Laikraksts „Izglītība un Kultūra” par LVA organizēto nometni diasporas bērniem

Šā gada 18. augusta laikraksta „Izglītība un Kultūra” slejās publicēts raksts par LVA organizēto nometni diasporas bērniem. Prieks par atzinīgiem vārdiem un ieteikumiem! Tālāk publicējam „Izglītības un Kultūras” rakstu.

Vairākus gadus pēc kārtas jūlija nogalē diasporas nedēļas nogales skolu skolotāji tiekas kādā no skaistākajām Latvijas vietām, lai piedalītos tālākizglītības kursos, ko organizē Latviešu valodas aģentūra (LVA). Šis gads nebija izņēmums – 26.–28. jūlijā diasporas skolu pedagogi mācījās, dibināja kontaktus un baudīja dzīvi Rēzeknes novada „Ezermalā” – Rāznas ezera krastā. Kā kursu noslēgumā atzina vairākas skolotājas, šogad tie esot bijuši patiesi izcili gan dzīvesgudro lektoru priekšlasījumu, gan meistarklašu dēļ, nemaz nerunājot par dziedāšanu, dančiem un vakarēšanu īsti latgaliskā garā.

Kursos piedalījās 50 diasporas nedēļas nogales skolu skolotāji un ārvalstu augstskolu docētāji, pārstāvot Eiropu, ASV, Kanādu, Austrāliju un Krieviju. Tā kā ārvalstu augstskolu mācībspēks šajos kursos piedalījās pirmoreiz (iepriekšējos gados tos rīkoja tikai nedēļas nogales skolu pārstāvjiem), kursu organizētāji docētājiem bija sagatavojuši atsevišķu, speciāli viņu vajadzībām pielāgotu programmu.

„Esiet laimīgi!”

Ar tik vienkāršiem, bet sirsnīgiem vārdiem klātesošos uzrunāja LVA Izglītības daļas vadītāja direktora vietniece Dace Dalbiņa. Laimīgs ir tāds cilvēks, kurš strādā sirdij tuvu darbu – sirdsdarbu. Diasporas skolu skolotāju darbs, kas lielā daļā gadījumu tiek veikts brīvprātīgi, tikai pēc gadiem saņemot pateicības vārdus no audzēkņiem un viņu vecākiem, tāds arī ir. Lai pildītu skolotāja pienākumus, nenovērtējama loma ir motivācijai. LVA direktors Jānis Valdmanis atgādināja, ka Vaira Vīķe-Freiberga jau 1972. gadā uzrunā Vispasaules latviešu jaunatnes kongresā tika pievērsusies motivācijas jautājumam, jo tā ir galvenais dzinulis gan skolotājam, gan audzēknim: „Kamēr jūs būsiet un strādāsiet tur, kur esat, tikmēr latviskā izglītība pastāvēs. Motivētu skolotāju neaizstās ne visskaistākā latviešu valodas mācību grāmata, ne visperfektākais tehnoloģiskais rīks.”
J. Valdmaņa paustajam pievienojās Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Pēteris Kārlis Elferts, piebilstot: „Latvietības saglabāšanā būtisks ķēdes posms ir skola. Pat dzīvojot ārpus Latvijas jauktā ģimenē, bērni izaug par latviešiem, ja vien vecāki ievēro konsekvences.” Vēstnieks pateicās skolotājiem par viņu ieguldījumu diasporas jaunatnes audzināšanā un latviskuma uzturēšanā, kā arī aicināja veidot jauniešu organizācijas. „Skola ir viens ķēdes posms, bet otrs posms ir nometnes. Tajās piedzīvoto bērni atceras līdz pat Ziemassvētkiem, bet no jaunā gada ar nepacietību sāk gaidīt nākamo nometni,” uzrunas noslēgumā atgādināja P. K. Elferts.

Uzlādēt baterijas visam mācību gadam

Lai uzzinātu pašu diasporas skolu pārstāvju viedokli par kursiem, uzrunāju vairākas skolotājas. Tā kā šogad visplašāk bija pārstāvēta Īrija, iztaujāju Latviešu biedrības Īrijā (LBĪ) skolu pārstāves, bet ne tikai viņas.
LBĪ Mūzikas studijas-skolas „Mazais letiņš” vadītāja LBĪ priekšsēdētāja Inguna Grietiņa saka: „Kursi dod fantastiski radošu iedvesmu visam mācību gadam. Tā ir gan zināšanu atkārtošana, gan inovatīvu metožu, materiālu apgūšana. Mēs savā skolā izmantojam integrēto mācību metodi, kas ietver latviešu valodu, mūziku, latviskās tradīcijas, mūzikas instrumentu spēles pamatus, dejas, vēsturi un ģeogrāfiju. Arī kursu vakara kultūras programma ir liels dalībnieku ieguvums, jo dod iespēju turpmākai sadarbībai ar māksliniekiem. Tādējādi pie mums ir atceļojuši jau vairāki projekti, veicinot diasporas sadarbību ar māksliniekiem Latvijā un priecējot mūsu jauno paaudzi, skolotājus, vecākus un vietējo sabiedrību. Viena no svarīgākajām kursu daļām ir sarunas, kad skolotāji no visas pasaules var dalīties pieredzē un pārliecināties, ka mēs, būdami katrs savā valstī, neesam vienīgie brīvprātīgie šā darba veicēji. Mūsu ir ļoti daudz, un mēs darām svētīgu darbu – audzinām jauno paaudzi latviskā garā. 10 LBĪ skolās kopā mācās 292 bērni un brīvprātīgo darbu veic 53 skolotāji un viņu palīgi.
Es pati kursos piedalos kopš 2011. gada, izņemot 2014. gadu; esmu stāstījusi arī savu pieredzi, vadot darba grupas. Arī citi LBĪ skolu skolotāji regulāri apmeklē gan LVA, gan citus diasporas skolotāju seminārus un kursus.”
LBĪ Navanas latviešu bērnu un jauniešu apvienības „Impulss” pārzine skolotāja Inga Zvirgzdiņa stāsta: „LVA skolotāju vasaras kursos piedalos pirmo reizi. LBĪ Navanas latviešu bērnu un jauniešu apvienības „Impulss” skolotājas iepriekš ir apmeklējušas dažādus kursus diasporas pedagogiem gan Bredfordā, gan Īrijā, tomēr Latvijā šie ir pirmie apmeklētie kursi. Viens no iemesliem, kāpēc izlēmu piedalīties, ir pozitīvās atsauksmes no maniem Īrijas latviešu skolu kolēģiem. Viņi LVA kursos ir guvuši daudz jaunu zināšanu, saņēmuši informāciju par jaunākajām tendencēm darbā ar bērniem diasporas skolās, iepazinušies ar kolēģiem no citām Eiropas latviešu diasporas skolām un, protams, guvuši pieredzi, ko izmantot skolas darbā.
Runājot par apvienību „Impulss”, varu pastāstīt, ka mūsu skolā latviešu valodu pasniedz skolotāja Marita Levica, kura izmanto dažādas valodas apguves metodes. Darbs norit gan grupās, gan pa pāriem. Bērni uzdod jautājumus un meklē atbildes, risina krustvārdu mīklas, izdomā stāstu turpinājumus, diskutē un raksta diktātus, spēlē burtu spēles, atveido vārdus „Mēmajā šovā” un iet rotaļās. Organizējam arī mācību braucienus. Pagājušajā gadā skolu apmeklēja 25 bērni.”
LBĪ Latviešu nedēļas nogales skolas „Saulgriezīte” vadītāja Ilze Barkus uzsver: „Atšķirībā no kolēģes LVA rīkotajos skolotāju kursos nepiedalos pirmo reizi. Kopš 2014. gada regulāri esmu apmeklējusi kursus gan Bredfordā, gan vairākās vietās Latvijā – Jumurdā, Talsu novadā un šogad Latgalē, turklāt gandrīz vienmēr no manis pārstāvētās skolas kursos piedalās arī citas skolotājas. Šogad LVA kursus apmeklējam kopā ar kolēģi Zaigu Korkoranu (Corcoran).
Stimulu piedalīties rada iespēja apgūt jaunas zināšanas, lai vēl kvalitatīvāk un interesantāk vadītu nodarbības un arī skolu, taču vissvarīgākais ir uzlādēt baterijas, kas nenoliedzami izdeg mums visiem… Man šie kursi dod ļoti daudz. Tās ir pozitīvas emocijas, jaunas idejas, citu pieredze, pleca izjūta, ka neesi viens, arī jaunas iepazīšanās.
Skolā izmantojam visdažādākās metodes. Patiesībā jau katrs skolotājs ienes savu stilu un metodes. Mācot latviešu valodu, pamatā ir LVA mācību materiāli: gan grāmatu un darba burtnīcu veidā, gan tīmeklī pieejamie. Esam noorganizējuši arī pasaku klasīti jeb mazo bērnu muzikālo studiju. Nākamajā mācību gadā plānojam mācīt deju soļus, ritmus un danču pamatelementus, kas būs papildinājums dziedāšanai. Rīkojam ekskursijas un citus pasākumus gan skolas zālē, gan brīvā dabā. Pagājušajā mācību gadā „Saulgriezīti” apmeklēja 50 audzēkņu 2–14 gadu vecumā.”

Kursos gūtās zināšanas kā ieroču noliktava

Interesants, neparasts viedoklis par diasporas nedēļas nogales skolu skolotāju kursiem ir Milānas Latviešu skolas vadītājai Vitai Začestai, kura tajos piedalās otro gadu. Iepriekšējais darba cēliens viņai esot bijis īpašs – tas Milānas Latviešu skolai bija pirmais mācību gads. Tādēļ par iespēju kopā ar vēl pāris skolotājām apmeklēt kursus, pirms tika nodibināta mācību iestāde, V. Začesta ir ļoti pateicīga. „Atceroties pagājušās vasaras mācības, ir jāatzīst, ka viss šķita pilnīgi jauns. Mani vadīja vēlme apgūt citu skolu pieredzi, turklāt par kursiem biju dzirdējusi labas atsauksmes no vairākām skolotājām,” viņa stāsta. „Šogad vēlējos piedalīties un mudināju to darīt arī kolēģes, jo augstu vērtēju gan jaunās zināšanas, gan iespējas pārrunāt dažādus sasāpējušus jautājumus un salīdzināt risinājumus, gan iedvesmu turpmākajam darbam, ko guvu, piedaloties kursos, pagājušajā vasarā. LVA kursi ir kā bagātīga ieroču noliktava – tie dod simtiem jaunu ideju, paņēmienu, triku, turklāt ne tikai darbā ar skolēniem, bet arī ar vecākiem; stiprina morāli un fiziski, dod pārliecību, ka tas, ko darām, ir vērtīgi un ka grūtības, ar kurām sastopamies, nav jaunas un nepārvaramas.”
Milānas Latviešu skolas vadītāja pastāstīja, ka ikdienas darbā pedagogi izmanto integrēto valodas apguves pieeju. Atsevišķo mācību priekšmetu temati tiek iekļauti visās nodarbībās ar mērķi labāk apgūt un nostiprināt latviešu valodu.
„Katra nodarbība ir piesaistīta kādam Saules gada kalendāra notikumam, iepazīstinot bērnus ar folkloru un tradīcijām. Liela loma ir atvēlēta valodas apguvei ar mūzikas palīdzību: katrā nodarbībā bērni dzied un iet rotaļās. Mazākajiem daudz darbiņu ir ar rokām – saistībā ar izvēlēto stundas tematu viņi zīmē, līmē, veido utt. Izmantojam gan skolotāju gatavotus audio un video materiālus, gan LVA darba lapas, lasāmgrāmatas un video,” stāsta pedagoģe.
Pirmajā mācību gadā Milānas Latviešu skolu sāka apmeklēt 20 audzēkņu, taču, tā kā daži mainīja dzīvesvietu, tostarp divi bērni pārcēlās uz Latviju, skolas gadu pabeidza 15 bērni 3-18 gadu vecumā. „Mums vēl ir arī pavisam maziņie, bet viņi darbojas kopā ar mammām,” uzsver V. Začesta.