2023. gada 21. martā

Latvijas finansējumu šogad saņem 43 diasporas skolas Eiropā un kaimiņreģionāNoslēdzies Eiropas Latviešu apvienības (ELA) un Latviešu valodas aģentūras (LVA) konkurss Eiropas diasporas skolu finansiālajam atbalstam 2023. gadā.

Finansējums piešķirts 43 skolām no 20 valstīm. Kopējais finansējuma apjoms, ko diasporas latviešu skolas saņems savas darbības nodrošināšanai, ir 104 580 EUR. Finansējumu nodrošina LVA no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde”.

Konkurss “Diasporas skolu finansiālā atbalsta nodrošināšana Eiropā un kaimiņreģionā” tika izsludināts 2023. gada 21. februārī un pieteikumi tika pieņemti līdz 5. martam. Kopumā finansējumam pieteicās 43 latviešu skolas, kas darbojas Eiropā vai tās kaimiņreģionā ārpus Latvijas, pieprasot finansējumu 142 334 EUR apmērā, kas ir par 36% vairāk nekā pieejamais finansējums.

ELA un LVA pateicas visām latviešu skolām par neizsīkstošo darbu un neatlaidību, mācot bērniem latviešu valodu. “Liels prieks, ka latviešu skolas Eiropā ir atguvušās pēc pandēmijas, ar entuziasmu un izdomu turpina darbu gan klātienē, gan dažādos jauktos veidos, lai latviešu valodas un tradīciju apgūšana būtu iespējama ikvienam interesentam. Lai jaunās zināšanas plaukst kā puķes pavasarī!” mudina ELA izglītības referente Ilze Atardo.

Pēc pieteikumu formālās un saturiskās atbilstības izvērtēšanas komisija, ko veido ELA un LVA pārstāvji, apstiprināja finansējumu 43 skolām no 20 valstīm – Austrijas, Beļģijas, Dānijas, Francijas, Grieķijas, Gruzijas, Igaunijas, Itālijas, Īrijas, Islandes, Lielbritānijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Somijas, Spānijas, Šveices, Vācijas un Zviedrijas. Konkursa rezultāti redzami šajā tabulā. Kopā visās 2023. gadā finansiālo atbalstu saņēmušajās Eiropas un kaimiņreģiona diasporas skolās mācās 1283 bērni.

64% no visa kopējā finansējuma tiek piešķirti telpu īrei un apdrošināšanai, 20% – mācību un metodiskajiem līdzekļiem, materiāltehniskajam nodrošinājumam, izglītojošo izdevumu un platformu abonēšanai, kā arī kancelejas preču iegādei, 10% – ceļa izdevumu segšanai skolotājiem un tikai 5% finansējuma – dažādiem citiem izdevumiem.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir ievērojami palielinājies telpu īres izmaksu apjoms. Tā rezultātā finansējuma lielākā daļa tiek patērēta skolas telpu nodrošināšanai, samazinot finansējumu skolas mācību procesa nodrošināšanai, un tā ir tendence, ar ko jārēķinās līdz ar inflācijas kāpumu visā pasaulē. Tādēļ, lai iekļautos pieejamajā budžetā, konkursa komisijai nācās pieņemt lēmumu par mazāk būtisko finansējuma pieprasījumu noraidīšanu. Tā, piemēram, šajā gadā nebūs iespēja finansēt skolu administratīvo darbību, netiek finansētas skolēnu mācību ekskursijas, kā arī vairs nav pieejams līdzfinansējums kvalificētu izglītības pakalpojumu sniedzēju nodrošinātām attālinātām mācību nodarbībām, ar ko skolas līdz šim varēja papildināt savu mācību programmu.