„Lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīcas” un rakstu krājuma „Lībieši. Vēsture, valoda un kultūra” atvēršanas svētki Tallinā
Latvijas Republikas vēstniecībā Igaunijā 18. aprīlī vēstnieks Kārlis Eihenbaums
rīkoja „Lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīcas” izdevuma un elektroniskās versijas, kā arī rakstu krājuma „Lībieši. Vēsture, valoda un kultūra” atvēršanas svētkus.
„Lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīcas” sastādītājs ir Tartu Universitātes emeritētais profesors Tīts Reins Vītso un redaktors Tartu Universitātes pētnieks Dr.phil. Valts Ernštreits. Pasākuma dalībnieki tika iepazīstināti ar vārdnīcas elektronisko versiju, kas visiem lībiešu valodas interesentiem pieejama http://www.murre.ut.ee/liivi/. Vārdnīcas sastādītājs profesors Tīts Reins Vītso norādīja, ka vārdnīca sastādīta ar mērķi, lai tā būtu izmantojama visiem, kas vēlas mācīties lībiešu valodu. Tāpēc vārdnīcas elektroniskās versijas atbalstītāji – Lībiešu kultūras centrs, Tartu Universitāte un Latviešu valodas aģentūra – aicina nojaukt robežas, kas pastāvējušas starp lībiešu, igauņu un latviešu valodu, un izmantot elektronisko vārdnīcu gan kā lielisku lībiešu kultūras, tradīciju un dzīvesziņas avotu, gan arī kā valodas apguves līdzekli.
Rakstu krājums „Lībieši. Vēsture, valoda un kultūra” latviešu valodā tapis, papildinot, tulkojot un rediģējot šo krājumu no igauņu valodas. Latviešu izdevuma zinātniskā redaktore Renāte Blumberga pasākumā uzsvēra šī krājuma nozīmi, ņemot vērā, ka iepriekšējais zinātnisku rakstu krājums par lībiešiem izdots tālajā 1994. gadā. Krājuma iznākšanu atbalstīja Latvijas Republikas Kultūras ministrija un Latviešu valodas aģentūra.
Noslēdzot pasākumu, Jiri Valge no Igaunijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Republikas vēstnieks Kārlis Eihenbaums pievērsās arī Latviešu valodas aģentūras un Igauņu valodas institūta sadarbībā topošajai igauņu-latviešu-igauņu vārdnīcai. Abu valstu pārstāvji pauda prieku par to, ka patlaban jau noris darbs pie nākamā Igaunijas un Latvijas sadarbības projekta. Šo vārdnīcu ar 40 000 šķirkļu katrā virzienā finansē Igaunijas-Latvijas programma un tā uzskatāma par vienu no prioritātēm Igaunijas un Latvijas savstarpējās attiecībās – vārdnīcas sastādīšanas gaita apspriesta arī nule notikušās Latvijas un Igaunijas ārlietu ministru tikšanās laikā.
