• Vai literārajā valodā drīkst teikt: benzīntanks?

Lai gan sarunvalodā šis vārds ir sastopams (Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga: Norden AB, 2006, 58. lpp.), literārajā valodā to lietot nebūtu ieteicams. Vietu, kur var uzpildīt degvielu, pareizāk saukt par degvielas uzpildes staciju (bez benzīna tur tiek pārdota arī dīzeļdegviela).


  •  Vai drīkst teikt: ieguldījums natūrā?

Šāda izteiksme kļūst arvien ierastāka, piem., „Ieguldījums natūrā var būt iekārtu vai materiālu piešķīrums, izpētes vai profesionāla rakstura darbības vai neapmaksāts brīvprātīgais darbs, kuru vērtību ir iespējams novērtēt, izmērīt un auditēt”( http://www.vraa.gov.lv). Arī vārdnīcā viena no vārda natūra nozīmēm ir ‘priekšmeti, lietas, produkcija, ko naudas vietā izmanto par maksāšanas līdzekli, piem., saņemt algu natūrā’ (Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga: Avots, 2005, 498. lpp.).

 

  •  Vai drīkst nodot zvērestu? Vai tas neizklausās pēc nodevības?

Vārdam nodot ir vairākas nozīmes. Viena no tām ir – ‘sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraudēt, piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu drošību, intereses’, piem., nodot dzimteni. Tādos gadījumos patiešām var runāt par nodevību. Taču nodot var arī informāciju – ‘paziņot (parasti mutvārdiem, piemēram, rīkojumu, ziņu)’. Nodot var arī savu pieredzi, sardzi, pilnvaras, sveicienus u.tml. (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 5. sēj. Rīga: Zinātne, 1984, 522. lpp.). Tādējādi iespējams gan zvērēt, gan nodot zvērestu.

 

  • Kā ir pareizi: iecelt vai nozīmēt par eksāmenu komisijas priekšsēdētāju?

Iecelt – ‘uzdot (administratīvā kārtā) izpildīt kādu amatu, veikt kādu pienākumu’, piem., iecelt kādu amatā (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 3. sēj. Rīga: Zinātne, 1975, 227. lpp.).

Amatā var arī apstiprināt – ‘atzīt par likumīgu, derīgu ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu u.tml.’, piem., apstiprināt kādu amatā (Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1. sēj. Rīga: Zinātne 1972, 277. lpp.).

Nozīmētsarunv. ‘norīkot, iecelt (par ko)’ (Latviešu literārās valodas vārdnīca. Rīga: Zinātne, 1984, 758. lpp.). Arī jaunākajā Latviešu valodas vārdnīcā (Rīga: Avots 2006, 739. lpp) norādīts, ka nozīmēt ar nozīmi ‘norīkot, iecelt (amatā)’ uzskatāma par nevēlamu izteiksmi.

Tāpēc, atbildot uz jautājumu, jānorāda, ka nebūtu vēlams nozīmēt kādu amatā.


  • Vai likumu var aprunāt?

Aprunāt – ‘sarunā stāstīt ko sliktu (par kādu, kura nav klāt)’, piem., aprunāt paziņas, kaimiņus (Latviešu valodas vārdnīca. Rīga: Avots, 2006, 147. lpp.). Koptā latviešu valodā vārdu aprunāt nelieto pārrunāt un apspriest nozīmē. Nepareizais lietojums izplatījies krievu valodas ietekmē, kurā struktūras ziņā analoģiskajam vārdam обговорить ir šāda nozīme.