• Teātra izrādēs ir dzirdēta vārda Berlīne izruna ar plato patskani. Kāda ir literārās valodas norma šī vārda izrunā?

Latviešu literārās valodas norma internacionālismu (arī citvalodu īpašvārdu) izrunā neatkarīgi no pozīcijas nosaka šaura patskaņa lietojumu. Valodai attīstoties, ir bijis periods, kad aizgūtos vārdos, „kur e skaņas ir tautosillabiska r priekšā, literārā valodā sastopamas zināmas svārstības” (Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika. 1. daļa. Rīga : Latvijas PSR ZA izdevniecība, 1959, 45. lpp.). Laika gaitā literārajā valodā ir nostiprinājies viens no izrunas variantiem. Dažus internacionālismus ar tautosillabisku skaņu kopu -er- izrunā ar plato patskani, ko skaidro ar vācu valodas ietekmi, piem., koncerts, nervs, persona. Tie pašreiz ir fiksēti „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” (1995). Ar plato patskani skaņu kopā -er- izrunā arī dažus Vācijas vietvārdus, piem., Bernava, Bernburga. Vārda Berlīne izruna LVPPV ir dota ar šauro patskani (898. lpp.), līdzīgi būtu izrunājams arī vārds berlīnieši. Taču savulaik izruna ar plato patskani ir bijusi normai atbilstīga un tāpēc to joprojām var saklausīt vecāka gadagājuma cilvēku (arī aktieru un diktoru) runā.

• Kā būtu izrunājams divskaņa ei pirmais komponents aizgūtos vārdos?

Jau „Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā” ir apgalvots, ka „divskaņa ei pirmais komponents e literārajā valodā ir izrunājams tikai kā šaurais patskanis” (1959, 26. lpp.). Šāda divskaņa ei galvenā varianta izruna ir akceptēta arī citos pētījumos, piem., A. Lauas Latviešu literārās valodas fonētikā (Rīga : Zvaigzne ABC, 1997, 27. lpp.). Tieši tādu izrunu lielākoties dzirdam mutvārdu saziņā (arī TV un radio raidījumos). Šim divskanim ir pieļaujams fakultatīvs variants ar platu pirmo komponentu, ko daļa runātāju joprojām lieto Vācijas vietvārdos, piem., Freiburga, Leipciga (Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā to izruna ir dota ar šauru pirmo komponentu, 905. un 917. lpp.), kā arī vācu cilmes personvārdos Meinards, Veidenbaums, Veinberga, Freiberga.

• Vai literārajā valodā ir pieļaujama divējāda izruna – ar patskani vai divskani – aizgūtos vārdos, piem., rajons, talons?

Tā kā literārajā valodā ar vienu burtu o tiek apzīmētas trīs dažādas fonēmas (īss patskanis [o], garš patskanis [ō] un divskanis [uo]), tad izrunā nereti ir vērojamas svārstības. Daļai svešvārdu ar Zinātņu akadēmijas Pareizrakstības komisijas lēmumu (1985. gada 7. februārī) ir atļauti izrunas paralēlvarianti: gan ar garu patskani, gan ar divskani. Tie ir fiksēti „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” (Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. 1995, 30. lpp., kā arī attiecīgajos vārdnīcas šķirkļos) un citos normatīvos avotos. Šāda divējāda izruna pieļaujama internacionālismos rajons, talons, balkons, balons, barons, buljons, citrons, kupons, patrona (pirmajā vietā vārdnīcā ir dots ieteicamākais variants, resp., izruna ar garo patskani ō).

• Paskaidrojiet, kā jāizrunā vārdi debesu, degviela un degvīns (ar šauro vai plato patskani e)!

Daudzskaitļa ģenitīvā 6. deklinācijas lietvārda formā debesu izruna laika gaitā ir mainījusies. „Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā” (1959, 47. lpp.) ir norādīts, ka formā debesu jālieto platā skaņa (pēc pozīcijas). A. Lauas „Latviešu literārās valodas fonētikā” teikts, ka praksē šajā formā bieži tiek lietots šaurais patskanis pēc analoģijas ar pārējām locījumu formām (1969, 113. lpp.). 1970. gadā publicētajos pareizrakstības komisijas atzinumos par pareizrunu ir doti paralēlvarianti (Latviešu valodas kultūras jautājumi 1970, 171. lpp.), tie ir fiksēti arī „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” (1995, 165. lpp.), kā pirmo minot variantu ar platajiem patskaņiem. Tātad literārās valodas norma mūsdienās pieļauj divējādu izrunu.

Vārdu degviela un degvīns izrunā ir jāievēro nosacījums par salikteņu pirmās daļas izrunu, proti, neatkarīgi no pozīcijas tajos parasti runā tādu pašu skaņu kā attiecīgajā vārdā ārpus salikteņa, piem., platu e salikteņos deg+viela, deg+vīns (sal. degošs). Šo vārdu izruna ar plato patskani ir dota arī „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” (1995, 167. lpp.).

• Ir dzirdēts ieteikums vārdu novembris izrunāt ar divskani uo. Vai ir mainīta literārās valodas norma?

Mēnešu nosaukumi latviešu valodā ir aizgūti vārdi (internacionālismi), tāpēc tie izrunājami ar īso vai garo patskani [o] vai [ō]. Ieteikumam latviskot vārda novembris izrunu nav pamata, un tas nav atbalstāms. „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” šī vārda izruna ir dota ar īso patskani [o] (sal. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. 1995, 519. lpp.).

Līdzīgi arī mēneša nosaukumā oktobris ir jālieto aizgūtie patskaņi (Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. 1995, 529. lpp.), un šī vārda izrunu, šķiet, vēl neviens nav iedomājies latviskot.

• Kādi nosacījumi ir jāievēro vārdu klons, poras un sporas izrunā latviešu valodā?

Bioloģijas terminu klons latviešu valodā nereti izrunā tāpat kā latviskas cilmes vārdu [kluons] ‘grīda’ (Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca 1995, 366. lpp.), turpretī atvasinājumus klonēt un klonēšana izrunā ar garo patskani [ō]. Vārdnīcā fiksētā literārās valodas norma internacionālisma klons izrunā ir garais patskanis [ō] (sal. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. 1995, 366. lpp.).

Valodas prakse liecina, ka bieži lietotos internacionālismus latviešu valodas runātāji vairs neizjūt kā svešus vārdus un to izrunu cenšas latviskot. Šādi skaidrojama neatbilstība normai ir fiksēta arī vārdu poras un sporas izrunā. „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” akceptētā norma ir garais patskanis [ō]: poras (Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. 1995, 628. lpp.), sporas (Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. 1995, 756. lpp.).