• Kā pareizi lietot pēdiņas? Esmu dzirdējusi, ka abām pēdiņām jābūt augšpusē, bet vai tām jābūt taisnām vai apaļām? Vai vispār tam ir kāda nozīme?

Par pēdiņu lietojumu dažādos avotos  ir atrodami atšķirīgi uzskati, taču uzreiz jāsaka, ka šo jautājumu neviens neregulē un nekontrolē, tāpēc varam izteikt tikai savu viedokli. Latviešu valodā, pamatojoties uz rakstu tradīciju, pēdiņas vispirms atver (pēdiņas teksta lejā) un pēc tam aizver (pēdiņas augšā). To apstiprina arī A. Blinkena savā grāmatā  „Latviešu interpunkcija”: „Ar vienu un to pašu nozīmi mūsdienu latviešu literārās valodas iespiestajos tekstos lieto gan apaļas („”), gan stūrainās pēdiņas (<< >>). Rakstot ar roku, lieto tikai apaļās pēdiņas.” (Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 398. lpp.)

Savukārt par autoru uzskatu dažādību liecina, piem., šāds citāts: „Iespiestā tekstā lieto galvenokārt apaļās pēdiņas (” ”); tās liek tekstam no abām pusēm un augšā” (Tiesību aktu tulkošanas rokasgrāmata. Rīga : Tulkošanas un terminoloģijas centrs, 2006, 68. lpp.). Daudzi pēdiņas nelieto vispār, tās aizstājot ar tekstu slīprakstā vai citā grafiskā izcēlumā, taču skolu mācību programmās nekas nav mainījies, tāpēc arī mēs ieteiktu atsaukties uz klasiskām vērtībām un lietot pēdiņas pēc A. Blinkenas ieteikuma. Savukārt pēdiņu taisnumu vai apaļumu nosaka tehniskās iespējas, apgāda tradīcijas vai autora vēlme, nevis normatīvi norādījumi.

• Vai drīkst iespraudumu no vienas puses atdalīt ar komatu un no otras ar domuzīmi? Piem., tas notika Rīgā vai, pareizāk – Pierīgā. Vai šajā piemērā iesprauduma beigās tomēr jāliek noslēdzošais komats un domuzīme ir fakultatīva?

Iespraudumus atdala ar vienādām pieturzīmēm, tāpēc minētais piemērs pareizi būtu rakstāms: Tas notika Rīgā vai, precīzāk [sakot], – Pierīgā. Domuzīme patiešām šajā gadījumā ir fakultatīva, taču teikuma skaidrības labad būtu ieteicams to lietot.

• Vai pēc kola var sekot lielais burts? Piem., mūs var atrast: Tuvu Rīgas centrālajai daļai – Latgales priekšpilsētā?

Tradicionāli ar lielo burtu jaunu teikumu (domu) rakstām tikai pēc punkta, tātad – pēc pabeigtas domas. Ar kolu nebeidzas teikums, tieši pretēji, – seko uzskaitījums, tāpēc teikuma turpinājums nav jāraksta ar lielo burtu.

To apstiprina arī vairāki avoti, vienlaikus atzīstot, ka praksē sastopams arī pretējais. Piem., V. Skujiņa raksta: „Kolu lieto teikuma vidū, tāpēc aiz tā nākošais vārds rakstāms ar mazo sākumburtu. Lietvedības praksē šī likumība tiek pārkāpta.” (Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 118. lpp.)

•  Vai pēc vārda minūte saīsinājuma liekams punkts?

Vārdu minūte var saīsināt divējādi: starptautiskais saīsinājums ir min (bez punkta), latviskais – min. (ar punktu). Līdzīgi arī sekundes saīsinājumi: s (bez punkta) un sek. (ar punktu). Pareizi ir abi varianti, ieteikums – vienā tekstā tos nejaukt un lietot konsekventi. (Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 26. lpp.)