Noslēgusies akcija „Mūsdienu urbānā vārdnīca”
Lai pievērstu sabiedrības uzmanību šobrīd aktuālajai angļu valodas un citu valodu ietekmei uz latviešu valodu un rosinātu meklēt un ieviest savā runā citu valodu izteiksmes līdzekļiem atbilstošus latviešu literārās valodas vārdus, Latviešu valodas aģentūra no šī gada 15. janvāra līdz 15. oktobrim aicināja kopā veidot „Mūsdienu urbāno vārdnīcu”, kā arī piedalīties balsošanā, kurā tika noskaidroti desmit mūsdienās populārākie un biežāk lietotie aizguvumi un tiem atbilstoši vārdi latviešu valodā.
Lai piedalītos „Mūsdienu urbānās vārdnīcas” veidošanā, ikvienam interesentam tīmekļvietnē vards.valoda.lv bija jāaizpilda veidlapa, kurā jānorāda
- bieži lietots aizguvums no angļu valodas vai citas valodas;
- aizgūtā vārda vai frāzes nozīme;
- aizgūtā vārda vai frāzes lietojums kontekstā;
- jaunradīts latviskojums vai valodā jau esošs vārds vai frāze, ar ko aizstāt konkrēto aizguvumu.
Akcijā tika iesūtīti 475 vārdi un frāzes. Balsošanā kā desmit populārākie un bieži lietotie tika noteikti šie aizguvumi:
- čilot ‒ ’laiskoties’ (arī ’atpūsties, atslābināties, atvilkt elpu, dīkoties, gurķoties, padīkāties, pavaļoties’);
- čekot ‒ ’skatīties’ (arī ’aplūkot, apskatīt, iemest aci, ieskatīties, pārbaudīt, palūkoties, pārraudzīt, paraudzīties, paskatīties, pavērties’);
- cringe ‒ ’šķērms’ (arī ’apkaunojošs, atbaidošs, dīvains, ērmīgs, jancīgs, jocīgs, jokains, muļķīgs, nejēdzīgs, savāds, šķebīgs, viebīgs’);
- japot ‒ ’tērzēt’ (arī ’čalināt, čalot, dudināties, kladzināt, leijerēt, melst niekus, mēļot, mutēties, pamparēt, pļāpāt, tērgāt, tērgot, tītināt, trencēt, triekt, valodot, vāvuļot, zvadzināt’);
- posts ‒ ’ieraksts sociālo tīklu vietnē’;
- pookie ‒ ’mīļumiņš’ (arī ’balodītis, dārgumiņš, drostaliņa, dūjiņa, jaukumiņš, lolojums, mīlulītis, saulīte, sirdspuķīte, sirsniņa’);
- for real ‒ ’patiešām’ (arī ’bez jokiem, bez šaubām, goda vārds, īstenībā, jānudien, kas tiesa, nopietni, nudien, patiesi, patiesībā, no tiesas, tiešām’);
- viss safe ‒ ’viss kārtībā’ (arī ’droši, ir jau labi’);
- rizz ‒ ’šarms’, ’šarmēt’ (arī ’harisma, kairums, pievilcība, spēja valdzināt’);
- random ‒ ’negaidīts’, ’nejaušs’ (arī ’kaut kāds, neapzināts, necerēts, neparedzēts, neplānots, netīšs, nevilšs, pēkšņs, piepešs, svešs’).
Veidojot „Mūsdienu urbāno vārdnīcu”, kopā vērojām latviešu un angļu valodas (un citu valodu) mijiedarbību, apzinājām vārdus un frāzes, ko latviešu valodā pēdējos gados esam aizņēmušies no angļu valodas un citām valodām, un paši arī piedāvājām tiem atbilstošus latviešu valodas (kur bija iederīgs – literārās sarunvalodas) izteiksmes līdzekļus. Visus akcijā iesūtītos vārdus un frāzes iespējams aplūkot tīmekļvietnes vards.valoda.lv sadaļā „Iesniegtie vēstījumi”. Aicinām arī noskatīties video, kuros dažādu jomu pārstāvji ‒ aktrise Guna Zariņa, skrituļslidotājs Nils Jansons, rakstnieks Gusts Ābele, raidījumu veidotāja Marta Selecka, režisors Mārtiņš Eihe, dziedātāja Keitija Bārbale, izdevniecības vadītāja Alīse Nīgale un žurnālists Uģis Joksts ‒ dalās pieredzē un izsaka savus viedokļus par nemotivētu citu valodu izteiksmes līdzekļu lietojumu latviešu sarunvalodā
Lai arī angļu valoda mūsdienās ir kļuvusi par plaši lietotu saziņas valodu daudzās jomās, rosinām būt radošiem latviešu valodas lietojumā dažādās saziņas situācijās – ar labvēlību un cieņu pret latviešu valodu.