• Kā atveidot angļu flash mob latviešu valodā? Dažviet lasāmi minētā jēdziena latviskojumi: mirkļa pasākums, mirkļa saiets, mirkļa akcija, momentakcija, arī zibakcija (pēc analoģijas ar jau ierasto zibatmiņu anglisma flešs vietā). ^[1] 

Anglismu flash mob lieto, apzīmējot iepriekš organizētu cilvēku grupas (vai pūļa) pulcēšanos noteiktā vietā un laikā, lai veiktu kādu vienotu un iepriekš saskaņotu darbību.

Jautājums par angļu flash mob atveidi latviešu valodā tika izskatīts LZA Terminoloģijas komisijas (TK) 24. 08. 2010. sēdē. Sēdes dalībnieki atzina, ka šis jautājums nav īsti LZA TK kompetencē, proti, lai kādu no variantiem apstiprinātu oficiāla un tātad obligāti lietojama termina statusā. Tomēr no visai liela saņemto piedāvājumu klāsta par, iespējams, atbilstošākajiem tika atzīti: pēksnis (un var būt arī pēkšņotāji), pārsteiga, ņūklis. Apspriesti, bet noraidīti tika varianti: zibpulce (darinājums pēc termina koppulce parauga), zibsapulce (jo tā tomēr nav „sapulce”), kā arī momentakcija (jo tam jau ir citas nozīmes).

• Latviešu valodā – salīdzinājumā ar itāļu valodu – vārdiem pasta un makaroni ir atšķirīgas nozīmes. Cik pamatota un ieteicama būtu tradīcijas maiņa šo vārdu lietojumā? ^[2] 

Makaroni – ‘kaltēti neraudzētas kviešu mīklas izstrādājumi caurulīšu (arī lentīšu, spirāļu, zvaigznīšu u. c.) veidā’, piem., olu makaroni (Latviešu valodas vārdnīca. Rīga : Avots 2006. 617. lpp.). Pasta – ‘masa, ko gatavo no pulverveida vielām, tās sajaucot ar viskozu šķidrumu; bieza vai pusšķidra masa’, piem., zobu pasta, saimniecības pasta, slīpēšanas pasta, tomātu pasta (Latviešu valodas vārdnīca. Rīga : Avots 2006. 803. lpp.). Līdzīgi leksēmas tiek skaidrotas arī citos avotos (piem., Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. R. : Avots, 2005). „Preses lasītāja svešvārdu vārdnīcā” atspoguļots vārda pasta lietojums plašsaziņas līdzekļos – ‘dažādi makaronu izstrādājumi, viens no pamatēdieniem itāļu virtuvē’ (Preses lasītāja svešvārdu vārdnīca. Rīga : Nordik 2004, 357. lpp.); „Angļu-latviešu vārdnīcā” pasta – ‘makaronu ēdiens (ar tomātiem un sieru)’ (Angļu-latviešu vārdnīca. Rīga : Jāņa sēta 1996, 771. lpp.) apstiprina, ka itāļu (arī angļu) valodas un tradīciju ietekmē Latvijā palaikam makaroni vai to ēdieni tiek dēvēti par pastu.

Latvijas terminologi un pārtikas speciālisti lieto terminu makaroni un uzskata, ka šobrīd nav pamatota iemesla šo terminu mainīt, tajā pašā laikā nenoliedzot iespēju, ka ar laiku termins pasta lielāko Rietumeiropas valodu ietekmē varētu arī aizstāt terminu makaroni.

• Kā saprast vārdu drastisks teikumā „Tik drastiskas izturēšanās pret darba ņēmējiem nav bijis nekad”?

Drastisks [< gr. drastikos ‘enerģisks’] – 1. radikāls, krass; 2. tāds, kurā izpaužas nebēdnība, pārgalvība, arī draiskulība (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 175. lpp.). Kā redzams, šajā vārdnīcā vārdam ir divas pretējas nozīmes, un abas no tām virsrakstā iederas, proti, izturēšanās var būt radikāla, krasa, taču arī pārgalvīga, nenopietna.

Savukārt „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” norādīta tikai vārda viena nozīme – ‘tāds, kur izpaužas nebēdība, jautrība, pārgalvība, arī draiskulība’ (Latviešu literārās valodas vārdnīca. Rīga : Zinātne, 1973, 388. lpp.). Līdzīgi vārds skaidrots arī „Latviešu valodas vārdnīcā” – ‘bezbēdīgs, jautrs, bravūrīgs; parupjš’ (Latviešu valodas vārdnīca. Rīga : Avots, 2006, 255. lpp.).

Tātad latviešu valodas vārdnīcās vārdam minēta tikai viena nozīme, bet svešvārdu vārdnīcā – divas. Ko darīt?

Lai nerastos šāda situācija, jāizvairās lietot vārdu ar tik dažādām nozīmēm, it sevišķi, ja no teikuma, bez plašāka konteksta, nav saprotams, kādā nozīmē vārds ir lietots.

• Kā radies apzīmējums kasko?

Pārbaudot „Ekonomikas skaidrojošajā vārdnīcā” (Rīga : Zinātne, 2000, 248. lpp.) minētos terminus, pie kasko ir norāde „kravu transportlīdzekļu apdrošināšana” ar paskaidrojumu ‘visu veidu kravu pārvadājumu transportlīdzekļu (kuģu, lidmašīnu, automobiļu, dzelzceļa u. c.) apdrošināšana pret varbūtējiem nelaimes gadījumiem’. Tātad skaidrojums dots bez jebkādas norādes par iespējamu saīsinājumu un tā skaidrojumu. Savukārt vācu valodā termina Kaskoversicherung daļa kasko ir aizgūta no spāņu valodas, kurā casco nozīmē ‘galvaskauss; ķivere; kuģa korpuss’. Tā, sākotnēji domājot tikai par paša automobiļa korpusa apdrošināšanu, vārds ienācis Eiropas valodās (un aizgūts arī latviešu valodā) jau ar paplašinātu nozīmi, kas skaidrota vārdnīcā. Tāpēc arī ir tik grūti par šo vārdu kā saīsinājumu atrast kādu skaidrojumu, jo tas patiešām nemaz nav saīsinājums.

• Vai cilvēks, kas saistīts ar bohēmu, ir bohēmists vai bohēmietis? Valodas lietojumā sastopami abi varianti, vārdnīcās ir bohēmietis, bet ar to apzīmē arī Bohēmijas iedzīvotāju.

Lietvārdi ar izskaņu –ists apzīmē personas pēc to sociālā stāvokļa, attieksmes pret kādu sabiedriski ideoloģisku, zinātnes vai mākslas virzienu, pēc šo personu darbības vai profesijas u. tml. – piem., sambists, budists, studists, čekists, metālists, korists, adventists.

Lietvārdi ar izskaņu –ietis nosauc personu atbilstoši cilmes vietai,  dzīves vietai, piederību pie kāda kolektīva, piem., vefietis, dinamietis, arī piederīgos kādam sabiedriski ideoloģiskam vai zinātniskam virzienam u. c. – ulmanietis, saskaņieši. Pamatojoties uz šo skaidrojumu, iespējami abi varianti.

• Liepājā lepojas ar atjaunoto Karostas tiltu, kas ir izgriežams. Vai tiešām tilts var būt izgriežams?

Tehniski tilts patiešām var būt izgriežams – tas ir tilts ar nekustīgiem balstiem un kustīgu posmu, kurš, griežoties attiecībā pret horizontālu asi, atveras, lai izlaistu cauri kuģus. Piem., izgriezt tiltu – ‘atvērt izgriežamo tiltu’ (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 3. sēj. Rīga : Zinātne, 1975, 539. lpp.).

• Kas ir fantoma sāpes? Kā to saprast šādā teikumā: „Neskatoties uz lielo prieku par politiskajām pārmaiņām, Austrumvācijā vācu valodā varēja vērot sava veida fantoma sāpes.”

Fantoma sāpes – sāpes vai citas sajūtas, kas šķietami nāk no amputēta locekļa (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 219. lpp.). Medicīnā tiek lietots termins fantomsāpes.

Konkrētajā gadījumā vārdu savienojums fantoma sāpes lietots metaforizēti – austrumvācieši, mainoties politiskajai sistēmai, skuma par valodas pārmaiņām – dažu leksēmu un konstrukciju izzušanu uz neatgriešanos. Plašākā nozīmē vācieši šo procesu raksturo ar modernu saplūdeni ostalģija (Ostalgie no Ost ‘austrumi’ + Nostalgie ‘nostalģija’), tātad nostalģiju pēc austrumiem, laiku, kad Vācija bija dalīta valsts ar atšķirīgu politisku iekārtu.

•  Kas ir relevanta informācija?

Relevants [angļu relevant < vidusl. lat. relevans (relevantis) ‘atvieglots; samazināts’] – tāds, kas noteiktā laikā, vietā vai aspektā ir svarīgs, nozīmīgs (kam); lingv. nozīmīgs, tāds, kas spēj kalpot valodas vienību atšķiršanai; relevanta informācija – informācija, kas noteiktam lietotājam noteiktā laika momentā ir svarīga; relevants dokuments – dokuments, kas jēdzieniski atbilst informācijas sistēmas lietotāja pieprasījumam (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 651. lpp.).

• Kas ir halāla produkti?

Halāls – tas, kas atbilst islāma noteikumiem. Šo terminu var attiecināt uz visām dzīves situācijām, taču parasti par halālu sauc produktus, kurus atļauj lietot musulmaņu uztura likumi, piem., tādu dzīvnieku gaļu, kas kauti, ievērojot vajadzīgo rituālu (Ideju vārdnīca. Rīga : Zvaigzne ABC, [b.g.], 192. lpp.)

•   Kā pareizi saukt „guļošos policistus”?

Tautā dēvētos „guļošos policistus” publiskajā saziņā sauc dažādi – gan par ātrumu ierobežojošiem vaļņiem un sliekšņiem, gan uz asfalta veidotiem izciļņiem un ātrumvaļņiem. Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) normatīvajos dokumentos, pašvaldību mājaslapās un presē (sk. interneta vietnes www.csdd.lv; www.lvceli.lv; www.ventspils.lv; www.nra.lv u.c.) minēti ceļa ātrumvaļņi, un šis vārdu savienojums arī pakāpeniski nostiprinās oficiālajā saziņā.

• Kā ir pareizi teikt: dibināta patstāvīga vai pastāvīga komisija?

Patstāvīgs – 1. Tāds, kas nav pakļauts citiem, nav atkarīgs no citiem; tāds, kas spēj eksistēt bez citu palīdzības, vadības. 2. Tāds, kas ir brīvs no citu ietekmes, var darboties bez citu palīdzības, vadības; tāds, kas tiek veikts vai paveikts bez citu palīdzības, vadības. Tāds, kas var funkcionēt (kādā sistēmā) atsevišķi (Latviešu valodas vārdnīca. Rīga : Avots, 2006, 811. lpp.).

Pastāvīgs – 1. Nepārtraukts, arī biežs. 2. Nemainīgs. 3. Tāds, kas domāts ilgākam laikam; tāds, kas darbojas, dara ko ilgāku laiku, regulāri (Latviešu valodas vārdnīca. Rīga : Avots, 2006, 803. lpp.).

Kā liecina vārdu nozīmes, komisija var būt gan patstāvīga, gan pastāvīga – jāzina, kāda tā ir un kādam mērķim paredzēta. Arī žurnālistiem šie vārdi būtu jāizrunā skaidri un nepārprotami.

• Kā literārajā valodā pareizi saukt rāvējslēdzēja mēlīti, respektīvi, detaļu, ar kuras palīdzību tiek atvērts rāvējslēdzējs?

Ierīci (detaļu) kā noslēgšanai, aizķeršanai vai saslēgšanai sauc par sprūdu (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₂. sēj. Rīga : Zinātne, 1991, 149. lpp.).

• Kā pareizi būtu latviskojams pēdējā laikā popularitāti ieguvušais sociālais tīkls „Twitter”? Varianti, kas pašlaik jau iegājušies „Twitter” lietotāju vidē, ir – tviteris un tviters. Dzirdēts arī čiveklis un vīteris. Kā nosaukt pašu „Twitter” lietošanas procesu – tvītošana, tviterošana, čivināšana vai vīterošana?

Eduards Cauna, LZA TK Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisijas (ITTEA) priekšsēdētājs, pēc 30. 10. 2009. notikušās LZA TK ITTEA sēdes izplatīja oficiālu paziņojumu presei, kurā norādīja, ka pats kompānijas „Twitter” pakalpojums ir tviteris; viena tvitera ieraksts, ziņa vai paziņojums ir tvīts; tvītot nozīmē rakstīt tvītus, bet tvītu rakstītājs ir tvītotājs.

Savukārt process – sazināšanās ar tvitera palīdzību – ir tikai un vienīgi tvītošana. Varianti „čivināšana” un „vīterošana” tika atzīti par nepiemērotiem stilistiski neitrālu terminu veidošanai. LZA TK termini ir atrodami Akadēmiskajā terminu datubāzē „AkadTerm” (http://termini.lza.lv/akadterm).

• Kā ar svešvārdu nosaukt darbību iemidzināt (uz mūžu)?

Eitanāzija [gr. euthanasia < eu ‘viegli, labi’ + thanatos ‘nāve’] – viegla nāve; gadījums, kad ārsti atņem dzīvību neglābjami slimam pacientam, kam dzīvības mākslīga saglabāšana sagādā fiziskas ciešanas (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 186. lpp.). Attiecīgais darbības vārds ir eitanazēt.

• Kad latviešu valodā lietojams termināls un kad terminālis?

Sākotnēji vārds termināls ienāca latviešu valodā kā īpašības vārds, tāpēc, kad to sāka lietot kā lietvārdu, attiecinot uz gala staciju, LZA Terminoloģijas komisija šo lietvārdu apstiprināja ar galotni –is – terminālis. (Terminoloģijas jaunumi. 2003, Nr. 3, 22. lpp.), dsk. termināļi, termināļu utt.

Terminālis – ‘gala, beigu’. Īpaši iekārtota, ar celtņiem apgādāta vieta (galvenokārt, konteineru pārkraušanai ostās).

Termināls – ‘beigu, gala’; ar robežu vai galējo pakāpi saistīts (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 791. lpp.).

Tātad pareizais lietvārds ir terminālis (piem., Vecmīlgrāvja terminālis, ostas terminālis), bet īpašības vārds – termināls, piem., termināls (gala) punkts, termināla (gala) stacija, termināls stāvoklis.

• Kā ir pareizi: nāku no mājām vai nāku no mājas?

Ja sakām, ka nākam no mājām, tad saprotams, ka nākam no sava mājokļa. Šī prievārdiskā savienojuma pamatā ir prievārds no ar vārdu mājas dsk. datīvā. Ja (iz)nākam no mājas, tātad (iz)nākam no kādas ēkas. Šajā gadījumā prievārds no tiek lietots ar lietvārdu ģenitīvā. Abas konstrukcijas ir pareizas, taču, runājot par savām mājām, ierasts un loģisks ir leksēmas mājas ‘mājokļa’, nevis māja ‘ēkas’ izmantojums.