Līgo apsveikums

 Vai jau Jāņi? Dienas iet ar darbu un steigām, tā ka nepagūst acis pacelt uz augšu, un arī kalendārs steidzas pa trīspadsmit dienām uz priekšu, un tā mēs iedzīvojušies Jāņos, un lielais, jaukais svētku noslēpums jau ir tik tuvu. Viņš ir kā apsegts biķeris uz galda, kuram mēs vēl kautrējamies klāt iet, kad sirdi skar jau svētku jausma. Gribētos aiztaisīt acis priekš šās pilsētnieciskās ikdienišķības, kurā mēs esam nogrimuši, un celt viņas atpakaļ uz laukiem, kur ir viss Jāņu spožums, kur tautas dvēsele kā brīnumziedu vēl vienmēr uzticīgi glabā Jāņu nakts noslēpumu, kur ir mūsu jaunība un visas labākās svētku atmiņas. Mēs esam aizgājuši no dabas un tautas. Mums jāmeklē ceļi atpakaļ. Un vai ir vēl brīnišķīgāki ceļi kā šie ceļi Jāņos, pusgaišā vasaras naktī, apvīti dziesmām, nokaisīti puķēm un zālēm, kuras vīstot atdod šai naktij visu savu elpu?                                                                                                                         

Kārlis Skalbe