Lībieši 44 atbildēs

KAS IR LĪBIEŠI?

09/01/2017

Kas ir lībieši?

Baltijas jūras somu tauta, kas jau izsenis dzīvojusi tagadējās Latvijas teritorijā. Lībieši ir Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pamazām ieplūduši latviešos.

Kur lībieši ir dzīvojuši?

Pēc arheoloģisko izrakumu, hroniku un dokumentu dotumiem lībieši 10.–13. gs. apdzīvoja plašas tagadējās Latvijas teritorijas – Kurzemi uz ziemeļiem no Abavas, Vidzemes piekrasti un iekšzemi, Gaujas lejteci, kā arī Daugavas lejteci. Visilgāk lībieši saglabājās Ziemeļkurzemē – Baltijas jūras piekrastē apmēram 60 km garā un 2–5 km platā joslā starp Ovīšiem un Ģipku, kur bija 12 lībiešu ciemi. 19. gadsimta vidū lībieši vēl bija sastopami arī Ziemeļvidzemē Svētciema apkaimē.

Vai lībiešiem ir bijusi sava valsts, karogs un himna?

Lībiešiem nekad nav bijusi sava valsts, taču lībiešu apdzīvotajās zemēs bijušas pilis un valdnieki, piemēram, saglabājušās ziņas par Turaidas lībiešu valdnieku Kaupo un Ako no Mārtiņsalas.

Lībiešiem ir sava himna un karogs. Himnas melodija ir tā pati, kas Igaunijas un Somijas himnai, kuras mūzikas autors ir vācu izcelsmes somu komponists Frīdrihs Paciuss (1809–1891), vārdus sacerējis lībiešu dzejnieks Kārlis Stalte. Zilibaltizaļais karogs (krāsu proporcija 2:1:2), kura atklāšanas svētki notika 1923. gadā, simbolizē tālaika lībieša dzīves telpu: zvejnieks pelnīja iztiku jūrā (zilā krāsa karoga apakšā), un, raudzīdamies uz māju pusi, viņš tālē redzēja liedagu (baltā krāsa vidū) un mežu (zaļā krāsa karoga augšdaļā).

Kad parādījušās pirmās ziņas par lībiešiem?

Pirmās drošās rakstītās ziņas par lībiešiem atrodamas Nestora hronikā 11. gs. Pirmās plašākas ziņas par lībiešiem atrodamas Indriķa hronikā – 13. gs. dokumentā.

Kā radies lībiešu tautas nosaukums?

Mūsdienās vairs nav iespējams nepārprotami pateikt, no kurienes cēlies lībiešu tautas nosaukums, tomēr ir skaidrs, ka latviskā nosaukuma – lībieši – izcelsme meklējama jau ļoti senā pagātnē.

Lībiešu nosaukums pirmo reizi atrodams Krievzemes 11. gadsimta vēstures avotos (либь ~ любь). Indriķa hronikā lietots latīniskais lībiešu nosaukums livones, savukārt lībieši paši sevi dēvējuši par līb roust (Vidzemē) vai rāndalizt (Kurzemē). Mūsdienu lībiešu valodā tiek lietots vārds līvlizt, kas 20. gadsimta 20. gados aizgūts no igauņu valodas.

Kāda ir atšķirība starp lībiešiem un līviem?

Nekāda. Tie ir vienas tautas divi nosaukumi. Populārzinātniskajā un zinātniskajā literatūrā pārsvarā lieto apzīmējumu „lībietis”. Tie, kam patīk poētiskais vārds „līvs” un tā atvasinājumi, šo nosaukumu ieviesuši daiļliteratūrā, dzejā un citos populāros rakstveida tekstos.

LĪBIEŠI LATVIJĀ

Kādi dokumenti apliecina, ka lībiešiem ir īpaša vieta Latvijā?

Latvijas Republikas 1991. gada 19. marta likumā „Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju” pirmoreiz tika noteikts lībiešu juridiskais statuss – „sena Latvijas pamattautība”. 1999. gada 9. decembrī pieņemtajā Valsts valodas likuma 4. pantā teikts, ka valsts nodrošina lībiešu valodas kā pirmiedzīvotāju (autohtonu) valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. No 1995. gada, atbilstoši Latvijas kultūrpolitikas pamatnostādnēm, lībiešu valoda un kultūras vērtības ir iekļautas Latvijas nacionālā kultūras mantojuma sastāvā. Lībiešu tradicionālā kultūra ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā.

Kādi lībiešu vietvārdi saglabājušies līdz mūsdienām?

Par lībiskas cilmes vietvārdiem uzskatāmi Ainaži, Ķirbiži, Korģene, Kuiviži, Kuiķule, Lēdurga, Puikule, Umurga Ziemeļvidzemē; Ādaži, Gauja, Ikšķile, Jugla, Kadaga, Lilaste, Lieluikas un Mazuikas ezers, Piķurga, Ropaži, Suntaži, Suži, Ummis Rīgā un tās apkaimē; Ģipka, Kolka, Matkule, Usma, Venta Kurzemē un daudzi citi.

Kādas apdzīvotas vietas Latvijā vēsturiski ir saistāmas arlībiešiem?

Šādas vietas ir gan Kurzemē, gan Vidzemē. Nozīmīgākā apdzīvota vieta ir Rīga, kur jau pilsētas dibināšanas laikā atradās lībiešu apmetnes. Ar lībiešiem saistāmas tādas pilsētas un apdzīvotas vietas kā Ainaži, Aizkraukle, Cēsis, Ikšķile, Kandava, Limbaži, Mazsalaca, Salacgrīva, Salaspils, Talsi, Turaida, Ventspils u.c.

Kas ir Lībiešu krasts?

Par Lībiešu krastu tradicionāli sauc teritoriju, kas atrodas Ziemeļkurzemē Baltijas jūras piekrastē no Ovīšiem Baltijas jūras krastā līdz Ģipkai Rīgas jūras līča pusē. Tā ietver 20. gadsimta pirmajā pusē lībiešu apdzīvotos zvejniekciemus.

Kāda ir Latvijā pazīstamākā lībiešu tautasdziesma?

Tā ir „Pūt, vējiņi”.

LĪBIEŠU VALODA

Vai pasaulē kāds vēl runā lībiešu valodā?

Runā. Zinātnieki lēš, ka 2010. gadā pasaulē, tai skaitā arī Latvijā, kopumā varēja būt aptuveni 40 cilvēku, kuri spēj sazināties lībiešu valodā, bet lībiešu valodas pamatus apguvušo skaits ir ap diviem simtiem. No tiem lielāko daļu veido lībiešu valodas pētnieki un interesenti. 2011. gadā bija zināms tikai viens cilvēks (Kanādā dzīvojošā Grizelda Kristiņa), kam lībiešu valoda ir dzimtā (pirmā) valoda.

Vai lībiešu valoda kādreiz ir bijusi mācībvaloda skolās, un kur to var iemācīties mūsdienās?

Nē, lībiešu valoda nekad nav bijusi iestādes, skolas vai baznīcas pastāvīgā darba valoda. Tā ir lietota tikai ģimenē vai sadzīvē. No 1923. līdz 1939. gadam lībiešu valodu kā izvēles priekšmetu varēja apgūt vairākās Ziemeļkurzemes jūrmalas skolās, to skaitā Mazirbē, Kolkā, Miķeļtornī u. c.

Mūsdienās lībiešu valodu var apgūt kursos un pašmācības ceļā. Ar lībiešu valodu var iepazīties augstākajās mācību iestādēs Latvijā, Igaunijā, Somijā un citās valstīs.

Ar ko lībiešu valoda atšķiras no latviešu valodas?

Atšķirībā no indoeiropiešu valodu saimē ietilpstošās latviešu valodas lībiešu valoda pieder somugru valodu saimes Baltijas jūras somu valodu atzaram, un tā ir iekļauta UNESCO apdraudēto valodu sarakstā. Lībiešu rakstu valoda sāka attīstīties 19. gs. vidū, pateicoties somu un igauņu valodniekiem.

Kā lībiešu valoda ir ietekmējusi latviešu valodu?

Pamanāmākās lībiešu valodas atstātās pēdas latviešu valodāir uzsvars uz pirmās zilbes, latviešu valodas lībiskās izloksnes Vidzemē un Kurzemē, kā arī daudzie ikdienālietojamie aizguvumi.

Kā latviešu valoda ir ietekmējusi lībiešu valodu?

Lībiešu un latviešu valodas ilgajā mijiedarbībā lībiešu valoda no latviešu valodas ir pārņēmusi daudzus vārdus, gramatikas formas un izrunas īpatnības.

Ar ko lībiešu alfabēts atšķiras no latviešu alfabēta?

Lībiešu valodas rakstības pamatā ir latīņu alfabēts, kurā, tāpat kā latviešu valodā, tiek lietotas papildu rakstu zīmes virs (ä, ȯ, õ, š, ž) un zem burtiem (ḑ, ļ, ņ, ŗ, ţ), tikai šo zīmju ir krietni vairāk. Patskaņa garumu tāpat kā latviešu valodā apzīmē garumzīme virs burta: Āā, Ǟǟ, Ēē, Īī, Ōō, Ȱȱ, Ȭȭ, Ūū.

Kādi lībiešu valodas cilmes vārdi atrodami latviešu valodā?

Tādu ir daudz, piemēram, allaž, jauda, kāzas, kukainis, ķīla, laulāt, loms, muiža, pīlādzis, puisis, puķe, selga, sēne, suga, sulainis, vai, vajag, vimba u.c.

LĪBIEŠU LITERATŪRA

Kad iznāca pirmā grāmata lībiešu valodā?

Pirmās grāmatas lībiešu valodā iznāca 1863. gadā Londonā. Tas bija Mateja evaņģēlija tulkojums austrumlībiešu un rietumlībiešu izloksnē. Pirmā laicīga satura grāmata – lasāmgrāmata – iznāca 1931. gadā. Grāmatu lībiešu valodā nav daudz, un gados pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tās parasti iznākušas divās valodās – lībiešu un latviešu, piemēram, lībiešu dzejas izlase „Es viltīgāks par tevi, menca” (1998), albums „Lībiešu dzīve” (2007) u.c.

Vai lībiešiem ir sava literatūra?

Jā, ir, tāpat kā visām pasaules tautām. 1845. gadā iznāca lībiešu tēva un dēla Jāņa Prinča dzejoļu krājums latviešu valodā “Jūrnieku svētās dziesmas un lūgšanas” – tā ir otrā latviešu oriģināldzejas grāmata pēc “Tā Neredzīgā Indriķa dziesmām” (1806). Pēc gandrīz 100 gadiem Tallinā izdots Kārļa Staltes dzejoļu krājums. Tas ir pirmais dzejoļu krājums lībiešu valodā. Lībiešu izcelsmes dzejnieki raksta arī mūsdienās, piemēram, Uldis Krasts, Valts Ernštreits, Baiba Damberga, Grizelda Kristiņa un citi.

Kāds ir plašākais lībiešu dzejas apkopojums?

Tā ir 1998. gadā Rīgā iznākusī lībiešu dzejas antoloģija „Es viltīgāks par tevi, menca”, kurā apkopoti visu zināmāko lībiešu dzejnieku – pavisam 24 – darbi.

Vai lībieši ir uzrakstījuši ābeci?

Lībiešu ābece ir uzrakstīta pirms 75 gadiem, un to izdarījis lībiešu dzejnieks Kārlis Stalte. Manuskripts visu laiku atradās Igaunijas arhīvā, un to atrada tikai pirms pieciem gadiem. Ar Latvijas un Igaunijas skolēnu zīmētajām ilustrācijām to paredzēts izdot 2011. gadā Igaunijā.

MĀKSLA UN MŪZIKA

Kad sāka veidoties lībiešu profesionālā māksla?

Par pirmo zināmo lībiešu profesionālās mākslas aizsācēju būtu uzskatāms ievērojamais Vidzemes lībietis Mārcis Podiņš-Sārums (1799–1859), kas dzimis Cēsu apriņķa Priekuļos. Sāruma izcilākais darbs ir Cēsu Jāņa baznīcas tornis, par kura modeli 1853. gadā Rīgā, Melngalvju namā, sarīkotajā izstādē viņš ieguvis mazo sudraba medaļu. Pirmais profesionālu mākslinieka izglītību baudījušais lībietis – zvejnieka dēls Andrejs Šulcs no Pizes ciema – Latvijas Mākslas akadēmiju beidzis tikai 1938. gadā. Taču Latvijā ir daudz lībiskas izcelsmes mākslinieku (Jānis Belte, Vilnis Blažēvičs, Baiba Damberga, Valts Ernštreits, Solveiga Lamstera, Rita Lele, Lilita Līce u. c.), un 2011. gadā notika jau trešā viņu darbu izstāde. Pirmā stājmākslas izstāde „Līvõd kuņšt” atklāta 1994. gada 23. jūlijā Mazirbes tautas namā.

Kur var dzirdēt lībiešu mūziku?

Lībiešu mūziku var dzirdēt gan dzīvajā izpildījumā, gan ierakstos. Pirmais lībiešu koris tika izveidots 1922. gadā Sīkragā. Joprojām darbojas divi lībiešu dziesmu ansambļi, kas abi nodibināti 1972. gadā – „Līvlist” Rīgā un „Kāndla” Ventspilī, folkloras kopa „Skandinieki” atskaņo lībiešu mūziku. Seni lībiešu tautasdziesmu motīvi dzirdami Raimonda Tigula CD „Zaļš, balts, zils” (2005). Igaunijā izdots lībiešu tautas mūzikas CD ar ierakstiem, kas tapuši laikā starp abiem pasaules kariem, kā arī 1980. gados.

Lībiešu tematiku iecienījuši arī citi kolektīvi (piemēram, Salaspils koris „Lōja”) un komponisti (Anitra Tumševica, kas sacerējusi skaņdarbu pūtēju orķestrim „Lībiešu dziesmas”).

Kuri pazīstami rakstnieki, mākslinieki un mūziķi savos darbos pievērsušies lībiešu tematikai?

Tādu ir daudz. Igaunijā, piemēram, rakstnieki Mats Trāts, Svens Kivisildniks, komponists Veljo Tormiss. Latvijā par lībiešiem ir vēl plašāka interese: lai sākam ar Emili Melngaili, Ausekli un Andreju Pumpuru un turpinām ar Kurtu Fridrihsonu, Noru Ikstenu, Imantu Auziņu, Herbertu Dorbi, Dagniju Zigmonti, Uldi Bērziņu, Pēteri Brūveri, Raimondu Tigulu un citiem.

TRADĪCIJAS UN FOLKLORA

Ar ko lībieši nodarbojušies vēsturiski?

Lībieši nodarbojušies ar to pašu, ar ko latvieši, kas dzīvoja līdzīgā vidē. Kurzemes piekrastes lībiešiem nozīmīgākā saimniecības nozare bija zveja, ar ko galvenokārt nodarbojās vīrieši. Lībieši zvejoja brētliņas, butes, mencas, reņģes, zušus un citas zivis. Sieviešu pārziņā palika zivju apstrāde, tīklu lāpīšana, mājlopu kopšana un dārza darbi. Galvenās lauksaimniecības nozares bija kartupeļu un labības audzēšana. Papildu peļņas avoti bija meža darbi, darvas tecināšana, ogu un čiekuru lasīšana.

Kādas ir lībiešu tradīcijas un svētki?

Lībiešu tautas kalendārā nozīmīga vieta bija Lieldienām, kuru rituāli pārsvarā saistīti ar jūru un zvejniecību. Piemēram, pirmo Lieldienu rītā deva ziedojumu Jūras mātei, lai iegūtu jūras labvēlību. Tad arī notika tā sauktais putnu modināšanas rituāls. Vēl lībiešiem bija svarīgi vasaras un ziemas saulgrieži. Interesantas ieražas saistās ar Meteņiem un Pelnu dienu.

Kas raksturīgs lībiešu folklorai?

Lībiešu folklorā visbiežāk sastopamās būtnes ir mātes un tēvi – Ziemas tēvs, Vēja tēvs, Sala tēvs, Vētras māte, Jūras māte, Purva māte un citi. Latviešu velnu vietā plašāk pazīstami ir saltkurpji, kas dancojot mēdz pārvietoties pa saviem miroņu ceļiem. Lībiešu iemīļotākā teika ir par jūras kāzām, bet visvairāk ir dažādu jūras garu. Jūrā mīt gan zivastainie faraonu bērni, gan jūras mātes zilās govis un arī zilie jūras zirgi. Lībiešu folklorā aprakstītās un lībiešu ciemos izplatītās zilās govis daudzviet Latvijā dēvē arī par “lībiešu govīm”.

Kas ir lībiešu zilās govis?

Viena no izplatītākajām lībiešu teikām. Zilās govis patiešām vēl sastopamas šur un tur jūrmalas ciemos. Mūsdienās tās kalpo arī par Latvijas atpazīšanas zīmi.

VĒSTURE: TĒRPI UN ĒDIENI

Kas ir pētījis lībiešu vēsturi?

Visvairāk lībiešu vēsturi pētījuši somu un igauņu zinātnieki. Pirmā zinātniskā ekspedīcija pie lībiešiem notika 1846. gadā. To organizēja Krievu ģeogrāfijas biedrība un vadīja akadēmiķis Andress Jūhans Šēgrēns. Lībiešus pētījuši arī Latvijas zinātnieki, un grāmatās apkopoti tādu zinātnieku kā Renātes Blumbergas, Andra Caunes, Saulveža Cimermaņa, Lindas Dumpes, Annas Zariņas, Gunta Zemīša un citu pētījumi.

Kāds ir lībiešu tautastērps?

Lībiešiem saglabājušies vairāki tradicionālā apģērba paraugi. Kapulauku arheoloģiskajos izrakumos atrasti krāšņi 10.–13. gs. svētku tērpi ar bagātām bronzas rotām. Muzeju krājumos saglabājušies arī 19. gs. lībiešu tautastērpa apģērba gabali. 1930. gadu sākumā, attīstoties kultūras un sabiedriskajai rosībai, atkal tika celts godā senais apģērbs. Jaundarinātajos tērpos lielās līnijās tika saglabātas 19. gadsimta tautastērpa tradīcijas, un tie ir līdzīgi latviešu tautastērpiem, vienīgi savdabīgāka ir sieviešu galvassega – aube.

Kādi ir lībiešu tradicionālie ēdieni?

Sālītas un kūpinātas zivis (reņģes, brētliņas, butes u. c.); miltu un skābpiena produkti; baltās putraimdesas; sklandrauši.

PIEMINEKĻI, MUZEJI, INFORMĀCIJA

Kur Latvijā atrodas pieminekļi lībiešiem?

2001. gada septembrī uzkalniņā pie Krimuldas baznīcas atklāta piemiņas zīme līvu valdniekam Kaupo, to veidojusi Krimuldas tēlniece G. Grundberga. Daugavas krastā pie Salaspils 1994. gadā atklāts piemineklis kaujās ar vācu krustnešiem kritušajam līvu valdniekam Ako. Miķeļtorņa kapos atrodas piemineklis lībiešu dzejniekiem (1978., tēlnieks K. Dane). 2006. gadā Ventspilī Prinča un Kroņa ielas skvērā atklāja pieminekli lībiešu dzejniekam, žurnālistam, ķesterim un sabiedriskajam darbiniekam Jānim Princim (tēlnieks I. Ranka). 19. gs. vidū tīrumā starp Ikšķili un Salaspili atrastās t.s. lībieša galvas kopija apskatāma Līvu laukumā Rīgā. Staicelē apskatāms piemineklis Vidzemes lībiešiem.

Kur var redzēt, kā lībieši dzīvojuši?

Galvenokārt muzejos. Tā Turaidas Muzejrezervātā var iepazīties ar ekspozīciju „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”, kas sniedz ieskatu lībiešu senvēsturē un kultūrā. Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lībiešu zvejnieka zemnieka sētā Dēliņos, kas uz muzeju pārvesta no Lūžņas ciema, un Ventspils Brīvdabas muzejā iespējams iepazīties ar lībiešu dzīvi 19. gadsimtā. Ieskatu Vidzemes lībiešu dzimtu vēsturē var gūt Pāles muzejā. Lībiešiem veltītas sadaļas un krājumi atrodami arī citos Latvijas un ārvalstu muzejos.

Kur atrodas Lībiešu tautas nams?

Lībiešu tautas nams atrodas Mazirbē. Tas uzcelts 1939. gadā pēc somu arhitekta Erki Hutunena projekta ar lībiešu radu tautu – igauņu, somu un ungāru – un Latvijas palīdzību. To bija iecerēts izveidot par lībiešu kultūras centru, taču šādā veidolā tautas nams pilnvērtīgi darbojās tikai līdz Otrajam pasaules karam. Tagad tas ir Līvu savienības īpašums.

Kādas avīzes lībiešu valodā iznāk Latvijā?

Lībiešu valodā Latvijā neiznāk neviena avīze. Lībiešu valodā no 1931. līdz 1939. gadam iznāca mēnešraksts „Līvli” (Lībietis). To atjaunoja 1992. gadā, bet nu jau latviešu valodā, jo vairs nebija tik daudz cilvēku, kas spētu izlasīt avīzi lībiski.

Kad ir izdota lībiešu–latviešu vārdnīca?

Vienīgā lībiešu–latviešu vārdnīca ir izdota 1999. gadā. To sastādījis Valts Ernštreits un izdevis Lībiešu kultūras centrs.

Izdotas arī vairākas sarunvārdnīcas: 1991. gadā Valdas Šuvcānes un Elfrīdas Žagares „Latviešu–lībiešu sarunvārdnīca” un 1999. gadā – Valdas Šuvcānes un Ievas Ernštreites „Lībiešu–angļu–latviešu sarunvārdnīca”. Plānots, ka 2012. gadā Igaunijā nāks klajā ļoti plaša lībiešu–igauņu–latviešu vārdnīca.

Kādās organizācijās lībieši apvienojušies?

Pirmā lībiešu sabiedriskā organizācija – Līvu savienība – dibināta 1923. gada 2. aprīlī, un tā darbojas joprojām. Kopš 1994. gada darbojas Lībiešu kultūras centrs (Līvõ kultūr sidām). Jaunākā organizācija ir nodibinājums „Līvu fonds” (2009). Ar lībiešu organizācijām sadarbojas 1998. gadā lībiešu atbalstam dibinātā Starptautiskā lībiešu draugu biedrība, kuras biedri ir sešu valstu iedzīvotāji. 2011. gadu Starptautiskā lībiešu draugu biedrība un Lībiešu kultūras centrs izsludināja par Starptautisko lībiešu valodas un kultūras gadu.

Kur internetā ir atrodama informācija par lībiešiem?

Lībiešu valodas un kultūras portālā livones.net, kurā ievietota informācija par lībiešiem latviešu, angļu un lībiešu valodā.