Ieskats grāmatas „CLIL jeb mācību satura un valodas integrēta apguve: paradigmas maiņa” atvēršanas svētkos
2015. gada 27. maijā Latviešu valodas aģentūra Eiropas Savienības mājā rīkoja metodisko rakstu krājuma „CLIL jeb mācību satura un valodas integrēta apguve: paradigmas maiņa” (Rīga: LVA, 2015) atvēršanas svētkus.
Jaunais izdevums veiksmīgi turpina 2008. gadā iesākto izdevumu sēriju bilingvālo mācību skolotājam, un ir jau trešais izdevums šajā metodisko rakstu krājumu sērijā.
Krājums plašāk raksturo CLIL ceļus un kontekstus Latvijā, atklāj jaunās pieejas izmantošanas pieredzi Latvijas skolās un augstskolās, kā arī aplūko tās nākotnes perspektīvas Latvijā.
Pasākumā ievadvārdus teica aģentūras direktors profesors Dr.philol. Jānis Valdmanis, uzsverot, ka CLIL pieeja, ar kuru jaunais krājums iepazīstina Latvijas pedagogus, paplašina valodas praktisko lietojumu mācību procesā un tādēļ ir būtisks ieguldījums valodu mācību metodikas attīstībā.
Izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles vārdā uzrunu teica ministres padomniece komunikācijas jautājumos Ilze Salna. Viņa norādīja, ka mūsdienās CLIL mērķis ir nodrošināt Latvijas skolēnu un pedagogu konkurētspēju izglītības ieguvē un darba tirgū ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un pasaulē.
Grāmatas atvēršanas svētkos vislielāko paldies Latviešu valodas aģentūra teica grāmatas sastādītājai un redaktorei Rēzeknes augstskolas asociētajai profesorei Dr.philol. Sanitai Lazdiņai, rakstu autoriem: Latvijas Universitātes profesorei Inai Druvietei, aģentūras darbiniecēm Vinetai Vaivadei un Indrai Lapinskai, Rēzeknes Augstskolas profesorei Veltai Ļubkinai, Rīgas, Daugavpils, Jelgavas un Liepājas skolu skolotājām Inai Evardsonei, Silvijai Mickevičai, Ilonai Ustinovai, Inesai Gurjanovai, Ritmai Tīrumniecei, Raisai Stunžānei, Gaļinai Skorobogatovai, Janai Freimanei, kā arī sociālpolitisko pētījumu institūta „Baltic Institution of Social Sciences” pētniecei Dr.sc.soc. Evijai Kļavei. Grāmatas tapšanā īpašs paldies tika teikts arī vāka un maketa izstrādātājai Inesei Siliniecei, korektorei Agitai Kazakevičai un recenzentei – sabiedriskās politikas centra „PROVIDUS” attīstības direktorei un rīcībpolitikas analītiķei Dr. hist. Marijai Golubevai.