Lībiešu kultūras dienās 2014 atklātas lībiešiem un latviešiem nozīmīgas grāmatas
2014. gada 13. septembrī Ventspilī ceturto reizi tika organizētas Lībiešu kultūras dienas. Ventspils Galvenajā bibliotēkā notika konference Livonica IV, kuras ietvaros tika prezentētas lībiešu valodas pētniecībā un latviešu kultūrā nozīmīgas grāmatas.
Šogad Lībiešu kultūras dienas tika svinētas spilgtākā lībiešu kultūras pārstāvja Jāņa Prinča un Prinču dzimtas zīmē. Konferencē par lībiskajiem vietvārdiem Zlēku pusē stāstīja rakstniece Laimdota Sēle. Žurnāliste Līga Gabrāne runāja par Ventspils Ostgala rašanos un smilšu putināšanas problēmu Kurzemē, turklāt L. Gabrāne, izmantojot mūsdienīgas metodes, ir veikusi nozīmīgu darbu Jāņa Prinča mājvietas Ventspilī meklējumos, kas pētniecei arī izdevies. Novadpētniece Baiba Šuvcāne iepazīstināja ar plašo Prinču dzimtu un tās pārstāvju ieguldījumu lībiešu kultūras un valodas uzturēšanā. Tulkotāja un Jāņa Prinča pēctece Ulla Frasere iepazīstināja dalībniekus ar Prinču 1845. gadā izdoto dzejas grāmatu „Jūrnieku svētas dziesmas un lūgšanas”.
Konferences Livonica IV noslēgumā tika atvērts Jāņa Prinča un viņa dēla Jāņa sarakstītās grāmatas „Jūrnieku svētās dziesmas un lūgšanas” trešais izdevums. Šis dzejas krājums, kas līdz šim diemžēl nav bijis plaši zināms plašākam latviešu lasītāju lokam, ir būtisks latviešu kultūrā un literatūras vēsturē. Dzejas krājums ir iznācis 1845. gadā Jelgavā un ir otrs nevācu autoru dzejas krājums latviešu valodā. Līdz ar šo dzejas krājumu latviešu dzejā izbeidzās nepilnus četrus gadu desmitus ieilgušais pārtraukums pēc Neredzīgā Indriķa „Dziesmām”. Ideja izdot šo grāmatu radās Ventspils bibliotēkas darbiniecēm, bet to īstenoja nodibinājums „Ventspils lībiešu apvienība „Rānda”” ar palīgiem un atbalstītājiem.
Konferences noslēgumā Tartu Universitātes profesors Tīts Reins Vītso iepazīstināja ar Igauņu un somugru valodniecības žurnāla (ESUKA – JEFUL) speciālnumuru „Pētījumi par lībiešu valodu” (Studies on Livonian), ko veidojuši vairāku valstu zinātnieki. Izdevumā ir 15 raksti, kuru autori ir labākie lībiešu valodas un kultūras pētnieki – vēsturnieki un valodnieki. Katram rakstam ir pievienota arī anotācija lībiešu valodā. Žurnāls visiem interesentiem brīvi pieejams arī elektroniski: http://jeful.ut.ee/index.php/JEFUL.
Lībiešu kultūras dienas Ventspilī rīkoja nodibinājums „Ventspils lībiešu apvienība „Rānda”” un Līvu savienības Ventspils nodaļa sadarbībā ar Lībiešu kultūras centru. Lībiešu kultūras dienas finansiāli atbalstīja Ventspils pilsētas dome, Latviešu valodas aģentūra un SIA „Baltimar VT”. Lībiešu kultūras dienu Ventspilī sadarbības partneri ir Ventspils muzejs un Ventspils bibliotēka.
{smoothgallery gallery= 72}