• Daudz aprikožu vai daudz aprikozu?

Daudzskaitļa ģenitīva forma vārdam aprikoze vai aprikožu (līdzīgi kā māte – māšu, egle – egļu). Vārds aprikoze (arī māte, egle) ir 5. deklinācijas lietvārds, un 5. Deklinācijas lietvārdiem daudzskaitļa ģenitīvā ir līdzskaņu mija. Izņēmumi ir tie 5. deklinācijas lietvārdi, kur līdzskaņu mija var radīt pārpratumus, piemēram:

Mute – mutu (nevis mušu), aste – astu (nevis asšu).

• Eksamenācija vai eksaminācija?

Lietvārds eksaminācija ir darināts no darbības vārda eksaminēt (latīņu valodā exāmināre – ‘pārbaudīt’), turpretī lietvārda eksāmens pamatā ir latīņu lietvārda nominatīva forma exāmen ar nozīmi ‘pārbaude’, tāpēc latviešu valodā ir eksāmens – ar patskani e izskaņā – un eksaminācija – ar patskani i celmā.

(Sk. arī Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 1995)

• .. bijusī Padomju Savienība, bet Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika?

Valsts nosaukumā Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika vārds Bijusī tiešām rakstāms ar lielo sākumburtu, jo šis vārds ietilpst valsts nosaukumā (tam ir īpašvārda nozīme). Pēc lielo sākumburtu lietošanas noteikumiem ar lielo sākumburtu rakstāmi visi patstāvīgas nozīmes vārdi valstu nosaukumos un valstu savienību nosaukumos. Ja vārds bijusī neietilpst valsts nosaukumā, tas rakstāms ar mazo sākumburtu.

• Biedru nauda vai biedra nauda?

Kā norādīts Latviešu literārās valodas vārdnīcā (2. sēj. Rīga : Zinātne, 1973, 85. lpp.), latviešu valodā lietojams vārdu savienojums biedru nauda.

• Akciju Sabiedrība – A/s vai a/s?

Vārdu savienojuma akciju sabiedrība saīsināšanā A. Bankava vārdnīcā (Bankavs, A. Latviešu valodas saīsinājumu vārdnīca. Rīga ; Avots, 2003, 12. lpp.) pieļauti vairāki varianti:

a/s (kopā ar nosaukumu), arī akc. sab-ba, AS, A/S.

Savukārt V. skujiņas grāmatā (Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 25. Lpp.) un „Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmatā” (Krumiņa, V., Skujiņa, V. Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmata. Rīga : Valsts kanceleja, 2002, 98. Lpp.) minēts tikai viens saīsinājums – a/s (teikuma sākumā attiecīgi A/s).

• Maģistrs – saīsinājums Mg., bet bakalaurs – ?

Pēc līdzības ar doktora grāda apzīmēšanai lietojamo saīsinājumu Dr. apstiprināti arī saīsinājumi Mg. (‘maģistrs’) un Bc. (‘bakalaurs’). (Terminoloģijas Jaunumi. Nr. 9. Rīga : LZA Terminoloģijas komisija, 2004, 30. lpp.)

• Čaikovskis vai Čaikovskijs?

          Rimskis-Korsakovs vai Rimskijs-Korsakovs?

Krievu valodā rakstītais uzvārds Чайковский latviešu valodā pareizi atveidojams: Čaikovskis. Uzvārdiem, kas krievu valodā beidzas ar -ский, -ская, -цкий, -цкая, latviešu valodā saskaņā ar nostiprinājušos tradīciju (ņemot vērā, ka tie ir poļu cilmes uzvārdi, kas beidzas ar izskaņu -ski, -cki) vīriešu dzimtes formu veido ar izskaņu -skis, -ckis un sieviešu dzimtes formu ar izskaņu -ska, -cka.

Tātad arī krievu valodā rakstītais dubultuzvārds Римский-Корсаков latviešu valodā ir atveidojams: Rimskis-Korsakovs.

• Bergam-Bergmanim vai Bergs-Bergmanim?

Dubultuzvārds uzskatāms par vienu uzvārdu. Katra uzvārda forma dubultuzvārdā ir ar galotni, un lietojumā katra daļa ir lokāma, piemēram:

Berga-Bergmaņa, Bergam-Bergmanim.

Sieviešu dubultuzvārdos abas daļas lietojamas ar sieviešu dzimtes galotni, un lietojumā arī katra daļa ir lokāma, piemēram:

Bergas-Bergmanes, Bergai-Bergamnei.

• Baneris vai banneris?

Vārda baneris pamatā ir angļu valodas vārds banner, kas atbilstīgi tā izrunai oriģinālvalodā latviešu valodā rakstāms ar vienu burtu n – baneris. Turklāt LZA Terminoloģijas komisija piedāvā šī vārda latvisko ekvivalentu – reklāmkarogs (norobežota reklāma tīmekļa lapā, kas parasti izvietota tās augšmalā).

• .. briseles kāposti vai Briseles kāposti?

Vietvārdi neatkarīgi no to sugasvārdiskās nozīmes jebkurā nosaukumā rakstāmi ar lielo sākumburtu. Tā kā Brisele ir vietvārds, nav pamata nosaukumā Briseles kāposti vārdu Brisele rakstīt ar mazo burtu.

• Cepjamais šķiņķis vai cepamais šķiņķis?

Tā kā vārds cepamais ir lokāmais ciešamās kārtas tagadnes divdabis, ko darina no tagadnes celma, tad pareizais variants ir cepamais šķiņķis (cep-u – cepams). Lokāmajiem ciešamās kārtas tagadnes divdabjiem ir arī noteiktās galotnes (kā šajā gadījumā).

• Krieviski – Ева, latviski – Ieva?

Saskaņā ar krievu īpašvārdu atveides noteikumiem latviešu valodā sievietes priekšvārds Ева rakstāms Jeva (līdzīgi kā Елена – Jeļena, Егор – Jegors).

• Sanāksmes darba kārtība vai darbakārtība?

Pagaidām VVA Konsultāciju daļai pieejamos leksikogrāfiskajos avotos nav konstatēts salikteņa darbakārtība lietojums (lai gan ir darbalauks, darbabiedrs, darbaspējas), sastopams tikai vārdsavienojums darba kārtība – tātad precīzāks būtu rakstījums sanāksmes darba kārtība. Nozīme, ja raksta darbakārtība kā salikteni un darba kārtība kā vārdsavienojumu, nemainās.

• Darba vieta vai darbavieta?

Vārdu savienojumu darba vieta raksta atsevišķi, ja vārdu savienojuma nozīme ir vieta, kur veic darbu. Piemēram:

Mana darba vieta ir pie galda (loga).

Saliktenis darbavieta rakstāms, ja ar to tiek uzsvērta institūcija, kurā cilvēks strādā: iestāde, birojs, rūpnīca u. tml. Piemēram:

Mana darbavieta ir veikals „Rimi”.

•  Dabūju vai dabūnu?

Tagadnē 1. personas forma no darbības vārda dabūt ir – es dabūju (tu dabū, viņš, viņa dabū). 1. personas forma ir vienāda gan tagadnē, gan pagātnē.

• (1986. – 2005.) vai (1986–2005)?

Laika intervāla apzīmēšanai izmanto vienotājdomuzīmi, ko raksta bez atstarpēm starp vienojamiem vārdiem vai skaitļiem, tātad – (1986–2005).

• Oriģinālvalodā vārdi savienoti ar defisi, bet latviešu valodā…?

Vārdu savienojumus, kas oriģinālvalodā tiek rakstīti ar defisi, latviešu valodā parasti raksta vai nu savienojumā ar saikli (pirkšanas un pārdošanas līgums), vai darinot salikteni, piemēram: direktors-rīkotājs → rīkotājdirektors.

• Drēģera vai Drēģerja uzņēmums?

Otrās deklinācijas lietvārdiem, kas vienskaitļa nominatīvā beidzas ar -is, vienskaitļa ģenitīvā raksturīga līdzskaņu mija, taču mīkstināto ŗ pašreizējā latviešu valodas oficiālajā rakstībā nelieto un literārajā izrunā tas sistēmas pēc ir gan ieteicams, bet nav obligāts. Tātad – pareizi būtu teikt Drēgeŗa vai Drēģera, bet rakstīt – Drēģera.

• Dubuluzvārdos defise vai domuzīme?

Dubuluzvārdā abas uzvārda daļas savienojamas ar defisi, piemēram: Bergs-Bergmanis, Birznieks-Upītis, Vīķe-Freiberga.

• Ingusa vai Ingus motocikls?

Priekšvārds Ingus ir 3. deklinācijas lietvārds (ar galotni -us vienskaitļa nominatīvā), un tā galotne vienskaitļa ģenitīvā ir tāda pati kā nominatīvā, tātad – Ingus motocikls.

Priekšvārds Inguss ir 1. deklinācijas lietvārds (ar galotni -s vienskaitļa nominatīvā), un tā galotne vienskaitļa ģenitīvā ir -a, tātad – Ingusa motocikls.

• Ģērbams vai ģērbjams? Stumams vai stumjams?

Lokāmo ciešamās kārtas tagadnes divdabi darina no darbības vārda tagadnes celma, pievienojot izskaņu -ams, -ama, āms, -āma. Darbības vārdu ģērbt un stumt tagadnes celmi attiecīgi ir ģērbj- un stumj-. Tātad lokāmo ciešamās kārtas tagadnes divdabju pareizās formas ir ģērbjams un stumjams.

• Kā saīsināt vārdu dīdžejs?

Vārda dīdžejs saīsinājums ir DJ (abi lielie burti).

(Bankavs, A. Latviešu valodas saīsinājumu vārdnīca. Rīga : Avots, 2003, 21. lpp.)

• Kā latviešu valodā ir atveidojams somu uzvārds Haanpää?

Minētā somu uzvārda atveidojums latviešu valodā ir Hānpē.

Somu valodā garie patskaņi tiek apzīmēti ar diviem vienādiem patskaņiem, piemēram:

aa latviešu valodā ir ā, ää latviešu valodā – ē.

• HIV vai HIV?

Saīsinājumu vārdnīcā kā cilvēka imūndeficīta vīrusa saīsinājums ir norādīts HIV, līdzīgi kā, piemēram, hidroelektrostacijas saīsinājums HES. Tādējādi nav pamata saīsinājumu HIV kursivēt.

• E-pasts, epasts vai e-pasts?

Līdztekus pilnformas terminam elektroniskais pasts, LZA Terminoloģijas komisija ir apstiprinājusi arī saīsināto formu e-pasts (termina elektronisks saīsinājumu e ar defisi pievieno pamatvārdam).

Arī Angļu-latviešu-krievu informātikas vārdnīcā (Rīga : Avots, 2001, 167. lpp.) ir minēta saīsinātā forma e-pasts, bet nav minēta forma epasts.

Teikuma sākumā terminu e-pasts vajadzētu rakstīt ar lielo sākumburtu.

Forma epasts nav ieteicama.

• Laimīgu Jauno (vai jauno) gadu!

Ja, rakstot laimīgu jauno gadu, vēlam laimīgu visu nākamo gadu, tad nav pamata vārdu jauno rakstīt ar lielo sākumburtu, jo vārds jauno lietots sugasvārda funkcijā.

Tomēr nebūtu iebildumu arī pret vārda jauno rakstību ar lielo sākumburtu, šādi vārdam piešķirot īpašvārda funkciju.

Ar lielo burtu noteikti rakstāms svētku nosaukums Jaungada diena.

• Meitene kapucē vai kapucī?

Kapuce ir pie apģērba (biežāk pie virsdrēbēm) piestiprināta galvassega. Vārds lietojams sieviešu dzimtē. Piemēram:

Apmetnis ar kapuci, dziļa kapuce, ieraudzīju meiteni kapucē.

•   23 km vai km 23?

Latviešu valodā ir pieņemts, ka vārda kilometri saīsinājumu raksta aiz skaitļa – 23 km.

Kilometru saīsinājuma lietojums pirms skaitļa, piemēram, km 23, norāda aptuvenu kilometru skaitu.

• Kāpņu telpa vai kāpņutelpa?

Nojēgums kāpņu telpa (‘celtnes daļa, kurā iebūvētas kāpnes’) rakstāms vārdkopas formā, tas ir, divos vārdos.

• Krēms vai krems?

Latviešu literārās valodas vārdnīcā (4. sēj. Rīga : Zinātne, 1980, 421. lpp.) vārdam krēms latviešu valodā ir vairākas nozīmes:

1) putota saldā krējuma un dažādu piedevu stingra masa, piemēram:

zemeņu krēms, rīsu krēms, garnēt torti ar krēmu;

2) kosmētiskā ziede, piemēram:

sejas krēms, roku krēms;

3) ziede apavu kopšanai, piemēram:

melnais apavu krēms, brūnais apavu krēms;

4) liķierim līdzīgs pabiezs alkoholisks dzēriens, piemēram;

dzert šokolādes krēmu.

Vārda krems latviešu valodā nav.

• Maģistratūra vai maģistrantūra?

Studiju posmu, kas nepieciešams maģistra akadēmiskā grāda iegūšanai, pareizi ir saukt par maģistrantūru (pēc analoģijas ar doktorantūru). Turklāt vārdam maģistratūra ir pavisam citas nozīmes:

1. tiesas iestāžu amatpersonu kopums;
2. vēst. augstākie valsts amati Senajā Romā.

• Kā pareizi ir saīsināt vārdus kungs un kundze?

V. Skujiņas grāmatā (Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 25. lpp.) minētas šādas saīsinājumu formas:

kgs (dat. kgm),

kdze (dat. kdzei).

• Laulība vai laulības?

Laulība (vienskaitlī) ir noteiktā kārtībā noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni un rada viņiem attiecīgas tiesības un pienākumus. Piemēram:

doties uz laulības reģistrācijas ceremoniju, stāties laulībā, reģistrēt laulību.

Laulības (daudzskaitlī) ir laulības reģistrācijas ceremonija. Piemēram:

svinīgas laulības, braukt uz laulībām baznīcā.

•    Lēkt vai lekt?

Nenoteiksmē ir lēkt, bet visās pārējās tagadnes formās ir īss patskanis e – lecu, lec, lec, taču atvasinājumos – -ē, piemēram, tāllēkšana, tāllēcējs.

•   Kā loka ielu nosaukumus ar noteikto galotni?

Ielu nosaukumus, kuru pamatā ir īpašības vārds ar noteikto galotni -ais, -ā, loka pēc īpašības vārdu ar noteikto galotni locīšanas parauga. Piemēram:

N. Lielā iela       Zaļais bulvāris

Ģ. Lielās ielas     Zaļā bulvāra

D. Lielajai ielai   Zaļajam bulvārim

A. Lielo ielu       Zaļo bulvāri

I. ar Lielo ielu     ar Zaļo bulvāri

L. Lielajā ielā     Zaļajā bulvārī

V. Lielā iela!     Zaļais bulvāri!

•    Gatim Liepam vai Gatim Liepai?

Vīrieša uzvārda Liepa datīva forma ir Liepam.

Vienāda vīriešu un sieviešu uzvārdu pamatforma ir vārdos ar galotnēm -a vai -e, tie ir latviešu valodas sugasvārdu 4. un 5. deklinācijas kopdzimtes vārdi (piemēram, pļāpa, balamute). Šādi uzvārdi latviešu valodā lokāmi pēc 4. vai attiecīgi 5. deklinācijas sugasvārdu locīšanas sistēmas, dzimtes atšķirība šo uzvārdu locīšanā izpaužas tikai vienskaitļa datīvā:

sieviešu uzvārdos ir attiecīgi galotne -ai (Liepai) vai -ei (Eglei);

vīriešu uzvārdos ir attiecīgi galotne -am (Liepam) vai -em (Eglem).

• Mazgātava vai mazgātuve?

Ar izskaņu -uve atvasina lietvārdus no vienzilbīgiem (neskaitot priedēkli) I konjugācijas darbības vārdiem, piemēram, braukt – brauktuve.

Ar izskaņu -ava savukārt atvasina lietvārdus no divzilbju vai vairākzilbju, tātad II un III konjugācijas darbības vārdiem, piemēram:

adīt – adītava, mazgāt – mazgātava.

(Sk. arī Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 84. lpp.)

• Mirušo piemiņas diena vai Mirušo Piemiņas diena?

Atzīmējamu dienu nosaukumā ar lielo sākumburtu rakstāms tikai pirmais vārds – Mirušo piemiņas diena.

• 2. pielikums vai pielikums Nr. 2?

Dokumentos numuru pieļaujams rakstīt divējādi:

pielikums Nr. 2 vai 2. pielikums.

• Olīva vai olīve?

Vārds olīva ir IV deklinācijas lietvārds, tātad ar galotni -a. Piemēram: zaļās olīvas, olīvas bez kauliņiem, olīvu (nevis olīvju) eļļa.

• Sapņi piepildās un piepildas?

Pareizi ir sapņi piepildās (galotnē ar garu patskani ā), jo visiem III konjugācijas 1. grupas darbības vārdiem, kas nenoteiksmē beidzas ar izskaņām -īt, -īties, -ināt, -ināties, daudzskaitļa 1., 2. un atgriezeniskajiem darbības vārdiem arī 3. personā galotnē ir garš patskanis ā.

• Rasols vai rosols?

Salātu pareizais nosaukums ir rasols (nevis rosols).

(Sk. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 1995, 659. lpp.)

• Rise vai risa?

Kā norāda Latviešu literārās valodas vārdnīca (6.2 sēj. Rīga : Zinātne, 1987, 661. lpp.) vārdam rise ir divas nozīmes:

1) ‘ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta sliede, ko ir izveidojuši transportlīdzekļa riteņi’, piemēram:

platas, dziļi iedangātas rises;

2) ‘iegriezta svītra (priekšmetā)’, piemēram:

dekoratīva rise.

Tā kā vārds beidzas ar galotni -e, tas pieder pie V deklinācijas, tāpēc daudzskaitļa ģenitīvā ir forma rišu (rišu nospiedumi, nevis risu).

• Samits vai sammits?

Vārds samits ir cēlies no angļu vārda summit, kura pamatnozīme ir ‘virsotne, arī augstākā pakāpē’. Latviešu valodā šo vārdu lieto kā politisku terminu, apzīmējot valsts vadītāju tikšanos. Sākotnēji vārds tika rakstīts atbilstoši tā izrunai oriģinālvalodā ar vienu m – samits. Domājams, angļu rakstības ietekmē pēdējā laikā parādās šī vārda rakstījums latviešu valodā arī ar m dubultojumu – sammits, kas neatbilst vārda izrunai angļu valodā un tāpēc latviešu valodā nebūtu vēlams, turklāt LZA Terminoloģijas komisija ir ieteikusi attiecīgā nojēguma izteikšanai lietot latvisko terminu galotņu apspriede.

• „Rīgas Balss” vai „Rīgas balss”?

Visi patstāvīgas nozīmes vārdi laikrakstu un žurnālu nosaukumos rakstāmi ar lielo sākumburtu. Tātad – laikraksta nosaukumā „Rīgas Balss” abi vārdi rakstāmi ar lielo sākumburtu, bet žurnāla nosaukumā, piemēram, „Dārzs un Drava”, ar lielo sākumburtu rakstāmi vārdi Dārzs un Drava.

• Pašreiz vai patreiz?

Vārds patreiz nav iekļauts nevienā latviešu literārās valodas vārdnīcā (ne Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas, ne Latviešu literārās valodas vārdnīca). Iespējams, ka tā ir sava veida kontaminācija no vārdiem patlaban un pašreiz.

Vienīgais pareizais vārda lietojums ir pašreiz.

•   Raiva vai Raivja dārzs?

Līdzskaņu mijas pēc tradīcijas nav divzilbju īpašvārdos, kas beidzas ar -tis vai -dis, piemēram:

Artis (ģen. Arta), Valdis (ģen. Valda, arī Valža).

Tātad priekšvārdā Raivis ģenitīvā jābūt otrās deklinācijas lietvārdiem raksturīgajai mijai – Raivis → Raivja (v → vj).

• Putekļu sūcējs vai putekļsūcējs?

Ir divi varianti – var lietot vai nu salikteni putekļsūcējs, vai vārdu savienojumu putekļu sūcējs.

(Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 1995, 652. lpp.)

• Parmas siers vai parmas siers?

Ja siera šķirnes nosaukums saistīts ar kādu vietvārdu, tad tas rakstāms ar lielu sākumburtu, piemēram:

Šveices siers, Parmas siers, Čedaras siers (Čedaras ciems). Ja siera nosaukumā ir tikai sugasvārdi, siera nosaukumu raksta ar mazo burtu, piemēram:

biezpiena siers, ķimeņu siers, zaļais siers.

• Sāls – vīriešu vai sieviešu dzimtes vārds?

Sāls ir vīriešu dzimtes lietvārds, kuru lokā tāpat kā 2. deklinācijas lietvārdus akmens, zibens, ūdens, mēness u. c. Pamatojums: pret vārda sāls dalījumu – pārtikā lietotais un ķīmijā lietotais sāls – jau pirms daudziem gadiem iebilda ķīmiķi, jo nav pamata līdzīgu (vai pat vienādu!) ķīmisku elementu apzīmēšanai lietot vīriešu un sieviešu dzimti, turklāt apmēram pusē izlokšņu vārdu sāls vienskaitlī lieto vīriešu dzimtē. Tāpēc arī visu veidu sāls ir vīriešu dzimtes vārds.

• Bēru štrauss vai strauss?

Jautājuma minētie vārdi ir aizgūti no vācu valodas (der Strauss ar nozīmi ‘pušķis’) un ir atzīstami par barbarismiem, ko pareizā latviešu valodā nebūtu ieteicams lietot. Latviešu valodā būtu jāsaka bēru pušķis.

• Valsts Mākslas muzejs vai Valsts mākslas muzejs?

Pareizais muzeja nosaukuma rakstījums ir Valsts mākslas muzejs – tikai pirmais vārds Valsts ir rakstāms ar lielo sākumburtu.

(Īpašvārdu rakstība. Rīga : LR Valsts valodas centrs, 1998, 14. lpp.)

• Zina vai zin?

Darbības vārda zināt 3. personas pareizā forma ir zina, jo darbības vārds zināt ir trešās konjugācijas 1. apakšgrupas darbības vārds tāpat kā lasīt, rakstīt, kur 3. personā ir lasa, raksta. Tāpēc pašreizējā valodas norma ir zina, savā laikā par pieļaujamu tika atzīta arī darbības vārda saīsināta forma zin, kas jaunākajos avotos vairs netiek minēta.

• Vārda diena vai vārdadiena?

Divos vārdos – vārda diena – rakstāma tad, ja ar to apzīmējama diena, kad kalendārā ierakstīts attiecīgā cilvēka vārds. Vārdadiena vienā vārdā rakstāma, ja ar to apzīmēta attiecīgā godadiena. Piemēram:

apsveikt cilvēku vārdadienā.

Praksē šīs jēdzieniskās nianses ir grūti nošķiramas, tāpēc arī rakstība nav stingri normējama. Abos gadījumos ir iespējams rakstīt gan vārda diena (divos vārdos), gan vārdadiena (vienā vārdā).

• Zivjaudzētava vai zivaudzētava?

Lai apzīmētu zivsaimniecību, kas nodarbojas ar ikru inkubāciju un zivju mazuļu audzēšanu, ir iespējams lietot salikteni zivaudzētava, retāk zivjaudzētava, tāpat arī vārdu savienojumu zivju audzētava.

• Jānis Vitte vai Jānis Vite?

Uzvārda pareizais rakstījums ir Vite – ar vienu līdzskaņa burtu t. Personvārdus, tātad arī uzvārdus, raksta saskaņā ar latviešu valodas pareizrakstības noteikumiem. Tāpēc personvārdu rakstībā nelieto šādus līdzskaņu dubultojumus: bb, cc, dd, ff, gg, hh, kk, pp, ss, tt, vv, zz.

(LR Ministru kabineta noteikumi Nr. 114 : Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju. 11. punkts.)

• Trim vai trijiem?

Pareizas ir abas skaitļa vārda trīs datīva formas – gan trim, gan trijiem. Izvēloties paplašināto skaitļa vārda formu, jāievēro atbilstošā lietvārda dzimte, piemēram, trijiem zēniem un trijām meitenēm.

• Aizkars vai aizskars?

Lai apzīmētu auduma, pinuma izstrādājumu kaut kā aizsegšanai vai atdalīšanai no pārējās telpas, ir jāraksta vārds aizkars (atvasināt no darbības vārda aizkārt), savukārt rakstījums aizskars ir darbības vārda aizskart vienkāršās nākotnes 3. personas forma – [viņš] aizskars.