“Viedokļu sadursme”, laikraksts “Diena” (Sestdiena), 16.12.2016., Jānis Kincis

Viedoklis

pret

Jānis Valdmanis,

Latviešu valodas aģentūras vadītājs

1. Bezatbildīga aplamība. Šī ideja grauj valsts valodas statusu, tas būtu plats solis atpakaļ uz 80. vai 90. gadu valodas situāciju. Pati galvenā problēma, kā zināms, ir informatīvās telpas sadalījums pēc valodas. Tas ir apdraudējums ne tikai valodai, un šīs problēmas sakne nav tikai valsts valodas prasmē vai neprasmē.

2. Attieksmes jautājums. Pētījumā par valodas situāciju pēdējos piecos gados redzam, ka valsts valodas prasme nelatviešu vidē ir ļoti augsta, īpaši tas attiecas uz jaunatni (līdz 34 gadu vecumam), valodu neprot vien līdz 8 procentiem. Problēma ir valsts valodas lietojums – gan cittautiešu, gan pašu latviešu valodiskā uzvedība.

Veicot pētījumu, vaicājām par situācijām, kurās krievvalodīgie sarunu sākuši latviski. Atbildes ir – ja mani uzrunā latviski, un ja sarunas biedrs nesaprot krieviski. Lielā mērā šajā jautājumā bumba ir pašu latviešu pusē. To apliecina pētījuma dati, ka tad, ja cittautietis valsts vai pašvaldības iestādēs latviešu valodā vēršas pie darbinieka, tikai 54 procenti atbild galvenokārt vai tikai latviešu valodā, un sadzīviskās situācijās, kad krievvalodīgais kaut ko vaicā latviski, tikai 33% latviešu atbild latviski, savukārt 27 procenti – drīzāk latviešu nekā krievu valodā. Nav vienas atbildes par iemesliem, bet tas ir nenormāli!

3. Dažādas situācijas. Protams, netrūkst situāciju, piemēram, pie ārsta vai tamlīdzīgi, kurās ērtāk runāt dzimtajā valodā, taču šādi gadījumi nemaina kopējo valsts valodas politiku. Šo divu informatīvo telpu sakarā ir svarīgi, kā runā publiskās personas – politiķi, valsts iestāžu vadītāji, ierēdņi. Tas arī ir jautājums, vai viņi izvēlas runāt valsts valodā vai arī, piedodiet, neveikli mēģina lauzīties krievu valodā, kas arī bieži novērojams. Tas rāda publisko personu priekšzīmi, kā ir valstiski pareizi. Piemērus tam var pameklēt citviet – amatpersonas, piemēram, Vācijā, Lielbritānijā vai Francijā, runās valsts valodā. Vai tāpēc cilvēki nebūs sapratuši valsts vadības nostāju? Taču nē!

*

Viedoklis

par

Olga Proskurova,

Ekspertu darba grupas locekle

1. Ideja nav jauna. Ziņojuma secinājumos rakstīts, ka «divvirzienu komunikācija ar mazākumtautībām ir būtisks nacionālās drošības faktors, tikai šāda pieeja pakāpeniski veido savstarpēju uzticēšanos. Labu piemēru rāda tie politikas veidotāji un ierēdņi, kuri ar krievvalodīgajiem medijiem runā to auditorijas vairākuma valodā». Tātad pamatdoma ir – kamēr mēs turpināsim tēlot, ka neprotam vai negribam uzrunāt šo auditoriju, Latvijas lielākajā kaimiņvalstī būs cilvēki, kuri izmantos situāciju un veiksmīgi strādās ar šo auditoriju tās valodā. Mēs atzīstam, ka tā ir problēma. Šo tēmu mēs paši neizdomājām un nesacerējām – mēs aptaujājām gan mediju cilvēkus, gan ekspertus un analītiķus. Saklausītā pamatdoma publisku personu virzienā bija: tieciet skaidrībā – vai nu visi atsakiet intervijas krieviski, vai atzīstiet, ka jums šī auditorija ir svarīga, un runājiet. Tas ir kā biznesā – tu sarunājies auditorijas valodā, ja gribi, lai vēstījums tiktu saprasts.

2. Ne mēģinājums piespiest. Tomēr šis ir un paliek ieteikums. Tā nav piespiešana, bet gan viena no rekomendācijām – ja nav grūti, sarunāsimies abās valodās. Tā ir brīva izvēle. Turklāt tā nav nekāda problēma – vairākums politiķu vajadzības gadījumā spēj izteikties krievu valodā un to jau arī dara.

3. Nav runas par valodas prestižu. Šis ir diskutējams jautājums – mēs varam domāt vienā virzienā un piekrist Latviešu valodas aģentūrai. Vienlaikus daudzi saprot, ka svarīga ir arī tā otra auditorija un jautājums par publisku komunikāciju krievu valodā nekādā gadījumā nav jautājums par latviešu valodas prestiža apspriešanu vai mazināšanu, bet gan darbība ar mērķi, lai vēstījums aiziet līdz gala patērētājam.

4. Vēl daudz citu ideju. Sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas ziņojumā ieteiktas vairākas svarīgas lietas, ne tikai par krievu valodas lietojumu publiskā telpā un pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem. Man žēl, ka citi jautājumi līdz šim nav guvuši plašāku ievērību.

FAKTI

Sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas ziņojumā pausts, ka līdzšinējā integrācijas politika ir īstenota ar mainīgām sekmēm. Ņemot vērā mazākumtautību informācijas vajadzības un krievvalodīgās auditorijas īpatnības, valstij ir jāatbalsta sabiedriskajos medijos integrētas audiovizuālas krievvalodīgas platformas attīstīšana, un būtu ieteicams izvērtēt iespējas sadarboties ar Latvijā jau reģistrētiem privātiem elektroniskajiem un drukātajiem krievu valodā strādājošiem medijiem.

Sevišķi svarīgi ekspertu skatījumā nodrošināt maksimālu pienācīga satura pieejamību Latgalē – Latvijas mediju telpā visvājāk integrētajā teritorijā.

Ekspertu darba grupas sagatavotais un 22. novembrī publicētais ziņojums lasāms Valsts prezidenta kancelejas mājaslapā. Pēc ziņojuma publicēšanas un prezentācijas ekspertu grupas darbība ir izbeigta.

Šī tēma aktualizēta pēc Valsts prezidenta izveidotās Sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas ieteikuma.