Latviešu valodas aģentūra veikusi pētījumu „Valodas ideoloģija un plašsaziņas līdzekļi (televīzija)” (2014), kas pieejams lasīšanai elektroniskā formātā. Pētījuma interešu lokā ir tieši valsts valodas ideoloģija jeb valsts valodai piedēvētais statuss un vērtība plašsaziņas līdzekļos, precīzāk televīzijā, kas ir viena no ietekmīgākajiem mūsdienu pasaules sabiedrības ietekmētājiem un populārākais no izmantotajiem plašsaziņas līdzekļiem. Pētījuma pamatā ir dziļo interviju ar nozares ekspertiem un pārstāvjiem rezultāti kontekstā ar sabiedrības kvantitatīvo aptauju datiem.

Lai sekmētu latviešu valodas kā valsts valodas attīstību un veicinātu valsts valodas lietošanu visā sabiedrībā, būtiski ir, lai latviešu valoda būtu Latvijas valodu hierarhijā visaugstākajā pozīcijā visās valodas lietojuma jomās, t. sk. plašsaziņas līdzekļos. Tieši televīzijai kā populārākajai no plašsaziņas līdzekļiem ir būtiska loma sabiedrības domas veidošanā un ietekmēšanā.

Šis pētījums parāda, ka latviešu valodas lietojuma galvenās problēmas Latvijas plašsaziņas līdzekļos ir valodu hierarhija un krievu valodas pārlieka lietošana, divas informatīvās telpas, samērā liberālā likumdošana un privāto uzņēmēju vēlme gūt peļņu, pat ja tas notiek uz latviešu valodas rēķina. Latviešu valodas izplatība plašsaziņas līdzekļos kā nozīmīgā publiskās telpas segmentā ir nepietiekama – latviešu valodas kvantitatīvais īpatsvars informatīvajā telpā valsts valodas statusam neatbilst.

Kā norāda pētījuma recenzente, LU profesore G. Ločmele: „Pētījums koncentrējas uz Latvijas sociolingvistikā līdz šim maz izzinātu jomu – teorētiskā plāksnē tiek skatīts valodas ideoloģijas jautājums, sasaistot to ar valodu televīzijā, kas plašsaziņas līdzekļu vidū ir sarežģītākā. Valodas lietojums televīzijā ir daudzu, tajā skaitā – komercfaktoru noteikts, savukārt tās ietekme uz sabiedrību ir lielākā, jo tas ir visvairāk lietotais plašsaziņas līdzeklis. Pētījums ir obligāta lasāmviela valodas ideoloģijas veidotājiem – valsts iestāžu darbiniekiem, plašsaziņas līdzekļu īpašniekiem, žurnālistiem un raidījumu veidotājiem.”

Pētījumu var izlasīt šeit.