Dzimtās valodas dienas pasākumi 2010 fotogrāfijās
Starptautiskā dzimtās valodas diena jau 11 gadus visā pasaulē tiek atzīmēta 21. februārī. Tās mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību valodu daudzveidībai un dzimtās valodas skaistumam.
Lai svinētu Dzimtās valodas dienas svētkus kopā ar skolu jaunatni, Latviešu valodas aģentūra Eiropas Savienības mājā bija aicinājusi uz tikšanos skolēnus no visas Latvijas.
Vairāk nekā simts pamatskolas un vidusskolas audzēkņiem bija iespēja tikties ar rakstnieci Inesi Zanderi. Viņa bija iepazinusies ar skolēnu konkursa darbiem un kritiski, bet tomēr ar lielu labvēlību tos izvērtēja. Rakstniece rosināja skolēnus vairāk būt pašiem un uzteica Laimas Madaras Šveidukas pausto viedokli par nepieciešamību runāt tikai „skaidrā latviešu valodā”. Tas nozīmē domas un izteiksmes tīrību, jo skaidra valoda ir apliecinājums skaidrai domai.
Mākslinieks Reinis Pētersons atklāja, kā top ilustrācijas grāmatām un pēc auditorijas pieprasījuma radīja vairākus zīmējumus.
Īsts līvs – valodnieks – Valts Ernštreits stāstīja par lībiešu valodu un atgādināja par vārdiem, ko esam aizguvuši no lībiešiem. Kopā ar krāšņajos lībiešu tautastērpos tērptajām teicējām klātesošie varēja dziedāt līdzi lībiešu šūpuļdziesmu.
Pasākumā bija iespēja iepazīties ar jauno Latviešu valodas aģentūras interaktīvo mācību līdzekli literatūrā „No modernisma līdz postmodernismam”, kā arī kopā ar mācību centra „Skrivanek Baltic” pārstāvjiem pārbaudīt vecvārdu un apvidvārdu zināšanas, piedaloties spēlē „Vai zini šo vārdu?”. Dalībnieku zināšanas bija pārliecinošas, tāpēc bez pūlēm tika atminēti tādi vārdi kā tupenis un buļba (kartupelis), krizdoles un stiķenes (ērkšķogas), skotele (priekšauts), dardedze (varavīksne), ķisens (spilvens), ciskadrilla (velosipēds), kunna (varde) u. c. Mazāk zināmi un grūtāk atminami skolēniem izrādījās vārdi: žugura (stārķis), kušķiņi (jēri), vaiduot (slimot), rupucs (krupis), skutuls (bļoda) un aizgore (aizkrāsns). Bija arī kuriozi – Kurzemes pusē lietoto vaboles apzīmējumu bambel daži spēles dalībnieki nosauca par bumbieri un konfekti, savukārt kurčiks (tītars) izklausījās pēc cigaretes vai gurķīša; sipisniks (biezpiens) bērniem izklausījās pēc sienāža, bet spindzeles dažiem zēniem šķita piemērots apzīmējums meitenēm (merģelēm), nevis lapsenēm. Spēles beigās tika noskaidroti vislabākie apvidvārdu zinātāji – Santa Ķere no Ogres pamatskolas 6.b klases un Līva Strazdiņa no Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas 12.b klases, kuras saņēma pasākuma rīkotāju sarūpētās balvas.
Pasākumā notika arī Eiropas Valodu dienā 2010 izsludinātā zīmējumu konkursa „Mazs bij’ tēva novadiņš” (1.-4. klases) un literāro darbu konkursa „Ko, Latvija, Tev varu dot?” (5.-12. klases) uzvarētāju apbalvošana.
Literāro darbu konkursa „Ko, Latvija, Tev varu dot?” uzvarētāji
5.–6. klašu grupā 1. vieta – Ieviņai Liepiņai no Birzgales pamatskolas, 2. vieta – Annijai Vaivodei no Jēkabpils pamatskolas, 3. vieta – Mārim Jurānam no Rēzeknes 5. vidusskolas; atzinība par klasisko vērtību iedzīvināšanu – Nikolai Meņšikovai no Puškina liceja, atzinība par patriotismu – Santai Bitlācei no Rencēnu pamatskolas, atzinība par oriģinalitāti – Adelīnai Nikitenko no Ogres pamatskolas.
7. –9. klašu grupā 1. vieta – Laurim Jeremenokam no Asūnes pamatskolas, 2. vieta – Renātei Luīzei Cietvīrai no Talsu Valsts ģimnāzijas, 3. vieta – Kristeram Zariņam no Rencēnu pamatskolas, atzinība par valstisku domāšanu – Laimai Madarai Šveidukai no Limbažu 3. vidusskolas, atzinība par ekoloģisko izpratni – Laurai Denovai no Inešu pamatskolas, atzinība par sava ceļa meklējumiem rakstniecībā – Gundegai Vjaksei no Rēzeknes 5. vidusskolas.
10.–12. klašu grupā 1. vieta – Vairim Krēsliņam no Rēzeknes 14. arodvidusskolas, 2. vieta – Jānim Mjasņikovam no Limbažu 1. vidusskolas, 3. vieta – Līvai Strazdiņai no Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas, atzinība par valodas politikas izpratni – Vizmai Sermulei no Skrundas vidusskolas, atzinība par formas un domas vienotību – Diānai Patrīcijai Grosai no Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas, atzinība par niansētu noskaņas radīšanu dzejā – Zanei Ozoliņai no Cesvaines vidusskolas.
Zīmējumu konkursa „Mazs bij’ tēva novadiņš” uzvarētāji
1. vieta – Karīnai Bunerei no Vizuālās mākslas studija „Dartija”, 2. vieta – Ksenijai Afanasenko no Daugavpils Krievu liceja, 3. vieta – Emīlam Baumanim no Zemītes pamatskolas, atzinība par patriotismu – Ārim Rasiņam no Aizupes pamatskolas, atzinība par noskaņas radīšanu – Akvelinai Boikinai no Daugavpils 10. vidusskolas, atzinība par mīļumu – Viktorijai Lavrenovai no Nirzas pamatskolas, atzinība par dabas mīlestību – Aļenai Krasovskai no Daugavpils 16. vidusskolas.
Īpaša pateicība Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotājam Mārim Bušmanim un Rencēnu pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotājai Inesei Birzkopei par skolēnu radošās domas atraisīšanu!
Pateicamies visiem dalībniekiem un viņu skolotājiem par atsaucību un patriotismu!
Labāko darbu fragmentus rudenī gaidiet jaunā grāmatā. Tiem laureātiem, kas nebija pasākumā, balvas ir nosūtītas pa pastu.
man ir valoda
ar to es smejos un strīdos
es tajā kā saulītē sildos
es tajā kā peļķē mīdos
ar to uz mēles es ceļos
kā pasaku princis cēls
ar to es cūkkūtī veļos
kā zudušais dēls
vai es to skūpstu kā dievmaizi
vai dusmās tur slauku kājas
man ir mana valoda
un es esmu mājās
Knuta Skujenieka dzejas rindas ieskandināja O. Vācieša muzeju 24. februāra Dzimtās valodas dienas sarīkojumā „Vārds – tas ir svētums, gadsimtu pienests”. Apmeklētāji varēja ieklausīties Ludmilas Azarovas, Imanta Auziņa, Jāņa Petera, Māras Zālītes, Vizmas Belševicas, Imanta Ziedoņa, Māra Čaklā un Ojāra Vācieša skaistākajos valodai veltītajos dzejoļos aktrises Zanes Daudziņas lasījumā un dziedāt līdzi mūziķa Adriana Kukuvasa dziedātajām dziesmām.
Kopā svētki vienmēr sanāk krāšņāki, tāpēc aicinām arī turpmāk piedalīties Latviešu valodas aģentūras rīkotajos pasākumos! Esiet lepni par savu valsti un valodu!
Piedāvājam ieskatu dažos fotomirkļos.
Ja Jums ir kādi jautājumi vai priekšlikumi, rakstiet: velga.licite@valoda.lv