Aizkars/ aizskars –

Lai apzīmētu auduma, pinuma izstrādājumu kā aizsegšanai vai atdalīšanai no pārējās telpas, ir jāraksta vārds aizkars (atvasināts no darbības vārda aizkārt), savukārt rakstījums aizskars ir darbības vārda aizskart vienkāršās nākotnes 3. personas forma.

Akciju sabiedrība –

Kā rakstāms saīsinājums akciju sabiedrība?

Akciju sabiedrības saīsināšanā pieļaujami vairāki varianti: a/s (kopā ar nosaukumu); arī akc. sab-ba, AS, A/S.

Akordeons –

nevis akordions.

Alkohols –

nevis alkahols.

Aplaudēt –

nevis applaudēt.

Atgriešana/ atgriezšana –

Kā pareizi rakstāms lietvārds – atgriezšana vai atgriešana?

Pareizi ir atgriešana, jo vēsturisko pārmaiņu rezultātā troksnenis z zudis šņāceņa š priekšā tādos no 1. konjugācijas verbiem atvasinātos lietvārdos ar -šana, kam sakne beidzas ar kādu no šiem troksneņiem (sal. ar pagātni grieza, lauza).

Avio –

nevis avia.

Bandrole –

nevis banderole.

Bambuss –

nevis bambuks.

Baneris

Vārda pamatā ir angļu valodas vārds banner, kas atbilstoši tā izrunai oriģinālvalodā latviešu valodā rakstāms ar vienu burtu n – baneris. Turklāt LZA Terminoloģijas komisija piedāvā šī vārda latvisko ekvivalentu – reklāmkarogs (norobežota reklāma www lapā, kas parasti izvietota tās augšmalā).

Baterija –

nevis batereja.

Biedru / biedra nauda –

Kā norāda Latviešu literārās valodas vārdnīca (2.sēj., R.: Zinātne, 1973, 85.lpp.), latviešu valodā lietojams vārdu savienojums biedru nauda.

Briseles/ briseles kāposti –

Vietvārdi neatkarīgi no to sugasvārdiskās nozīmes jebkurā nosaukumā rakstāmi ar lielo sākumburtu. Tā kā Brisele ir vietvārds, nav pamata nosaukumā Briseles kāposti vārdu Brisele rakstīt ar mazo burtu.

Dabūju/ dabūnu –

Kāda ir darbības vārda dabūt tagadnes 1. persona – dabūju vai dabūnu?

Tagadnē 1. personas forma no darbības vārda dabūt ir – es dabūju (tu dabū, viņš, viņa dabū). 1. personas forma ir vienāda gan tagadnē, gan pagātnē.

Darba vieta/ darbavieta

Vārdu savienojumu darba vieta raksta atsevišķi, ja vārdu savienojuma nozīme ir vieta, kur veic darbu, piem., Mana darba vieta ir pie galda (loga). Darbavieta kopā rakstāma, ja ar to tiek uzsvērta institūcija, kurā cilvēks strādā: iestāde, birojs, rūpnīca u. tml. Piem., Mana darbavieta ir veikals «Rimi».

Dispečers –

nevis dispičers.

Dīdžejs –

Vārda dīdžejs saīsinājums ir DJ (abi lielie burti). (Bankavs A. Latviešu valodas saīsinājumu vārdnīca. Rīga: Avots, 2003, 21. lpp.).

Ekonomika –

nevis ekanomika.

Eksamenācija/ eksaminācija –

Lietvārds eksaminācija ir darināts no darbības vārda eksaminēt (latīņu valodā exāmināre ar nozīmi ‘pārbaudīt’), turpretī lietvārda eksāmens pamatā ir latīņu lietvārda nominatīva forma exāmen ar nozīmi ‘pārbaude’, tāpēc latviešu valodā ir eksāmens – ar patskani e izskaņā – un eksaminācija – ar patskani i celmā. (Sk. arī Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga: Avots, 1995).

Eksperiments –

nevis eksperements.

Ekstraverts –

nevis ekstroverts.

E-pasts –

Kā pareizi latviski rakstīt vārdu e-pasts? Vai teikuma sākumā tas rakstāms ar lielo burtu? Presē ir redzēts arī variants epasts, vai tāds ir lietojams?

Līdztekus pilnformas terminam elektroniskais pasts, LZA Terminoloģijas komisija ir apstiprinājusi arī saīsināto formu e-pasts (termina elektronisks saīsinājumu e ar defisi pievieno pamatvārdam). Arī Angļu-latviešu-krievu informātikas vārdnīcā (Rīga: Avots, 2001, 167. lpp.) ir minēta saīsinātā forma e-pasts, bet nav minēta forma epasts. Teikuma sākumā terminu e-pasts vajadzētu rakstīt ar lielo sākumburtu. Forma epasts nebūtu ieteicama.

Finanšu pārskats –

nevis finansu pārskats.

Gels –

nevis gēls.

Ģērbjams/ stumjams –

Kā pareizi no darbības vārdiem ģērbt un stumt ir darināmi divdabji ar izskaņu -ams: ģērbams vai ģērbjams, stumams vai stumjams?

Lokāmo ciešamās kārtas tagadnes divdabi darina no darbības vārda tagadnes celma, pievienojot izskaņu –ams, –ama, –āms, –āma. Darbības vārdu ģērbt un stumt tagadnes celmi attiecīgi ir ģērbj– un stumj-. Tātad lokāmo ciešamās kārtas tagadnes divdabju pareizās formas ir ģērbjams un stumjams.

Haanpää –

Kā latviešu valodā ir atveidojams somu uzvārds Haanpää?

Somu uzvārds latviešu valodā atveidojams Hānpē. Somu valodā garie patskaņi tiek apzīmēti ar diviem vienādiem patskaņiem, piemēram, aa latviešu valodā ir ā, ää – latviešu valodā ē.

Hits –

nevis hīts; populāra dziesma.

HIV –

vai HIV teikumā jāraksta kursīvā, vai to var nekursivēt?

Saīsinājumu vārdnīcā kā cilvēka imūndeficīta vīrusa saīsinājums ir norādīts HIV, līdzīgi kā, piemēram, hidroelektrostacijas saīsinājums HES. Līdz ar to nav pamata saīsinājumu HIV kursivēt.

Hīts –

nevis hits; ātrumsacensības.

Interesants –

nevis intresants.

Introverts –

nevis intraverts.

Izvirza kā kandidāti –

Vai pareizi ir lietot vārdu savienojumu izvirza kā kandidātu?

Izvirza par kandidāti, nevis kā kandidāti. Strādā kā skolotājs – tas ir salīdzinājums, ka strādā ar tādiem paņēmieniem un metodēm, kas raksturīgi skolotājam, kaut gan cilvēks varbūt ir pārdevējs (citas profesijas pārstāvis).

Kanabiss –

nevis kanabis; Indijas kaņepes.

Kāpņu telpa/ kāpņutelpa –

Nojēgums kāpņu telpa (‘celtnes daļa, kurā iebūvētas kāpnes’) rakstāms vārdkopas formā, tas ir, divos vārdos.

Kartiņa/ kartīte –

Kāda ir pareizā pamazinājuma forma vārdam karte – kartiņa vai kartīte?

No piektās deklinācijas lietvārdiem pamazināmās formas atvasina ar izskaņu –īte (nevis –iņa). Tātad pareizā pamazinājuma forma ir kartīte, nevis kartiņa.

Kokas koks –

lapās atrodams kokaīns.

Komandants –

nevis komendants.

Kombinezons –

nevis kombinzons.

Komikss –

nevis komiks.

Koncīzi analizēt tekstu –

Ko nozīmē vārdu savienojums koncīzi analizēt tekstu?

Vārds aizgūts no angļu vārda concise, un tā nozīme ir koncentrēts, īss; kodolīgs. Angļu valodas vārda lietojumam pamatojuma nav, jo latviešu valodā, kā redzams, ir atbilstoši sinonīmi, kas pietiekami precīzi izsaka attiecīgo nojēgumu.

Konditoreja –

nevis konditorija.

Konfidenciāls –

nevis konfidensiāls.

Kr.Valdemāra iela/ Kr.Barona –

Vai šādu saīsinājumu lietošana ir pareiza?

Ielas nosaukumam Krišjāņa Valdemāra iela un Krišjāņa Barona iela iespējamas divas ikdienas praksē lietojamas saīsinātās formas – K. Valdemāra iela un Kr. Valdemāra iela (attiecīgi arī K. Barona un Kr. Barona iela). Pirmā no minētajām formām atbilst personvārdu saīsināšanas pamatsistēmai, saskaņā ar kuru priekšvārda saīsinājumu veido iniciālis jeb pirmais burts. Savukārt otrais saīsinājuma variants – Kr. – vairāk atbilst reālajai tradīcijai un ir pamatojams ar vēlmi, izmantojot saīsinājumā vairāk nekā vienu burtu, atvieglot pilna vārda un līdz ar to – šajā gadījumā – oficiālā ielas nosaukuma identifikāciju. No latviešu valodas kodificēto normu viedokļa ne viena, ne otra no minētajām saīsinājuma formām nav uzskatāma par nepareizu.

Atbildot uz jautājumu par konkrēto ielu nosaukumu rakstību, konsultējāmies ar LU LaVI Vietvārdu komisijas priekšsēdētāju Dr. habil. philol. Ojāru Bušu.

Krēms/ krems –

Kā norāda Latviešu literārās valodas vārdnīca (4.sēj., R.: Zinātne, 1980, 421.lpp.), vārdam krēms latviešu valodā ir vairākas nozīmes. 1. Putota saldā krējuma un dažādu piedevu stinga masa. Piemēram, zemeņu krēms, rīsu krēms, garnēt torti ar krēmu. 2. Kosmētiskā ziede. Piemēram, sejas krēms, roku krēms. 3. Ziede apavu kopšanai. Piemēram, melnais apavu krēms, brūnais apavu krēms. 4. Liķierim līdzīgs pabiezs alkoholiskais dzēriens. Piemēram, dzert šokolādes krēmu. Vārda krems latviešu valodā nav.

Kungs/ kundze –

Kā pareizi ir saīsināmi vārdi kungs un kundze?

Ir iespējami divi vārdu kungs un kundze saīsinājumi: gan kgs (kungs), kdze (kundze), gan k-gs (kungs), k-dze (kundze). (Sk. Bankavs, A. Latviešu valodas saīsinājumu vārdnīca. Rīga: Avots, 2003, 36.-37. lpp.)

Lasīt lekciju –

Vai ir pareizi lietot vārdu salikumu lasīt lekciju, un ar kādiem latviešu valodas vārdiem var aizstāt vārdu lekcija?

Latviešu valodā vārdu savienojums lasīt lekciju ir stabils un saprotams vārdu savienojums, kura nozīme izriet no katra atsevišķā vārdkopas komponenta semantikas, piemēram, viena no vārda lasīt nozīmēm ir ‘paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā)’ (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Rīga: Zinātne, 1980, 603. lpp.). Vārdu lekcija latviešu valodā varētu aizstāt, piemēram, ar vārdiem mācību nodarbība, publisks priekšlasījums.

Licence un licencēta firma –

nevis license un licenzēta firma.

Līzings –

nevis lizings.

Loterija –

nevis lotereja.

Luminiscējošs/ luminescējošs –

Pēc pašreizējām latviešu valodas normām vārds luminiscējošs rakstāms ar patskani i, līdzīgi arī rakstāmi vārdi luminiscence un luminiscēt (vārda luminiscēt nozīme ‘izstarot īpaša veida gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota ietekmē’). Tātad luminiscējoša gaisma, starojums.

Maģistrants un maģistrantūra –

pēc analoģijas ar doktorantu un doktorantūru.

Manekens –

nevis manikens.

Mangals –

nevis mandāls; grila panna.

Mārketings –

nevis marketings.

Mārkets –

nevis markets.

Matracis –

nevis madracis.

Mazgātuve/ mazgātava –

Kā būtu pareizi rakstāms – mazgātuve vai mazgātava?

Ar izskaņu –uve atvasina lietvārdus no vienzilbīgiem (neskaitot priedēkli) I konjugācijas darbības vārdiem, piemēram, braukt – brauktuve. Ar izskaņu –ava savukārt atvasina lietvārdus no divzilbju vai vairākzilbju, tātad II un III konjugācijas, darbības vārdiem, piemēram, adīt – adītava, mazgāt – mazgātava.

(Sk. arī Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga: Avots, 2002, 84. lpp).

Nostalģija –

nevis nostaļģija.

Olīva –

Vārds olīva ir IV deklinācijas lietvārds, tātad ar galotni a. Piem., zaļās olīvas, olīvas bez kauliņiem, olīvu (nevis olīvju) eļļa.

Performance –

nevis perfomance.

Pielikums Nr.2/ 2.pielikums –

Kā pareizi rakstīt pielikuma numuru: pirms vai pēc vārda pielikums?

Dokumentos numuru pieļaujams rakstīt divējādi: pielikums Nr. 2 vai 2. pielikums.

Plomba – nevis blomba, blombe, plombe

Svešvārdam plomba (vācu Plombe < fr.plomb’svins’ < lat.) ir divas nozīmes: 1. apzīmogots svina vai cita plastiska materiāla veidojums, ko piestiprina pie aizslēgtām durvīm, noslēgtiem vagoniem, konteineriem u.tml., kas nav paredzēti atvēršanai bez speciālas atļaujas vai īpašnieka klātbūtnes. 2.med. cietējoša masa, ar ko piepilda zoba cietajos audos radušos dobumu; arī šāds pildījums. Savukārt darbības vārds plombēt (vācu plombieren < fr.) nozīmē: 1. piestiprināt plombu. 2.med. zoba cieto audu dobumu pildīt ar plombu. Tātad zobus plombējam ar plombām, nevis plombēm.

Propaganda –

nevis propoganda.

Putekļsūcējs/ putekļu sūcējs –

Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā ir minēti divi varianti – var rakstīt vai nu saliktenī putekļsūcējs, vai nu vārdu savienojumā putekļu sūcējs. (Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga: Avots, 1995, 652. lpp.).

Rasols –

nevis rosols.

Regula –

Kā pareizi rakstāms vārds regula – ar īsu vai garu patskani pirmajā zilbe?

Vārds regula [lat. regula noteikums, norma] – kārtula, rīcības likums, noteikums, norma (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, R.: 2005, 642.lpp.) rakstāms ar īsu patskani uzsvērtajā zilbē.

Rise/ risa –

Kā norāda Latviešu literārās valodas vārdnīca (6.2 sēj., R.: Zinātne, 1987, 661. lpp.), vārdam rise ir divas nozīmes. 1. Ceļa segumā, zemē u.tml. iespiesta sliede, ko ir izveidojuši transportlīdzekļa riteņi. Piemēram, platas, dziļi iedangātas rises. 2. Iegriezta svītra (priekšmetā). Piemēram, dekoratīva rise. Tā kā vārds beidzas ar galotni –e, tas pieder pie V deklinācijas, tāpēc dsk. ģenitīvā būs forma rišu (rišu nospiedumi, nevis risu, kā tas lasāms dažviet presē).

Saksofons –

nevis saksafons.

Sāls –

Kāda dzimte ir vārdam sāls – sieviešu vai vīriešu? Ja sāls tagad ir vīriešu dzimtē, kāds tam ir pamatojums?

Sāls ir vīriešu dzimtes lietvārds, kuru loka tāpat kā 2. deklinācijas lietvārdus akmens, zibens, ūdens, mēness u. c. Pamatojums – pret vārda sāls dalījumu pārtikā lietotais un ķīmijā lietotais sāls jau pirms daudziem gadiem iebilda ķīmiķi, jo sāls kā ķīmiskais elements ir abos gadījumos, tāpēc nav pamata līdzīgu (vai pat vienādu!) ķīmisku elementu apzīmēšanai izšķirt vīriešu un sieviešu dzimti. Tāpēc arī Terminoloģijas komisija pieņēma lēmumu, ka visu veidu sāls ir vīriešu dzimtes vārds.

Skenē / skanē

Kā pareizi rakstīt darbības vārdu, kas apzīmē dokumenta attēla ‘pārnešanu’ elektroniski apskatāmā veidā?

Pareizi – dokumentus skenē. Angļu – latviešu skaidrojošā datorvārdnīcā (R.: Jumava, 1998, 294. lpp.). Šajā vārdnīcā ir skaidrotas vārda skenēt (angļu valodā scan) nozīmes: 1. Skenēt jeb izskatīt cauri disketi vai cieto disku, meklējot vīrusus, nozīmē lietot antivīrusu programmu, lai pārbaudītu, vai jūsu datnēs nav datora vīrusu.

2. Skenēt tekstu vai attēlu nozīmē lietot skeneri, lai pārveidotu kaut ko iespiestu (piemēram, teksta fragmentu vai fotoattēlu) par datni, kuru var lietot datorā.

Skrupulozs –

nevis skurpulozs.

Sortiments –

nevis asortiments.

Stafete –

nevis estafete.

Šašliks –

nevis šašļiks vai sašliks.

Šļirces –

nevis šprices.

Transparents –

nevis transporents.

Trim/ trijiem –

Pareizas ir abas skaitļa vārda trīs datīva formas – gan trim, gan trijiem. Izvēloties paplašināto skaitļa vārda formu, jāievēro atbilstošā lietvārda dzimte, piemēram, trijiem zēniem un trijām meitenēm.

Vārda diena/ vārdadiena –

Divos vārdos – vārda diena – rakstāma tad, ja ar to apzīmējama diena, kad kalendārā ierakstīts attiecīgā cilvēka vārds. Vārdadiena vienā vārdā rakstāma, ja ar to apzīmēta attiecīgā godadiena. Piem., apsveikt cilvēku vārdadienā.

Praksē šīs jēdzieniskās nianses ir grūti nošķiramas, tāpēc arī rakstība nav stingri normējama. Abos gadījumos ir iespējams rakstīt gan vārda diena (divos vārdos), gan vārdadiena (vienā vārdā).

Vinegrets –

nevis vinigrets.

Zina/ zina –

Presē un televīzijā dzird frāzi viņš zina, viņa zina un viņa zin un viņš zin? Gribētos noskaidrot, kā ir pareizi – zina vai zin?

Darbības vārda zināt 3. personas pareizā forma ir zina, jo darbības vārds zināt ir trešās konjugācijas 1. apakšgrupas darbības vārds līdzīgi kā lasīt, rakstīt, kur 3. personā ir lasa, raksta. Tāpēc pašreizējā valodas norma ir zina. Savā laikā par pieļaujamu tika atzīta arī darbības vārda saīsinātā forma zin, kas jaunākajos avotos vairs netiek minēta.

Žanrs –

nevis žandrs.

Žirafu vai žirafju –

Tā kā beidzot arī Rīgas Zooloģiskajā dārzā ir žirafes, turklāt divas, arī mēs varam lepoties ar brašiem žirafu (nevis žirafju) puišiem un žirafu (nevis žirafju) māju.

Lai gan j noteiktā mija ir II, V un VI deklinācijas lietvārdiem un vārds žirafe ir V deklinācijas lietvārds, j noteiktā mija neveidojas. Līdzskaņa j noteiktā mija veidojas ar līdzskaņiem p, b, m, v, piem., kurpes – kurpju, ķirbis – ķirbji – ķirbju, burvis – burvji – burvju, kāmji – kāmju.

Vai profesijas nosaukumi ir rakstāmi attiecīgi vīriešu un sieviešu dzimtē?

Minot amata, profesijas, titula, goda nosaukumu vispārinātā nozīmē, lieto vīriešu dzimtes formu, jo dzimumam šādos gadījumos nav nozīmes: ministrs, skolotājs, tiesnesis, tulks. Savukārt, ja amata, profesijas, titula, goda nosaukums tiek minēts konkrētai personai, t. i., kopā ar konkrētas personas vārdu un uzvārdu, attiecīgo nosaukumu tāpat kā vārdu un uzvārdu raksta vīriešu vai sieviešu dzimtē atbilstoši konkrētās personas dzimumam: ministrs ? ministre, skolotājs – skolotāja, ārsts – ārste, tulks – tulce, leitnants – leitnante.

Vai, lokot dubultuzvārdu, lokāmas abas uzvārda daļas?

Dubultuzvārds uzskatāms par vienu uzvārdu. Katra uzvārda forma dubultuzvārdā ir ar galotni, un lietojumā katra daļa ir lokāma, piemēram, Berga–Bergmaņa, Bergam–Bergmanim.

Sieviešu dubultuzvārdos abas daļas lietojamas ar sieviešu dzimtes galotni, un lietojumā arī katra daļa ir lokāma, piemēram, Bergas–Bergmanes, Bergai–Bergmanei.

Vai personas dokumentos uzvārdu var rakstīt Vitte (ar līdzskaņa t dubultojumu)?

Uzvārda pareizais rakstījums ir Vite – ar vienu līdzskani t. Personvārdus, tātad arī uzvārdus, raksta saskaņā ar latviešu valodas pareizrakstības noteikumiem. Tāpēc personvārdu rakstībā nelieto šādus līdzskaņu dubultojumus: bb, cc, dd, ff, gg, hh, kk, pp, ss, tt, vv, zz. (Sk. LR Ministru kabineta noteikumu nr. 114 „Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju” 11. punktu.)

Kā pareizi ģenitīvā ir lokāms vīrieša priekšvārds Ingus (Ingusa vai Ingus)?

Atbilstoši 3. deklinācijas sugasvārdu (ar galotni -us vienskaitļa nominatīvā) locīšanas sistēmai priekšvārda Ingus ģenitīva forma ir Ingus. Savukārt priekšvārda Inguss ģenitīva forma ir Ingusa, un vārds lokāms pēc 1. deklinācijas sugasvārdu (ar galotni -s vienskaitļa nominatīvā) locīšanas parauga.

Kāds ir pareizais krieviski rakstītā priekšvārda ??? atveidojums latviešu valodā?

Saskaņā ar krievu īpašvārdu atveides noteikumiem latviešu valodā sievietes priekšvārds ??? rakstāms Jeva (līdzīgi kā ????? – Jeļena, ???? – Jegors).

Vai vīrieša priekšvārdu Raivis ģenitīvā var lietot bez mijas – Raiva?

Līdzskaņu mijas nav divzilbju īpašvārdos, kas beidzas ar -tis vai -dis, piemēram, Artis (ģen. Arta), Valdis (ģen. Valda). Tātad priekšvārdā Raivis ģenitīvā jābūt otrās deklinācijas lietvārdiem raksturīgajai mijai – Raivis → Raivja (v → vj).

Kā pareizi būtu teikt un rakstīt, kā nav –Drēģera vai Drēģerja?

Otrās deklinācijas lietvārdiem, kas vienskaitļa nominatīvā beidzas ar -is, vienskaitļa ģenitīvā raksturīga līdzskaņu mija, taču mīkstināto ŗ pašreizējā latviešu valodas oficiālajā rakstībā nelieto. Literārajā izrunā tas sistēmas pēc ir gan ieteicams, bet nav obligāts. Tātad – pareizi būtu teikt Drēģeŗa vai Drēģera, bet rakstīt Drēģera.

Kāpēc P. Čaikovskijs ir rakstīts kā Čaikovskis?

Krievu valodā rakstītais uzvārds ?????????? latviešu valodā pareizi atveidojams: Čaikovskis. Uzvārdiem, kas krievu valodā beidzas ar –????, –????, –????, –????, latviešu atdarinājumā saskaņā ar nostiprinājušos tradīciju (ņemot vērā, ka tie ir poļu cilmes uzvārdi, kas beidzas ar izskaņu –ski, –cki) vīriešu dzimtes formu veido ar izskaņu –skis, –ckis un sieviešu dzimtes formu ar izskaņu –ska, –cka. Tātad arī krievu valodā rakstītais dubultuzvārds ???????-???????? latviešu valodā ir atveidojams: Rimskis-Korsakovs.

Ja vīrietim ir uzvārds Liepa, kā tas ir datīva locījumā?

Vīriešu uzvārda Liepa datīva forma ir Liepam. Vienāda vīriešu un sieviešu uzvārdu pamatforma ir vārdos ar galotnēm -a vai -e, kas pielīdzināmi latviešu valodas sugasvārdu 4. vai 5. deklinācijas kopdzimtes vārdiem (piemēram, pļāpa, balamute). Šādi uzvārdi latviešu valodā lokāmi pēc 4. vai attiecīgi 5. deklinācijas sugasvārdu locīšanas sistēmas, dzimtes atšķirība šo uzvārdu locīšanā izpaužas tikai vienskaitļa datīvā: sieviešu uzvārdos ir galotne -ai (Liepai) vai -ei (Eglei), savukārt vīriešu uzvārdos ir galotne -am (Liepam) vai -em (Eglem).

Iegaumējamas likumsakarības

1) internacionālismos pirms -tors vienmēr jāraksta īss patskanis,

reģistrēt – reģistrators

administrēt – administrators

kalkulēt – kalkulators

2) ja finālei vai saknei seko svešvārda fināle ar garu patskani, divskani vai -an, fināles vai saknes garo patskani atvasinājumos aizstāj attiecīgais īsais patskanis,

kultūra – kulturāls

brigāde – brigadieris

dežūra – dežurants

3) ja seko verba fināle -ēt, -izēt, fināles vai saknes garo patskani atvasinājumos aizstāj attiecīgais īsais patskanis,

dežūra – dežurēt

fotogrāfija – fotografēt (-ties)

reklāma – reklamēt

populārs – popularizēt

Izņēmumi: bāzēt, frēzēt, gāzēt, mīnēt, prēmēt, arī prēmēšana, bet premiāls.

4) ar galotni -a rakstāmi internacionālismi,

anketa (nevis ankete)

koordināta (nevis koordināte)

ordināta (nevis ordināte)

perspektīva (nevis perspektīve)

5) izrunā ar garu, bet raksta ar īsu patskani

radio (nevis rādio)

mediji (nevis mēdiji)

albums (nevis albūms)

ģerbonis (nevis ģērbonis)

automobilis

mobils

pedofils

krokodils

Īstenības izteiksme vai pavēles izteiksme?

Ienāciet un uzziniet vai ienākat un uzzināt – kā tad ir pareizi jāraksta šie darbības vārdi, ar kādām galotnēm. Šādi un līdzīgi jautājumi samērā bieži ir dzirdami VVA Konsultāciju daļā. Droši vien zvanītāju valodas izjūtai nerunā pretī neviena no iepriekš minētajām darbības vārdu formām, tāpēc arī rodas jautājumi par pareizo formu. Šādos gadījumos interesentus samulsina pretjautājums – ko jūs gribat paust ar šiem vārdiem – apgalvojumu, rosinājumu vai pamudinājumu.

Kā zināms, latviešu valodā ir piecas darbības vārdu izteiksmes: īstenības izteiksme, atstāstījuma izteiksme, vēlējuma izteiksme, vajadzības izteiksme un pavēles izteiksme. Un katra no šīm izteiksmēm, lietota konkrētā tekstā, ietver runātāja viedokli par teksta satura attieksmi pret tajā atspoguļoto reālo īstenību. Lielākās neskaidrības darbības vārdu formu lietojumā rada tieši īstenības un pavēles izteiksmju jaukšana.

Darbības vārds īstenības izteiksmē izsaka darbību kā realitāti tagadnē, pagātnē vai nākotnē vai arī to noliedz, tātad īstenības izteiksme nosauc reālu darbību, savukārt darbības vārds pavēles izteiksmē izsaka kādu rosinājumu, piemēram, aicinājumu, lūgumu, aizliegumu, pavēli. Dz. Paegle raksta: „Verbs pavēles izteiksmē nosauc runātāja gribu, pamudinājumu kādai citai personai. Pavēles izteiksmē nosauktā darbība vēl nav realizējusies, tā ir tikai runātāja griba, kas varētu realizēties pēc runas momenta.” (Paegle, Dz. Morfoloģija. I daļa. Rīga: 2003., 120.lpp.) Īstenības izteiksmes un pavēles izteiksmes sakarā aktuālākais jautājums ir par darbības vārdu rakstību 2. personā, īpaši tas sakāms par daudzskaitļa 2 personu.

Pavēles izteiksmes vienskaitļa 2. personas forma ir vienāda ar īstenības izteiksmes vienskaitļa 2. personas formu. Pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personas formu veido, darbības vārda īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes vienskaitļa 2. personas formas celmam pievienojot galotni –iet, atgriezeniskajiem darbības vārdiem –ieties, piem., tu skrien, jūs skrieniet. Īstenības izteiksmes tagadnes daudzskaitļa 2. personu veido ar galotni –at, atgriezeniskajiem darbības vārdiem galotne –aties, piem., mazgājat, mazgājaties. Te gan jāpiemin, ja darbības vārdam nenoteiksmē ir izskaņa –īt, –īties, īstenības izteiksmē daudzskaitļa 2. personu veido ar galotni –āt, atgriezeniskajiem darbības vārdiem galotne –āties, piem, lasāt, mācāties.

Nedrīkst aizmirst arī pavēles izteiksmes pareizrakstību: būtībā pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personas formās galotnes –iet vai –ieties priekšā rakstāms tas pats līdzskaņa burts, kas vienskaitļa 2. personas formās, izņemot II konjugācijas darbības vārdus. II konjugācijas darbības vārdu pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personas formās galotnes –iet vai –ieties priekšā rakstāms līdzskaņa j burts.

Ja tiek lietots daudzskaitļa 2. personā darbības vārds ar īstenības izteiksmes galotni –at pavēles izteiksmes nozīmē (kas principā ir iespējams un nav atzīstams par kļūdu), obligāts ir konteksts, lai varētu saprast pausto attieksmi. Taču pieklājības frāzēs, piem., Lūdzu, uzgaidiet!, Lūdzu, ienāciet!, kā arī dažādos aicinājumos, piemēram, Sēdieties!, Piecelieties!, noteikti vajadzētu lietot daudzskaitļa 2. personu ar darbības vārdu pavēles izteiksmes formantu.

J. Kušķis norāda, ka „galotņu –iet, –ieties lietošanu īstenības izteiksmes tagadnē.. veicinājis arī ieteikums lietot nākotnes daudzskaitļa 2. personā galotnes –iet, –ieties senāko –it, –ities vietā”. (Kušķis, J. Paegle, Dz. Kā runā latvietis. Rīga :2002., 28. lpp.).