29. martā notika Latviešu valodas aģentūras Jauniešu sarunu telpas pirmā saruna, kas bija iecerēta pirms mēneša. Dienā, kad Ukrainā sākās karš. Mēs nevarējām. Mēs dzīvojām vienā elpā ar Ukrainu, ko bija aizžņaugusi Krievijas agresija.

Šajās 34 kara dienās mēs iemācījāmies runāt un neklusēt. Mūsu Jauniešu sarunu telpas īpašais viesis Henriks Eliass Zēgners Ukrainas atbalsta pasākumā, kas notika Rīgā 5. martā un pulcēja ap 30 000 dažādu tautību pārstāvju, savā uzrunā teica:

„Kā palīdzēt Ukrainai?

Katrs var darīt to, ko prot vislabāk.

Tiem, kas prot rakstīt, ir jāraksta.

Tiem, kas prot organizēt, ir jāorganizē.

Tiem, kas prot gleznot, ir jāglezno.

Tiem, kas prot diplomātiju, ir jāved sarunas.

Un tiem, kas prot cīnīties, ir jācīnās.

Tiem, kas prot mācīt skolā, ir jāmāca skolā.

U n   s k o l ā   i r   j ā m ā c a   p a t i e s ī b a.

Ir daudzi un dažādi veidi, kā šobrīd palīdzēt Ukrainai.”