Eiropas Valodu portfelis (turpmāk – EVP) ir Eiropas Padomes projekts, kura mērķi ir:

1) veicināt Eiropas iedzīvotāju savstarpējo sapratni un toleranci;
2) respektēt un saglabāt Eiropas lingvistisko un kulturālo dažādību;
3) sekmēt Eiropā daudzvalodību, rosināt valodu apguvi visā cilvēka mūža garumā;
4) stimulēt valodas apguvēja patstāvību jeb autonomiju;
5) izveidot Eiropā vienotu valodas prasmes līmeņu noteikšanas un pašnovērtējuma sistēmu.

Eiropas Padome dibināta 1949. gadā. Sākotnēji tās sastāvā ietilpa 10 Rietumeiropas valstis. Paplašinoties Eiropas Padomes dalībvalstu lokam un aktivizējoties darbaspēka migrācijai Eiropā, tika aktualizēts jautājums par vienotiem kritērijiem svešvalodu apguvē un vienotas politikas izstrādi.

1962. gada janvārī izveidota Eiropas Padomes Kultūras sadarbības padome (Council for Cultural Co-operation), kurai par vienu no pirmajiem darba uzdevumiem tika izvirzīta prasība izstrādāt programmu starptautiskai sadarbībai valodu jomā. Programmas izstrādē un īstenošanā turpmākajos gados iesaistījās speciālisti no dažādām Eiropas valstīm, un 1971. gada 3.-7. maijā Rīšlikonas (Šveice) simpozijā līdztekus citiem jautājumiem tika izskatīts piedāvājums vienotas svešvalodu apguves sistēmas izveidei Eiropā dažādām vecuma grupām. Laika posmā no 1972. līdz 1990. gadam Eiropas Padomes valstu eksperti aktīvi strādāja pie vajadzību izpētes valodu apguves procesā, tapa eksperimentāli valodu apguves materiāli, tika rīkoti dažādi kursi, darba grupu tikšanās, simpoziji, izstrādāti Eiropas Padomes politikas dokumenti.

1991. gadā Eiropas Padomes starpvaldību simpozijā Rīšlikonā tika izskatīti vairāki piedāvājumi:

1) dokumenta Eiropas kopīgās pamatnostādnes valodu apguvei: mācīšanās, mācīšana, vērtēšana ((Common European Framework of Reference for languages: Learning, Teaching, Assessment) izstrāde, kurā tika skaidroti valodu apguves procesā veicamie uzdevumi un mērķi, to īstenošanas iespējas,

2) mācību līdzekļa Eiropas Valodu portfelis (European Language Portfolio) izstrāde, kurā valodu apguvēji varēja atspoguļot savu valodu zināšanu līmeni un starpkultūru pieredzi.

Lai varētu sekmēt valodu izglītības politiku Eiropā un veicinātu novatorisku valodu apguves procesu, 1995. gadā tika izveidots Eiropas Moderno valodu centrs Grācā (Austrijā).

No 1998. līdz 2000. gadam 15 Eiropas Padomes dalībvalstis – Austrija, Čehija, Francija, Īrija, Itālija, Krievija, Lielbritānija, Nīderlande, Portugāle, Slovēnija, Somija, Šveice, Ungārija, Vācija, Zviedrija – izstrādāja un izmēģināja pirmos Eiropas Valodu portfeļus.

2001. gads Eiropā tika pasludināts par Valodu gadu, un EVP projektā iesaistījās jau 43 Eiropas Padomes dalībvalstis, arī Latvija. Projekta mērķis ir divējāds:

1) motivēt valodu apguvēju atzīt un novērtēt personisko valodu prasmes līmeni, savas dzīves laikā gūtās zināšanas,

2) fiksēt valodu apguves procesā gūtās lingvistiskās un kultūras prasmes, kas var būt noderīgas, piemēram, meklējot darbu, gatavojoties studijām kādā no Eiropas valstu mācību iestādēm u.tml.

EVP projektu Eiropas mērogā koordinē Eiropas Padome, bet katrai valstij ir arī savs projekta nacionālais koordinators. Latvijā laika posmā no 2001. līdz 2004. gadam šo pienākumu veica Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta vadošā pētniece Ieva Zuicena, Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieces Evija Papule un I. Lapinska, kopš 2004. gada – Valsts valodas aģentūras darbinieki.