad krievvalodīgais kaut ko vaicā latviski, tikai 33% latviešu atbild latviski, savukārt 27 procenti – drīzāk latviešu nekā krievu valodā. Nav vienas atbildes par iemesliem, bet tas ir nenormāli!

Lasīt vairāk

Pieejams pētījuma “Valodas situācija Latvijā: 2010-2015” elektroniskais izdevums

Latviešu valodas aģentūras veiktais pētījums “Valodas situācija Latvijā: 2010-2015” ir piejams elektroniskā versijā.

Pētījumu grāmatas formātā var iegādāties Latviešu valodas aģentūrā.

Pētījums pieejams šeit: Sociolongvistika

Latviešu valodas prasme – sekmīgai trešo valstu pilsoņu līdzdalībai darba tirgū

Projektā „Latviešu valodas apguve, lai sekmētu trešo valstu pilsoņu iekļaušanos darba tirgū” atbilstoši plānotajam ir sākušies latviešu valodas kursi dažādās Latvijas pilsētās – Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī un Ludzā.

Rīgā mācības sākuši valodas apguvēji, kas Latvijā ieradušies no Ķīnas, resp., no citas valodu saimes runātāju grupas. Pedagoģe Dace pirmās nodarbības vadīja, neizmantojot starpniekvalodu, – ar mācību spēļu palīdzību un mēģinot izrunāt latviešu valodai raksturīgās skaņas, jau apgūti pirmie vārdi un frāzes. Kursu apmeklētāju mērķis ir nodarbībās apgūt latviešu valodu A1 un/vai A2 valodas prasmes līmenī.

Lasīt vairāk

Izdota latviešu valodas mācību grāmata „Laipa. A2″

Latviešu valodas mācību līdzeklis pieaugušajiem „Laipa. A2” ir turpinājums mācību līdzeklim „Laipa. A1”. Mācību līdzeklī ir 11 nodaļas, kuras saturiski turpina un pilnveido mācību līdzekļa „Laipa. A1” tematiku.

Lasīt vairāk

Izdota rokasgrāmata „Integrācija sākas ar mācīšanos: Latvijas pieredze 21. gadsimtā”

Ir iznākusi rokasgrāmata skolotājam darbā ar migrantiem „Integrācija sākas ar mācīšanos: Latvijas pieredze 21. gadsimtā” (Rokasgrāmata skolotājam darbā ar migrantiem. Sastādītāja un literārā redaktore Sanita Lazdiņa. Rīga: LVA, 2016). Grāmata ir teorētisku rakstu un praktiskās pieredzes stāstu krājums. Tajā autori cenšas atbildēt uz jautājumiem, kā sadzīvot „globālajā ciemā” (angļu literatūras profesora Maršala Makluena piedāvātais jēdziens), kā strādāt skolā un kā mācīties valodu?

Lasīt vairāk

Izdots metodiskais līdzeklis „Latviešu valodas prasmes līmeņi. C1–C2. Vadlīnijas”

Metodiskais līdzeklis (Šalme, A., Auziņa, I. Latviešu valodas prasmes līmeņi. C1–C2. Vadlīnijas. Rīga: LVA, 2016) ir pielikums latviešu valodas augstākā valodas prasmes līmeņa aprakstam. Izdevumā dots valodas prasmes augstākā līmeņa vispārīgs raksturojums, piedāvāti vispārīgo kompetenču un valoddarbības veidu apguves pamatprincipi, valodas apguves pamatuzdevumi. Grāmata ir paredzēta lingvodidaktikas speciālistiem un izglītības darba organizatoriem. To veiksmīgi var izmantot arī valodas apguvēji.

Lasīt vairāk

Izdots metodiskais līdzeklis „Latviešu valodas prasmes līmeņi. A1–B2”

Metodiskajā līdzeklī „Latviešu valodas prasmes līmeņi. A1–B2” (Šalme, A., Auziņa, I. Latviešu valodas prasmes līmeņi. A1–B2. Rīga: LVA, 2016) aprakstīts latviešu valodas apguves process un valodas lietojums atbilstoši Eiropas Padomes izstrādātajai Breakthrough (A1), Waystage (A2), Threshold (B1) un Vantage (B2) satura specifikācijai. Līmeņu aprakstā detalizēti aplūkoti valodas sistēmas apguves jautājumi. Grāmata ir paredzēta lingvodidaktikas speciālistiem un izglītības darba organizatoriem. To veiksmīgi var izmantot arī valodas apguvēji.

Lasīt vairāk

Meklējam latviešu valodas lektoru!

Latviešu valodas aģentūra

izsludina konkursu uz lektora vietu Vašingtonas Universitātē Sietlā, ASV

2017./2018. akadēmiskajā gadā.

Lasīt vairāk

Radošo darbu konkursu žūrijas sāk darbu

Svinot valodas svētkus, 26. septembrī Latviešu valodas aģentūra izsludināja divus  konkursus.

Ikgadējā skolēnu radošo darbu konkursa tēma šogad bija „Labi vārdi sirdi silda”. Esam saņēmuši 418 radošos darbus – dzejoļus, domrakstus, esejas, pārspriedumus, zīmējumus, kolāžas un pat dziesmas. Darbi saņemti ne tikai no dažādu Latvijas novadu skolām, bet arī no Bostonas, Briseles, Vašingtonas, Mineapoles un Frankfurtes pie Mainas. Esam patiesi iepriecināti par Jūsu lielo atsaucību!

Lasīt vairāk

Valsts prezidents: jāstiprina latviešu valodas pozīcijas

Nepieciešams stiprināt latviešu valodas lietošanu sabiedrībā, tai skaitā veicinot latviešu valodas apguvi cittautiešu vidū, jau sākot no pirmsskolas vecuma. To šodien uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis tikšanās laikā ar Valsts valodas komisijas (VVK) pārstāvjiem.

Sarunā ar valodniecības nozares ekspertiem Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvijas sabiedrības saliedētība var notikt tikai uz latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pamata. “Nepieciešams arī turpmāk cittautiešu vidū veicināt ne tikai latviešu valodas apguvi, bet arī izpratni par Latvijas vēsturi un kultūras tradīcijām, kā arī attīstīt pilsonisko izglītību,” sacīja Raimonds Vējonis.

Lasīt vairāk