Kā rakstīt sieru nosaukumus teikuma vidū – ar lielo vai mazo burtu (piem., čedara siers, parmas siers utt.)?
Ja siera šķirnes nosaukums saistīts ar kādu vietu, tad tas rakstāms ar lielu burtu, piem., Šveices siers, Parmas siers, Čedara siers (Čedaras ciems). Ja siera nosaukums tīri sugasvārdisks, siera nosaukumu raksta ar mazo burtu, piem., biezpiena siers, ķimeņu siers, zaļais siers.
Kā ir rakstāms mirušo piemiņas dienas nosaukums – kuri vārdi jāraksta ar lielo burtu?
Nosaukumā ar lielo sākumburtu rakstāms tikai pirmais vārds – Mirušo piemiņas diena.
Vai tiešām valsts nosaukumā Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika vārds bijusī rakstāms ar lielo sākumburtu?
Valsts nosaukumā Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika vārds Bijusī tiešām rakstāms ar lielo sākumburtu, jo šis vārds ietilpst valsts nosaukumā (tam ir īpašvārda nozīme). Pēc lielo sākumburtu lietošanas noteikumiem ar lielo sākumburtu rakstāmi visi patstāvīgas nozīmes vārdi valstu nosaukumos un valstu savienību nosaukumos. Tātad –Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika.
Kā pareizi rakstāms laikraksta „Rīgas Balss” nosaukums?
Visi patstāvīgas nozīmes vārdi laikrakstu un žurnālu nosaukumos rakstāmi ar lielo sākumburtu. Tātad – nosaukumā „Rīgas Balss” abi vārdi rakstāmi ar lielo sākumburtu, bet, piemēram, nosaukumā „Dārzs un Drava” ar lielo sākumburtu rakstāmi vārdi Dārzs un Drava.
Vai ir pareizi nosaukumā Saules Akmens abus vārdus rakstīt ar lielo burtu?
Tā kā Saules akmens ir simbolisks nosaukums, kuru liek pēdiņās vai citādi grafiski izceļ, ar lielo sākumburtu ir rakstāms tikai pirmais vārds (Īpašvārdu rakstība. Rīga:1998, 16. lpp.).
Kā pareizi rakstāms nosaukums Pirmie meža kapi?
Skaitļa vārds Pirmie uzskatāms par salikta nosaukuma pirmo vārdu, tāpēc rakstāms ar lielo sākumburtu, savukārt nosaukuma otro vārdu meža nav nekādas vajadzības rakstīt ar lielo sākumburtu. Arī tad, ja pirmo vārdu aizstāj ar arābu vai romiešu skaitli 1. vai I, sākumburtu rakstība nemainās.
Kuri vārdi ir rakstāmi ar lielo burtu nosaukumā Valsts mākslas muzejs?
Pareizais muzeja nosaukuma rakstījums ir Valsts mākslas muzejs – tikai vārds Valsts ir rakstāms ar lielo sākumburtu. (Sk. Īpašvārdu rakstība, Rīga: LR Valsts valodas centrs, 1998, 14. lpp.)
Kā pareizi novēlējumā laimīgu jauno gadu rakstāms vārds jaunais?
Ja, rakstot laimīgu jauno gadu, vēlam laimīgu visu nākamo gadu, tad nav pamata vārdu jauno rakstīt ar lielo sākumburtu, jo vārds jauno lietots sugasvārda funkcijā.
Tomēr nebūtu iebildumu arī pret vārda jauno rakstību ar lielo sākumburtu, šādi vārdam piešķirot īpašvārda funkcijas. Ar lielo burtu noteikti rakstāms svētku nosaukums Jaungada diena.
Komatu lietojums
Rakstot vēstules, bieži nākas izteikt kādus lūgumus, tādēļ gribētu jautāt, vai ir kādi gadījumi, kad pēc vārda lūdzu ir lietojams komats?
Latviešu valodā ir jāšķir darbības vārda lūgt lietojums 1. personas formā lūdzu no izsauksmes vārda lūdzu! lietojuma.
Izsauksmes vārdu lūdzu lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu bezpersoniskā formā, arī lai lūgumam, pamudinājumam, aicinājumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi. Lūdzu, pieņemiet mani darbā! Lūdzu, aizveriet durvis! Lūdzu, nedaudz uzgaidiet! Izsauksmes vārdu lūdzu atdala ar komatu un to parasti lieto izsaukuma teikumā, kur darbības vārds lietots pavēles izteiksmē.
Savukārt darbības vārda lūdzu 1. personas forma teikumā saistās vai nu ar darbības vārda nenoteiksmi, piemēram, lūdzu pieņemt mani darbā, vai ar lietvārdu akuzatīvā, piemēram, lūdzu palīdzību, lūdzu informāciju.
Vai pirms vārda nekā ir jāliek komats?
Ja vārds nekā ievada salīdzinājuma palīgteikumu, tad to no salīdzināmās daļas atdala ar komatu, piemēram:
Ezers izrādījās tālāk, nekā tu teici.
Uzdevums ir grūtāks, nekā es domāju.
Ja vārds nekā ievada salīdzinājumu (ne palīgteikumu), tad tā priekšā komats nav jāliek, piemēram:
Māsa ir vecāka nekā brālis.
Labāk strādāt nekā gulēt.
(Sk. arī Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga: Avots, 2002, 198)
Kad ar komatiem atdala vārdus „savukārt” un „respektīvi”?
Atsaucoties uz A. Blinkenas grāmatu “Latviešu interpunkcija” (Rīga: 1969., 232., 248.-249. lpp.), varam paskaidrot, ka savukārt ir adverbiāls iespraudums.
Ar komatiem atdala iespraustus apstākļa vārdus, pirmkārt, manuprāt, mūsuprāt, savukārt u.c., kas rāda runas objektu secīgumu vai uzsver runātāja attieksmi pret izsacījumu, piemēram, Bet principiālai rīcībai pa priekšu iet pareizi spriedumi, kuri, savukārt, atkarīgi no dzīves uzskatu plašuma un dziļuma. Ja minētajiem vārdiem teikumā ir apstākļu vai izteicēja funkcija, bet ne modāla iesprauduma funkcija, tos ar komatiem neatdala, piemēram, Kā labticīgs, tā ļaunticīgs valdītājs savukārt ir tiesīgs prasīt no īpašnieka, lai tas viņam atlīdzina.
1. Vārds respektīvi atdalāms ar komatiem, ja tas lietots ar nozīmi “tas ir”, “proti” un ievada paskaidrojošu iespraudumu, kas konkretizē vai paskaidro iepriekš nosaukto jēdzienu. Komats vajadzīgs arī aiz paskaidrojošā iesprauduma, piemēram,
Īsais stāsts, respektīvi, stāsts plašākajā nozīmē, pakārto sev arī noveli. Literatūra, respektīvi, daiļliteratūra, kā viena no sabiedriskās apziņas formām līdzīgi zinātnei un citiem ideoloģijas veidiem atspoguļo īstenību. Vārda respektīvi priekšā komats vajadzīgs arī tad, ja tas ievada teikuma komponentu vai ir uz tā robežas: Saskaitot tumšākās joslas, varam uzzināt, cik gadu ir zivij, respektīvi, cik rudeņu tā pārdzīvojusi.
2. Ja vārds respektīvi lietots ar šķiramā saikļa “vai” nozīmi un piesaista vārdu, kas nosauc nevis iepriekš minēto parādību citā vārdā, bet gan iepriekš minētajai līdzīgu vai nozīmē tuvu parādību, vārda respektīvi priekšā komats nav liekams un te neveidojas paskaidrojošais iespraudums, tā ka pievienotā vārda resp. vārdu savienojuma pieturzīme nav vajadzīga, piemēram, ..manuskripts jāpārstrādā respektīvi jāizlabo vai jāpapildina, lai to varētu nodot Latvijas Valsts izdevniecībai.
Defises lietojums
Kā pareizi ir rakstāms dubultuzvārds – ar defisi vai domuzīmi?
Dubultuzvārdā abas uzvārda daļas savienojamas ar defisi, piemēram, Bergs-Bergmanis.
Kā latviešu valodā pareizi atveidojami vārdu savienojumi, kas oriģinālvalodā tiek savienoti ar defisi?
Vārdu savienojumus, kas oriģinālvalodā tiek rakstīti ar defisi, latviešu valodā parasti raksta vai nu savienojot ar saikli (pirkšanas un pārdošanas līgums), vai darinot salikteni, piemēram, direktors-rīkotājs → rīkotājdirektors.
Kā pareizi iekavās būtu jāraksta gadskaitļi, ja tie apzīmē laika posmu ‚no – līdz‘, piemēram, no 1986. gada līdz 2005. gadam?
Laika intervāla apzīmēšanai izmanto vienotājdomuzīmi, ko raksta bez atstarpēm starp vienojamiem vārdiem vai skaitļiem, tātad – (1986-2005).
Pēdiņu lietojums
Vai izteikumā „punkts uz i” jālieto pēdiņas?
A.Blinkenas grāmatā “Latviešu interpunkcija” (Rīga: “Zinātne”,1969., 377.lpp.) rakstīts, ka:
- pēdiņās nebūtu jāliek atsevišķi substantīva nozīmē lietoti burti, ja tekstā pārpratums nevar rasties, piem., Jūs man savilksiet līnijas un rakstīsiet A! Viss iegūst spožu jēgu, tā sakot, tiek uzlikts punkts uz i;
- Praksē tomēr burtus bieži lieto pēdiņās, domājams, lai vairāk izceltu ar burtu izteikto jēdzienu. Par kļūdu šādas pēdiņas nevar uzskatīt, piem., Tur iekšā vēl viens mazs papīrītis, uz kura uzrakstīts burts “N”.
