Projekta mērķis ir sekmēt trešo valstu valstspiederīgo bērnu adaptācijas un integrācijas procesu Latvijas vidē un sabiedrībā, veicinot valsts valodas prasmes, praktisko starpkultūru prasmju apgūšanu, kas nepieciešamas efektīvai adaptācijai, kā arī Eiropas pamatvērtību izpratnei. Īstenojot projekta mērķi, tiks izveidota mācību programma un mācību materiāli 13 – 18 gadus veciem bērniem, lai nodrošinātu valsts valodas pamatprasmju (A1) un zināšanu par Latvijas ģeogrāfiju, vēsturi un kultūru apguvi.

Projekta nepieciešamības pamatojums

Vēsturiski Eiropas Savienībā ieplūda daudz trešo valstu valstspiederīgo, ko papildina liela mobilitāte ES ietvaros, tādēļ vairākās ES valstu skolās strauji palielinās šādu bērnu skaits. Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā arī Latvijā šis jautājums kļūst aktuāls. Skolām ir jābūt gatavām šādu bērnu klātbūtnei un viņu konkrētās vajadzības jāintegrē tradicionālajās programmās. Izglītība ir galvenais līdzeklis, kā panākt, ka šie skolēni kļūst par sabiedrībā iekļauties spējīgiem uzņēmējas valsts pilsoņiem.

Pētījums „Migrācijas ietekme uz etniskajām attiecībām Latvijā”, kas tika veikts 2008. gadā, atklāj, ka Latvijas sabiedrībai ir drīzāk negatīva attieksme pret imigrantiem un pat bailes no trešo valstu valstspiederīgo imigrācijas. Latvijas sabiedrība labāk gribētu imigrantus no NVS valstīm, bet pret imigrantiem no Āzijas un Āfrikas valstīm ir izteikti negatīva attieksme (56,9%).[1]

Šobrīd ir apkopoti statistikas dati par ārvalstu skolēniem vispārējās izglītības iestādēs. Kā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informācija, 2009./2010. mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācījās 405 ārvalstu skolēni. Visvairāk skolēnu bija no Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, taču viņu vidū ir arī bērni no Korejas, Venecuēlas, Taizemes, Peru, Somālijas, Izraēlas, Turcijas, Ķīnas, Afganistānas. Visiem šiem bērniem saskaņā ar Latvijas likumdošanu ir tiesības mācīties Latvijas skolās. Tomēr viena no prognozējamajām problēmām varētu būt šo bērnu dažādā etniskā izcelsme, dzimtā valoda, kultūrvides pieredze, kā arī sagatavotības līmenis, t.i., viņu iepriekšējās izglītības atbilstība Latvijas izglītības sistēmas prasībām, kā arī sistēmiskas pieejas trūkums šo bērnu integrācijai.

Latvijas izglītības sistēmā pieredze migrantu bērnu integrācijas jautājumos ir neliela, par to liecina arī datu trūkums gan par šo bērnu skaitu, gan par adaptāciju Latvijas skolās, gan arī par viņu mācību rezultātiem. Latvijā ir izstrādātas adaptācijas programmas tikai 6 – 9 un 10 – 12 gadus veciem bērniem, kā arī konkrētajai mērķauditorijai paredzēti materiāli. Veiksmīgai integrācijai būtu jāturpina izstrādāt programmu un mācību materiālus arī citām vecumu grupām (piemēram, pusaudžiem).

Projektā paredzēts iegūt plašāku informāciju par trešo valstu valstspiederīgo bērnu adaptēšanās problēmām Latvijas izglītības sistēmā un izveidot vienu adaptācijas/mācību programmu (60 stundu apjomā), mācību materiālu, kartiņu komplektu, e-mācību materiālu trešo valstu valstspiederīgo bērniem vecumposmā no 13 līdz 18 gadiem. Tiks veikta arī izstrādāto materiālu aprobācija vismaz 3 Latvijas skolās, kurās mācās šie bērni (Rīgas 15. vidusskolā, Rīgas 22. vidusskolā, Ādažu Brīvajā Valdorfa skolā).

{attachments 485}

Projekta norises laiks: 2011. gada marts – jūnijs

Projektā paredzētās aktivitātes

1. Mācību programmas bērniem vecumā no 13 līdz 18 gadiem izstrāde.
2. Mācību materiālu bērniem vecumā no 13 līdz 18 gadiem izstrāde un ieviešana.

• Mācību līdzekļa (atbilstoši mācību programmai) bērniem vecumā no 13 līdz 18 gadiem izstrāde.
• Metodisko ieteikumu darbam ar mācību programmu bērniem vecumā no 13 līdz 18 gadiem izstrāde.
• Kartiņu komplekta (atbilstoši mācību programmai) bērniem vecumā no 13 līdz 18 gadiem izstrāde.
• E-materiālu (atbilstoši mācību programmai) bērniem vecumā no 13 līdz 18 gadiem izstrāde.
• Mācību materiālu (programmas, mācību līdzekļa, kartiņu komplektu, e-materiālu) bērniem vecumā no 13 līdz 18 gadiem aprobācija.

1. Mācību programmas un materiālu aprobācijas rezultātu aktualizēšanas seminārs.
2. Mācību materiālu bērniem vecumā no 13 līdz 18 gadiem izdošana.
3. Projekta izvērtēšanas un sabiedrības informēšanas seminārs.

Projekta ilgtspēja un pārmantojamība

Projekta rezultātu pamatā nākotnē ir plānots veidot programmu pieaugušo auditorijai. Latviešu valodas apguves valsts aģentūrai (LVAVA) bijusi ilgstoša pieredze šādu mācību un metodisko līdzekļu komplektu veidošanā, ko tālāk pārmanto Latviešu valodas aģentūra (LVA), un attiecīgi aģentūras pieredzi varētu izmantot arī turpmāk. Nākotnē būtu nepieciešams izveidot tīmekļa vietni, kur izveidotos materiālus uzglabāt elektroniski: LVA mājaslapā, kas dotu iespēju skolotājiem un citiem interesentiem iepazīties un lietot izstrādātos materiālus ilgstoši.

Veicot projektu, kopumā būs gūta nozīmīga pieredze mācību programmas un materiālu veidošanā tieši trešo valstu valstspiederīgo pusaudžu integrācijai, izveidotā programma var būt paraugs šādu programmu veidošanai nākotnē. Turklāt skolotāji turpmāk paši varētu izstrādāt gan programmas, gan materiālus, kā arī projektā paveiktais būs ieguldījums Latvijas izglītības sistēmas sagatavošanā attiecīgās mērķauditorijas integrācijai.

Mācību programma un materiāli tiks izsniegti katrai skolai, lai skolotāji, balstoties uz šo materiālu, varētu izstrādāt savu programmu un materiālus, kā arī izmantot esošos. Piedāvātos materiālus varēs izmantot katra Latvijas skola, kad tajā sāks mācības trešo valstu valstspiederīgo bērni vecumā no 13 līdz 18 gadiem.

Projekta īstenošanas komanda

1. Projekta vadītāja  – Marina Milaša.
2. Projekta grāmatvede – Sanita Šoldre.
3. Projekta administratore – Gunta Vīksna.
4. Mācību programmas un materiālu autori – Iveta Grīnberga, Anta Lazareva, Iveta Marševska, Ilze Auziņa, Īrisa Ozola, Laima Pamiljane, Pēteris Vanags.
5. Eksperts integrācijas jautājumos – Liesma Ose.
6. Mācību programmas un materiālu māksliniece – Anita Ozoliņa.
7. Mācību programmas un materiālu literārā redaktore – Nelda Sniedze.
8. Mācību programmas un materiālu tehniskā redaktore – Ilga Klotiņa.
9. Mācību programmas un materiālu korektore – Rita Elstiņa.
10. Mācību programmas un materiālu maketētājs – Edgars Švanks.
11. Mācību programmas un materiālu aprobētāji – Iveta Marševska, Inga Zemīte, Dace Konopecka.

Par projekta īstenošanu atbild LVA metodiķe Ērika Pičukāne.

Kontakti: tālr.: 67350764, e-pasts: erika.picukane@valoda.lv 

www.valoda.lv